Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums.

Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta šodien, 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā, norāda Valsts kase.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

DB šonedēļ vēstīja (30.08.), ka pērn gandrīz 8000 uzņēmumiem uzrādītā nodokļu pārmaksa ir vairāk nekā 160 milj. eiro, turklāt katrs ceturtais no šiem uzņēmumiem nodokļu atmaksā saņēmis vairāk, nekā pats samaksājis nodokļos, turklāt jau vismaz trīs gadus pēc kārtas.

Kā liecina Lursoft veiktā pētījuma rezultāti, situācija, kad valsts atskaites periodā atmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir ierasta. Iespējams, tas gadu no gada turpinās, pateicoties likumdošanas robiem, jeb, kā drīzāk varētu teikt šajā gadījumā, likumdošanas savdabībai. Uzņēmumi daļu nodokļu maksā avansā, ievērojamu sadaļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtība.

Atgriežoties pie šiem aptuveni 20% uzņēmumu no visu to uzņēmumu skaita, kam nodokļi tiek kompensēti, tie stabili pārstāvēti šai savādajā topā jau vairākus gadus pēc kārtas, tomēr mulsina vēl viens fakts. Proti, no visu tā saucamo negatīvo nodokļu summas lauvas tiesu – 60% – saņem tieši šī uzņēmumu saujiņa, precīzāk, tikai 1797 uzņēmumi. To kopējais neto apgrozījums pērn pārsniedza divus miljardus eiro, bet kopējie maksājumi valsts makā allaž ir negatīvi – pēdējo trīs gadu laikā tie svārstījušies no 140 līdz 97 milj. nodokļu maksātājiem atņemtiem eiro. Šiem uzņēmumiem vismaz trīs gadus – tik tālu sniedzas publiski pieejamie dati – nepārtraukti tiek uzrādīta nodokļu pārmaksa daudzu miljonu eiro apmērā, un pēc DB izvaicāto ekspertu domām šo uzņēmumu gadījumā nodokļu atmaksu pamatā veido tieši PVN maksājumi. Turklāt interesanti, ka vairāk nekā trešdaļa no tiem ir ārvalstu kapitāla uzņēmumi. Vēl viens fakts – gadu no gada tie palielina zaudējumu apjomu. Tajā pašā laikā nodarbina vidēji astoņus darbiniekus katrs. Arī šo uzņēmumu pārstāvētās nozares ir interesantas – pamatmasa darbojas kravu un pasažieru pārvadājumos un pārtikas vairumtirdzniecībā. Par eksportējošiem nozarēm ir mazāk neskaidrību, bet citas liek saraukt pieti, atzīst arī Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Kā viņš iepriekš norādīja DB, daļa šo uzņēmumu nešaubīgi ir godājami un pelnījuši saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokļu daļu. Tomēr, uz šīs dīvainās statistikas fona, kas rada iespaidu par to, ka šis tas tur «nelīmējas kopā», ir arī otra – negodprātīgo uzņēmumu daļa. Sanāk, ka starp šīs īpatnējās grupas uzņēmumiem ir arī tādi, kas spēj manipulēt ar nodokļu sistēmu tik augstā līmenī, ka vienus nodokļus, piemēram, par darbiniekiem, var segt uz atmaksāto nodokļu rēķina. Citiem vārdiem sakot – uz nodokļu maksātāju rēķina. Acīmredzot iemesls ir sistēmas nepilnības, kļūdas, kas jāizķer kā ērces no sēņotāja biksēm, lai iztiktu bez nelāgām sekām, kas, kā jau var noģist, izdara zināmu spiedienu uz valsts maku. Budžeta veidošanas kontekstā, kur ministrijas cīnās par miljoniem un atsevišķas nozares gaužas par mūžīgo nabadzību un lobija vārdā gatavas pašas pasludināt savu pastaro dienu, tā liekas īpaši liela greznība – regulāri dāvināt veikliem zēniem daudzus miljonus eiro. Tā vairs nav nodokļu atmaksa, bet nepelnīta dāvana no valsts, publiskās naudas prēmija par izdomu, spējot apvest sistēmu ap stūri, iespējams, nevis tikai trīs, bet jau daudzu gadu garumā.

Jebkuru LR paņemtu kredītu iespējams atmaksāt ātrāk. Šādā gadījumā varat atmaksāt procentus un citus maksājumus tikai par to laiku, kurā esat izmantojis kredītu. Gadījumā, ja līgumā paredzēti ikmēneša maksājumi, pēdējo maksājumu veicot citā dienā, nekā noteikts kredītlīgumā, par dienu, kurā kredīts atmaksāts, tiek uzskatīta tā mēneša diena, kurā paredzēts veikt maksājumus (tas ir, procentus aprēķina par pēdējo mēnesi, kurā atmaksājat kredītu). Arī ātros kredītus drīkst atmaksāt pirms termiņa un daudzos gadījumos tas ļauj ietaupīt uz procentu maksājumiem.

Ko darīt, ja vēlos atmaksāt kredītu pirms termiņa?

Ja vēlaties atmaksāt kredītu pirms līgumā noteiktā laika, jums nepieciešams informēt kredītdevēju rakstiskā veidā. Kredītdevējs nedrīkst prasīt papildus maksu par šo pakalpojumu, izņemot gadījumā, kad pārkreditējaties, prasīt pieņemamu maksu par izdevumiem, kas saistās ar līgumu pārformēšanu u.c. lietām. Savukārt , ja līgumā nav norādīta gada procentu likme vai citas izmaksas, kas obligāti jānorāda līgumā un ir ietekmējušas patērētāja lēmumu par labu kredīta ņemšanai tieši pie šī kredītdevēja, patērētājs drīkst veikt maksājumus tikai par likumiskajiem procentiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Šī gada februārī aizdevumu apjoms, kuru atmaksa kavējas ilgāk par 90 dienām, Latvijā veidoja 17,7% no kopējiem banku aizdevumiem, kas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā šogad janvārī.

Tā liecina Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) provizoriskie aprēķini.

2008. gada februārī aizdevumi, kuru atmaksa kavējas vairāk nekā 90 dienas, veidoja 3,8% no kopējiem aizdevumiem.

Kopējais aizdevumu apjoms, kuru atmaksa aizkavējusies, šī gada februārī veidoja 28,8% no kopējiem banku aizdevumiem. Tas ir par 1,1 procenta punktu vairāk nekā šogad janvārī.

Jau ziņots, ka Latvijas ekonomika pērn pēdējā ceturksnī saruka par 16,9%.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

AS Capitalia un banka Citadele uz trīs gadiem pagarinājusi abu pušu sadarbības līgumu, informē Capitalia pārstāve Laura Komisāre.

Tādējādi Capitalia var nodrošināt saviem klientiem Latvijā iespēju saņemt aizdevumu ar automātisku atmaksu.

Aizdevumus ar automātisku atmaksu iespējams nodrošināt uzņēmumiem, kas vismaz daļu no klientu maksājumiem saņem ar banku norēķinu kartēm jeb izmantojot POS terminālu. Uzņēmuma kredīta atmaksa tiek piesaistīta POS termināla apgrozījumam un ieturēta automātiski. Šādu risinājumu līdz šim nav piedāvājuši citi kreditētāji Baltijas valstīs, taču citur pasaulē tas ir plaši pieejams un īpaši iecienīts tieši tirgotāju vidū.

Kredīta atmaksas automatizēšana sniedz iespēju uzņēmumam izvēlēties fiksētu procentu no apgrozījuma, ko novirzīt aizdevuma segšanai. Tādējādi kredīta atmaksa notiek atbilstoši uzņēmuma ienākumiem – jo labāk iet bizness, jo ātrāk atmaksā kredītu. Ja gadās klusāks mēnesis, kredīta maksājums nesagādā uzņēmumam finansiālas grūtības. Šāds risinājums ir drošāks arī no finansētāja puses, tāpēc kredīts ar automātisku atmaksu pieejams bez papildu aktīvu ķīlas.

Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.

Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.

Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.

«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Latvijai nākamgad starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Eiropas Komisijai (EK) būs jāatdod 1,2 miljardi eiro, aģentūru BNS informēja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Saskaņā ar aizņēmumu atmaksas grafiku Latvijai 2015.gada 16.janvārī ir jāveic aizdevuma atmaksa EK – 1,2 miljardi eiro.

Tāpat 2015.gadā tiks uzsākta arī starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā Pasaules Bankas aizdevuma atmaksa – 2015.gadā jāatmaksā 60 miljoni eiro. Dzelme pavēstīja, ka janvārī un jūlijā PB tiks pārskaitīti 20 miljoni eiro, bet aprīlī un oktobrī 10 miljoni eiro.

Valsts kases pārstāve norādīja, ka EK aizdevums 1,2 miljardu eiro apmērā, kura atmaksa jāveic 2015.gada janvārī, jau ir pārfinansēts ar 2014.gadā veiktiem aizņēmumiem starptautiskajos finanšu tirgos.

«Valsts aizņēmumu vadībā līdz šim īstenotā aizņemšanās stratēģija ir nodrošinājusi elastību attiecībā uz aizņemšanās laiku, aizņēmumu valūtu, termiņiem un apjomu, un ir vērsta uz investoru bāzes diversifikāciju un turpmāku paplašināšanu. Šādu pieeju aizņemšanās pasākumu īstenošanā plānots saglabāt arī turpmāk un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz finanšu tirgus situācijas novērtējumu,» par nākamgad plānoto iespējamo aizņemšanos starptautiskajos tirgus, minēja Dzelme.

Latvijas iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus privātajai pensijai, kā arī veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, arvien aktīvāk izmanto valsts sniegto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu. Tā pērn minēto nodokļa atmaksas iespēju izmantoja jau 41% iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 33% gadu iepriekš. Taču vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām IIN atgūšanas kārtībā, kas stājas spēkā jau no nākamā gadā, atklāj «Swedbank» veiktais pētījums.

Aptaujas dati rāda, ka iespēju saņemt IIN atmaksu arvien vairāk izmanto tieši privātās pensijas krājēji, kas kopumā ir piektdaļa no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumam - pērn šādu iespēju izmantoja vien 15% privātās pensijas krājēju. Tāpat IIN atmaksa aktuāla arī piektdaļai iedzīvotāju, kas veic iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Tikai 6% iedzīvotāju, kas veic uzkrājumu savai nākotnei kādā no abiem minētajiem uzkrājumu veidiem, IIN atmaksas iespēju nav izmantojuši.

Zīmīgi, ka visbiežāk iespēju saņemt IIN atmaksu, ko tālāk novirzīt uzkrājumiem vai izmantot citām vajadzībām, izmanto krājēji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (47%), savukārt visretāk šo iespēju izmanto iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (33%), lai gan tieši nekrājēji šajā vecuma grupā ir arī visinformētākie par IIN atmaksas iespējām par iemaksām pensiju 3. līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu. Interesanti arī, ka visinformētākie par IIN atmaksu ir iedzīvotāji ar ikmēneša ienākumiem no 500 līdz 700 eiro (88%).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn atteicis deklarēto nodokļu pārmaksu atmaksu kopumā 29,073 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,177 miljoniem eiro jeb 46,1% vairāk nekā 2013.gadā, liecina VID apkopotā informācija.

Tostarp 29,042 miljonu eiro apmērā atteikta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, 31,7 tūkstošu eiro apmērā atteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļa nodokļa pārmaksas atmaksa, bet 160 eiro apmērā - akcīzes nodokļa atmaksa.

VID pagājušajā gadā pieņēmis 2424 lēmumus atteikt apstiprināt pārmaksāto nodokļu summu, kas ir par 522 lēmumiem jeb 17,7% mazāk nekā 2013.gadā.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu administrēšanu, īsteno muitas politiku, nodrošina valsts fiskālo interešu un sabiedrības aizsardzību un attīsta godīgai komercdarbībai labvēlīgu vidi. VID darbu sāka 1993.gadā.

Potenciālo investoru galvenais interešu objekts varētu būt Liepājas metalurga meitasuzņēmums Liepājas osta LM.

A/s Liepājas metalurgs pēc 14. maijā notikušās kratīšanas, ko uzņēmumā un tā vadības dzīvesvietās veica Valsts policija kopā ar pretterorisma vienību Omega, izplatīja paziņojumu, kurā norādīts: «A/s Liepājas metalurgs vadības ieskatā šodienas darbības ir veiktas tikai un vienīgi ar mērķi sacelt ažiotāžu, graut uzņēmuma reputāciju sadarbības partneru acīs, diskreditēt vienu no Latvijas lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba vietu nodrošinātājiem, kas pēc mūsu domām ir politisks pasūtījums ar mērķi – sagraut pilnībā uzņēmumu.»

Vienlaikus notikumu un ap stākļu analīze vedina domāt, ka cīņas mērķis patiesībā ir cits – stabils bizness Liepājas ostā. LSEZ AS Liepājas osta LM ir lielākais Liepājas ostas uzņēmums, kas apsaimnieko vērtīgākās dziļūdens piestātnes Liepājas ostā. Tā darbības veids ir kravu pieņemšana, apstrāde un pārkraušana, kuģu fraktēšana un aģentēšana.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) 2021.gadā saņēmis 183 sūdzības par SIA "Animo forti" un tā interneta vietni www.inch2.com, kur tiek tirgoti "ekskluzīvi" un dārgi apavi, kuru cena mērāma vairākos simtos eiro.

Galvenās problēmas, par kurām sūdzējušies patērētāji - pasūtītās un apmaksātās preces netiek piegādātas, savukārt - ja patērētāji izmanto atteikuma tiesības, komersants savlaicīgi neatmaksā naudu, kas ilgst pat pusgadu un vairāk.

No 2021.gadā saņemtajām sūdzībām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Visvairāk sūdzējušies Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes patērētāji, kā arī dažādu trešo valstu patērētāji gan no ASV, Krievijas, Japānas u.c. valstīm. Kā norāda patērētāji, komersants pasūtījumu nepiegādā ne apsolītajā, ne papildu termiņā. Pēc pasūtījuma atcelšanas komersants ilgu laiku neatmaksā patērētājiem par nepiegādātajiem pasūtījumiem samaksāto naudas summu, kā arī neatmaksā naudu gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Lielākā daļa jeb 85% no uzņēmumiem, kas izmanto iespēju atgūt ārvalstīs samaksāto PVN, ir transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēji.

Visbiežāk PVN tiek atgūts par ārvalstīs iegādāto degvielu, izmatotajiem viesnīcu pakalpojumiem, dalību dažādās nozares izstādēs, norāda kredītmenedžmenta uzņēmums Intrum Justitia valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte

Intrum Justitia ietvaros vislielākais tirgus PVN atgūšanas apjoma ziņā esot Vācija. Pērn šajā valstī atgūts nodokļu apjoms vairāk nekā 5 milj. eiro. Tai seko Zviedrija un Francija, no kurām uzņēmumi citās Eiropas valstīs atguvuši gandrīz 3 milj. eiro un Polija ar 2,5 milj. eiro. Tālāk sekojot Norvēģija, Beļģija, Dānija, Spānija, Nīderlande un virkne citu valstu.

Transporta uzņēmumu segmentā nodokļi visbiežāk tiek atgūti no Polijas, ko nosaka valsts ģeogrāfiskais novietojums – bez degvielas uzpildes Polijā citas Eiropas valstis sasniegt nevar, kā arī degvielas cenas šajā valstī ir uzņēmējiem pievilcīgas. Savukārt citu nozaru uzņēmumu vidū, kas atgūst komandējumu, konferenču un izstāžu laikā samaksātos nodokļus, visbiežāk mērķa valstis ir Skandināvija.

2018. gadā SEB banka studentiem piešķīrusi 1517 aizdevumus ar valsts galvojumu par 9,4 miljoniem eiro.

No piešķirtajiem aizdevumiem 85% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 15% – studējošā kredīti ikdienas tēriņiem. Vidējā studiju kredīta summa pērn bija 6000 eiro, bet vidējā summa studējošā kredītam – nedaudz vairāk par 7000 eiro.

Arī šogad SEB banka ir vienīgā banka, kas piedāvā studentiem aizdevumus ar valsts galvojumu. Studentiem, kuri mācās klātienē vai neklātienē, ir iespēja pieteikties studiju kredītam, kas paredzēts mācību maksas segšanai. Turklāt klātienes studentiem ir iespēja pieteikties arī studējošā kredītam, kas paredzēts ikdienas tēriņiem. Šogad studējošā kredīta maksimālā summa ir 344 eiro mēnesī (kas, saskaņā ar MK noteikumiem, ir 80% no minimālās algas).

Lai arī Eiropas Komisija (EK) uz laiku ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Latvijai divās programmās un drīzumā to izdarīs vēl vienā programmā, Finanšu ministrija (FM) to dēvē vien par pārpratumu.

FM pārstāve Agnese Beļkeviča aģentūrai LETA pauda nostāju, ka FM ir izstrādājusi sistēmu ar iespējami mazāku administratīvo slogu, balstoties uz nozaru ministriju un aģentūru atbildības un kompetenču sadalījumu, un uzskata, ka finanšu līdzekļi tiek administrēti droši un atbilstoši prasībām. EK prasības būtiski palielināšot administratīvo slogu.

FM valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumosa Aleksandrs Antonovs uzsver, ka ministrija uzņemas atbildību par pārtraukto ES fondu līdzekļu saņemšanas atjaunošanu. «FM kā ES fondu vadošā iestāde uzņemas atbildību, atrisinot šo pārpratumu un nodrošinot atjaunotu līdzekļu saņemšanu valsts budžetā,» sacījis Antonovs.

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Valdība ir apņēmusies ierobežot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas veikšanu uzņēmumiem, plānojot noteikt, ka šāda atmaksa būtu veicama tikai par automašīnām, kuru cena nepārsniedz noteiktu summu – 25 tūkstošus latu (bez PVN).

Uzskatu, ka iecere ierobežot PVN atmaksas veikšanu par automašīnām, kas iegādātas uz juridisko personu vārda, ir pareiza. Situācija, kāda savulaik bija izveidojusies, kad uz kompāniju vārda tika formētas daudz dažādas automašīnas, ieskaitot ļoti dārgus un ekskluzīvus auto, nav normāla. Respektīvi, nav pareizi, ka par visām šādām automašīnām nodoklis netiek samaksāts.

Tajā pašā laikā uzskatu, ka pareizs nav iecerētais sadalījums, kad būtu jāmaksā PVN, bet kad – ne. Nav pareizi dalīt auto atbilstoši to cenai. Var būt gadījumi, kad uzņēmuma darbības nodrošināšanai, ražošanas vajadzībām ir nepieciešams iegādāties ievērojami dārgāku auto par minēto summu. Jāņem vērā, ka var būt arī gadījumi, kad tikai nedaudz lētākas automašīnas tiek nopirktas vienkārši dienesta vajadzībām, kam nav nekāda sakara ar ražošanu. Tādējādi PVN atmaksa būtu jāveic nevis par automašīnām, kuru cena ir līdz noteiktai summai, bet gan tiem auto, kas tiek izmantoti ražošanas vajadzībām, neatkarīgi no cenas.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtība atbilst Satversmei, DB informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Apstrīdētā norma noteica, ka pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai var triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

ST par pieļaujamu atzina noteikumu, ka PVN atmaksāšanai pastāv noteikts termiņš. Tādēļ tiesa nosprieda, ka apstrīdētā norma, ciktāl tas attiecas uz nodokļu pārmaksām, kas veidojās pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienas  2003.gada 1.jūlija atbilst Satversmes 1. un 105.pantam, kas noteic, ka noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un cilvēkam tiek garantētas tiesības uz īpašumu.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.