Lielbritānijas valdība svētdien paziņojusi, ka 60 augstceltnes nav izturējušas pārbaudes, kas veiktas pēc postošā ugunsgrēka Grenfell Tower, un tāpēc atzīstamas par ugunsnedrošām.

Vēl sestdien valdība par ugunsnedrošām atzina 34 augstceltnes.

Tūkstošiem ugunsnedrošo māju iemītnieku Londonas ziemeļos sestdien tika evakuēti, lai arī daudzi ir varējuši palikt savos dzīvokļos.

Neatliekamie testi dzīvokļu blokmāju ārējā apšuvuma paneļiem tiek veikti pēc 14.jūnija ugunsgrēka Londonas dzīvokļu torņēkā Grenfell Tower, kurā gāja bojā vismaz 79 cilvēki.

Tiek uzskatīts, ka Grenfell Tower ugunsnedrošais apšuvums veicināja liesmu strauju izplatīšanos šajā 24 stāvu ēkā.

LASI ARĪ:

Papildināta - Londonas augstceltnes ugunsgrēkā vairāki bojāgājušie

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Kā jau tas bija gaidāms, līdz ar nekustamo īpašumu jauno kadastrālās vērtības bāžu apstiprināšanu Rīgas lielākās un īpaši vērtīgākās zemes īpašnieku sarakstā notikusi neliela revolūcija.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Galvaspilsētas lielāko zemes platību īpašnieku – kā fizisko, tā juridisko personu – vidū izmaiņas ir nelielas un galvenokārt atkārto iepriekšējo gadu tendences: lielie mantotāji savus īpašumus pamazām izpārdod, taču caurmērā tas notiek ārkārtīgi lēnā tempā, savukārt juridiskās personas – lielāko zemju īpašnieces aizvadītā gada laikā atturējušās kā no jauniem pirkumiem, tā arī ievērojamas zemes pārdošanas.

Jau šoruden pie tirdzniecības centra Spice Rīgā varētu tikt sākta biroju augstceltnes būvniecība, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Projekta attīstītāji informē, ka šobrīd tiek izstrādāts visas Spices kompleksa teritorijas labiekārtošanas un apzaļumošanas projekts.

26 stāvu augsta Spices biroju ēka varētu tikt pabeigta 2010. gada otrajā pusē. Pēc pašreizējiem, visai aptuveniem aprēķiniem projektā tiks ieguldīts 25 - 30 milj. eiro, - laikrakstam Dienas bizness informēja projekta attīstītāja SIA ELL Nekustamieīpašumi valdes loceklis Edgars Miļūns.

Paredzēts, ka biroju ēka atbildīs augstākajai, A klasei. Vaicāts, vai ar šo biroju ēku būs pabeigts Spices komplekss, viņš teica, ka teorētiski iespējas attīstībai vēl ir, bet ļoti daudz kas būs atkarīgs no Latvijas ekonomikas tendencēm utt.

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Projekta Panorama Plaza attīstītāji SIA Latmes Building uzsākuši trešās dzīvojamās augstceltnes būvniecību, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Evija Ansonska.

Topošā ēka tāpat kā otrā būs 30 stāvus augsta, un tajā būs 218 dzīvokļi.

„Pirmajās divās Panorama Plaza augstceltnēs kopā ir 317 dzīvokļi, no kuriem brīvi un pircējiem pieejami ir tikai 53 dzīvokļi, savukārt potenciālo pircēju interese par dzīvokļu iegādi ir ļoti liela, tāpēc esam pieņēmuši lēmumu sākt trešās ēkas celtniecību,” skaidroja SIA Latmes Building valdes loceklis Aivars Balodis.

Projekta Panorama Plaza ietvaros kopā plānots uzcelt četras dzīvojamās augstceltnes un tirdzniecības, biroju un atpūtas centru. Pirmā dzīvokļu ēka tiks nodota ekspluatācijā jau tuvāko mēnešu laikā, bet otrā ēka tiks pabeigta šī gada nogalē. Vienlaikus tiks pabeigta arī tirdzniecības, biroju un atpūtas centra celtniecība. Visu projektu ir plānos realizēt trīs gadu laikā, tā kopējās izmaksas ir aptuveni 150 miljoni eiro.

Lai gan Tallinai neizdevās izcīnīt 2018.gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tā gatavojas sacensties par šo godu vēlreiz gadu vēlāk, vēsta Igaunijas galvaspilsētas preses dienests Raepress.

Jautājumu par Igaunijas galvaspilsētas pieteikšanu šim konkursam trešdien apspriedīs Tallinas pilsētas valde.

Tallinas ekoloģiskajā stratēģijā, kas izstrādāta līdz 2030.gadam, bija izvirzīts mērķis iegūt šo titulu 2018.gadā, taču igauņiem nācās piekāpties Neimegenas pilsētai Nīderlandē. Visas trīs konkursa finālistes bija salīdzinoši nelielas un klusas pilsētiņas, kurās pozitīvas pārmaiņas vides jomā var panākt vieglāk. Turklāt tās visas līdz finālam bija nonākušas ne pirmo reizi.

Tallinas stiprās puses ir saudzīga attieksme pret zemes izmantošanu, dabas daudzveidība, lielas zaļās zonas, kas tiek koptas un paplašinātas pat pašā centrā, kā arī laba pilsētas teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku datubāze.

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Laika apstākļi oktobrī, tā sauktajā lietus mēnesī, būs nepastāvīgi, ar samērā plašām temperatūras svārstībām, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Kopumā mēneša vidējā gaisa temperatūra gaidāma ap normu (norma +5.0... +5.3º Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +8.1...+8.3º Baltijas jūras piekrastē), arī nokrišņu daudzums gaidāms ap normu (norma 50 - 60 mm Zemgalē, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā, 75 - 95mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos).

Pirmajā un otrajā dekādē teritorijas lielākajā daļā ciklonu darbības ietekmē gaidāms mākoņains un vējains laiks, bieži līs. Gaisa temperatūra naktīs vēl saglabāsies +4...+10º, atsevišķās naktīs, debesīm skaidrojoties, tā var pazemināties arī zem 0º. Savukārt dienās temperatūra gaidāma +7...+13º, mēneša sākumā dienvidu rajonos vēl +14...+15º.

Septembrī privātai apbūvei piemērotu zemesgabalu tirgū tika piedāvāti saparcelēti jeb no liela zemes īpašuma atdalīti mazāki privātai apbūvei piemērojami zemes gabali, ko īpašnieki, - kuri agrāk iegādājās lielas zemes platības, - ir sadalījuši parcelēs, ko pārdod vairumpircējiem. Pašreizējais piedāvājums ļauj secināt, ka tiek uzsākta šo agrāk saparcelēto īpašumu tirdzniecība. Taču tas, ka zemes gabalu tirdzniecībai tiek meklēta mākleru palīdzība, ir pirmais vēstnesis, kas liecina: ar daudzu zemes gabalu, - kuri savulaik tika iegādāti ar mērķi pārdot dārgāk, - pārdošanu būs problēmas, - akcentē Latio speciālisti. Piedāvājumam pašlaik trūkst pieprasījuma: pircēji vēlas iegādāties zemes gabalus jau ar sakārtotu infrastruktūru (vai tās tuvumā), kā arī par zemāku cenu. Septembrī Pārdaugavas savrupmāju rajonos, t.i., Imantā, Zolitūdē un Dzirciemā visi brīvie zemes gabali ir pārdoti un pašlaik piedāvājuma nav. Agrāk šajos rajonos privātai apbūvei piemērota zeme maksāja aptuveni 40 EUR/kv.m., tagad, - situācijā, kad vienīgais pārdevējs var diktēt cenu – zeme tiek piedāvāta pat par 100 EUR/kv.m. Plašā teritorijā vienīgais piedāvājumā esošais zemes gabals pārdevējam dod cerību, ka konkurences trūkuma rezultātā to kāds tomēr iegādāsies. Salīdzinājumam, līdz šim dārgākajos Rīgas rajonos - Mežaparkā, Vecāķos pašlaik saglabājas pircēju nogaidoša attieksme. Šajos rajonos ir vairāki piedāvājumi. Brīvo zemes gabalu trūkums ietekmē arī cenu kāpumu apkārtējos rajonos. Tā piemēram, Mārupē cena ir pieaugusi līdz 43 EUR/kv.m.

ASV 10 gadus vecs sakaru nodoklis, kurš ieviests, lai palīdzētu nodrošināt telefonsakarus arī ASV lauku rajonos, izrādās ir neizsmeļama un politiski aizsargāta naudas aka kompānijām, kas nodrošina telefonsakarus ASV lauku rajonos, raksta Associated Press.

Pēdējo četru gadu laikā gandrīz desmitkāršojušās ASV valdības izmaksātās subsīdijas telefonu kompānijām, kuras nodrošina savus pakalpojumus ASV lauku rajonos. Turklāt pakalpojumu sniedzējiem tiek maksātas subsīdijas arī no speciāli izveidota fonda.

Universal Service Fund savā 10 gadus ilgajā pastāvēšanas laikā no piemaksām, kas uzrādītas gandrīz katra ASV iedzīvotāja telefonrēķinā, ir savācis 44 miljardus USD.

ASV varasiestādes jau ilgu laiku sekojušas fonda darbībai; pat kāds ASV valdības loceklis, kurš pats piedalās fonda darbībā apgalvojis, ka fonda darbība ir dīvaina, taču visi mēģinājumi mainīt situāciju un ierobežot papildus nodokli vairākkārt noliegti.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Rīgā jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā, liecina kompānijas Ober Haus Baltijas dzīvojamo platību tirgus pārskats.

Viļņā un Tallinā praktiski nav novērotas cenu izmaiņas, tikai Rīgā cenas pieauga pat vasarā, bet šis cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir samērā niecīgs.

Pēc Ober Haus datiem Rīgā, ar mēneša cenu kāpumu 5% no gada sākuma līdz maijam, vasarā dzīvojamo sektoru cenas pieauguma temps sāka vērā ņemami samazināties: vidējais dzīvojamo platību cenu pieaugums jūnijā bija 2%, jūlijā - 1,3% un augustā - 1%. Neskatoties uz cenu nostabilizēšanos, pēdējos sešos mēnešos nekustamā īpašuma cenas Latvijas galvaspilsētā ir palielinājušās - vidēji par 20%. Pateicoties pastāvīgam (kaut arī vairs ne tik aktīvam) cenu kāpumam, Rīga cenas ziņā kļuva par līderi visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētām. Šeit jaunuzcelto dzīvojamo platību un otrreizējā tirgus platību cenas ir par 10% līdz 15% augstākas nekā vidēji Viļņā vai Tallinā. Septembrī vēl nepabeigto jauno projektu dzīvokļu cenas Rīgas mikrarajonos bija no 1,400 līdz 2,100 EUR/m2. Jauno projektu dzīvokļos (ar balto apdari), Rīgas centrālajā daļā un vecpilsētā, cenas ir robežās no 3, 000 līdz 6, 000 EUR/m2. Cenas otrreizējā tirgus platību dzīvokļiem svārstās no 1,200 līdz 1,700 EUR/m2.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija skatīja detālplānojuma priekšlikumu zemes gabalam Kokneses prospektā 1, Mežaparkā, un kā izrādījās, šajā vietā ēku augstums nedrīkst būt zemāks par 25 stāviem.

Maksimālais augstums gan nav noteikts. Detālplānojuma priekšlikuma autors arhitekts Sergejs Ņikiforovs arhitekta kolēģijā pastāstīja, ka pasūtītājs Baltic park īsti nevēlējās būvēt tik augstas ēkas Mežaparkā, un tāpēc sākotnēji tika izstrādāts priekšlikumus zemākām ēkām, tomēr izrādījies, ka šajā vietā, saskaņā ar Rīgas pilsētas attīstības plānu zemākas ēkas būvēt nevarot, tāpēc detālplānojuma priekšlikumu vajadzējis pārtaisīt. Šoreiz gan arhitekti bija pārsteigti un norādīja, ka tāds priekšlikums atkal būs jāpārtaisa.

Pilsētas attīstības plānā Kokneses prospektā vairākās vietās ir iezīmētas teritorijas, kurām norādītais apbūves augstums ir «25 stāvi un vairāk», ko arhitekti un investori var interpretēt kā aizliegumu būvēt zemākas ēkas.

200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers būvniecības pabeigšana pašlaik tiek plānota 2017. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemeļu torņa ārējie būvdarbi ir pabeigti, pamazām nobeigumam tuvojas otras 30 stāvu augstās augstceltnes stiklotās fasādes montāža. Tuvākajā laikā konkursa kārtībā plānots atrast iekšdarbu veicēju – vietējo būvkompāniju. Tiek pārdomāts interjera dizaina risinājums t.s. podiuma daļai. Sekos arī kompleksā esošo vēsturisko koka ēku atjaunošana, teritorijas apzaļumošana, labiekārtošana.

Mainās laikam līdzi

Šobrīd Z Towers varētu būt lielākais privātā sektora projekts Latvijā, iespējams, arī Baltijā, saka kompleksa attīstītāja a/s Towers Construction Management valdes loceklis Oļegs Alainis. Projekta īstenošana ilgst jau gandrīz 10 gadus. DB 2006. gadā rakstīja, ka Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā – Ķīpsalā – realizē projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Ne viss ir bijis gludi – kompleksa būvniecībā piedzīvotas arī problēmas. Krīzes laikā – 2010. gadā – DB ziņo, ka no ambiciozajiem projektiem, kas savulaik iniciēti Ķīpsalā, uz priekšu pavirzījies vien Z Towers; tobrīd projekta attīstītāji bija izteikuši cerību projektu pabeigt jau 2014. gadā. Laika gaitā viens no torņiem ir pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, ir mainījies fasādes risinājums – attīstītāji tā izstrādei piesaistījuši starptautiski atzītu, pieredzes bagātu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn). Atšķirīga ir arī projekta koncepcija – viesnīca tajā vairs nav plānota; abos torņos būs apartamenti, 10 stāvi vienā no tiem ir atvēlēti A klases biroju telpām. Uzlabojumus un attīstību ir piedzīvojuši inženiertehniskie risinājumi.

Pārdaugavas torņi jeb Z-Towers gaida turīgu ārvalstnieku naudu. Ieilgušo augstceltnes projektu iecerēts pabeigt pusotra gada laikā, bet par 6,2 miljoniem eiro jau pārdots visdārgākais dzīvoklis Rīgā esošajā ēkā, par to šodien informē laikraksts Diena. Nekustamā īpašuma eksperts biznesa portālam db.lv apstiprina, ka šāda dzīvokļa cena vērtējama kā rekodrs, bet ir atbilstoša.

(Raksts papildināts ar eksperta viedokli.)

Par spīti tam, ka augstceltnes Z-Towers projektēšana Pārdaugavā tika sākta jau pirms astoņiem gadiem un sākotnēji kompleksu bija plānots pabeigt 2010. gada pirmajos mēnešos, ekonomiskās krīzes un projekta tehnisko aspektu apšaubīšanas dēļ vērienīgās būves celtniecība nobeigumam tuvojas tikai šobrīd, norāda Diena.

Projekta īstenotāji atzinuši, ka interesi par dzīvokļu iegādi šajā būvē izrāda pamatā ārvalstnieki. Esot noprotams, ka maksātspējīgi cilvēki, kuru bizness atrodas ārpus Latvijas, būs arī galvenie potenciālie torņu apdzīvotāji.

Kā jau bija prognozēts, sniegs šonakt pamatīgi pieputinājis galvaspilsētas Rīgas ielas, un joprojām turpina snigt.

Ap pus septiņiem no rīta ielas daudzviet pilsētā vēl nebija iztīrītas, tādēļ cilvēkiem, kas pārvietojās pa gājēju celiņiem, bija jābrien pa samērā dziļu sniegu. Daudzi izvēlējās tā vietā pārvietoties pa brauktuvēm.

Saskaņā ar sinoptiķu piektdien sešos no rīta izteiktajām prognozēm 10.decembrī turpinās stipri snigt un putināt centrālājos rajonos un Rīgā. Piekrastes rajonos un Rīgā ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniegs 25 m/s.

Galvaspilsētas autobusi un trolejbusi no grafika atpaliek 40 minūtes līdz pat stundai, portālam diena.lv pavēstīja Rīgas Satiksme (RS) pārstāvis Viktors Zaķis. Ātrākais pārvietošanās līdzeklis joprojām esot tramvajs, tā nobīde no grafika ir līdz 10 minūtēm. Kritiskie punkti patlaban ir tilti un ielas, kuras lielā sniega daudzuma dēļ kļuvušas šaurākas, tādejādi ierobežojot sabiedriskā transporta manevrēšanas iespējas.

Jūrmalnieks Aleksis Babuškins vada vienu no Kijevas lielākajiem arhitektu birojiem un sapņo par debesskrāpjiem.

73.5 metri — tas ir maksimālais ēku augstums Kijevā, kam šobrīd ir izstrādāta normatīvā bāze. Augstākām ēkām jāgatavo individuāli noteikumi. «Šie normatīvi ir izstrādāti padomju laikos, 70. gados. Kā var mūsdienās dzīvot vecos rāmjos?» — neizprot arhitektu biroja S. Babuškin direktors Aleksis Babuškins. «Manas ambīcijas ir augstākas par 73.5 metriem,» viņš saka.

Arhitektu biroja S. Babuškin kontā jau ir vairākas augstceltnes — līdz šim augstākā ēka Kijevā, 34 stāvus augstais tirdzniecības un biroju komplekss Bura, 33 stāvu dzīvojamais komplekss Sudraba brīze u.c.. Biroja plānos ir 86 stāvus augstas ēkas Dņepras kreisajā krastā, projekta izstrādē sadarbojoties ar Šanhajas projektēšanas institūta speciālistiem.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Rīgas pilsētas Būvvalde būvkompānijai «RBS Skals» izsniegusi būvatļauju visam celtniecības procesam Balasta dambī 9, kur taps ēku komplekss Da Vinci. Šobrīd ir noslēgts testa pāļu dzīšanas, slogošanas un ekspertīzes process, kam sekos pāļu urbšana pazemes dolomīta slāņos, būvbedres izveidošana, nostiprinot to ar rievsienu pa visu perimetru, un citi zemes darbi. Da Vinci ēkas pamati zem augstceltnes balstīsies uz BAUER tipa urbjpāļiem, ko izbūvē pēc vācu tehnoloģijas. Šī tehnoloģija nodrošina pāļu ieurbšanu ne vien zemē nepieciešamo 25 m dziļumā, bet arī nostiprināšanu pašā dolomīta slānī. «Tāpat būtisks faktors par labu izvēlētajai urbšanas tehnoloģijai ir fakts, ka tā nodrošina relatīvi klusu un mierīgu darbu atšķirībā no ierastās pāļu dzīšanas metodes, kas nebūtu iedomājama, ņemot vērā blakus esošās augstceltnes,» skaidro uzņēmuma projekta direktors Rogers Larsons, kas vadīs Da Vinci būvniecības komandu. Uzsākot pilnu celtniecību, Da Vinci būvlaukums jau tuvākajā laikā kļūs par vienu no lielākajiem Latvijā. Tiek prognozēts, ka kopumā projekta realizācijā varētu piedalīties ap 500 būvniecības speciālistu un strādnieku. Projekts paredz, ka Āgenskalna līča krastā taps 4 savstarpēji savienotas ēkas. Viena no tām būs 27 stāvu debesskrāpis ar dzīvokļiem, bet pārējās - trīsstāvu ēkas - paredzētas galvenokārt darījumu un tirdzniecības funkcijām. Krastmalā plānots izveidot promenādi publiskiem pasākumiem. No 12 144 kvadrātmetru lielā zemes gabala apbūve aizņems 4959 kvadrātmetrus, pārējā teritorija tiks labiekārtota pēc zaļās apbūves principiem. Kopējā būvniecības platība būs 44 309 kvadrātmetri.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) nolēmis personīgi pārbaudīt, kā veicies ar ugunsdrošības sistēmu atjaunošanas darbiem augstceltnēs. Pagājušajā gada pašvaldības budžeta grozījumos šim mērķim tika atvēlēti 100 000 latu, šogad - 125 000 latu.

Pēc izpilddirektora iniciatīvas pagājušajā gada pašvaldības budžeta grozījumos šim mērķim tika atvēlēti 100 000 latu. Par šo summu 10 augstceltņu koplietošanas telpās tika atjaunotas ugunsdrošības sistēmas.

10. janvārī, plkst. 14.00 Ē. Škapars kopā ar VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieku Juri Lakatiņu apmeklēšot augstceltni Purvciema ielā 13, lai kopā ar citiem speciālistiem pārliecinātos par veikto darbu kvalitāti.

Rīgā ir vairāk par 160 dzīvojamām ēkām, kuras uzskatāmas par augstceltnēm. Pašvaldība kopā ar VUGD speciālistiem pagājušajā gadā veica šo namu ugunsdrošības sistēmu pārbaudi un konstatēja, ka tās atrodas tehniski ļoti sliktā stāvoklī.

Projekta Panorama Plaza attīstītājs SIA Latmes Building uzsācis trešās dzīvojamās ēkas dzīvokļu rezervāciju. Trešajā Panorama Plaza 30 stāvu augstceltnē būs 218 dzīvokļi, kuru platība būs no 56 līdz gandrīz 200 kvadrātmetriem, Db.lv informēja projekta attīstītājs.

Tāpat kā iepriekšējās divās ēkās pircējiem ir iespēja izvēlēties nelielus un vidējus dzīvokļus ar standarta apdari vai arī augšējos ēku stāvos izbūvētos ekskluzīvos apartamentus (penthause) ar skatu uz jūru vai Vecrīgu. Trešās ēkas celtniecību plānots pabeigt 2008.gada nogalē.

Pirmajās divās jau uzceltajās Panorama Plaza augstceltnēs kopā ir 317 dzīvokļi, no kuriem brīvi un pircējiem pieejami vairs ir tikai 43 dzīvokļi.

Projekta Panorama Plaza ietvaros kopā plānots uzcelt četras dzīvojamās augstceltnes un tirdzniecības, biroju un atpūtas centru. Pirmā dzīvokļu ēka tiks nodota ekspluatācijā jau tuvāko mēnešu laikā, bet otrā ēka tiks pabeigta šī gada nogalē. Visu projektu ir plānos realizēt trīs gadu laikā, tā kopējās izmaksas ir aptuveni 150 miljoni eiro.

Rīgas plāns nodegušās vēsturiskās ēkas Kalnciema ielā 2b vietā pieļauj iespēju būvēt 12 stāvu augstceltni, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Izmeklēšanu par grausta aizdegšanos sākusi policija, taču pagaidām nekādus secinājumus par ugunsgrēka iemesliem tā neatklāj. Ēka nodegusi laikā, kad lemts par tās iekļaušanu valsts aizsargāto kultūras pieminekļu sarakstā. Ja nams būtu aizdedzies pēc tam, kad atzīts par pieminekli, īpašniekam tas būtu jāatjauno iepriekšējā izskatā, vēsta raidījums.

Rīgas teritorijas plānojums šajā vietā ļauj būvēt sešstāvu namus. Taču šobrīd pašvaldība gatavo jaunu plānu, kas tur atļaus būvēt 12 stāvu augstceltnes un pat debesskrāpi.

Jauno teritorijas plānojumu izstrādā Pilsētas attīstības departaments. Pirmoreiz publiskai apspriešanai projekts nodots pagājušā gada sākumā. Tagad tiek gatavota otrā redakcija. Jaunajā plānā samazinātas teritorijas, kur pieļaujamas augstceltnes. Kvartālā, kur ir nodegusī māja, ir otrādi. Līdzšinējais apbūves augstums bija seši stāvi, bet jaunajā plānā attīstības departamenta speciālisti to palielinājuši uz 12.