Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Uz Liepājas pašvaldības zemes plānotais vēja parka projekts ir par soli tuvāk realizācijai, jo Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu projekts.

"Projekta faktiskie realizētāji ir Austrijas firma," Db informēja SIA Rapsoil valdes loceklis Gints Sorokins. Pagaidām projekts esot tikai izpētes stadijā. Ja MK dos pozitīvu atbildi, tad tikšot dots uzdevums projektētājiem un sākšoties konkrēts darbs pie projekta. Galvenais projekta ieguvums, pēc G. Sorokina teiktā, būtu krasta joslas nostiprināšana. To paredz projekts reizē ar sauszemes vēju parka būvniecību, jo Baltijas jūras piekrastē Latvijas rietumos ir izteikta krasta korozija. Projekta finansēšanai esot plānots piesaistīt kredītlīdzekļus.

Db jau rakstīja, ka Liepājas dome nolēmusi rezervēt SIA Rapsoil Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošo teritoriju jūras krastā izpētes darbu veikšanai un atbildīgo institūciju atzinumu saņemšanai, lai izstrādātu dokumentāciju Baltijas jūras krasta aizsardzības būvju un vēja elektrostaciju būvniecības procedūras sagatavošanai. Zeme rezervēta aiz Ziemeļu mola, jūras piekrastē no Liepājas attīrīšanas iekārtām līdz pilsētas robežai, iekļaujot rekultivēto Šķēdes izgāztuvi.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Šogad ceļot visvairāk vēlas itāļi. Pieci no sešiem austriešiem vēlas doties atvaļinājumā. Spāņi turpretī dodas visilgākajos, bet austrieši visīsākajos atvaļinājumos. Tādus datus ir paudis uzskatu pētīšanas institūts IFOP, veicot pētījumu pēc apdrošināšanas firmas Europ Assistance pasūtījuma. Pētījumā piedalījās pavisam 2 113 personas (sākot no 18 gadiem) no Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Beļģijas, Spānijas un Itālijas. Austrieši šogad pēc itāļiem ir otra ceļot mīlošākā tauta Eiropā. Pētījuma rezultāti liecina, ka 84% austriešu šogad vēlas doties atvaļinājumā. No septiņām pētītajām valstīm vēl lielāks skaits ceļotgribētāju - 87% bija tikai Itālijā. Vācija ar 82% ierindojas pa vidu. Vismazāk izteiktā tieksme uz ceļošanu bija francūžiem (72%), ko pētījuma veicēji skaidro ar to, ka viņiem ir vairākas brīvas dienas pēc kārtas gadā un 35 stundu darba nedēļa. Zem vidusmēra rādītāja ierindojās arī beļģi ar 77%. Svarīgs motīvs austriešu ceļojuma mērķa vietas izvēlē ir naktsmītnei un gastronomiskajam piedāvājumam, tad seko drošība – 36% austriešu atzina, ka viņi nedotos atpūtā uz valsti, kur tikko būtu noticis terora uzbrukums. 56% austriešu plāno pavadīt savu vasaras atvaļinājumu kādā no Eiropas valstīm, bet 45% savā dzimtajā zemē. Jāatzīmē, ka atvaļinājums pie jūras austriešiem jau sen nav vairs iemīļotākais ceļojumu mērķis. Visumā ir vērojama tendence, ka lēmums par ceļošanu tiek pieņemts pēdējā brīdī. Pētījumu rezultāti atklāj, ka gandrīz viens no trīs aptaujātajiem atzina, ka rezervēšanu veic īsi pirms atvaļinājuma. Saskaņā ar IFOPdatiem, 44 % respondentu gribēja doties ceļojumā uz divām nedēļām, 16% uz trīs un 20% uz vairāk nekā trīs nedēļām. Gandrīz visi aptaujātie tika izteikuši vēlēšanos sava atvaļinājuma laikā visu uzmanību veltīt vienīgi atpūtai. Vienīgi franči savā ceļojumu dienas plānā iekļauj ievērojamu vietu apskati un jaunu kultūru iepazīšanu, kā piemērām, Baltijas valstu iepazīšanu. Turpretī austriešiem svarīgi ir pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Aptauja tika veikta telefoniski laika posmā no šī gada 14. līdz 23. aprīlim. Avots: Eiropa.lv

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Grupa austriešu uzņēmēju, kas sadarbībā ar Citigroup vēlas iegūt kontroli pār Ventspils naftu (VN), šobrīd praktiski jau esot vienojušies par Ventbunkera vairākuma akciju iegādi, kas ļautu iegūt kontroli pār VN, neiegādājoties valstij piederošās akcijas. Tādējādi krietni var sarukt interese par VN valstij piederošo 38.62 % akciju izsoli, kura notiks šogad 5. oktobrī. Iepriekš austrieši izteica neapmierinātību ar VN valstij piederošās izsoles laiku un modeli, norādot, ka izsole ir jāpārceļ, un ieteica uzsākt sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem «pa tiešo». Gadījumā, ja izsole netiktu atcelta, austrieši pieļāva iespēju, ka izsolē nepiedalīsies. Tagad zināms, ka viņiem ir «rezerves plāns», kurš visticamāk ļaus iegūt kontroli pār VN. «Iegūstot kontroli pār Ventbunkeru, mēs kontrolēsim arī Latvijas naftas tranzītu (LNT) un līdz ar to arī nedaudz vairāk nekā 48% VN akciju. Lai iegūtu vairākumu VN, mums atliks tikai iegādāties mazāk nekā 2% tirgū,» sarunā ar Db skaidro austriešu uzņēmējs Herberts Kords, kurš savus darījumus risina kopā ar diviem citiem Austrijas partneriem — pretrunīgu un skandalozu reputāciju ieguvušo uzņēmēju Martinu Šlāfu un Jozefu Tausu.

Jaunais East Capital Krievijas Nekustamo īpašumu fonds ieguldīs tirdzniecības centros un nekustamajos īpašumos, kas tiek izmantoti mazumtirdzniecībai, Krievijas reģionu pilsētās, kā arī Ukrainā un Kazahstānā, kas ir vieni no straujāk augošajiem nekustamā īpašuma tirgiem pasaulē. Tas ir slēgta tipa fonds, kuru vada East Capital Private Equity, un tā mērķis ir piesaistīt zinošus investorus. Sākotnējais fonda mērķa apjoms ir 200 miljoni eiro.

East Capital Krievijas Nekustamo īpašumu fonda stratēģija ir ieguldīt līdzekļus tirdzniecības centros un nekustamajos īpašumos (kas paredzēts mazumtirdzniecībai), kas ir peļņu nesoši un ar stabilu naudas plūsmu, ko nodrošina pieprasījums un nepārtraukts vietējā tirgus pieaugums. Fonds iegulda reģionu pilsētās, galvenokārt Krievijā, bet arī Kazahistānā un Ukrainā, kurās ir vairāk nekā 500 000 iedzīvotāji. Šī reģiona ekonomika pēdējā laikā ir augusi daudz straujāk nekā attīstītajos tirgos, un tai ir liels potenciāls arī turpmākajai izaugsmei.

„Mūsu klātbūtne, kompetence un plašais tīkls, kas radīts investējot šajos tirgos pēdējo desmit gadu laikā, būs liela vērtība, jo mēs pamatā meklējam pievilcīgas ieguldījumu iespējas īpašumos, kas nav pieejami vairumam investoru,“ uzsver Kestutis Sasnauskas (Kestutis Sasnauskas), East Capital Private Equity izpilddirektors un East Capital līdzdibinātājs.

Šī gada vasarā austriešu „atvaļinājuma – eiro” ir nedaudz mazāk vērtīgs. Iemesls tam ir nedaudz augstākie inflācijas rādītāji pie relatīvi stabila maiņas kursa, iecienītākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs, to secinājusi ir Bank Austria Creditanstalt (BA-CA) pēc pēdējiem aprēķiniem. BA-CA secina, ka austriešu iecienītākās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs cenas ir pieaugušas izteiktāk nekā Austrijā un tādējādi stiprais eiro tur nav tik jūtams. Pie tam vēl eiro vērtība pret dolāru kopš 2003. gada vasaras ir pieaugusi tikai par 4%. Svarīgākie austriešu atvaļinājuma mērķi ir Eiropas valstis vai valstis, kuras orientējas uz eiro. Vidēji (vērtējot pēc tā, cik gala mērķis ir iecienīts) nonāca pie eiro novērtējuma, kas ir tikai 0,5% un cenas salīdzinājumā ar Austriju atvaļinājuma pavadīšanas zemēs pieauga par 1,5% vairāk. Atšķirīgo cenu līmeņu dēļ, austrieši svarīgākajās atvaļinājuma pavadīšanas zemēs vēl joprojām saņem par vienu eiro par ceturtdaļu vairāk nekā mājās. Tādējādi vidēji šogad „atvaļinājuma – eiro” varētu būt par 1% mazāk vērtīgs. Visstiprāk cenas ir cēlušās Ungārijā un Lielbritānijā, proti, par 8 – 7%. Vislabāk stipro eiro austrieši var jūt ASV (eiro par 4% lētāks) un Turcijā (eiro par 3% lētāks). Neskatoties uz sadārdzināšanos, austriešiem visizdevīgākā atvaļinājuma zeme paliek Ungārija, kur eiro ir gandrīz divreiz vērtīgāks nekā Austrijā. Avots: Eiropa.lv

Austrijas uzņēmēju grupa, kas tuvākajā laikā grasās iegādāties Ventbunkera akciju vairākumu, nav veikušas pārrunas ar uznēmuma mazākumakcionāru Aivaru Lembergu. A. Lembergs atzina, ka pie viņa un vēl vairākiem citiem uzņēmuma akcionāriem austrieši nav griezušies. A. Lembergs izteica šaubas, ka Ventbunkerā «būtu kas pārdodams» akcionāru strīdu dēļ u.c. iemeslu dēļ, kurus gan viņš nekonkretizēja. «Ja austrieši grib izmest naudu un iegādāties sapuvušu ābolu, tad viņiem to nevar liegt. Ja viņiem tiešām nav kur naudu likt, tad viņi dara pareizi,» informāciju par Austrijas uzņēmēju nodomiem iegādāties Ventbunkeru komentēja A. Lembergs.

No 20 . līdz 22. jūnijam Liepājā vizītē ierodas Kremzas (Austrija) tūrisma augstskolas pārstāvji, lai pētītu iespējas izveidot Liepājā tūrisma augstskolu un attīstīt sadarbību tūrisma biznesa jomā. Liepājā kopā ar Latvijas vēstnieci Austrijā Elitu Kuzminu ierodas Kremzas tūrisma augstskolas vadītājs Heincs Boijers (Heinz Boyer), arhitekts Ernsts Maurers (Ernst Maurer) un tūrisma uzņēmuma "List" vadītājs Manfreds Lists (Manfred List). 21. jūnijā Austrijas delegācija Domē tiksies ar Liepājas mēru Uldi Sesku, Lejaskurzemes tūrisma biroja pārstāvjiem, LPA Tūrisma programmas direktori Ilzi Grospiņu. Austrieši tiks iepazīstināti ar potenciālajām vietām tūrisma augstskolas izveidei Liepājā, iepazīsies ar pilsētas investīciju projektiem, pārrunās Liepājas koncertzāles būvniecības ieceres. Vakarā austrieši kopā ar Liepājas pašdarbniekiem ielīgos Jāņus Folkloras centrā "Namīns". 22. jūnijā austriešiem paredzēta tikšanās ar Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas vadību un lielākajiem masu pasākumu organizētājiem Liepājā, Latvijas 1. Rokkafejnīcas īpašniekiem brāļiem Mediņiem. Pēcpusdienā viesi piedalīsies improvizētā tūrisma šovā Ziemeļu fortos, kur tiks pasniegta arī pēc īpašas receptes gatavota "Siļķe Komunistā". Kā informē Domes Attīstības pārvaldes projektu koordinācijas un vadības nodaļas vadītājs Vilnis Vitkovskis, pirmā tikšanās ar Kremzas profesionālās augstskolas pārstāvjiem notikusi šī gada martā Rīgā. Kremzas profesionālā augstskola ir privāta augstskola, kas vērsta uz tūrisma un biznesa vadības izglītības iegūšanu. Tajā mācās 1500 studentu, tajā skaitā - arī ārvalstu. Kremzas augstskola saņem valsts dotāciju un vietējās pašvaldības atbalstu. Piemēram, augstskolas valdes priekšsēdētājs ir Kremzas pilsētas mērs. Tikai 40 procenti no pasniedzējiem un profesoriem ir štata darbinieki, pārējie ir no industrijas un biznesa vides. Augstskolas īpašniekiem ir divi darbības virzieni - izglītība un tūrisma biznesa projektu realizācija. Augstskola realizē dažādus biznesa projektus visā pasaulē - viesnīcas, atpūtas centrus, tie kalpo kā prakses vietas studentiem. Kā iespējamos sadarbības virzienus ar Kremzas augstskolu, kuri tiks apspriesti vizītes laikā, V.Vitkovskis min sadarbību ar Liepājas Pedagoģisko akadēmijas Tūrisma programmu. Tikšot izvērtēta arī iespēja veidot partnerību Liepājas Universitātes projektā. Sadarbības ietvaros austriešiem tiks sniegta plaša informācija par biznesa iespējām Liepājas reģionā tūrisma jomā. Plānots arī apspriest kopīgus projektus Eiropas Savienības līdzekļu piesaistē tūrisma veicināšanā.

Jau ceturto ziemu viņš ir uzņēmuma Vita - Kurhotel Betriebs GMBH līdzīpašnieks un direktors un pārvalda viesnīcas Simader un Nussdorferhof, restorānu Ole un sporta preču veikalus un nomas Alpi sport latviešiem labi zināmā kalnu kūrortā - Badgasteinā. «Tagad to var saukt par biznesu, bet viss sākās ar sapni par namiņu kalna galā paša priekam,» saka Gints Puķītis.

Pēc aroda mēbeļnieks, 90. gadu sākumā viņš bija viens no uzņēmuma Skals dibinātājiem un mēbeļu ražošanas vadītājs. 2003. gada decembrī kopā ar draugiem radās pirmās idejas par īpašuma iegādi kalnos. «Nekāda biznesa plāna nebija. Sakrita intereses - Latvijā un Zviedrijā bija cilvēki, kuriem bija interese kaut ko darīt ārpus riskantās Latvijas biznesa vides, kur noteikumi visu laiku mainās, savukārt man jau sen bija plāns būt tuvāk kalniem. Kopš pašas pirmās reizes, kad nošļūcu lejā no Gaiziņa, kalni ir kļuvuši par manu apsēstību, kas vēl aizvien nav beigusies.»

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi investēt uzkrātos finanšu līdzekļus, lai tie nezaudētu savu vērtību. Gan pasaulē, gan Latvijā investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr ir bijis viens no populārākiem ieguldījumu veidiem investoru vidū.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem nekustamā īpašuma cenas dalībvalstīs turpina augt, tajā skaitā arī Baltijas valstīs gada laikā jaunajos projektos tās augušas pat par 10-15%. No vienas puses šis ir piemērots brīdis, lai investētu augošā tirgū, no otras puses - ir salīdzinoši augstas Euribor likmes un aizdevumi ir kļuvuši dārgāki. Rodas jautājums, kā gudri investēt nekustamajā īpašumā, nepārmaksājot un to tieši nepērkot? Laba alternatīva ir ieguldījumi nekustamo īpašumu fondos.

Ilgtermiņā saglabājas nemainīga interese

Investīciju aktivitāti nekustamajā īpašumā nosaka dažādi faktori. “Trekno gadu” laikā pirms 15 gadiem, kad nekustamā īpašuma cenas pieauga katru mēnesi, ieguldījumu aktivitāte bija ļoti augsta, savukārt pērn, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei, procentu likmēm un pasliktinoties ekonomikas apstākļiem pieprasījums samazinājās. Tomēr, lūkojoties ilgtermiņā, interese par investīcijām šajā aktīvu klasē vienmēr saglabāsies. Katrā pasaules ģeogrāfiskā reģionā ir savas nianses un īpatnības, kā tiek veiktas investīcijas nekustamajā īpašumā. Latvijā joprojām populārākais investīcijas veids ir tiešas investīcijas, proti, konkrēto objektu – dzīvokļu, māju, biroju utm. iegāde. Savukārt pasaulē turpina būt populāras arī netiešās investīcijas, pērkot nekustamo īpašumu fondu daļas.

Db.lv publicē Hansabankas vadošā sociālekonomikas eksperta Pētera Strautiņa komentāru Vai Latviju pametīs nauda, kas atbrīvojusies nekustamajos īpašumos?

"Uzskatu, ka priekšstati par lielu naudas masu, kas varētu "atbrīvoties" nekustamo īpašumu jomā, ir stipri pārspīlēti. Tas varētu notikt, ja Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pārdotu lielu nekustamo īpašumu apjomu nerezidentiem. Taču šķiet, ka šābrīža tirgus situācijā tas kļūst arvien grūtāk izdarāms.

Jāatzīmē arī, ka līdz šim nekustamajos īpašumos galvenokārt tika ieguldīta no bankām aizņemta, nevis kāda Latvijas rezidentiem piederoša "brīva" nauda. Gadījumiem, kad bagāti ārzemnieki iegulda savus līdzekļus ekskluzīvos īpašumos prestižās vietās, ir pievērsta liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība, taču tie neveido tirgus apgrozījuma pamatdaļu.

Pretinflācijas plāna un optimisma samazināšanās ietekmē nomierinoties nekustamo īpašumu tirgum, pakāpeniski samazināsies aizņemšanās investīcijām nekustamajā īpašumā. Jācer, ka to kompensēs investīciju pieaugums eksporta sektorā - apstrādes rūpniecībā, tūrismā un citur.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Nekustamā īpašuma investīciju objektu tirgus Latvijā aizvadītajā gadā bija izteikti aktīvs visos segmentos, bet šogad paredzams zemāks investīciju objektu pārdošanas piedāvājumu skaits, prognozēja nekustamā īpašuma uzņēmumu "Starlex Real Estate" un "Starlex Investments" vadošais partneris Egīls Smilktiņš.

Viņš norāda, ka pieaugošās investīcijas nekustamajā īpašumā sekmēja Covid-19 izraisītie apstākļi, pieaugošā inflācija, zemās banku procentu likmes, kā arī potenciāli lielākas peļņas iespējas pret citām Eiropas valstīm un Latvijas kaimiņvalstīm.

Pērn Latvijā bijis līdz šim lielākais investīciju apmērs komercīpašumos - virs 650 miljoniem eiro, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados, informē Smilktiņš. Skatoties Baltijas mērogā investīciju apjoms Latvijā pārsvarā ir mazāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tomēr 2021.gadā Latvijā investīciju apjoms bija lielāks nekā Igaunijā un tikai nedaudz mazāks nekā Lietuvā. Ievērojamu daļu no kopējā investīciju apjoma veidoja daži Latvijas tirgum izteikti lieli darījumi kā tirdzniecības centra "Alfa" un biroju kvartāla "Jaunā Teika" pārdošana.

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Lielveikalu «Sky» īpašnieks «Skai Baltija» veikalu pārvaldīšanu nodos uzņēmumam «RX Tirdzniecība», apstiprina «Skai Baltija» pārstāvji.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesī», lēmums par šādu uzņēmuma «Skai Baltija» reorganizāciju pieņemts 27.septembrī.

«Skai Baltija» pārstāvji skaidroja, ka uzņēmums pēc reorganizācijas plāno pilnībā pievērsties ražošanai. «Skai Baltija» ražoto produktu klāstā ir aukstā un karstā kulinārija, zivju kūpinājumi un pusfabrikāti, gaļas izstrādājumi, gaļas pusfabrikāti, konditoreja un citi produkti.

Lēmums par veikalu operēšanas nodošanu uzņēmumam «RX Tirdzniecība» pieņemts, jo ražošana esot sasniegusi tādu apjomu, ka to ir iespējams attīstīt kā pastāvīgu biznesa vienību. Tādējādi «Skai Baltija» iegūs pārskatāmāku procesu vadību katrā no uzņēmumiem un iespēju mērķtiecīgi attīstīties izvēlētajā pamatdarbības virzienā, uzsvēra «Skai Baltija» pārstāvji.

Mūkusalas Biznesa centra teritorijā atklāta septītā Elektrum Drive īpaši ātrās uzlādes stacija.

Biznesa centra teritorijā uzstādītā Elektrum Drive uzlādes stacija nodrošina 150 kW jaudu, kas ļauj elektroautomobili uzlādēt 50 kilometru braucienam vien 4 minūšu laikā. Šogad MŪKU SALAS teritorijā uzsākta arī daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kurā 11 vietas tiks atvēlētas tieši elektroautomobiļu uzlādei. Kā stāsta biznesa centra vadība, palielinoties videi draudzīgo transportlīdzekļu skaitam pilsētvidē, šādu uzlādes staciju skaits tikai turpinās pieaugt.

"Kā komerciālā nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji mēs nodrošinām ne tikai pakalpojumus, bet arī vidi, un ir ļoti svarīgi, lai zaļākas vides radīšanā mēs ietu roku rokā ar saviem nomniekiem. Arvien vairāk uzņēmumu īpašu uzmanību pievērš CO2 izmešu daudzumam, ko uzņēmums rada savas darbības rezultātā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Mūkusalas Biznesa centrs kā biroju telpu iznomātājs spētu piedāvāt visus nepieciešamos instrumentus, lai mūsu nomnieki varētu sasniegt savu uzņēmumu klimata mērķus," stāsta Mūkusalas Biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

2008. gadā beidzas nomas līgumi ar septiņām Rīgas domes īpašumos ierīkotām azartspēļu vietām, kas netiks pagarināti. Konkrētās azartspēļu vietas ir pēdējās, kas līdz šim darbojās Rīgas domes īpašumos, informēja Rīgas dome.

Rīgas domes vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC): „Nomas līgumu neatjaunošana ļaus likumīgā un mierīgā ceļā sasniegt izvirzīto mērķi par azartspēļu izskaušanu no Rīgas domes īpašumiem. Jau 2009. gadā Rīgas domes īpašumos neatradīsies neviena azartspēļu vieta.”

Apakšnomas līgums netiks pagarināts ar SIA Alfor Brīvības gatvē 350a, AS Admirāļu klubs Slokas ielā 161, SIA Alfor Slokas ielā 161, SIA DLV Gobas ielā 13, SIA Favorīts Favr A. Deglava ielā 120, SIA Alfor Lokomotīves ielā 100. Tāpat tiks izbeigts nomas līgums ar AS Admirāļu klubs Zolitūdes ielā 22a.

2006. gada 4. jūlijā stājās spēkā Azartspēļu un izložu likuma grozījumi, kas atjaunoja pašvaldībām tiesības lemt par spēļu zāļu ierobežošanu. Kopš grozījumu stāšanās spēkā Rīgas dome nav izsniegusi nevienu jaunu atļauju azartspēļu organizēšanas vietām.

Krievijas izcelsmes uzņēmējs miljonārs Pāvels Meļņikovs šobrīd Latvijas tiesās cīnās, lai pierādītu, ka Latvijas tiesībsargu aizdomas par viņa finanšu līdzekļu nelegālu izcelsmi ir nepamatotas.

Lai gan uzņēmēja sajūtas liek rēķināties, ka viņam savu taisnību pierādīt neizdosies un viņš, visticamāk, zaudēs gan arestētos nekustamos īpašumus Latvijā, gan finanšu līdzekļus Latvijas banku kontos, tomēr viņš nolēmis izmantot visus tiesiskos līdzekļus sevis aizstāvēšanai.

Ķēdes reakcija

P. Meļņikova vārds Latvijā plašāk izskanēja pirms dažiem gadiem, kad Somijas varasiestādes vairākās Ālandu salu arhipelāga salās izsēdināja bruņotus drošības iestāžu darbiniekus, kuri veica plaša mēroga operāciju, iekļūstot P. Meļņikovam piederošajos īpašumos un izņemot dažādus datu nesējus un citus pierādījumus. Lai gan oficiālā valdības versija bija, ka iekļūšana šajos P. Meļņikova īpašumos bija saistīta ar viņa Somijas uzņēmuma iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar nodokļu nomaksu, tomēr neoficiālā versija ir, ka 400 labi bruņotie drošībnieki salās ieradušies, lai pārbaudītu aizdomas, ka Krievijas uzņēmējam tur ir nevis ekskluzīvs atpūtas komplekss, bet gan Krievijas zemūdeņu bāze.

Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Latvijā pērn sasniedzis 225 miljonus eiro, kas ir otrais sliktākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Colliers dati.

Tipiski Latvijā investīciju apjoms nekustamajos īpašumos sasniedz aptuveni 300 miljonus gadā, attiecīgi 2023. gadā piedzīvots kritums par aptuveni 28%, salīdzinot ar 2022. gadu, norāda Agija Vērdiņa, Colliers Izpētes un konsultāciju nodaļas vadītāja. Viņa uzsver, ka pērn samazinājušās ne tikai darījumu summas, bet arī to skaits - kopumā veikti 47 darījumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā vēl gadu iepriekš. Zemāks investīciju apjoms pēdējo desmit gadu laikā novērots vien 2017. gadā, kad kopējā nekustamo īpašumu darījumu summa bija nepilni 150 miljoni eiro, teic A.Vērdiņa.

Pieaug izmaksas

Iemesli mazākai tirgus aktivitātei ir vairāki, skaidro A.Vērdiņa. “Galvenokārt tas, protams, ir saistīts ar ievērojamo finansējuma izmaksu pieaugumu EURIBOR iespaidā. Finansējuma izmaksu pieauguma ietekmē būtu jāpalielinās arī atdeves likmēm, un likvīdākos Eiropas tirgos šī korekcija notika pietiekami strauji. Tajā pašā laikā Baltijas valstīs, jo īpaši Latvijā, šī korekcija vairāk ir bijusi teorētiska, nevis praktiska. Tirgū ir maz tādu dalībnieku, kuriem būtu spiediens atbrīvoties no saviem īpašumiem. Pircēji pie augstākām finansējuma izmaksām prasa lielākas atdeves likmes, kas negatīvi ietekmē īpašuma cenu, tikmēr pārdevēji nelabprāt pieņem mazāku īpašumu vērtību. Attiecīgi, nespējot abām pusēm vienoties, notikušo darījumu skaits tirgū ir neliels,” norāda A.Vērdiņa.

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.