Pēc Igaunijas pievienošanās eiro zonai, darījumu skaits nekustamā īpašuma tirgū tur šā gada 1. ceturksnī ir samazinājies par 10%, apgalvo Balts.

Krities ir arī nekustamā īpašuma kompāniju apgrozījums – vidēji par 10%. «Eiro ieviešana ir sašūpojusi nekustamā īpašuma tirgu. Pretstatā gaidītajam investoru pieplūdumam, tirgū radies īslaicīgs panīkums. Pareizi rīkojoties, šīs problēmas var neskart Latviju, jo mēs jau kopš 2004.gada nekustamā īpašuma tirgū esam pārgājuši uz eiro, nebūs problēmu ar adaptēšanos, kā arī, balstoties uz kaimiņvalsts pieredzi, varam novērst citas no eiro ieviešanas izrietošās problēmas,» uzskata Balsta vadītājs Aigars Zariņš.

Pēc kompānijas vadības tikšanās ar Eiropas lielāko nekustamā īpašuma organizāciju ekspertiem, secināts, ka Latvija, neskatoties uz iepriekšējā mēneša ārvalstnieku aktivitāti, tomēr nav piesaistījusi Eiropas Savienības interesi ar ziņu par straujāko nekustamā īpašuma cenu kāpumu.

Lai Latvijai izdotos piesaistīt ārvalstnieku uzmanību, būtu vajadzīgs valdības atbalsts. Tikai pārdomāti izstrādāta un stabila nodokļu politika, kā arī uz Eiropas Savienības dalībvalstīm vērsta reklāmas politika varot rosināt potenciālos investorus finansēt projektus Latvijā, uzskata kompānijas vadība.

Tikmēr Latvijā pavasaris ir iekustinājis nekustamā īpašuma tirgu. Cilvēki interesējoties gan par nekustamā īpašuma iegādi, gan par īri. Pašlaik gan vietējie iedzīvotāji, gan kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotāji sāk rezervēt vasarnīcas Jūrmalā. Īres cenas nav mainījušās, taču apkures sezonas beigas un pastiprinātā interese varētu sekmēt cenu pieaugumu, īpaši Jūrmalā, pieļauj kompānija. Rīgas centrā pieprasītākie ir trīs istabu dzīvokļi par 200 – 300 latiem mēnesī.

Pēc Balsta aprēķiniem, sērijveida dzīvokļu segmentā cenas nav mainījušās, vidējā cena mikrorajonos kopš 2011.gada sākuma ir 645 eiro/m2.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra