Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji
Aizvien vairāk banku īpašumu tiek izlikti pārdošanai brīvā tirgū, lielākais piedāvājums un interese vērojama mājokļu segmentā.
Banku īpašumā esošo nekustamo īpašuma vienību skaits, pēc statistikas datiem, šobrīd jau tuvojas 10 tūkstošiem. Banku nekustamā īpašuma portfeļi turpina augt joprojām, tomēr pieauguma tempi salīdzinājumā ar pāris iepriekšējiem gadiem ir mazinājušies, aktīvāka kļuvusi īpašumu realizācija.
Šogad viens no aktīvākajiem īpašumu pārdevējiem ir Swedbank grupas nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmums SIA Ektornet management Latvia (Ektornet), kas pagājušajā nedēļā noslēdzis šogad jau 400. pārdošanas darījumu, informē Ektornet vadītājs Andris Kovaļčuks. Viņš norāda, ka dominējošie no šā skaita ir darījumi ar mājokļiem. «Jau agrāk eksperimenta nolūkos, testējot tirgu, bijām atvēruši pārdošanai vairākus jaunos mājokļu projektus. Tagad šajā segmentā esam nopietni sagrupējušies - to var redzēt arī pēc piedāvājumu skaita. Sākām ar četriem projektiem, šobrīd jau piedāvājam tirgū mājokļus 15 jaunajos projektos. Rudens pusē piedāvājumu paplašināsim vēl ar trim četriem projektiem,» norāda A. Kovaļčuks.
Ektornet nekustamo īpašumu portfeļa vērtība (jeb īpašumu iegādes vērtība) šobrīd ir apmēram 200 miljoni eiro (apm. 140 milj. Ls). Uzņēmuma portfeli veido vairāk nekā 2,5 tūkstoši kadastra vienību, kas sīkāk dalās apmēram 3,5 tūkstošos īpašuma vienību (piem., dzīvokļi); no šā daudzuma apmēram 3,2 tūkst. vienību ir mājokļi.
Dzīvojamais segments nozīmīgu lomu spēlē arī citu banku portfeļos. Piemēram, a/s Reverta (agrāk - Parex) portfelī vairāk nekā puse īpašumu ir dzīvokļi un privātmājas, tā informē Edgars Miļūns, Reverta Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas direkcijas vadītājs.
SEB bankas nekustamā īpašuma uzņēmuma Latectus portfelī dzīvojamais fonds veido apmēram 30%, savukārt apmēram 40% īpašumu ir zeme - gan apbūvei paredzētā, gan lauksaimniecības vai mežu zemes gabali, stāsta Latectus vadītājs Ģirts Grīnbergs. Komercīpašumi Latectus portfelī neveido vairāk par 16%, tie ir gan industriālie objekti, gan ražošanas platības, viesnīcas.
Kā atzīst A. Kovaļčuks, banku portfeļi ir kā spoguļattēls tam, ko bankas darīja 2006., 2007. gadā, piemēram, Swedbank bija aktīva tieši jauno dzīvojamo projektu un sekundāro mājokļu finansēšanā, un šīs aktivitātes arī ataino pašreizējie bankas īpašumi.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Komentāri
google
pirms 10 mēnešiem, 2012.07.30 09:29
nu jā sagaidot ka auzas atnāks no eur uz lv, tas ir pareizs solis, bet norāda ka NI cenas ies uz leju ;-(
Mark Manteufel
pirms 10 mēnešiem, 2012.07.30 11:39
Tas nozīmē KO??? Krīze Eiropā pastirpināsies, īpašumu vērtība kritīsies tur un arī pie mums samazināsies.Bankas steidz izpārdot pa daudz maz pieņemamu cenu un mēģina samazināt zaudējumu apmēru. Ari Krievijas biznesmeņiem Latvijas īpašumi sāk interesēt arvien mazāk.Spānija, Itālija,Kipra - tām ir pievērsta uzmanība.
Domā līdzi
pirms 10 mēnešiem, 2012.07.30 12:42
Laikam beidzot nāksies atzīt - katliņš piededzis un zaudējumi būs jāuzņemas visām kreditēšanā iesaistītajām pusēm. Gan tiem, kas vēlējās uzlekt augstāk par savu d (atvainojiet, dzīvot smukāk šodien apmaiņā pret verdzību nākotnē) gan alkatīgajiem augļotājiem. Bet ir labā ziņa - ja jau reiz ir tā pēkšņi sarosījušies izlikt pārdošanā savus nekustamā īpašuma portfeļus, tad ir sagaidāma būtiska cenu korekcija uz leju sakarā ar sagaidāmajām vētrām finanšu pasaulē eiropā un asv.Vajag sagaidīt krīzes otrā viļņa cunami atpludus un tad trušu būrus panelenēs varēs uzlasīt pa lēto. Nevajadzēs i kredītu ņemt.
monks
pirms 10 mēnešiem, 2012.07.30 14:36
bankas atbrīvojas no īpašumiem. Atnāks otrais krīzes vilnis un atkal būs laba peļņa.
ee
pirms 10 mēnešiem, 2012.07.31 08:41
re, cik daudz pa lēto atņēmuši un tagad pa dārgo tirgo.