Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Grausti Ieriķu ielā 5 k-1 un Pētersalas ielā 12 tiks nojaukti – šādus Rīgas domes lēmumu projektus par piespiedu sakārtošanu akceptējusi Pilsētas īpašuma komiteja.

Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, noliktava, garāža un baseins. RD norāda, ka būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam četru mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un divu nākamo mēnešu laikā jāveic demontāžas darbi.

Savukārt Pētersalas ielas graustus veido trīs administratīvās ēkas, katlumāja, vairākas garāžas un šķūņi. Būves daļēji nodegušas, izdemolētas, atrodas avārijas stāvoklī un ir bīstamas apkārtējiem, informē RD. Dažas no ēkām ir pašvaldības un privātpersonas kopīpašums, dažas – bezsaimnieka manta. Īpašuma departamentam trīs mēnešu laikā jāizstrādā nepieciešamā dokumentācija un vēl trīs mēnešu laikā grausti jānovāc.

Divi grausti - administratīvā ēka Aleksandra Čaka ielā 152 un dzīvojamā māja Jēzusbaznīcas ielā 17 - ir jānojauc, šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Abas privātpersonām piederošās būves ir klasificētas kā A kategorijas grausti - tās atrodas avārijas stāvoklī, apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētas ainavu, to nesošās konstrukcijas vairs nav atjaunojamas.

Ēku īpašniekiem trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāsaskaņo nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk demontāžas darbi, kuri jāpabeidz ne vēlāk kā piecos mēnešos. Ja tas netiks izdarīts noteiktajā laikā, to paveiks pašvaldība, iztērētos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem.

Kopš 2011. gada 15.augusta pilsētā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti. Kopumā Rīgā par graustiem šobrīd atzīts 471 objekts. Īpašumiem, kuru sakārtošana netiek veikta noteiktajos termiņos, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā.

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»

Priekules novadā netālu no robežas ar Vaiņodes novadu atrodas apdzīvota vieta Audari. Reiz tur bijusi muiža, baznīca kalna galā, šobrīd dzīvo vien pāris cilvēku, vecie grausti nojaukti. Lai izdzīvotu, jāstrādā savā saimniecībā vai kooperatīvajā sabiedrībā Audarmuiža, kurā saimnieko Priekules novada domes deputāts Andis Eveliņš, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Inese Daškēviča dzīvo pirmajā no dažām mājām, kas Audaros vēl saglabājušās. Pie mājas ir uzraksts Lielā iela, kam aizkrāsots krievu valodā tulkotais nosaukums. «Ielu mums tagad likvidēs un katrai mājai būs savs nosaukums,» viņa stāsta. Mājai blakus bijis sagruvis šķūnis un māja, grausti novākti, un tagad labāks skats uz apkārtni. «Kādreiz bija Audaru muiža. Te ir viena ferma un tālāk Muceniekos arī viena. Pati te dzīvoju jau 27 gadus.» Pirms tam dzīvojusi mazliet tālāk - Zeidakos. Tagad Inese ir pašnodarbinātā un saimnieko savā saimniecībā, kurā ir piecas slaucamas govis. «Iztikšanai, var teikt,» viņa noteic. Arī kaimiņi strādā vai nu fermās, vai ir pensionāri. «Nekas cits te nav, ko darīt. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kas te vēl palikuši. Tukšs palicis,» nopūšas Inese. «Pārsvarā vecie bija, kas jau ir apmiruši, un jaunie neviens te nepaliek,» atzīst sieviete.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Tuvākajā laikā tiks nojaukta pašvaldībai piederoša, avārijas stāvoklī esoša nedzīvojamā ēka Buru ielā 15A, kā arī bijusī sūkņu stacija un dispečera ēka Daugavgrīvas ielā Spilves lidlauka tuvumā.

Visas ēkas ilgstoši netiek izmantotas, un to teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, ēkas degradē pilsētas vidi un ir bīstamas apkārtējiem, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Kopš pērnā gada augusta nojaukti vai sakārtoti 73 grausti.

Rīgas domes īpašuma departamenta apzināto būvju uzskaitē patlaban ir aptuveni 400 grausti, no kuriem lielākā daļa ir privātīpašumā esoši nami.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

Šodien uzsākti graustu Ieriķu ielā, Rīgā nojaukšanas darbi. Šie grausti novērtēti ar «A» kategoriju, proti, kā ēkas ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.

Lēmumu par ēku nojaukšanu Rīgas dome pieņēmusi pagājušā gada 18.decembrī. Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, garāža noliktava, garāža un baseins.

Būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam - SIA Realm - darbi jāpabeidz līdz šā gada jūlijam.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

Rīgā plānots nojaukt 18 pašvaldībai piederošus graustus, kā arī piespiedu kārtā nojaukt vai sakārtot sešus privātīpašumā esošus graustus. Šādu Rīgas domes lēmumu akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Pašvaldībai piederoši grausti ir dažādi angāri, noliktavas, darbnīcas, pagrabi, šķūņi, garāžas u.tml. Būves atrodas avārijas stāvoklī, ilgstoši netiek izmantotas, degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus.

Valmieras ielā 41 atrodas izdegusī dzīvojamā ēka, divi daļēji sabrukuši šķūņi un garāža, to apkārtne nav nožogota un ir brīvi pieejama. Ja divu mēnešu laikā netiks izstrādāta nojaukšanai nepieciešamā dokumentācija un uzsākti demontāžas darbi, tos paveiks par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, piedzenot iztērēto naudu no īpašniekiem.

Pilsētas ainavu bojājot arī pamestā dzīvojamā ēka Skaistkalnes ielā 17, kas tāpat nav noslēgta un apdraud apkārtējos, turklāt atrodas pie ielas. Ja īpašnieki mēneša laikā nebūs vērsušies ar iesniegumu par būves nojaukšanas uzdevuma vai plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, vai četru mēnešu laikā neveiks ēkas demontāžu vai konservāciju, Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi apjomā, kas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Līdzekļus tāpat piedzīs no īpašniekiem.

Aptuveni divu gadu laikā Rīgā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti, liecina Pilsētas īpašuma komitejas apkopotie dati.

Līdz gada beigām tiks nojauktas vai sakārtotas vēl 11 pašvaldībai piederošas ēkas dažādos galvaspilsētas rajonos. Piemēram, Mangaļsalas ielā 1, Rankas ielā 12, Ūdens ielā 27, Uzvaras bulvārī 20, Daugavpils ielā 19, Buru ielā 15A, Hāmaņa ielā 4, Mildas ielā 6, Slokas ielā 41A, Pakalniešu ielā 25 un Bruņinieku ielā 5.

Apkopojot aktuālo informāciju par iedzīvotāju sūdzībām un izvērtējot objektu vizuālo un tehnisko stāvokli, ir izveidots saraksts arī ar privātīpašumā esošiem graustiem, par kuriem ir plānots sagatavot Rīgas domes lēmumus par piespiedu sakārtošanu. Šo graustu adreses ir Jēzusbaznīcas ielā 17, Pērnavas ielā 22 un 28, Hospitāļu ielā 55, Jūrmalas gatvē 71, Krišjāņa Barona ielā 84, Kalnciema ielā 2A, Jaunciema gatvē 150, Matīsa ielā 65A, 67 un 71, Umurgas ielā 2.

Pirmajā sanāksmē darba grupa, kas lemj par rīcību ar vidi degradējošām, sabrukušām un cilvēka drošību apdraudošām būvēm, izskatījusi pirmos 27 graustus, lielākā daļa no kuriem atrodas vecpilsētā, un lēma par to aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

Likums nosaka, ka pašvaldībām ir tiesības savos saistošajos noteikumos aplikt graustus ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi - 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, ko arī ir izdarījusi Rīgas pašvaldība. Ar šo nodokļa likmi tiks aplikti A, B, un C kategorijas grausti.

Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzver, ka situācija ar graustiem pilsētā lēnām, bet uzlabojas. Kā labs piemērs pieminams privātais grausts Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā - Cēsu ielā 37. Tas RD Īpašuma departamenta graustu sarakstā bija B kategorijas grausts, bet īpašnieki to konservēja, kā arī nosedza ar dekoratīvo sietu. Rezultātā darba grupa šo graustu pārcēla no B kategorijas uz D, un tam netiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis.

Gada laikā Rīgā sakārtots 61 grausts, no tiem nojaucot 53 objektus, liecina Rīgas domes Īpašuma departamenta apkopotā informācija, ar kuru šodien iepazinās Pilsētas īpašuma komiteja. Pērnā gada 15. augustā Pilsētas īpašuma komiteja uzdeva departamentam sākt sistemātisku cīņu ar graustiem.

Gada laikā Rīgā ir pilnībā pabeigta 22 pašvaldības objektu demontāža, bet vēl 12 atrodas izpildes procesā. Triju objektu nojaukšanu apgrūtina tas, ka ar atbildīgajām iestādēm un komercsabiedrībām vēl nav līdz galam saskaņota inženierkomunikāciju atslēgšana.

Tāpat gada laikā, sadarbojoties ar īpašniekiem, sakārtoti 34 objekti, no tiem 31 ēka ir nojaukta, bet trīs – atjaunotas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumus par 16 bīstamāko privātīpašniekiem piederošo objektu piespiedu sakārtošanu. Trijos gadījumos īpašnieki paši nojaukuši avārijas stāvoklī esošās būves vai tās sakārtojuši, vēl trijos gadījumos objektu nojaukšanu piespiedu kārtā veicis Īpašuma departaments, pārējos gadījumos darbi vēl nav pabeigti.

Ārvalstu investoru šķirošana nekustamā īpašuma jomā pēc deguniem (pases) ir izdevīgs bizness politiķiem Latvijā, jo īpaši priekšvēlēšanu gaisotnē

Tas tāpēc, ka daļai ārzemju investoru, kuri vēlēsies iegūt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, varētu tikt izvirzītas papildu prasības (vairāk jāiegulda vai arī jāsamaksā vēl kāds papildu maksājums valsts kasē). Savukārt par citu ārzemnieku pirkumiem, izņemot atsevišķus īpatņus, neviens neliksies ne zinis.

Termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi bija un arī būs politiķu uzmanības degpunktā, visticamāk, visu 2014. gadu, jo ir paredzētas gan Eiroparlamenta, gan arī Saeimas vēlēšanas. Vēlētāju piesaistīšanai ir vajadzīga karsta tēma, uz kuras rēķina var zvejot balsis, un termiņuzturēšanās atļauju jautājums par tādu faktiski jau ir kļuvis. Politiķi gan tieši, gan netieši jau ir sākuši šo jautājumu izmantot savā politiskās pievilināšanas procesā. Vieni priecājas, ka tikuši vaļā no nelikvīdiem īpašumiem (atguvuši naudu, kas tērēta to iegādei), otri bažījas par vienas kategorijas ārzemniekiem izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām un to iespējamo ietekmi uz Latviju. Šķiet, aptuveni 7400 ārzemnieku, kuri termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši par ieguldījumiem Latvijā, nevarētu būtiski mainīt Latvijas valsts politisko nostāju, kaut arī vairākums no tiem ir investējuši nekustamajā īpašumā. Jā, šis īpašums ir Rīgā (Vecrīgā), Jūrmalā un Pierīgā, reģionos nav un nav arī nekādu indikatoru, kas liecinātu, ka situācija varētu mainīties. Bet kas nekustamos īpašumus pērk reģionos? Ak, jā, tie taču nav tie investori, kuriem vajadzētu termiņuzturēšanās atļaujas, un viņi tā īsti politiķus neinteresē.

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.

«Ielidojot Mumbajā, pirmais, ko ierauga, lidmašīnai vēl esot gaisā, ir vizuāli skaistas graustu rindas. Es vienmēr pret graustiem un to iedzīvotājiem esmu izturējies ar cieņu,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs.

Katrā metropoles pilsētā (vismaz Indijā) ir grausti, jo arvien vairāk cilvēku pārceļas uz pilsētām, meklējot labākas iespējas. Diemžēl ne visiem paveicas.

Mumbajā ir daudz graustu rajonu, no kuriem lielākais ir Dharavi. Faktiski tas ir arī viens no Āzijā lielākajiem graustu rajoniem.

«Es sāku fotografēt Dharavi graustus, kad pārcēlos uz Mumbaju pirms diviem gadiem. Es mēģināju izpētīt graustus - bloku pēc bloka, rindu pēc rindas. Es joprojām neesmu ticis pusē,» raksta fotogrāfs.

Daudzas no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īpašumā esošajām tukšajām ēkām jau ir rezervētas valsts iestāžu vajadzībām, intervijā portālam Nozare.lv sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Viņš norādīja, ka pārsvarā gandrīz visas VNĪ īpašumā esošās 456 ēkas ir biroju ēkas, taču ir arī tādi īpašumi kā veca pārņemta padomju armijas daļa, kurā ir vairāk nekā 30 ēkas uz viena zemesgabala. «Tie visi ir grausti, iesākt ar tiem neko nevar, bet statistiku tie bojā,» skaidroja Tols.

VNĪ tukšie īpašumi ir aptuveni 23,2% no kopējā īpašumu skaita. No visiem tukšajiem īpašumiem 22,4% ir rezervēti valsts iestāžu vajadzībām.

Jautāts, kāds īsti ir VNĪ īpašumā esošo tukšo ēku skaits, M. Tols sacīja, ka to ir nedaudz mazāk par 100.

«Tie ir vairāki desmiti. Tā saucamajām rezervētajām ēkām fasāde no ielas puses izskatās tukša, bet VNĪ ir skaidrs, kas ar šo ēku tiks darīts. Mums ir vesels saraksts ar valsts iestādēm un ēkām, kurās tās izvietosies,» skaidroja M. Tols.

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.