Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

Pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm rakstījusi pati, vēsta laikraksts Daily Telegraph.

Kompānija arī paziņojusi par juristu un mediju speciālistu nolīgšanu neatkarīga audita veikšanai, lai uzlabotu portāla drošību.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā un pretrunīgi vērtētajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kā vēsta britu mediji, atsaucoties uz avotiem kompānijā ask.fm, 98% naidīgo komentāru meitenes profilā ievietoti no tās pašas IP adreses kā Smitai, bet tikai četri komentāri ierakstīti no citām IP adresēm.

«Hannas gadījumā kompānija pārbaudīja visu [komentāru autoru] identitāti. IP adreses ir izsekojamas. Anonīmos komentārus viņa rakstīja pati. Visi dati ir nodoti policijai,» laikrakstam The Sunday Times sacīja informēta persona.

Latvijā radītajam jautājumu un atbilžu sociālajam tīklam Ask.fm mēnesī ir 37 miljoni unikālo apmeklētāju. Tādējādi latviešu radītais Ask.fm ir pamatīgi apsteidzis ASV konkurentu Formspring, kuram mēnesī ir 19 – 20 miljoni unikālo apmeklētāju, vēsta IT medijs techcrunch.com.

Tomēr ASV sociālais tīkls joprojām ir vadībā ar reģistrēto lietotāju skaitu. Formspring reģistrējušies 29,5 miljoni lietotāju, bet Ask.fm – astoņi miljoni. Tomēr Ask.fm katru dienu reģistrējas 60 tūkstoši jaunu lietotāju.

Ask.fm ir jautājumu un atbilžu sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Ask.fm ir pielāgots 25 valodās, bet vislielākais tā lietotāju skaits ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Lai gan populārs ārvalstīs, Ask.fm lietotāju skaits Latvijā pašlaik ir ļoti stabils, iepriekš sarunā ar DB atzina Ask.fm mākslinieks Klāvs Sinka. «Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā Ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadu veci jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki,» pieļāva Ask.fm pārstāvis.

Meklēšanas pārlūka programma Ask.com jeb zīmols Ask Jeeves pēc trīs gadu klusēšanas atgriežas ar grandioziem plāniem, ziņo brandrepublic.com.

Rakstnieka P.G Vudhauza radītais tēls sulainis Džīvzs atgriežas, jo Ask.com pētījums atklāja, ka ļaudīm pietrūkstot šīs programmas «draudzīguma un cilvēcīguma». Tāpat Ask paziņojuši, ka ir gatavi atņemt tirgus daļu tādām pārlūka programmām kā Google, Yahoo un MSN.

Interneta lietotāji jau no šīs nedēļas varēs lietot pārlūka programmu caur ask.com, ask.co.uk, askjeeves.com un askjeeves.co.uk.

Džīvza tēls tika patriekts no zīmola Ask 2006. gadā, jo kompānija vēlējās attālināties no priekšstata, ka tā ir radījusi dīvainu mazu mājaslapu, kurā var uzdot jautājumus.

Itālijā kādā ģimenē notikusi traģēdija – pusaudze Aurora Cerullo atņēmusi sev dzīvību, izlecot pa sestā stāva dzīvokļa logu. Kā iemesls tiek minēta ņirgāšanās latviešu izstrādātajā interneta vietnē Ask.fm, līdz ar to atkal aktualizējot jautājumu par vietnes slēgšanu, vēsta Irish Mirror.

Kāds anonīms lietotājs meitenei uzrakstījis: «Nogalini sevi. Tu esi suns», vēsta Baltic Ireland.

Iepriekš arī divas īru pusaudzes Ciara Pogslija (Ciara Pugsley) un Ērina Galagara (Erin Gallagher), kā arī britu jauniete Hanna Smita (Hannah Smith) izdarīja pašnāvības pēc uzbrukumiem šajā pašā vietnē, raksta Īrijas medijs Irish Mirror, uzdodot retorisku jautājumu – «cik bērniem vēl būtu jāmirst, lai Ask.fm slēgtu?»

Ask.fm ļauj lietotājiem uzdot jautājumus anonīmi, iebiedēšanas un terorizēšanas līmenis tajā, šķiet, ir daudz dziļāks, nekā citos sociālajos medijos. Portāla izveidotāji Marks un Iļja Terebini apgalvo, ka šāda situācija ir izveidojusies tikai saistībā ar Īrijas un Lielbritānijas pusaudžiem, kuri esot cietsirdīgāki nekā citās valstīs.

Lielbritānijas policija atzinusi, ka pagājušā gada vasarā pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm, visticamāk, rakstījusi pati, vēsta britu mediji.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kaut arī ask.fm jau sākotnēji pavēstīja, ka teju visus naidīgos komentārus savā profilā Smita anonīmi rakstījusi pati, britu prese uzkurināja pamatīgu skandālu, kura iespaidā pat Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicināja interneta lietotājus boikotēt «tādas zemiskas tīmekļa vietnes», kā ask.fm, kurās ļaudis tiek pazemoti.

Meitenes tēvs Deivids Smits noraidīja iespēju, ka pusaudze naidīgos komentārus rakstījusi pati, apsūdzot ask.fm vadību mēģinājumā izvairīties no atbildības.

Eiropas vadošo futbola klubu vērtības reitingā pirmajā vietā ierindojas Spānijas Real Madrid un Lielbritānijas Manchester United, katra futbola kluba vērtībai sasniedzot 2,9 miljardus eiro.

Savukārt trīs vadošo futbola klubu (Real Madrid, Manchester United un Barcelona) vērtība veido aptuveni trešdaļu no visu 32 vadošo Eiropas futbola klubu kopējās vērtības, kas ir 26,3 miljardi eiro, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas nozīmīgāko futbola klubu vērtības pētījums Futbola klubu vērtējums: Eiropas elite (Football club’s valuation: The European elite).

KPMG Baltics SIA partneris Ondrejs Fikrle: «Eiropas profesionālo futbola klubu analīze parāda mainīgo ekonomisko situāciju futbolā. Lai gan futbola klubi ir starp pasaulē visatpazīstamākajiem zīmoliem ar ļoti lielu līdzjutēju skaitu visā pasaule, tomēr to finansiālā vērtība ir salīdzinoši maza. Tikai 9 no 32 pārskatā iekļautajiem klubiem vērtība pārsniedz 1 mljrd. EUR. Protams, būs arī interesanti novērot, vai Francijā notiekošais Eiropas futbola čempionāts Euro 2016 ienesīs izmaiņas kopējā futbola klubu novērtējumā.»

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time.

Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Savulaik viņus intervēja arī laikraksts Dienas Bizness.

Ask.fm ir viens no interneta lielākajiem sociālajiem tīkliem, taču arī viens no visvairāk kritizētajiem saistībā ar cilvēku iebiedēšanu un pat pašnāvībām. Kopš tā dibināšanas 2010. gadā vietne izaugusi līdz 120 miljoniem reģistrēto lietotāju visā pasaulē. ASV vien skaits sasniedz 15 miljonus.

«Masu mediji klauvē pie nepareizajām durvīm,» savā profilā sociālajā platformā ask.fm norādījis viens no tās dibinātājiem Marks Terebins. Mediji viņa viedokli neveiksmīgi centās iegūt pēc divām Īrijā notikušajām pusaudžu pašnāvībām, kas tiek saistītas ar Latvijā radītajā ask.fm piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Arī skolas direktors Frenks Dūlijs - viņa vadītajā skolā mācījās viena no mirušajām pusaudzēm - brīdinājis, ka ir jābūt piesardzīgiem, pirms šajā nāvē vaino internetu, atsaucoties uz independent.ie, norāda Diena.

Laikraksts iepriekš ziņoja, ka ask.fm tiek saistīts ar divām pusotra mēneša laikā notikušām īru pusaudžu pašnāvībām. Piecpadsmitgadīgās Kiaras Pagslijas vecāki ir pārliecināti, ka vienīgais meitas nāves iemesls ir ask.fm piedzīvotais psiholoģiskais terors, jo nekas nav liecinājis par viņas nodomu. Savukārt trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres nāvi saista ar ask.fm, jo 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas viņa par to paziņoja portālā. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Latvijā radītam sociālam tīklam ask.fm mēnesī jau ir 21 miljons unikālo lietotāju.

Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Tas pielāgots 24 valodās un visvairāk lietotāju ir Argentīnā, Krievijā, Ukrainā, Saūda Arābijā, Turcijā un Spānijā.

Ir valstis, kas ask.fm ir «noķērušas» daudz spēcīgāk nekā Latvijā, kur produkts ir dzimis. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pagaidām auditorija šeit ir samērā jauna. Piemēram, Latvijā ask.fm lielākoties izmanto jaunieši vecumā no 15 līdz 18 gadiem, Krievijā 17-19 gadīgi jaunieši, savukārt Saūda Arābijā tie ir 19 līdz 21 gadu veci cilvēki.

Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, kas visu pamana pirmie. «Tāpat kā Twitter un Facebook – vispirms to noķēra jaunieši,» teic Klāvs Sinka, ask.fm mākslinieks. Novērots, ka tad, ja ask.fm reģistrējas valstī populāri cilvēki, strauji pieaug lietotāju skaits.

Latvijā izveidotajai sociālajai platformai ask.fm savā pasaules iekarošanās gājienā ir gadījies paklupt - trešdien Īrijā apglabāja jau otro pusaudzi, kuras pašnāvība tiek saistīta ar portālā piedzīvoto psiholoģisko teroru, vēsta laikraksts Diena.

Trīspadsmit gadu vecā meitene, iepriekš par to paziņojot ask.fm, nolēma izdzēst savu dzīvību tikai sešas nedēļas pēc tam, kad līdzīgos apstākļos to bija izdarījusi piecpadsmitgadīgā Kiara Pagslija. Izmeklēšana par abu pašnāvību apstākļiem neesot beigusies, bet pirmās mirušās pusaudzes vecāki esot pārliecināti, ka viņas nāvē vainojami šajā portālā saņemtie anonīmie uzbrukumi, norāda laikraksts.

Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.

Ask.fm izveidotāji uz Dienas zvaniem un e-pastiem ceturtdien nav atbildējuši, bet aptaujātie sociālo mediju eksperti un bērnu tiesību aizstāvji norādījuši, ka portāls notikušajā nevar būt galvenais atbildīgais.

Rīgas dome kā biedrības ASK Rīga dibinātājs atbalstījusi centienus atjaunot basketbola kluba ASK Rīga darbību un nepieļaut tā bankrotu, tomēr naudu nesola.

«Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Rīgas pašvaldībai nav iespēju piešķirt klubam ASK Rīga finansējumu, taču mūsu pienākums ir morāli atbalstīt iniciatīvas grupu un sniegt organizatorisku un informatīvu atbalstu,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņaprāt, politizēta un neprofesionāla menedžmenta dēļ klubs, ko izveidoja un atbalstīja Rīga pašvaldība, nonāca bankrota priekšā. «Jaunā Rīgas domes vadība nenovērsīsies no ASK Rīga, liekot tam vienam risināt samilzušās problēmas,» izteicās N.Ušakovs.

Viņš arī aicināja Latvijas Basketbola savienību atbalstīt kluba dalības turpināšanu Baltijas basketbola līgā, bet basketbola atbalstītājus un sponsorus mudināja palīdzēt atjaunot ASK klubu jaunā kvalitātē.

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls Ask.fm izvietojis darba sludinājumu, kurā tiek meklēts sabiedrisko attiecību (PR) vadītājs, liecina interneta vietnē CV Online publicēts sludinājums.

Ask.fm sabiedrisko attiecību vadītājam būs nepieciešams cieši sadarboties ar sociālā portāla Ask.fm PR aģentūru. Viņam būs arī jāattīsta un jāizpilda portāla sabiedrisko attiecību stratēģija, jākomunicē ar medijiem, jāsniedz informācija par kompānijas attīstību un plāniem, kā arī jāizmanto tādi informācijas kanāli kā sociālie mediji.

Kandidātiem izvirzīto prasību vidū minēta izglītība un iepriekšēja pieredzē šajā jomā, spējas strādāt starptautiskā vidē, lai sadarbotos ar ārvalstu medijiem, labas rakstītās un verbālās komunikācijas prasmes, kā arī plašs mediju kontaktu loks.

Topošajam sabiedrisko attiecību speciālistam tiek piedāvāta starptautiska pieredze, strādājot globālā kompānijā, profesionālas izaugsmes iespējas un interesanti uzdevumi, kā arī moderns birojs un draudzīga komanda.

Notikušas izmaiņas SIA Ask.fm valdē, kā arī mainījies kapitāldaļu sadalījums īpašnieku starpā, liecina Lursoft dati.

Nesen tika ziņots, ka Latvijā veidotā sociālā tīkla Ask.fm īpašnieka kontrolpaketi iegādājies Nīderlandē reģistrētais IAC Seach Europe B.V. Tagad uzņēmumam pieder 73% SIA Ask.fm kapitāldaļu, bet Kiprā reģistrētam RubyLight Technologies Limited vien 26%.

Būtiskas izmaiņas skārušas Ask.fm valdi, kopš šā gada 27. augusta savu darbu uzņēmuma valdē beiguši Ask.fm sākotnējie dibinātāji. Valdes priekšsēdētāja amatā Iļja Terebina vietā stājies ASV pilsonis Daniels Duglass Līds, savukārt līdzšinējo valdes locekļu Marka Terebina un Oskara Liepiņa vietā – ASV pilsonis Džo Elizabets Makmillans.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Ask.fm apmaksātais pamatkapitāls uz šo brīdi ir 24,159 tūkstoši eiro.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Mēģinot samazināt anonīmo ņirgāšanos tiešsaistē, Lulea pašvaldība Zviedrijas ziemeļdaļā bloķējusi pieeju sociālajam medijam Ask.fm, ziņo thelocal.se.

Latvijā radītais Ask.fm ir sociālais tīkls, kur ikviens var pajautāt jebko kādam citam. Pamatā ask.fm auditorija ir 16-25 gadus veci cilvēki, kas arī tiek uzskatīta par pašu atraktīvāko interneta lietotāju grupu, vēstīja laikraksts Dienas bizness. Vietni izveidojis Oskars Liepiņš kopā ar Marku Terebinu, Iļju Terebinu, Valēriju Vešņakovu. Tā daudzviet pasaulē gan jau asi kritizēta un tiek saistīta ar vairāku pusaudžu pašnāvībām.

«Ask.fm problēma ir anonimitāte,» sacījusi 15 gadus veca zviedru skolniece Fanija Landstroma.

Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda organizē vēršanos pie vairākām Latvijas amatpersonām un varasiestādēm, lai prasītu uzlabot drošību interneta vietnēs.

Ficdžeralda paziņojusi, ka viņa palielinās spiedienu uz «pretrunīgi vērtēto Latvijas sociālo mediju vietni ask.fm», vēsta Īrijas laikraksts Independent.

Latvijā radīto portālu ask.fm, kura kopējais lietotāju skaits sasniedz 21 miljonu cilvēku visā pasaulē, vecāki vaino divu Īrijas pusaudžu pašnāvībās, jo viņas portālā saskārušās ar ņirgāšanos un pazemošanu.

Ficdžeralda vērsusies pie Īrijas ārlietu ministra Īmona Gilmora, lai viņš šo jautājumu apspriež ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP). Kā rakstīja laikraksts Diena, Ficdžeralda nosūtījusi vēstuli arī par komunikācijām atbildīgajam Latvijas satiksmes ministram Aivim Ronim, kurā pausts satraukums, ka Latvijā radītā portāla Ask.fm saturs no uzturētāju puses netiek uzraudzīts.

Sekojot Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerūna aicinājumam pēc kārtējās pusaudžu pašnāvības boikotēt latviešu veidoto portālu ask.fm, to pametuši vairāki lieli reklāmdevēji, raksta dailymail.co.uk.

Latvijas portāla, kura reģistrēto lietotāju skaits sasniedz 60 miljonus, reklāmu ienākumi ir aptuveni 5 miljoni mārciņu gadā. Jau ziņots, ka portāls tiek vainots pie vairāku pusaudžu pašnāvībām, no kurām pēdējā notika pagājušajā piektdienā. Dzīvību sev atņēma 14 gadus vecā Hanna Smita.

Rezultātā šonedēļ no portāla savas reklāmas izņēmuši tādi uzņēmumi kā Vodafone, Laura Ashley, Specsavers, kā arī labdarības organizācijas Mind un Save The Children. Tāpat portālā savas reklāmas neizvietos arī EDF Energy, Phones 4u un DialAFilght.

Tikmēr Ask.fm dibinātāji Marks un Iļja Terebins izplatījuši paziņojumu, ka rūpējas par drošu vidi saviem lietotājiem. Ask.fm pārstāvji pašnāvību nosaukuši par īstu traģēdiju un apsolījuši sadarboties ar policiju, lai izmeklētu šo gadījumu. Jāpiebilst, ka, reģistrējoties Ask.fm, tiek pieprasīti lietotāja e-pasts, vārds un dzimšanas datums, taču pēc tam paziņojumus vietnē iespējams publicēt arī anonīmi.

Maksātnespējīgā basketbola kluba ASK Rīga kreditori sapulcē vienojušies par kluba bankrota procedūras pagarināšanu par trim mēnešiem līdz šā gada 17.jūnijam, DB pastāstīja ASK Rīga administratores palīdze Egita Rolava.

Viņa arī norādīja, ka līdz ar to nākamā kreditoru sapulce ir gaidāma pēc minētā termiņa. Otrs jautājums, kas bija sapulces dienaskārtībā, bija gada pārskata apstiprināšana. Arī par to kreditori spējuši vienoties. Kopējie kreditoru prasījumi pret basketbola klubu esot aptuveni 1,5 miljoni latu.

Jāatgādina, ka Rīgas Centra rajona tiesa ASK Rīga maksātnespēju pasludināja pagājušā gada 9.jūnijā, bet kreditori par bankrota procesa uzsākšanu vienojās pērnā gada oktobra beigās, jo kreditoru sapulcē noskaidrojās, ka izlīgums ar kreditoriem un kluba sanācija nav iespējama. Arī basketbolistiem un kreditoriem izredzes dabūt naudu ir samērā nelielas.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.