Jaunjelgavā esošā zivjaudzētava Sērene pagaidām tiks nodota privatizācijai, taču tās privatizācijas noteikumos tiks paredzēts, ka jaunajam īpašniekam ir jāsaglabā zivjaudzētavas darbību.

Tiesa, privatizācijai netiks nodota daļa zivjaudzētavas teritorijā esošās zemes, kas ir valsts meža zeme. Šo zemi savā valdījumā pārņems Latvijas Valsts meži.

Vēlmi privatizēt šo zivjaudzētavu bija izteikusi SIA Wall Group.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka patlaban valsts īpašumā ir četras zivjaudzētavas, taču, ņemot vērā budžeta samazinājumu, kādu no tām, iespējams, nāksies nodot privatizācijai.

Privatizētajām zivjaudzētavām, viņaprāt, varētu tikt uzticēts īstenot valsts pasūtījumus par noteikta zivju mazuļu daudzuma izaudzēšanu un ielaišanu Latvijas ūdenstilpnēs.

Pret zivjaudzētavu nodošanu privatizācijai iebilst Vides ministrija.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau esot iemaksāta valsts kases kontā, aģentūrai LETA apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Drošības nauda ir viens no drošības līdzekļa līdzekļa veidiem, ko var piemērot aizdomās turētajam. Saskaņā ar KNAB advokātam sniegto informāciju, birojs ir pieņēmis lēmumu par drošības naudas noteikšanu un Rimšēviča atzīšanu par aizdomās turēto.

KNAB lēmumus advokāts pagaidām neesot redzējis, bet, lai paātrinātu Rimšēviča atbrīvošanu, Vārpiņš noorganizējis drošības naudas iemaksāšanu valsts kases kontā. Drošības naudu esot iemaksājis viens no labākajiem Rimšēviča draugiem.

Rimšēvičs savukārt pagājušajā gadā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2016.gadu deklarējis 67 133 eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas Bankā un 28 474 eiro uzkrājumus komercbankās. Par darbu Latvijas Bankā viņš 2016.gadā algā saņēmis 150 824 eiro. Saskaņā ar deklarāciju, Latvijas Bankas prezidentam bijušas arī 96 646 eiro lielas parādsaistības.

Populārā saziņas lietotne "WhatsApp" lūgusi saviem lietotājiem apstiprināt jaunos privātuma politikas noteikumus, kas ļaus tai vairāk dalīties informācijā ar mātesuzņēmumu "Facebook", taču šīs izmaiņas lietotājus Eiropas Savienībā (ES) neskars.

Šo noteikumu atjauninājums jau izraisījis lietotāju asu kritiku visā pasaulē, jo bez šo noteikumu apstiprināšanas no 8.februāra viņiem tiks liegta "WhatsApp" izmantošana.

"WhatsApp" uzsver, ka Eiropas lietotāju dati netiks nodoti "Facebook" rīcībā, kad viņi piekritīs jaunajiem nosacījumiem.

"Izmaiņas lietošanas noteikumos un privātuma politikā nekādi neietekmē "WhatsApp" datu apmaiņas praksi Eiropas reģionā," britu laikraksts "Independent" citē "Whatsapp" oficiālo pārstāvi.

"Lai novērstu jebkādas šaubas, "WhatsApp" arī turpmāk nenodos Eiropas reģiona "WhatsApp" lietotāju datus "Facebook", lai "Facebook" varētu tos izmantot savu produktu un reklāmu uzlabošanai," viņš uzsvēra.

Lai VAS Biķernieku kompleksā sporta bāze (Biķernieki) turpinātu attīstību, pieņemts lēmums to reorganizēt un pievienot VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), DB informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Eida.

Šādu lēmumu pieņēmusi SM uzņēmumu akcionāru sapulcē un Uzņēmumu reģistrs 6. jūlijā ir izdarījis atzīmi Komercreģistrā. Biķernieku reorganizācija nemaina tās statusu – tā joprojām būs valsts nozīmes nacionālā sporta bāze un tā turpinās pildīt savas funkcijas.

«Pievienojot Biķerniekus CSDD, tiek samazināts valsts kapitālsabiedrību skaits un optimizēta pārvalde, vienlaicīgi Biķernieki tiks saglabāta kā nacionālā sporta bāze un kā tehnisko sporta veidu sacensību, treniņu, drošas braukšanas nodarbību, velosporta un citu kultūras un sporta pasākumu norises vieta,» norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Slovākijas valdība ir pagarinājusi Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo stāvokli, kas pastāv kopš 1.oktobra, un aizliegusi brīvdienu ceļojumus uz ārzemēm.

Ārkārtējais stāvoklis, kas būtu spēkā līdz piektdienai, tagad ir pagarināts par 40 dienām līdz 28.aprīlim. Tas ļauj varas iestādēm cita starpā izdot rīkojumus par veselības darbinieku rekrutēšanu un pārvietošanu, kā arī noteikt komandanta stundu.

Opozīcija apsūdzēja konservatīvā premjerministra Igora Matoviča četru partiju koalīciju, ka tā ļaunprātīgi izmanto ārkārtējā stāvokļa likumdošanu, lai aizliegtu protestus.

Slovākijā ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu vairākas nedēļas ir bijis lielāks nekā jebkurā citā Eiropas valstī.

Valdība tomēr mēnešiem ilgi nav spējusi vienoties par skaidru stratēģiju cīņai pret pandēmiju un ir uz sabrukšanas sliekšņa.

«Latvija jau sāk līdzināties tipiskai aziātiskai vai arābu valstiņai, kur amatos tiek sēdināti tikai radinieki. Kā kāds tur Abū Dabī šeihs ar savām 20 sievām, kurām vārdus pat nespēj iegaumēt... Lai viņas šeihu nemocītu ar savām kaprīzēm par dārgām somiņām, viņam vieglāk ir iedot kārtējo amatu viņas kārtējam radiniekam...,» intervijā, kas publicēta laikrakstā Latvijas Avīze, sacījis čečenu uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs.

«Latvijā tas nenotiek tik atklāti un nekaunīgi, ir maskēšanās, piesegšanās ar kaut kādiem demokrātijas likumiem, bet princips ir tas pats. Pie siles tiek savējie, varas politikai vai biznesam pietuvinātie. Sanāk tā pati aziātiskā korupcijas sistēma. Tikai vēl sliktāk – ar radinieku kaut asinis vieno, tas varbūt nenodos... Latvijā nodevību nekas nebremzē, 90% var atļauties viens otru uzmest,» viņš turpinājis.

B. Abdulmuslimovs arī skaidrojis: «Latvijā jo īpaši netīri tas ir tāpēc, ka bizness un politika ir kā divas māsas, saaugušas kopā. Siāmas dvīņi! Ja kādam cilvēkam izdosies biznesu atdalīt no politikas, tad visa tauta viņu pielūgs. Kārlis Ulmanis bija labs saimnieks, bet šobrīd ir jābūt ļoti spēcīgam un gudram līderim, lai biznesu atdalītu no politikas. Tā jau Latvijā ir tradīcija – cilvēks iet biznesā, lai stutētu savas politiskās ambīcijas, vai iet politikā, lai glābtu biznesu. Sanāk apburtais loks, ko es gribu šeit pārraut. Ar sava holdinga piemēru es pierādīšu – mēs nodarbosimies tikai ar biznesu, par spīti visām negācijām, ko lej uz manas un manu kolēģu galvām.»

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Budžeta projekts 2011. gadam, kas nesen tika pieņemts, parāda, ka Latvija nedomā par savu attīstību. «Mēs apmierināmies ar dažādiem īstermiņa risinājumiem», tāpēc valsts ir nolemta stagnācijai, intervijā BNN un TV24 norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Diemžēl jāsaka, ka šis budžets ir sastādīts diezgan neprofesionāli un mūsu attīstību tas iespaidos negatīvi. Mums palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars, mums palielināsies cenas, mums palielināsies dažādi tarifi, mums samazināsies iedzīvotāju labklājības līmenis,» skaidro P. Krīgers, piebilstot, ka cilvēki meklēs iespējas strādāt ēnu ekonomikā vai braucot prom no valsts.

Runājot par iedzīvotāju zemo atbalstu dažādām protesta akcijām, viņš norāda, ka cilvēki neprotestē pret esošo situāciju galvenokārt trīs iemeslu dēļ – pirmkārt, tāpēc, ka iedzīvotāji, kas ir bezdarbnieki, neredz iespēju caur protesta akcijām atgūt savu vietu darba tirgū. Otrkārt, liela daļa cilvēku strādā nelegāli, veicinot ēnu ekonomiku, un viņi nenodos ne sevi, ne savu darba devēju. Un treškārt, tāpēc, ka tie, kuriem vēl ir darbs, baidās, ka lielā bezdarba dēļ, piedaloties dažādās protesta akcijā, viņi varētu tikt izmesti no darba tirgus.

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Kreditoriem būs vairāk tiesību, uzņēmumu valdei rūpīgāk būs jāseko saistību izpildei, mazākas kļūs iespējas ļaunprātīgai maksātnespējas izmantošanai

To paredz Maksātnespējas likuma grozījumi, kas stājas spēkā šā gada 1. martā. Vairāki aptaujātie atzina, ka izmaiņas varēs vērtēt tikai tad, kad tās būs darbojušās vismaz 6 – 10 mēnešus.

Par vienu no fundamentālajiem jauninājumiem tiek uzskatīta ieviestā maksātnespējīgā uzņēmuma valdes locekļu civiltiesiskā atbildība par grāmatvedības dokumentu nenodošanu administratoram. «Līdz šim nenododot grāmatvedības dokumentus, valdes locekļi riskēja ar administratīvo atbildību neliela naudas soda apmērā, bet varēja izvairīties no civiltiesiskās un krimināltiesiskās atbildības par uzņēmuma izsaimniekošanu, jo bez dokumentiem bija apgrūtināta iespēja to atklāt un pierādīt,» līdzšinējās sistēmas nepilnības rāda maksātnespējas eksperts, Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Tāpēc tagad, ja valdes locekļi, sākoties maksātnespējas procesam, nenodos dokumentus vai nodotie dokumenti būs tādā stāvoklī, ka neļaus gūt priekšstatu par iepriekšējiem darījumiem, no valdes locekļa varēs piedzīt zaudējumus maksātnespējas procesā nesegto kreditoru prasījumu apmērā. Tādējādi vairs nevajadzētu būt situācijām, kad izdevīgāk ir grāmatvedības dokumentus nobēdzināt vai iznīcināt nekā nodot administratoram.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Nesaskatot nozieguma pazīmes, prokuratūra izbeigusi iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR), kā arī bijušajām Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām, noskaidroja aģentūra LETA.

Šajā lietā gada sākumā prokuratūrā apsūdzības bija celtas Burovam un nu jau vairs neeksistējošā Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonām - biroja valdes locekļiem Ievai Lasmanei un Jānim Jenzim, kā arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas toreizējam prezidentam Jānim Pinnim.

KNAB aģentūrai LETA teica, ka birojs nav informēts par prokuratūras argumentiem krimināllietas izbeigšanai. Kamēr KNAB nav iepazinies ar prokuratūras lēmumu, iestāde plašākus komentārus nesniedza.

Prokuratūra piektdien paziņojumā presei raksta, ka KNAB par dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā bija rosinājis sākt kriminālvajāšanu attiecībā pret vienu toreizējo Rīgas pilsētas pašvaldības amatpersonu, diviem nodibinājuma valdes locekļiem par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma organizēšanu, atbalstīšanu un vienu biedrības pārstāvi par iepriekšminētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Ogrē bijušo sūkņu staciju plānots pārveidot par zinātnisko centru "Ogres vārti", liecina Ogres novada domes lēmums.

Ogres novada domes sēdē deputāti apstiprināja lokālplānojumu zemes vienībai Rīgas ielā, 45, Ogrē, grozot Ogres novada teritorijas plānojumu 2012.-2024.gadam un tādējādi nodrošinot tālāku projekta virzību saistībā ar zinātniskā centra "Ogres vārti" izveidi bijušās sūkņu stacijas vietā.

Bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 plānots pārveidot par jaunu tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) jau vairākkārtīgi ir paudis cerību, ka zinātniskā centra izveide būs unikāls projekts, kas piesaistīs ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavas krastā pie Daugavpils šosejas, pie robežas ar Ikšķili. Vieta ir uzskatāma par Ogres vārtiem, jo tā ir pirmā ēka, ko redz, iebraucot pa autoceļu Ogrē. Tā būs pirmā satikšanās ar Ogri, reprezentējot pilsētu kā modernu novada administratīvo centru, kas izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Zinātniskajā centrā būs izvietotas dažādas digitālās ekspozīcijas, kur bērni un jaunieši varēs izglītoties un paplašināt savas zināšanas. Ēkā atradīsies planetārijs, muzejs un citi vērtīgi izziņas objekti.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Latvijas Universitātei (LU) pirmajā izsolē par 3,01 miljoniem veiksmīgi izdevies pārdot apjomīgu bijušo fakultātes kompleksu Āgenskalnā, Zeļļu ielā 8.

Īpašums sastāv no trīs galvenajām ēkām - studentu dienesta viesnīcas, fakultātes ēkas un laboratoriju korpusa, kā arī vairākām palīgēkām. Kompleksa ēku kopējā platība ir 10 565 m2. Zemes īpašums 3,71 ha platībā, uz kura atrodas ēkas, ir Rīgas domes īpašumā. Īpašuma sastāva izsoles sākuma cena tika noteikta 3 miljonu eiro apmērā.

"Vērtējot izsoles rezultātus, esam apmierināti ar to, ka pirmā izsole ir noslēgusies ar rezultātu, ņemot vērā, ka nekustamo īpašumu tirgus investīciju objektiem šobrīd ir "iesaldēts", darījumu apjoms ir būtiski krities un investori ir ļoti piesardzīgi un neuzņemas pārlieku lielu risku. Šādas tendences ir jūtamas, arī skatoties uz citu tirgus dalībnieku rīkotām izsolēm, kurās tiek piedāvāti apjomīgi Rīgas centra objekti: bieži vien pirmās izsoles noslēdzas bez rezultāta un, lai piesaistītu investoru interesi, pārdošanas cena tiek samazināta," komentē LU finanšu konsultants Aleksandrs Geržatovičs.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Izvērtējot VAS Privatizācijas aģentūra (PA) līdzšinējo darbību un pašreiz veicamos uzdevumus, Ekonomikas ministrija sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Informatīvo ziņojumu Par valsts līdzdalību valsts akciju sabiedrībā Privatizācijas aģentūra un tās vispārējo stratēģisko mērķi, informē PA.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka turpmākā PA darbība jāfokusē divu galveno mērķu sasniegšanai – maksimāli īsos termiņos jāpabeidz privatizācijas process un PA jātop par centralizētu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumu sniedzēju.

Līdz ar to ministrija definējusi sekojošu PA turpmākās darbības stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju.

Ministrija uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valstij nevajadzīgo aktīvu pārvaldību un realizāciju vienas kapitālsabiedrības ietvaros, kas nodrošinās efektīvāku valsts aktīvu pārvaldību un realizāciju. PA ir visas nepieciešamās kompetences un materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu pilna cikla valsts aktīvu pārvaldīšanas un realizācijas pakalpojumus. Līdz ar to EM atbalsta valsts līdzdalības saglabāšanu PA un rosina noteikt, ka papildus jau noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, PA tiek deleģēta valsts nekustamā īpašuma pārdošanas funkcija un tā valstī tiek veikta centralizēti.

Ministru kabinets nav iecerējis nodot privatizācijai Latvenergo, Latvijas valsts mežus un Latvijas Dzelzceļu, raksta Neatkarīgā.

To valdības sēdē apgalvojusi Ekonomikas ministrija (EM), kas bija sagatavojusi atbildes vēstuli Saeimas Nacionālās drošības komitejai par valsts uzņēmumu izvērtēšanu to privatizācijai.

EM norāda, ka Privatizācijas pabeigšanas likumā ir noteikts, kuras valsts kapitālsabiedrības vai kapitāldaļas netiks privatizētas vai atsavinātas. Neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā ir arī Latvijas Pasts, lidosta Rīga, Latvijas gaisa satiksme, Latvijas Televīzija un Radio, kā arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar premjera Valda Dombrovska (JL) rīkojumu izveidotajai darba grupai līdz 3.septembrim uzdots izstrādāt publisko personu komercdarbības pamatprincipus un ekonomikas ministram līdz 10.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā MK.

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Valdība otrdien nolēma nenodot privatizācijai parku Saulesdārzs, kas atrodas Mežaparkā.

Pirms četriem gadiem SIA Ķeizarmežs iesniedza privatizācijas pieteikumu uz īpašumu Rīgā Ezermalas ielā 24/26. Šo teritoriju uzņēmums vairākus gadus nomājis.

Ministru kabineta komiteja šodien vienojās nenodot privatizācijai nekustamā īpašuma Rīgā, Ezermalas ielā 24/26, daļas, kur atrodas parks Saulesdārzs. Galīgais lēmums gan šajā jautājumā vēl būs jāpieņem valdībai.

Lielākais Ķeizarmeža īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Indriksons. Kompānija grasījās teritorijā ierīkot sporta un atpūtas parku.