Projektu Tekstiliāna, Brūkleņparks un Sundays attīstītājam — Capitolia Group draud maksātnespēja.

Maksātnespējas reģistra informācija liecina, ka Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā reģistrēts SIA Kuģu stūris pieteikums atzīt SIA Capitolia Group par maksātnespējīgu.

Tā kā projekti ir lieli un vērienīgi, kompānijai savulaik tika piesaistīti sadarbības partneri — ASV finanšu milzis Lehman Brothers, kas pērn bankrotējis, un Izraēlas kompānija Direct Capital.

Vēl pagājušā gada rudenī uzņēmuma vadītājs Moše Ritblats (Moshe Ritblat) pauda, ka viens no kompānijas dalibniekiem ir fonds Lehman Brothers Real Estate Partners III, taču tā ir no Lehman Brothers Inc. juridiski neatkarīga institūcija. Tādējādi Lehman Brothers finansiālās grūtības nekādā veidā neietekmēšot nekustamā īpašuma attīstītāja Capitolia Group projektu tālāku virzību Latvijā.

Šā gada novembrī nekustamo īpašumu kompānija Capitolia Group parakstījusi līgumu ar auditoru kompāniju Ernst&Young Baltic par Capitolia Group finanšu pārskatu pilnu auditu. Līdz ar to turpmāk ikviens klients, kas iegādājies vai plāno iegādāties dzīvokli kādā no Capitolia Group attīstītajiem jaunajiem dzīvojamiem kompleksiem varēs pārliecināties par kompānijas finanšu stāvokli.

Ernst&Young Baltic veiks katra ceturkšņa starpposmu (interim) finanšu pārskatu pārbaudes, kā arī gada finanšu pārskatu, kas aptvers bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmas pārskatu, auditu. Ceturkšņa pārskatiem auditoru kompānija sniegs pārbaudes ziņojumu par trīs mēnešu finanšu datiem, savukārt, gada pārskatiem – audita atzinumu par to, vai šie finanšu dati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Capitolia Group finanšu stāvokli, informēja Capitolia Group Mārketinga vadītāja Ildze Magazeina.

Plānots, ka pirmais auditoru atzinums par 2007. gadu būs pieejams uzņēmumā no 2008. gada 1. februāra, savukārt publiski Uzņēmumu Reģistrā kopā ar gada pārskatu no 2008. gada 10. marta.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas bankas agresīvāk sākušas cīnīties par jauno mājokļu pircējiem un kļuvušas elastīgākas izvērtējot jauno mājokļu pircēju maksātspēju. Tāpēc paredzams, ka tuvākajā laikā augs vietējo pircēju interese par jaunajiem mājokļu projektiem, prognozē Capitolia Group direktors Moše Ritblats (Moshe Ritblat).

Vairākas Latvijas bankas kopš pretinflācijas plāna ieviešanas bija strauji samazinājušas kreditēšanas apjomus un līdz ar to zaudēja savas pozīcijas tirgū. Lai saglabātu līdzšinējās attīstības tendences, bankas izstrādā individuāli veidotus kreditēšanas piedāvājumus, skaidro M. Ritblats.

"Vērtējot aizgājušo 2007.gadu, jāatzīmē, ka tas bija ļoti nozīmīgs Latvijas nekustamo īpašumu nozarei, jo būvniecības apjomi sasniedza nebijuši lielus apjomus un daudzi attīstītāji centās apmierināt Latvijas pircēju vēlmi pēc jauniem mājokļiem. 2007.gadā arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji izvēlējās iegādāties dzīvoklī kādā no jaunajiem mājokļu projektiem, jo tie kvalitātes un komforta ziņā bija nesalīdzināmi ar Padomju laikā būvētajiem sērijveida dzīvokļiem. Ja iepriekš vairāk nekā 90% no visiem pārdošanas darījumiem ar dzīvokļiem notika ar sērijveida dzīvokļiem, 2007.gads ienesa nopietnas izmaiņas un ievērojami kritās gan pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem, gan arī sērijveida dzīvokļu cenas. Tā vietā pircēji labprātāk izvēlējās kādu no jauno mājokļu projektiem. Pašlaik iedzīvotāji mājokli pērk, nevis tāpēc, lai īstermiņā nopelnītu, bet gan kā vietu dzīvošanai vai ilgtermiņa investīciju.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Capitolia Group ir izsludinājis starptautisku konkursu, lai izvēlētos būvkompāniju, kura veiks dzīvojamā kompleksa Tekstiliana būvdarbus, informēja Capitolia Group direktors Mošē Ritblats.

Šo konkursu Capitolia Group organizē sadarbībā ar SIA Projektu vadības un attīstības birojs.

Interese par Tekstiliana būvniecību esot ļoti daudzām ārvalstu un arī vietējām kompānijām, kuras nozarē darbojas jau vairākus gadu desmitus. Konkursa nolikumu pavisam ir izņēmušas 9 dažādas būvkompānijas no četrām dažādām valstīm.

"Mūsu galvenie izvēles kritēriji būs būvnieka pieredze kvalitatīvu projektu celtniecībā, pārliecinoša kompānijas finansiālā stabilitāte, kā arī spēja uzticētos darbus paveikt laikā un atbilstoši mūsu norādījumiem. Tāpēc partnerus meklējam ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām," informēja Capitolia Group direktors, piebilstot: "Pēdējā laikā būvniecības kompānijas ir gatavas veikt darbus par mazākām izmaksām nekā pirms gada un tas ļaus mums ietaupītos līdzekļus novirzīt mājokļu kvalitātes un komforta paaugstināšanai."

Ja tiks īstenoti pašvaldības un privāto investoru attīstības projekti, jau tuvāko piecu līdz 10 gadu laikā tuvējā Pārdaugava var kļūt par nākamo Rīgas centru, pēc šonedēļ notikušās ekspertu apaļā galda diskusijas, secinājis SIA Capitolia Group direktors Moše Ritblats.

Capitolia Group pārstāvis runājot par Pārdaugavas attīstības plāniem un nekustamā īpašuma tendencēm, norāda, ka tuvējai Pārdaugavai ir ļoti liels attīstības potenciāls, tomēr tieši pašvaldības rīcība izšķirs, vai šis potenciāls tiks realizēts dzīvē.

“Ja pašvaldība būs gatava investēt transporta infrastruktūras, sociālās nozīmes un kultūras iestāžu veidošanā, sekos privāto investoru investīcijas, kuri ieguldīs līdzekļus mūsdienīgos mājokļu, biroju un iepirkšanās centru projektos. Pozitīvi ir vērtējams solis uzsākt Latvijas nacionālās bibliotēkas celtniecību, jo šī ēka var kļūt par vienu no Latvijas simboliem un dot arī ekonomiskus ieguvumus, piesaistot tūristus no ārvalstīm. Tajā pašā laikā, nav jāapstājas un jāturpina realizēt citi kultūras un sabiedriskie objekti, piemēram, jaunā koncertzāle. Jāturpina ieguldīt līdzekļus arī mūsdienīgas satiksmes infrastruktūras attīstībā, lai Rīga spētu konkurēt ne tikai Baltijas, bet visā Ziemeļeiropas reģionā. Lai arī vēl daudzas lietas ir jāpaveic, esam lieli optimisti par tuvējās Pārdaugavas attīstību, tāpēc vienu no mūsu jaunajiem projektiem - Tekstiliana esam nolēmuši attīstīt jaunā Rīgas sirdī – Torņakalnā”, norāda M. Ritblats.

24. aprīlī Nordea un nekustamā īpašuma kompānija Capitolia Group parakstīja līgumu, kas paredz kredīta piešķiršanu Capitolia Group projekta Tekstiliana būvniecībai un attīstībai, norāda Capitolia Group direktors Moše Ritblats. Tas ir ļoti nozīmīgs solis projekta attīstībā, kas jau drīzumā ļaus uzsākt projekta būvniecību.

„Mums ir liels prieks par sadarbību ar Nordea, kas ir viena no lielākajām bankām visā Ziemeļeiropā un tas noteikti palīdzēs projekta realizācijā. Tas nozīmē, ka projekta Tekstiliana attīstība notiek pēc plāna, kas ir ļoti svarīgi, jo pašlaik jau 30% dzīvokļu no Tekstiliana pirmās ēkas ir pārdoti vai rezervēti. Drīzumā tiks paziņots arī par starptautiskā būvniecības konkursa rezultātiem un uzsākti būvdarbi”, uzsver Capitola Group direktors Moše Ritblats.

Nordea korporatīvā departamenta vadītājs Gustavs Eglītis: “Dzīvokļi Tekstiliana projektā būs piemēroti cilvēkiem, kam ir augstas prasības pret komfortablu un modernu dzīves telpu. Mēs uzskatām, ka, neskatoties uz īstermiņa ekonomiskajiem izaicinājumiem, tirgū turpinās pieaugt pieprasījums pēc kvalitatīviem un inovatīviem dzīvokļiem jaunajos projektos, tādēļ finansējuma piešķiršanu pieredzes bagātajam attīstītājam Capitolia Group mēs vērtējam kā veiksmīgu ilgtermiņa sadarbību. Mūsu klienti varēs novērtēt arī Nordea bankas īpaši izdevīgos kreditēšanas noteikumus mājokļa iegādei šajā projektā.”

Šodien 30.augustā projekta "Tekstiliana" attīstītājs Capitolia Group saņēma būvatļauju demontāžas darbiem jaunā dzīvojamo ēku kompleksa "Tekstiliana" teritorijā esošajām vecajām rūpnīcas ēkām, kā arī uzsāka šo ēku demontāžu un teritorijas sakārtošana jaunā dzīvojamo ēku kompleksa celtniecībai. Šos darbus veic SIA "TVA Recycling".

Plānots, ka demontāža tiks pabeigta līdz šī gada beigām, kad tiks uzsākta dzīvojamās ēkas būvniecība.

Dzīvojamo ēku komplekss "Tekstiliana" atradīsies Rīgā, Pārdaugavā, Vienības gatves un Torņkalna ielas krustojumā, bijušās tekstila fabrikas teritorijā, kas celta 20 gs. sākumā. Viena no kompleksa esošajām ēkām līdz 3 stāvam tiks rekonstruēta, pārējās ēkas tiks demontētas un celtas no jauna. Tādējādi projektā tiks saglabāts gan fabrikas autentiskums, gan arī to papildinās moderna arhitektūra, kas kopumā veidos vienotu ēku kompleksu visā teritorijā.

"Tekstiliana" piesaistīs cilvēkus ar dzīvesprieku un pozitīvu enerģiju, tāpēc šeit labi jutīsies tie, kas meklē Latvijā līdz šim nebijušu arhitektonisko risinājumu un izmeklētu interjeru, jo Capitolia Group ir pirmais attīstītājs, kurš Latvijas tirgū piedāvā loftus - divlīmeņa dzīvokļus ar 5,4 m augstiem griestiem un izbūvētiem diviem stāviem. Ir paredzēts, ka projektā kopumā tiks izbūvēti 257 dzīvokļi (85 lofti, 5 studio tipa dzīvokļi, 7 divstāvu dzīvokļi, 160 vienlīmeņa dzīvokļi) un zem tā atradīsies pazemes autostāvvieta 270 automašīnām. Ēkā gar Vienības gatvi pirmajā stāvā plānota arī sabiedriskā funkcija.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Mājokļu projektu Tekstiliāna, Brūkleņu parks, SunDays attīstītājs Capitolia Group atzīts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Toreiz tika norādīts, ka uzņēmuma projektos Tekstiliana un SunDays fonds savu ieguldījumu jau ir veicis, bet finansējumu projektu tālākai attīstībai nodrošinās vietējās bankas. Tekstilianai Nordea banka bija apstiprinājusi projekta būvniecības finansējumu 100 % apmērā. Bija saņemta būvatļauja. Kopējas investīcijas projektā plānotas aptuveni 55 miljoni eiro. Sundays kompleksā Jūrmalā, Vaivaros tika plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu atzīt Capitolia Group par maksātnespējīgu bija iesniegusi SIA Kuģu stūris. Tiesa prasību apmierināja. Maksātnespējas reģistrā ieraksts veikts 28. maijā.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Procentu likmju pieaugums var ievērojami ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli – kredītu likmes pieaugums par vienu procentpunktu samazinātu Mājokļa pieejamības indeksu par aptuveni 9%, ziņo SEB banka.

Tās veidotais Mājokļa pieejamības indekss šā gada otrajā ceturksnī bijis aptuveni 43 m², kas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gada atbilstošajā periodā, kad tas bija 44.8 m², un to galvenokārt ietekmēja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās Euribor pieauguma rezultātā.

Mājokļu kredītu vidējās procentu likmes eiro valūtā bijušas salīdzinoši zemas – jūnijā tās bija par aptuveni pusotru procentpunktu mazākas nekā atbilstošās likmes 2005.–2008. gada laika posmā.

Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (mājokļu cenas, ienākumi, patēriņa cenas) nemainītos, bet kredītu likmes pieaugtu līdz 2005.– 2008.gada vidējam līmenim, tad mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 14%. Šajā gadījumā mājokļu pieejamības indekss Rīgā būtu 36.7 m², kas vēl uzskatāms par ienākumiem adekvātu vērtību un neliecinātu par kritisku mājokļu pirktspēju.

Šodien, 20.augustā Jūrmalā bijušās viesnīcas "Vaivari" teritorijā sākas veco ēku demontāža un teritorijas sakārtošana jaunā sabiedriskā un dzīvojamā kompleksa "Sundays" celtniecībai. Šos darbus veiks SIA "E Būve".

Nekustamo īpašumu kompānija SIA Capitolia Group, 13. augustā saņēma būvatļauju demontāžas darbiem jaunā dzīvojamā un sabiedriskā kompleksa "Sundays" teritorijā esošajām vecajām ēkām.

Plānots, ka demontāža tiks pabeigta līdz oktobra beigām, kad tiks uzsākta dzīvojamās ēkas būvniecība.

"Sundays" atradīsies 160 m attālumā no jūras. Kopējā projekta teritorija sastāda nepilnus 15 ha, no kuriem apbūvēti tiks tikai 4 ha. Pārējā 11 ha teritorijā atradīsies esošais priežu parks, kuru iedzīvotāji varēs izmantot pastaigām, sportam vai atpūtai. Kopumā trīs gadu laikā plānots izbūvēt septiņas dzīvojamās mājas (kopā 550 dzīvokļi), SPA, fitnesa un skaistumkopšanas centru, kā arī augsta līmeņa viesnīcu, kuras plašais pakalpojumu klāsts būs pieejams visiem projekta iedzīvotājiem. Tāpat projekta teritorijā atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, veikali, aptiekas un citi sadzīves pakalpojumi. Projekta iedzīvotāji tiks nodrošināti ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu zem visa projekta. Stāvvieta būs savstarpēji savienotā tā, lai iedzīvotāji no savas mājas vai viesnīcas var nokļūt SPA centrā vai veikalā arī pa pazemi. Šeit padomāts arī par bērniem, kam paredzēts rotaļlaukums un bērnudārzs.

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Pēc teju divu gadu krituma mājokļu pieejamība Rīgā mazliet atguvās. Mājokļu pieejamības indekss palielinājās, neto algas pieaugumam ceturtajā ceturksnī saglabājoties straujam un kompensējot nelielo procentu likmju un mājokļu cenu kāpumu, liecina Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indekss.

Arī Viļņā un Tallinā, noņemot vienreizēju faktoru ietekmi, mājokļu pieejamība uzlabojās. Tomēr kopumā vidējai mājsaimniecībai kaimiņvalstu galvaspilsētās dzīvokļi ar kredīta palīdzību turpināja būt nesasniedzami. Kopējo mājokļu pieejamību Rīgā arvien nodrošināja salīdzinoši lētie sērijveida dzīvokļi, kamēr mājokļus, kas būvēti vai renovēti pēc 2000. gada vidēja Rīgas mājsaimniecība pērnā gada nogalē nevarēja atļauties iegādāties. Algu kāpuma turpināšanās un zemākas aizņemšanās likmes šogad uzlabos mājokļu pieejamību gan Rīgā, gan kaimiņvalstīs.

Pērnā gada izskaņā mājokļi Baltijas valstu galvaspilsētās kļuva mazliet pieejamāki. Taču gan Tallinas, gan Viļņas mājokļu pieejamības indekss* (MPI) saglabājās zem 100 punktu atzīmes, 88,7 un 89,3 punkti attiecīgi. Rīgā indeksa vērtība pieauga, sasniedzot 147,6 punktu atzīmi. Šāda vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi bija par 47,6% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Jauno mājokļu tirgus un nekustamo īpašumu nozare kopumā ir pārlaidusi izaicinājumiem bagātu ziemu ar milzīgu inflāciju, pieaugošām banku procentu likmēm un paaugstinātu piesardzības līmeni patērētāju vidū. Un, lai arī vēl pāragri teikt, ka pašlaik situācija ir būtiski mainījusies, atsevišķas indikācijas liecina, ka šīs krīzes smagākais posms varētu jau būt aiz muguras.

Pēdējā pusgada laikā lielus pārsteigumus nekustamo īpašumu tirgū neesam piedzīvojuši: kā jau tika prognozēts pagājušā gada nogalē, Euribor pieaugums ir piebremzējis vai mazinājis Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties jaunu mājokli, tomēr vajadzība pēc jauna mājokļa nebūt nav zudusi. To uzskatāmi parāda arī “Bonava Latvija” šī gada pārdošanas rādītāji – iedzīvotājiem joprojām ir liela interese par energoefektīviem un funkcionāliem mājokļiem lokācijās ar pieejamu un sakārtotu infrastruktūru un zaļu apkaimi. Tāpat, novērtējot ilgtspējīgas būvniecības priekšrocības funkcionāla telpu plānojuma un kontrolējamu, paredzamu komunālo maksājumu veidā, pie mums arvien biežāk vēršas klienti, kas vēlas pārcelties ne tikai no pirmskara un padomju laiku dzīvojamā fonda, bet arī no 2000. gadu sākumā celtajiem projektiem.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Šī gada otrajā ceturksnī mājokļu pieejamības indeksa vērtība uzlabojās visās Baltijas galvaspilsētās. Taču šoreiz, īpaši, ja domājam par mājsaimniecību iespējām atļauties jaunuzceltos dzīvokļus, indekss rāda mānīgi iepriecinošu ainu, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

No mājsaimniecību ienākumu viedokļa, pandēmijas radīto strukturālo pārmaiņu dēļ vidējās darba algas kāpums visdrīzāk ir zināmā mērā pārvērtēts. Savukārt mājokļu cenu ziņā pēdējā laikā novērots pieaugums tieši jaunuzceltu dzīvokļu rezervāciju cenās, kas statistikas datos parādīsies tikai ar novēlošanos. Līdz ar to vismaz jaunuzcelta dzīvokļa kārotājiem sapnis par mājokli visdrīzāk augošo cenu dēļ tuvākajā laikā kļūs mazāk pieejams.

MPI atspoguļo mājsaimniecību iespējas atļauties iegādāties dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību. Ņemot vērā aktuālākās procentu likmes, un mājokļu cenas, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzītie ikmēneša maksājumi un tie pretstatīti vidējās neto algas attīstībai.