Ne tikai Rīgā, bet teju visās lielākajās Eiropas pilsētās viens no iedzīvotājiem akūtākajiem jautājumiem ir īres dzīvokļu pieejamība.
Proti, teju visās lielpilsētās īres dzīvokļu trūkst un īres maksas ir sasniegušas nebijušus augstumus. Piemēram, Berlīnē īres maksas kopš 2008. gada ir dubultojušās, tādējādi veicinot trūcīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas centra. Arī Rīga nav izņēmums, galvaspilsētā vērojams akūts īres dzīvokļu, īpaši nelielu, trūkums, turklāt to maksa ar katru gadu aug. Pašlaik mikrorajonā nelielu vienistabas dzīvokli ne sevišķi labā stāvoklī var noīrēt, sākot no 200 eiro. Lētu īres dzīvokļu trūkums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē darbaspēka reģionālo mobilitāti, liedzot cilvēkiem no reģioniem darba meklējumos pārcelties uz galvaspilsētu. Likumsakarīgi, ka vairāku pilsētu vadība, sastopoties ar iedzīvotāju neapmierinātību, meklē risinājumus.
Tiesa, tie nereti nonāk pretrunā ekonomiskajai loģikai un ekspertu ieteikumiem. Tā, piemēram, Berlīnes mērija ir nolēmusi, sākot no 2020. gada, iesaldēt īres cenu pieaugumu uz pieciem gadiem. Tikmēr eksperti norāda uz šāda lēmuma neefektivitāti. Galvenais instruments, kā iespējams padarīt īres cenas draudzīgākas iedzīvotājiem, un tas attiecas arī uz Rīgu, ir tikai un vienīgi piedāvājuma palielināšana. Proti, ir jārodas jauniem īres namiem. Taču neviens attīstītājs nebūvēs īres namu, ja pašvaldības noteiks kādus administratīvus īres maksas ierobežojumus. Latvijā Saeima pirmajā lasījumā ir izskatījusi jauno Īres likumu, un tas pašlaik nodots skatīšanai atbildīgajai komisijai. Jācer, ka drīzumā jaunais likums tiks pieņemts, jo tas sakārto attiecības starp izīrētājiem un īrniekiem, padarot izīrētāju aizsargātāku. Līdz ar to var cerēt uz jaunu investīciju pieplūdumu īres namu celtniecībā. Jaunais likumprojekts paredz, ka īres līgumi turpmāk būs terminēti, tie būs reģistrējami Zemesgrāmatā un tas dos iespēju nesaskaņu gadījumā lietas izskatīt bezstrīdus kārtībā.
Pašlaik, ja pēc īres līguma termiņa beigām īrnieks telpas neatbrīvo, tiesa var ilgt pat gadu ar vairākām pārsūdzības iespējām. Jaunā kārtība paredz – tā kā Zemesgrāmatā ir redzams īres līguma beigu termiņš, tad lietu par telpu atbrīvošanu pēc tā beigām tiesa varēs izskatīt paātrinātā kārtībā, turklāt bez pārsūdzības iespējām. Tāpat bezstrīdus kārtībā izskatīs lietas, kas saistītas ar īres maksas nemaksāšanu vairāk nekā trīs mēnešus. Vairāki nekustamā īpašuma attīstītāji jau ir norādījuši, ka jaunais likums būs nozīmīgs stimuls, lai investētu īres namu celtniecībā.
Līdztekus pašvaldībai ir jādomā, kā pēc iespējas samazināt īres namu celtniecības izmaksas, kas rezultētos lētākā piedāvājumā iedzīvotājiem. Viens no variantiem būtu attīstītāju atbrīvot no infrastruktūras maksājumiem, ja tas piedalās šās infrastruktūras izveidē, piemēram, izbūvējot vai renovējot ūdensvadu vai izveidojot elektrības pieslēgumu, tādējādi padarot lētākus dzīvokļus. Iespējams domāt par publisko privāto partnerību, kad pašvaldība iesaistās ar savu zemi. Tāpat iespējams mainīt dzīvojamo ēku celtniecības zonējumu.Jebkurā gadījumā īres dzīvokļus pieejamākus padarīs tikai to piedāvājuma palielināšana. Savukārt jebkādi centieni administratīvi ierobežot īres maksas piedāvājumu tikai samazinās.
