Šomēnes uz valdības galda varētu nonākt likumprojekts dalītā īpašuma jautājuma risināšanai; juristi bažījas, ka veco problēmu vietā varētu nākt jaunas
Likumprojekts Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana un ar to saistītie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā. Tieslietu ministrija plāno, ka līdz noteiktajam termiņam – šī gada septembrim – izdosies likumprojektus aizvirzīt līdz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē un tie nonāks Saeimā, DB norāda Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne. Proti, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinets līdz 2015. gada 30. septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu par dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanu starp privatizētā objekta īpašnieku un tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.
DB jau vairākkārt ziņojis, ka likumprojekts paredz tiesības dzīvokļu īpašniekiem ar balsu vairākumu pieņemt lēmumu izpirkt zemi un iegūt to īpašumā bez zemes īpašnieka piekrišanas. Pavasarī tika pieņemti arī grozījumi Civillikumā, kas no 2017. gada paredz ieviest apbūves tiesības. Nereģistrējot apbūves tiesības uz citai personai piederošas zemes, būvniecība nebūs iespējama.
Kompromiss
Piedāvātais risinājums ir kompromiss starp zemes un dzīvokļu īpašnieku interesēm, uzskata zvērināts advokāts Normunds Šlitke, kurš vienlaikus cieši saistīts ar kompānijām, kas ir starp lielākajām zemju zem daudzdzīvokļu mājām īpašniecēm. «Risinājums nav izdevīgs nevienam, un, kā katram likumam, tam tādam arī jābūt. Zemes īpašnieki ir sašutuši, ka viņiem tiks atņemta senču zeme, dzīvokļu īpašnieki – ka viņiem zeme būs jāpērk. Ja likums neapmierina nevienu pusi, tas ir taisnīgs un pareizs,» tā viņš. Par kompromisu tas uzskatāms tāpēc, ka neuzliek pienākumu zemi pirkt, bet dod tiesības to darīt, un arī tāpēc, ka piešķir tiesības dzīvokļu īpašniekiem iegādāties zemi, sākumā iemaksājot 50% no naudas summas, kas vienlaikus ir zināms garants arī zemes īpašniekiem saņemt vismaz daļu naudas uzreiz. Nav tā, ka zeme tiek atņemta, pārrakstot to uz dzīvokļa īpašnieku vārda, lai gan viņi nav samaksājuši ne centa. Par kompromisu var uzskatīt arī to, ka zemes pārdošanas līgums stājas spēkā tikai tad, kad vismaz 50% naudas ir savākti. «Tas saskaņots ar to, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem nav vienāda materiālā rocība. Tātad daļa dzīvokļu īpašnieku var uzreiz izpirkt zemi un turpmāk maksāt tikai nodokļus, bet pārējiem, kam rocība nav tik liela, ir dots ilgs termiņš naudu atrast, piemēram, ņemot hipotēku. Tātad – ja vismaz 50% mājas iedzīvotāju ir materiāli rocīgi, zemi īpašumā iegūst visi,» skaidro N. Šlitke.
Labi, bet...
«Padomju laika mantojuma un zemes reformas rezultātā radītā situācija, ka zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēka – citam, gadiem ir sagādājusi ne mazums galvassāpju gan daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, gan namu pārvaldniekiem, gan zemju īpašniekiem. Par zemes nomas maksu un citiem saistītiem jautājumiem t.s. piespiedu nomas sakarā bijušas neskaitāmas tiesvedības un konflikti. Tomēr cilvēki vēlas mieru un paredzamus izdevumus, tāpēc Tieslietu ministrija ir strādājusi, lai likumu regulējumu uzlabotu. Tomēr praksē ne viss varētu noritēt tik rožaini, kā iecerēts, un veco problēmu vietā varētu nākt jaunas,» savukārt norāda jurists Rihards Niedra. Arī juriste Kristīne Markus piekrīt – nepieciešami vairāki būtiski papildinājumi, lai pieņemtu tiesisku un pamattiesībām atbilstošu likumu, pēc iespējas izvairoties no konstitucionālajām sūdzībām. «Lai gan likumprojekta mērķis ir piespiedu zemes nomas attiecību izbeigšana sabiedrības interesēs un tas paver dzīvokļu īpašniekiem atvieglotas iespējas pieņemt lēmumu, kā arī zemes īpašniekam saņemt garantētu atlīdzību par izpērkamo zemi, trūkumi, kas vērojami likumprojekta pašreizējā redakcijā (piemēram, salīdzinoši īsie termiņi izpirkuma īstenošanai un izpirkuma cenas samaksai, zaudējumus radošais korekcijas koeficients, pārsūdzības iespēju trūkums), var novest pie tā, ka zemes izpirkšanu, līdz ar to arī piespiedu nomas stāvokli, tā arī neizdodas īstenot,» viņa uzsver.
Plašāk lasiet rakstā Dalītā īpašuma izbeigšanas kompromiss var uzmest jaunu problēmu vilni... ceturtdienas, 3. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (14.-15. lpp.)!
