PricewaterhouseCoopers (PwC) šī gada nogalē vērs sava jaunā biroja durvis biznesa centrā "Novira Plaza", informē uzņēmums.

"PwC ne tikai ievieš, bet arī virza jaunus biznesa standartus. Mūsu globālā tīkla stratēģija nosaka ilgtspējīgas attīstības principus – samazināt dabas resursu patēriņu un izvēlēties energoefektīvus un funkcionālus risinājumus, lai rūpētos par apkārtējo vidi, mūsu dzīves telpu šodien un nākotnē," stāsta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Latvija vadošā partnere.

Viņa uzsver, ka viens no pamatprincipiem jaunā biroja izvēlē bija ilgtspējīgu materiālu un citu mūsdienu tehnoloģisko risinājumu izmantošana. "Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie jaunā biroja telpu plānošanas un dizaina izstrādes, lai radītu mūsdienīgu un ilgtspējīgu darba vidi un ērtus apstākļus darbiniekiem. Jaunajās biroja telpās būs integrēti moderni tehnoloģiskie un inženiertehniskie risinājumi, kas ļaus transformēt telpas, pielāgojot tās dažādām vajadzībām."

Par auditorkompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") partneri Latvijā kļuvusi Ilze Rauza.

Viņa vada PwC Latvija nodokļu nodaļu. I.Rauza ir absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Viņa ieguvusi ievērojamu pieredzi nodokļu administrēšanā un tiesvedībā, kā arī specializējusies Eiropas Savienības tiesību aktu un nodokļu piemērošanā pārrobežu darījumos.

I.Rauza ir Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un Starptautiskās sertificēto grāmatvežu asociācijas (ACCA) biedre, kā arī PwC globālā netiešo nodokļu finanšu pakalpojumu tīkla dalībniece.

“Man ir liels prieks sveikt Ilzi PwC partneru sastāvā. Viņa sevi ir pierādījusi kā izcilu līderi un apliecinājusi savas prasmes gan darbā ar klientiem, gan vadības līmenī. Esmu pārliecināta, ka Ilzes pieredze un zināšanas ļaus mums turpināt sekmīgi attīstīt PwC darbību Latvijā,” komentē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Šī gada augusta sākumā PwC personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu komandai pievienojās Agnese Cimdiņa. Viņa turpmāk vadīs un attīstīs dažādības un iekļaušanas prakses grupu.

Agnese Cimdiņa ir viena no vadošajām jomas ekspertēm ar lielu pieredzi dažādības vadības jautājumos. Sertificējoties Norvēģijas sertifikācijas iestādē “Norsk Sertifisering” un Starptautiskajā Personāla Sertifikācijas asociācijā, 2019. gadā viņa kļuva par vienu no pirmajām starptautiski sertificētajām dažādības vadītājām Baltijā un Ziemeļvalstīs. Šo gadu laikā Agnese Cimdiņa dažādības un iekļaušanas jautājumos konsultējusi virkni Latvijas un ārvalstu organizāciju, piedalījusies organizāciju dažādības vadības stratēģiju izstrādē, vadījusi apmācības un seminārus, kā arī uzstājusies neskaitāmās konferencēs un diskusijās.

“Man vairs sen nav šaubu par dažādības vadības saikni ar organizācijas un personīgo izaugsmi. Taču lai to veiksmīgi īstenotu, nepieciešama sistemātiska pieeja un gatavība stratēģiskām pārmaiņām. Spēja apšaubīt savus priekšstatus un izveidot vidi, kurā katrs darbinieks jūtas atzīts un vērtīgs, ir būtisks pamats iekļaujošas organizācijas izveidē. Tomēr jāsper arī nākamie soļi - dažādības kompetences apgūšana, tās apzināšana un atraisīšana, dažādības un tās lomas definēšana, dažādības brieduma noteikšana un tās vadības standartu pielietošana, vadības stratēģijas izveidošana un tās sasaistīšana ar uzņēmuma kvalitātes rādītājiem (KPIs), ilgtspējas un izaugsmes mērķiem. Svarīga ir arī regulāra rezultātu mērīšana, kas ļauj ilgtermiņā savienot dažādību ar izaugsmi, konkurētspēju, vērtību radīšanu un inovācijām, proti, pārvērst dažādības vadību par konkurences priekšrocību, sociālās ilgtspējas stūrakmeni un labbūtības atslēgu, nevis tikai modes vārdu,” norāda Agnese Cimdina, PhD, PwC Latvija dažādības un iekļaušanas prakses grupa vadītāja.

PwC profesionālo pakalpojumu uzņēmums Lielbritānijā un uzņēmums Fragomen, Del Rey, Bernsen & Loewy LLP («Fragomen») paziņojuši par savu vienošanos noslēgt stratēģisku aliansi, lai varētu savstarpēji sadarboties attiecībā uz PwC un Fragomen sniegtajiem imigrācijas pakalpojumiem.

Abi uzņēmumi saglabās un turpinās attīstīt katrs savus pakalpojumus, tomēr šī vienošanās ļaus plašāk sadarboties un klientiem nodrošināt papildu resursus imigrācijas jomā.

Darbinieku pārrobežu mobilitāte strauji attīstās – bieži darījuma braucieni aizstāj tradicionālos ilgtermiņa komandējumus, populārāka kļūst darbinieku pārcelšana uzņēmumu grupas ietvaros no vienas valsts uz citu. Turklāt imigrēšanu arvien vairāk apgrūtina arī ģeopolitiskie apstākļi, piemēram, valstu sankcijas, kuru rezultātā vairāki starptautiskie uzņēmumi apsver iespēju pārcelt uzņēmējdarbību, kā arī darbiniekus uz citām, tostarp Eiropas un Baltijas valstīm. Šādi apstākļi uzņēmumiem rada jaunus izaicinājumus, jo valsts institūcijas un pārraudzības iestādes sāk arvien integrētākā veidā kontrolēt nodokļu un imigrācijas prasību izpildi.

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Laiks, kas uzņēmumiem Latvijā jāvelta nodokļu saistībām ir 168,5 stundas, liecina jaunākais PwC un Pasaules Bankas Grupas pārskats Paying Taxes 2020.

Tas pakāpeniski mazinās, taču joprojām ir krietni vairāk nekā citās Baltijas valstīs un vidēji Eiropā (161 stunda).

Lietuvā saistību laiks ir 95 stundas, savukārt Igaunijā tikai 50, taču maksājumu skaits Latvijā tikai 7, Lietuvā tie ir 10, bet Igaunijā 8 maksājumi.

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir šķietami zemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs - 38,1%, Lietuvā tie ir 42,6%, bet Igaunijā - 47,8%.

Procentuālās atšķirības Baltijas valstu vidū plašāk skaidro PwC Nodokļu konsultāciju vecākā vadītāja Agate Zīverte: “Lai arī Latvijā nodokļu slogs procentuālā izteiksmē pēc izmantotās metodoloģijas ir vismazākais, tas lielā mērā skaidrojams ar sociālā nodokļa sloga sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju. Kopējais slogs, saskaitot darba devēja un darba ņēmēja nodokļu apmēru, rezultātu Baltijas valstīs padarītu krietni līdzīgāku.”

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Plānots nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra, liecina sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

"PricewaterhouseCoopers" ("PwC") ir veicis VID pašreizējās darbības un stratēģijas analīzi, kur attiecībā uz VID stratēģiskās attīstības un darbības rezultatīvo rādītāju novērtējumu no 2020.-2022.gadam, konstatēts, ka VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildē 2020. un 2021.gadā ir progress, tomēr kopējā mērķu izpilde ir iekavējusies, lielā mērā ārējās vides faktoru, piemēram, Covid-19 izplatības dēļ.

Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta «pelēkajā sarakstā» un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma «PricewaterhouseCoopers» («PwC») valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot «pelēkajā sarakstā», ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. «Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,» skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot «pelēkajā sarakstā», var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.

Baltijas valstu uzņēmumu vadītājos atgriežas piesardzīgs optimisms par ekonomikas attīstību turpmākā gada laikā, savukārt kā būtiskākos izaicinājumus nākotnē vadītāji Baltijā saskata normatīvās vides izmaiņas, kiberuzbrukumus un konkurences pārkāpumus.

To rāda biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) nupat veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja. Pēdējos gados uzņēmējiem ir nācies saskarties ar izaicinājumiem, kādi iepriekš nav pieredzēti, – Covid-19 pandēmiju, kas izraisīja iepriekš labi strādājošo loģistikas ķēžu pārrāvumus, kas rezultējās ar virknes preču deficītu un cenu pieaugumu, tam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā ar kārtējām izmaiņām un milzīgo inflācijas lēcienu, kura slāpēšanai valstu centrālās bankas paaugstināja aizdevumu procentu likmes, taču tas raisīja ekonomikas atdzišanu un ir ietekmējis daudzu valstu uzņēmumus, to darbību un arī nākotnes prognozes.

Prognozes par nākotni – piesardzīgas

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Valstu nodokļu administrācijas varētu darīt vairāk, lai, izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas, mazinātu nodokļu saistību izpildes slogu uzņēmumiem, secināts PwC un Pasaules Bankas Grupas veidotajā pārskatā Paying Taxes 2019.

Pārskatā secināts, ka uzņēmējdarbības nodokļu saistību izpildes sloga četri galvenie rādītāji vidēji pasaulē gandrīz nav mainījušies: saistību izpildes laiks (237 stundas); maksājumu skaits (23,8 maksājumi); kopējā nodokļu un iemaksu likme jeb KNIL (40,4%) un pēcdeklarēšanas indekss (59,6 no 100).

Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, 2017. gadā ir bijis viszemākais kopējais nodokļu un iemaksu apmērs¹ - 36%, Lietuvā 42,6%, bet Igaunijā - 48,7%. Latvijā arī visgarākais saistību izpildes laiks, kurš diemžēl laika gaitā nav būtiski mainījies - 169 stundas, Lietuvā tās ir 99, savukārt Igaunijā tikai 50.

Pārskats Paying Taxes 2019 salīdzina uzņēmējdarbības nodokļus 190 valstīs, pētījuma vajadzībām izmantojot vidēja izmēra vietējo prototipa uzņēmumu.

Par AS «Valmieras stikla šķiedra» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzraugošo personu Vidzemes rajona tiesa iecēlusi zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošo partneri un zvērinātu advokātu Jāni Lagzdiņu.

«Jebkuram uzņēmumam, kurš ir nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, šāds lēmums par savlaicīgu rīcību ir drosmīgs un atbildīgs solis, no kura ieguvējs būs ne tikai pats uzņēmums un tā kreditori, bet arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgai tiesiskās aizsardzības procesa realizācijai ir ne tikai sabalansēta un pārdomāta plāna izstrāde, bet arī paša procesa uzraudzība, nodrošinot kreditoru interešu un tiesību aizsardzību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un starptautiskajai praksei,» uzskata PwC Legal vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Vidzemes rajona tiesa arī uzlika par pienākumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai līdz š.g. 4.oktobrim iesniegt tiesā atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Pēdējos divdesmit gados OECD valstīs, pie kurām kopš 2016. gada pieder arī Latvija, nodarbinātība ražošanā ir kritusies par 20%, bet pakalpojumu jomā pieaugusi par 27%.

Pēdējos 10 gados industriālo robotu skaits ir trīskāršojies. Tuvākajos gados 14% no visiem darbiem kļūs automatizēti, bet 32% nozīmīgi izmainīsies. Tā vakar Latvijas Bankas rīkotajā konferencē par darba tirgus izaicinājumiem norādīja OECD nodarbinātības pārskata redaktors Andrea Bassanini. Savukārt Somijas Bankas ekonomists Meri Obstbaums norādīja, ka automatizācijas riskam visvairāk pakļauti ir tā dēvētie rutīnas darbi. Jautājums ir gana aktuāls – vai tuvākajā nākotnē automatizācija radīs masveida bezdarbu?

Vairums zinātnieku un ekonomistu sliecas atbildēt, ka automatizācija ne tikai iznīcinās darba vietas (kā, piemēram, ir izzudušas mašīnrakstītājas), bet radīs jaunas, kas nāks veco vietā. Tiesa, tās prasīs pilnīgi jaunas prasmes. Auditorkompānija Price Waterhouse Cooper (PwC) savā pārskatā par nodarbinātību un automatizāciju min šādus skaitļus: mūsu gadsimta trīsdesmito gadu vidū 44% strādnieku ar zemu izglītības līmeni būs pakļauti riskam, ka viņus aizstās roboti, un 30% no visām darba vietām būs automatizācijas risks. Saskaņā ar PwC pārskatu, trīs nozares, kas ilgtermiņā ir visvairāk pakļautas automatizācijai, ir transportēšana un uzglabāšana, ražošana un būvniecība, savukārt vismazāk apdraudētās ir veselības un sociālā aprūpe un izglītība. Visvairāk pakļauti darba zaudēšanai darba vietu automatizācijas dēļ ir strādājošie ar zemu izglītības līmeni.

Uzņēmumu vadītāji jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē redz potenciālu attīstībai, uzņēmumu vadītājos ir atgriezies optimisms, taču pieaug bažas par kvalificētu darbinieku piesaisti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta profesionālo pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja (PwC Baltic CEO Survey 2022) atklāj vairākas interesantas tendences.

Fragments no intervijas

Kāda ir kopējā situācija uzņēmumu vadītāju skatījumā?

2022. gada pirmajos mēnešos pēc ilgāka laika varam vērot sava veida atgriešanos pirmspandēmijas laikā. Tiek apspriesta pakāpeniska ierobežojumu atcelšana, uzņēmumi un institūcijas atsāk sniegt pakalpojumus klātienē. Tiesa, šī atgriešanās jāliek pēdiņās, jo divu gadu laikā notikušās pārmaiņas ir uz visiem laikiem mainījušas daudzus procesus sabiedrībā, attiecībās, biznesa vidē. Uzņēmumu vadītāji šajā jaunajā, dziļi digitalizētajā pasaulē saskata labu potenciālu attīstībai, tāpēc viens no PwC Baltic CEO Survey nozīmīgākajiem secinājumiem: biznesa vidē saglabājas optimisms.

Rūpēs par darbinieku veselību, uzņēmumi šajā laikā darbiniekiem nodrošina iespēju vingrot mājās.

"Lai kolēģi varētu sagatavoties vasaras sezonai un kvalitatīvi izkustētos no saviem darba krēsliem, maiju pasludinājām par "Sport@Citadele". Tā, divas reizes nedēļā, darba dienas vidū, kopā ar kolēģiem, bet katrs savās mājās, darbiniekiem ir iespēja izkustēties profesionāļu pavadībā. Bankai ir svarīgi, ka darbiniekiem ir šāda iespēja, tāpēc katram ir nosūtīts kalendāra atgādinājums par tiešsaistes nodarbību ar SIA "Fitcamp" sertificētajām trenerēm darbinieku slēgtajā grupā," stāsta Kristīne Mennika, bankas "Citadele" korporatīvās komunikācijas vadītāja.

Savukārt "PwC" īsteno "Be well, work well" kustību, caur kuru aicina kolēģus pievērsties savai fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, regulāri veidojot izglītojošas vieslekcijas un sportiskus pasākumus. "Vēl pirms Covid-19 kļuva par pasaules aktualitāti nr.1, liela daļa no mūsu kolēģiem šīs pašas kustības ietvaros uzsāka dalību fitnesa treneres Nikas Lindes 90 dienu veselīga dzīvesveida izaicinājumā," teic Anna Bērziņa, biznesa konsultāciju kompānijas "PwC" Mārketinga un komunikāciju vecākā speciāliste.

Darbaspēka problēma patlaban ir akūta, taču tajā pašā laikā ražīgumam jāseko darba algas pieaugumam, kas nenotiek pietiekami strauji, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti.

«Ja gribam būt pārtikusi valsts un pelnīt labas algas, tad tās jāspēj atpelnīt - tikai tad tās var samaksāt un pamatā to raksturo ražīgums», skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeimas ilgtspējas attīstības komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijā produktivitāte aizvien ir zema, un tā veido vidēji 50% no ES vidējā rādītāja. Patlaban darba alga aug par 8-9% gadā, bet produktivitāte neaug vairāk par 3%, un šāda tendence ir negatīva. Patlaban ar mazu pievienoto vērtību ražojam vairāk, un algu pieaugums var rasties uz tā rēķina, ka tiek pārdots vairāk, taču paredzams, ka, pieprasījumam samazinoties, var rasties problēmas.

Iepirkumu procedūras plānošana un īstenošana var nebūt tik vienkāršs process, kā tas var šķist sākumā, tādēļ nereti rodas jautājumi par to, kā veiksmīgi novadīt šo procesu un kam pievērst papildus uzmanību.

Lai nodrošinātu pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, uzmanība jāpievērš visam iepirkuma plānošanas un īstenošanas procesam.

Saprotams, ka nelielos iepirkumos process nav tik sarežģīts, tomēr tiklīdz ir iesaistītas būtiskas investīcijas, palielinās gan riski, gan arī sabiedrības interese par iepirkuma procedūras gaitu un līdzekļu efektīvu un caurspīdīgu izlietošanu. Nereti ir dzirdēta sabiedrības neizpratne par dažu iepirkumu rezultātā noslēgtiem līgumiem un to sadārdzinājumiem, tomēr būtiski saprast, vai pasūtītājs ir darījis visu, kas tā spēkos, lai laicīgi identificētu visus riskus un spētu tos novērst.

Kā viens no jautājumiem, ko bieži mums uzdod pasūtītāji ir: "Kā nodrošināt godīgu konkurenci, sabalansējot iepirkuma dokumentācijā ietvertās prasības, lai tās nebūtu pārāk ierobežojošas?", tādēļ apskatīsim šo jautājumu sīkāk. Saprotams, ka pasūtītāji iepirkuma procedūras noslēgumā vēlas noslēgt līgumu ar tādu piegādātāju, kurš ne tikai atbilst prasībām, bet arī ir spējīgs kvalitatīvi izpildīt pasūtītāja doto uzdevumu iepirkuma līguma ietvaros.

Baltijā digitāli visattīstītākie ir viesmīlības un finanšu jomas uzņēmumi, bet vismazāk digitālos risinājumus izmanto celtniecības un ražošanas uzņēmumi

Tā secināts PwC aptaujā par uzņēmumu digitālo briedumu Baltijā – Digital maturity in Baltics 2019, kurā piedalījās 70 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Ideja par šādu pētījumu radās pērn, kad PwC digitālās transformācijas vadītāja Baltijā Baiba Apine Finanšu ministrijas uzdevumā veica pētījumu par IT investīciju lietderību periodā no 2007. līdz 2013. gadam. «Secināju, ka mums ļoti labi ir gājis ar valsts e-pakalpojumiem, ir labi attīstīta IT infrastruktūra, valsts turpina digitalizēt sadarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Taču, pētot uzņēmēju digitālās spējas, secināju, ka situācija ir gaužām slikta, ko apliecina arī The Digital Society Index 2018, kur Latvija ir stipri zem Eiropas vidējā rādītāja – 5. vietā no beigām. Vēlējos saprast iemeslus atšķirībai starp digitalizācijas briedumu uzņēmumos un publiskajā pārvaldē,» viņa teic. Viens no galvenajiem iemesliem saistās ar to, ka uzņēmumi ir nelieli un lielākoties fokusējas uz vietējo tirgu, kas arī ir mazs. Tas ir cilvēcīgi pārskatāms, un līdz ar to nav lielas vajadzības izmantot dažādus digitālos rīkus – lielai daļai uzņēmumu pietiek ar Excel. «Ja uzņēmumi vairāk eksportētu, tas noteikti motivētu vairāk izmantot digitālos risinājumus,» teic B. Apine.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Visiem lielajiem un biržā kotētajiem uzņēmumiem obligāti būs jāsagatavo ilgtspējas ziņojums atbilstoši pašlaik vēl tapšanas stadijā esošajam Eiropas Ilgtspējas standartam, kas aptvers vides jautājumus, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus.

To paredz nule kā akceptētā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kuras piemērošana obligāta būs uzņēmumiem, kuru darbības divi rādītāji pārsniedz kādu no trijiem — neto apgrozījums gadā 40 milj. eiro, aktīvu vērtība 20 milj. eiro, nodarbināti 250 strādājošie. Attiecīgais ziņojums būs uzņēmuma gada pārskatā iekļautā vadības ziņojuma sastāvdaļa.

Ieviesīs pakāpeniski

„Ilgtspēja jau šobrīd ir viens no svarīgākajiem uzņēmējdarbības stūrakmeņiem, taču ES Zaļais kurss un izvirzītais mērķis klimata neitralitātes sasniegšanā tai piešķir vēl nozīmīgāku lomu, un tādējādi daudziem uzņēmumiem būs jākoriģē vai pat jāpārskata savi līdzšinējie biznesa modeļi, ko savā ziņā veicinās arī ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kas paredz gada pārskatos obligāti iekļaut ilgtspējas ziņojumu par uzņēmuma ilgtspējas mērķiem un to izpildi,” skaidro profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas SIA PricewaterhouseCoopers (PwC) Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

Viens no svarīgākajiem attālinātā darba ieguvumiem ir līdzsvara gūšana starp darbu un personīgo dzīvi; to darbinieki vērtē augstāk par finansiāliem labumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Par Latviju mūsu rīcībā nav precīzas statistikas, taču saskaņā ar Regus veikto aptauju, kurā atbildes sniedza 20 tūkst. uzņēmumu no simts valstīm, 54% jau ir ieviesuši nedēļā vismaz 2,5 dienas darbu attālināti, bet otra puse vēl tikai plāno. Galvenais šāda lēmuma virzītājspēks ir biroja izmaksu samazināšana un darba ņēmēju uzvedības izmaiņas un dinamisks dzīves ritms. Arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt ne tikai attālināti, bet arī pielāgot darba laiku savam dzīves ritmam, šādā situācijā ir svarīgs gan juridiskais regulējums, gan darba drošības jautājumi, kas Latvijā šobrīd vēl tikai tiek gatavoti,» stāsta PwC Cilvēkresursu vadītāja Latvijā Signe Jansone-Lapiņa. Tiem cilvēkiem, kuriem ir iespēja un vēlme strādāt attālināti, piemīt arī noteiktas rakstura īpašības. DB aptaujātie eksperti kā svarīgākās no rakstura iezīmēm piemin spēju sevi disciplinēt, kas palīdz fokusēties darbam, izvirzīt prioritātes un sasniegt vēlamo rezultātu.