Plānots, ka 2008. gada pavasarī trīs kilometrus no Limbažiem tiks sākta koka konstrukciju ciemata Vītoli II celtniecība, kurā būs dzīvojamās mājas, bērnu dārzs un viesnīca, kā arī viena no ēkām būs aktīvās atpūtas centrs, tostarp Latvijā pirmais ūdens atrakciju parks no koka konstrukcijām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aktīvās atpūtas centra nodošana ekspluatācijā paredzēta 2009. gada nogalē.

“Pasaules praksē ir ne mazums piemēru, kur dzīvojamo ēku un atpūtas centru būvniecībā koks tiek izmantots gan kā ēkas konstrukcijas pamatelements, gan kā dekoratīvais elements. Pretstatā sabiedrībā valdošiem mītiem, mitrā, agresīvā vidē, pareizi apstrādātas koka konstrukcijas iztur daudz ilgāk un labāk par metāla sijām. Ar savu salīdzinoši mazo svaru tas spēj nodrošināt tādu pat un vēl lielāku stiprību nesošajās konstrukcijās nekā metāls un dzelzsbetons. Tātad – pierādījis sevi kā uzticams un drošs būvmateriāls. Ļoti simpātisks liekas priekšlikums par kompleksa ciemata risinājumu, kas sevī ietver arī sociālos objektus. Pirmo reizi Latvijā tiks piedāvāts arī bērnudārzs, kas būvēts no koka konstrukcijām,” stāstīja Harijs Jordāns, biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā dzīvojamo namu ciematā Eduļi Baltezera apkaimē mērnieki sākuši ceļu un zemesgabalu robežu iemērīšanu. Vienlaikus sākta arī dambja celtniecība, kas aizsargās no paliem Gaujas krastus ciemata atrašanās vietā. Šādu prasību vietējā pašvaldība bija strikti izvirzījusi būvniekiem – kompānijām Purvciema mājas un Baltic Credit, kas kopīgi izstrādā projektu. Ciemats atrodas pie Gaujas, kuras krastā ciemata iedzīvotājiem tiks izveidota sabiedriskā pludmale un atpūtas zona ar laivu piestātni. Otra ciemata robeža stiepjas gar kanāla malu – arī tur zemes īpašniekiem ir nodrošināta pieeja ūdeņiem. Ciemats plānots tā, lai jaunbūves atrastos pietiekami savrupi un būtu harmoniski izvietotas cita pret citu – mazākais zemes gabals ir 2500 m2. Tādējādi projektētāji centušies nepieļaut situāciju, kad "ekskluzīvās" savrupmājas burtiski raugās pretējās mājas logos. Turklāt zemes gabalā var būvēt arī divģimeņu māju, optimizējot izdevumus. Ciematā centralizēti tiks ierīkotas visas komunikācijas – no ūdensvada un kanalizācijas līdz internetam –, turklāt šie pakalpojumi jau iekļauti zemes cenā. Baltic Credit organizē teritorijas un dzīvojamo māju apsaimniekošanu, apsardzi un rūpējas par citām ērtībām. Zemesgabali Eduļos sākotnēji maksāja 14 latus par m2 (cenā iekļauta arī komunikāciju vērtība), pēc triju zemes gabalu pārdošanas katrā no trim ciemata līnijām cena tiks paaugstināta par 10%. Lai rezervētu zemes gabalu, ir jāiemaksā tikai 20% no zemes iepriekšpārdošanas līgumā paredzētās cenas, pārējā naudas summa jāsamaksā, saņemot nekustamā īpašuma kadastra numuru, jau pēc visu komunikāciju izveides (tas paredzēts gada laikā). Fakti: Rīgas–Tallinas, Rīgas–Pleskavas šoseja, 16. km. Sabiedriskais transports: autobuss, maršruta taksometri. Tuvākā apdzīvotā vieta: Ādaži. Ir skola, bērnudārzi, diennakts veikali, sporta komplekss, tenisa korti, baseins, restorāns un kafejnīca. Ciemata platība: 33 ha, kas sadalīti 55 individuālās apbūves gabalos no 25 līdz 60 hektāra simtdaļām. Ierobežojumi māju arhitektūrā: nav stila ierobežojuma, augstums – ne vairāk par 12 m. Būvniecības laika ierobežojums: 5 gadi. Sabiedriskā apbūve: sava pludmale, minimārkets (veikals-kafejnīca), fitnesa centrs, kafejnīca-restorāns (bārs), sporta laukums un viesu autostāvvieta. Tirdzniecības un sabiedriskās apbūves laukums plānots 44 720 m2 platībā. Maģistrālās komunikācijas: asfaltēti ceļi, elektroapgāde, gāzesvads, ūdensvads un kanalizācija (uz pārdevēja rēķina), telefona līnija, internets. Ciemata apsaimniekošana: koplietošanas vietu uzturēšana pienācīgā kārtībā, sabiedriskās teritorijas, tai skaitā ceļu, uzkopšana, atkritumu izvešana, ciemata un atsevišķu namīpašumu inženierkomunikāciju apkalpošana.

Ķīnas dienvidu provincē Gvangdongā sākušās apjomīgas demonstrācijas, kurās tūkstošiem cilvēku protestē pret nelikumīgu zemes atņemšanu un vietējā līdera nāvi apcietinājumā.

Vukanas ciematā, kuru apdzīvo aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, bija izcēlušās arī sadursmes ar vietējiem drošības spēkiem. Ciemata iedzīvotāji uzskata, ka korumpētie ierēdņi viņiem atsavina zemi un neizmaksā par to kompensācijas.

«Cilvēki ir kā prātu zaudējuši un saniknoti. Mēs vēlamies, lai ierodas centrālās valdības pārstāvji un atjauno taisnīgumu,» aģentūrai Reuters norādīja kāds Vukanas iedzīvotājs. Ciemata iedzīvotāji ir sašutuši par vietējā aktīvista nāvi, kurš aizvadītajā nedēļas nogalē tika aizturēts saistībā ar protestu organizēšanu pret zemes atsavināšanu.

435 ha plašās Dārziņu apkaimes iespējas nav izmantotas – faktiski nav nekādas publiskas infrastruktūras, kas apkalpotu tur esošo dzīvojamo un dārziņu māju īpašniekus

Lai gan šāda situācija ir jau gadiem, tikai tagad galvaspilsētas pašvaldība atzīst – kaut kas jāmaina. Tiek plānots izstrādāt Dārziņu apkaimes publiskās infrastruktūras attīstības tematisko plānojumu ar mērķi attīstīt teritorijas publiskās infrastruktūras – meliorācijas sistēmas, transporta, pakalpojumu objektu, veselības aprūpes un izglītības iestāžu, inženiertīklu izvietojuma un publiskās ārtelpas – nodrošinājumu, tā radot priekšnoteikumus apkaimes līdzsvarotai sociāli ekonomiskai un telpiskai attīstībai nākotnē. Izstrādātajam tematiskajam plānojumam ir jākalpo par pamatu apkaimes attīstībai ilgtermiņā, tā risinājumus iestrādājot jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā.

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Aivaram Zvirbulim piederošās SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta kontrolpakete nule pārdota īslandiešu investoriem.

Nepārdod ēku

Līdz ar Karšu izdevniecības Jāņa sēta kontrolpaketes pārdošanu A.Zvirbulis izveidojis uzņēmumu SIA Stabu 119, kurai pieder ēka, kas līdz tam bija izdevniecības īpašums. Tas uz pusēm pieder A.Zvirbulim un Ingai Dundurei. Piedāvājums iegādāties izdevniecības daļas nācis brīdī, kad bijuši nepieciešami līdzekļi ciemata Amatciems attīstīšanai. Abas puses vienojušās neizpaust darījuma summu.

Līdzekļi Amatciemam

A.Zvirbulis sev iepriekš piederējušos uzņēmumus uzskata par savu produktu: "Es uztaisīju uzņēmumus no nekā un pēc tam pārdevu," viņš saka. Pirmais starp tiem bija 1991. gadā dibinātā SIA Apgāds Jāņa sēta, kuras 80% A.Zvirbulim piederošo kapitāldaļu 2000. gadā tika pārdoti AS Preses nams. Darījumā iegūtie aptuveni 2 milj. Ls izmantoti ap 100 ha zemes iegādei netālu no Āraišiem. A.Zvirbulis 2000. gadā iegādājās metālapstrādes uzņēmumu SIA Vītus, uz kura bāzes tika izveidots projektēšanas birojs un būvfirma ciemata apbūvei.

Db.lv jau vēstīja, ka 2008. gada pavasarī trīs kilometrus no Limbažiem tiks sākta koka konstrukciju ciemata Vītoli II celtniecība. SIA Super Bebris valdes loceklis un īpašnieks Normunds Teko informēja, ka dzīvokļu cena šajā ciematā ir paredzēta aptuveni 600 Ls par kvadrātmetru.

Ciematā Vītoli II būšot astoņas divstāvu ēkas ar sešiem dzīvokļiem katrā ēkā, kā arī trīs divstāvu ēkas ar divpadsmit dzīvokļiem katrā ēkā. Citas ēkas ciematā, kas būs pieejamas ne tikai ciemata iedzīvotājiem, bet arī apmeklētājiem būs: aktīvās atpūtas centrs (tajā ietilps ūdens atrakciju parks), bērnudāzrs (ar ziemas dārzu) un viesnīca (ēkā būs arī restorāns).

Dzīvokļu cena ir paredzēta aptuveni 600 Ls par kvadrātmetru un dzīvokļus esot iespējams rezervēt jau tagad.

Ciemata Vītoli II celtniecībā plānots investēt piecus miljonus latu.

Smiltenes pievārtē SIA Enko ir uzsākusi sagatavošanas darbus jauna savrupmāju ciemata izveidei. Ciemata būvdarbus plānots uzsākt šogad rudenī — informē Enko mārketinga vadītāja Ieva Ābiķe. Patlaban jau sākti ciemata projektēšanas darbi — detālplāna un ārējo komunikāciju projektu izstrāde. Ciematam nolūkoto zemi paredzēts apgūt divās kārtās, pirmajā apbūvējot 14 zemes gabalus. Vidēji katrs gabals būs 1 300 m2 liels. Nākamie ciemata iedzīvotāji varēs izvēlēties vienu no četriem piedāvātajiem tipveida projektiem, kur kopējā iekštelpu platība būs 141 līdz 186 m2 (bez ārtelpu platības). Starp piedāvātajiem projektiem ir viens vienstāva un viens divstāva mājas projekts. Visos projektos paredzēta garāža vienai vai divām automašīnām. Mazākā no piedāvātajam mājām šādā izpildījumā, neskaitot maksu par ārējo inženierkomunikāciju izbūvi, ciematā izmaksās nepilnus 37 000 latu. Ciemats pie Smiltenes nav vienīgais SIA Enko tāda veida projekts. Šobrīd noslēgumam jau tuvojas līdzīga kvartāla izveide Valmieras rajona Kocēnos, kur jaunus majokļus ir ieguvušas 13 ģimenes. Bez tam Rīgas rajona Stopiņu pagastā Enko piedalās ciemata Saulīši būvniecībā.

SIA Namu būvaģentūra īstenotajā pilsētciemata “Juglasciems” Rīgā patlaban ir izbūvētas inženiertehniskās komunikācijas. Visa 67 ha teritorija ir pilnībā attīrīta no nevajadzīgajiem kokiem un krūmiem, kā arī 40 ha platībā pabeigti zemes planēšanas darbi, ko veica uzņēmums „Binders”. Ir izbūvēts ūdensvads, kas pievienots pilsētas maģistrālajam tīklam un izveidota sadzīves kanalizācija, notekūdeņu sūknētava un kanalizācijas spiedvads, kā arī ir pabeigta ielu apgaismojuma tīkla izbūve ciematā. Lai ciematā nodrošinātu elektroapgādi, uzņēmums “LEC” ir izvilcis galvenos maģistrālos vadus un pievadījis tos gruntsgabaliem, izveidojis kompaktos transformatora punktus. Pērn rudenī firma “Remus” veica gāzes apgādes ierīkošanas darbus. Paredzēts, ka ciemata mājokļu īpašnieki lietos A/S “Latvijas gāze” pakalpojumus. Juglasciemā vājstrāvas nodrošinās A/S “Latvenergo telekomunikācijas”, tas ļaus lietot modernākos telefonsakarus, internetu, kabeļtelevīziju un pieslēgt apsardzes iekārtas. Kopš 2005. gada vasaras ceļu būves firma “Binders” ir veikusi karstā asfalta apakškārtas izbūves darbus ciemata Austrumu kvartālam, 2006. gada pavasarī plānots ceļa segumu izbūvēt pilnībā. Pēc SIA “Namu būvaģentūra” pasūtījuma izstrādāts zemes sadalījuma un apvienošanas projekts, veikta kadastru numuru piešķiršana zemes gabaliem. Ciemata 1. kārtā- Austrumu kvartālā ir uzsākti pāļu dzīšanas darbi mājām. Desmit savrupmāju un 14 bloķēto māju būvniecību plānots pabeigt līdz 2006. gada rudenim. Par Juglasciema apbūves arhitektonisko koncepciju un ēku tehnisko projektu izstrādi ir noslēgts līgums ar SIA „Arhitektūras ateljē AD”. Šobrīd tiek turpināts darbs pie skiču projekta izstrādes citu tipu mājām – rindu māju un daudzdzīvokļu māju projektiem, kas ir paredzētas būvniecībai ciemata 1. kārtā.

Sliežu remontdarbu laikā, kas tiks veikti Šķirotavas stacijā 30.septembrī, kā arī 1., 2. un 3.oktobrī, noteiktas būtiskas izmaiņas Ogres un Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus atcelto elektrovilcienu vietā, vairākiem elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem noteiktas papildu pieturas, kā arī mainīti daudzu vilcienu kustības saraksti, informē AS Pasažieru vilciens.

30.septembrī un 2.oktobrī nekursēs šādi elektrovilcieni:

· Nr.6250 Rīga (plkst.19:07)-Ogre (19:51);

· Nr.6256 Rīga (plkst.21:18)-Lielvārde (22:23) un Nr.6260 Rīga (plkst.23:20)-Lielvārde (0:25);

· Nr.6253 Ogre (plkst.20:13)-Rīga (20:58);

· Nr.6257 Lielvārde (plkst.21:10)-Rīga (22:10) un Nr.6261 Lielvārde (plkst.22:13)-Rīga (23:14).

1. un 3.oktobrī vilciens Nr.6204 Rīga (plkst.5:30)-Lielvārde (6:31) būs atcelts iecirknī Rīga-Salaspils un kursēs tikai no Salaspils stacijas plkst.5:54 atbilstoši sarakstam maršrutā Salaspils-Lielvārde.

30.septembrī un 2.oktobrī dīzeļvilciens Nr.622 Rīga (plkst.20:52)-Krustpils (23:15) no Rīgas aties plkst.20:41, 10 - 11 minūtes agrāk kursēs arī no citām posma Rīga-Šķirotava stacijām un papildus pieturēs Gaismā (plkst.21:03), Rumbulā (21:06), Dārziņos (21:11) un Dolē (21:15). No Salaspils līdz Krustpils stacijai vilciens kursēs atbilstoši sarakstam.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka, ievērojot pasažieru lūgumu, no 13. marta vairākiem Aizkraukles virziena elektrovilcieniem noteiktas papildu pieturas Gaismā, Rumbulā, Dārziņos un Pārogrē, savukārt Tukuma virziena vilcieniem - Priedainē un Lielupē, tādēļ nedaudz tiks mainīts šo vilcienu saraksts. Vilciens Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas atiet plkst.13:20, sākot ar 13. martu no Rīgas izbrauks plkst.13:17. Arī no pārējām stacijām posmā Rīga-Šķirotava tas aties 3 minūtes agrāk nekā šobrīd un papildus apstāsies Gaismas pieturā (plkst.13:34), Rumbulā (plkst.13:36) un Dārziņos (plkst.13:39). Posmā no Doles līdz Aizkrauklei vilciens kursēs saskaņā ar pašreizējo sarakstu. Vilcienam Nr.6225 Aizkraukle (plkst.12:30)-Rīga (14:03) noteikta papildu pietura Gaismā plkst.13:45. Tā saraksts, izņemot Šķirotavas staciju (plkst.13:48), netiks mainīts. Vilciens Nr.6229** Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) no 13. marta aties plkst.14:07 un 4 minūtes agrāk izbrauks arī no visām pārējām posma Lielvārde-Dole stacijām. Vilciens turpmāk pieturēs arī Dārziņos (plkst.14:50), Rumbulā (plkst.14:52) un Gaismā (plkst.14:54), bet no Šķirotavas līdz Rīgai kursēs pēc saraksta. Vilciens Nr.6243 Aizkraukle (plkst.18:17)-Rīga (19:47) no Aizkraukles izbrauks 2 minūtes agrāk - plkst.18:15, no pārējām pieturām posmā Aizkraukle-Ķegums - 1-2 minūtes agrāk un apstāsies arī Pārogrē (plkst.19:05). Pārējā maršrutā līdz Rīgai vilciens kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam. Vilcienam Nr.6519 Rīga (plkst.18:52)-Tukums-2 (20:16) noteiktas papildu pieturas Priedainē plkst.19:14 un Lielupē plkst.19:16, tādēļ, sākot ar 13.martu, tas no visām posma Bulduri-Tukums-1 stacijām aties 2 – 4 minūtes vēlāk nekā pašreiz un Tukuma 2.stacijā pienāks plkst.20:18. Vilciens Nr.6528 Tukums-2 (plkst.19:25)-Rīga (20:50) turpmāk no Tukuma 2.stacijas (plkst.19:28) un visām pārējām maršruta stacijām aties 3 minūtes vēlāk, papildus pieturot arī Priedainē (plkst.20:31), līdz ar to Rīgā pienāks plkst.20:53

Šā gada 26. augustā no plkst 12 līdz 17 Arco Real Estate un projekta attīstītājs SIA "Oket" aicina interesentus uz atvērto durvju dienu ciematā Vācu Kalni. Visiem apmeklētājiem tiks piedāvātas īpaši izdevīgas cenas, kas atvērto durvju dienas viesiem būs spēkā arī mēnesi pēc pasākuma.

Vācu kalni atrodas uz pussalas skaistā vietā pie Mazās Juglas 15 km attālumā no Rīgas, braucot caur Ulbroku Ogres virzienā. Kopējā platība ir 15,5 ha - šī ir slēgta tipa teritorija ar 58 apbūves gabaliem. Ciematā Vācu Kalni atrodas 48 privātmājas un 10 divstāvu sešu dzīvokļu nami. Ciemata plānojums un tēls veidots romantiskā stilā, apdarē izmantojot "fahverka" elementus, kas raksturīgi arī 20. gs. sākuma arhitektūrai Latvijā.

2006. gadā Vācu Kalni ieguva augstāko novērtējumu kā labākais dzīvojamā ciemata projekts konkursā "Labākais Jaunais projekts 2006". Šāda atzinība ir pamatota, jo ciemats ir atšķirīgs un ar īpašām priekšrocībām. Arī mājokļu piedāvājums ir daudzveidīgs - pieejamas gan individuālās viena vai divstāvu ēkas, gan dzīvokļi.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Sestdien, 14. oktobrī, plkst. 13:00, SOS Bērnu ciematu asociācija rīkos preses konferenci, kurā uzsāks naudas līdzekļu vākšanu topošajam Valmieras SOS Bērnu ciematam, kas būs mājvieta bāreņiem un nelabvēlīgās ģimenēs augušiem bērniem no visas Latvijas. Lai preses konferencē varētu piedalīties arī citi interesenti, tā notiks tirdzniecības centra “Alfa” 2. stāvā virs 1. stāva Informācijas centra. Valmieras ciemata būvniecība uzsākta šogad par Skandināvijā ziedoto naudu. Latvijā pašu spēkiem saziedotie līdzekļi ir svarīgi, lai pabeigtu un iekārtotu ciemata projektu. Tad jau pavasarī no vecāku alkoholisma un vardarbības cietuši bērni varēs dzīvot gādīgās ģimenēs. Valmieras SOS ciematā būs 12 ģimenes, katrā no tām dzīvos 5-6 bērni un SOS mamma, kas vadīs ģimeni un saimniecību, rūpēsies par bērnu drošību un attīstību, sekos bērnu mācībām, uzturēs attiecības ar bērnu bioloģiskajiem radiniekiem, kā arī sadarbosies ar bērnu ciemata direktoru un citiem speciālistiem. Preses konferencē piedalīsies Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas nacionālā direktore Guna Bundule un topošā Valmieras SOS Bērnu ciemata direktors Vitolds Krieviņš. Konferences laikā tiks parakstīts sadarbības līgums ar SEB Unibanku. Tāpēc viesu vidū būs arī SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis. Latvijas SOS BCA ir SOS Kinderdorf International organizācijas locekle. Pasaulē darbojas 467 SOS bērnu ciemati 135 pasaules valstīs. Pirmais SOS bērnu ciemats Latvijā 9 gadus darbojas Bauskas rajona Īslīces pagastā.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Pārdošanā izlikts neliels un attāls ciemats Jaunzēlandē. Tā cena - 1 miljons Jaunzēlandes dolāru jeb 715 tūkstoši ASV dolāru, vēsta telegraph.co.uk.

Pārdošanā ir viesnīca, ugunsdzēsēju stacija, rātsnams un 18 mājas.

Ciematā Otira dzīvo 44 iedzīvotāji, un tas atrodas uz Dienvidu salas esošajos Dienvidu Alpos.

Kā ciemata īpašās vērtības tiek minēti iespaidīgi kalni un sanatnīgs nacionālais parks, kurā mīt vietējie putni.

Divreiz dienā caur ciematu izbrauc TranzAlpine vilciens, kas ved lielu skaitu starptautisko tūristu no Kraistčērčas uz Greimautu.

Taču ziemas ciematā esot ļoti aukstas un vējainas, un tas varot tikt «nogriezts» no ārpasaules uz vairākām dienām.

Turklāt ugunsdzēsēju stacijā neesot ugunsdzēsēju - tā ir iznomāta mehāniķa darbnīcas vajadzībām.

Austrijas ciemata Fucking amatpersonas, uzstādot videokameras, nolēmušas cīnīties ar sekstūristiem, kuri nodarbojas ar seksu pie ciemata zīmes, ziņo eTravel.

Ciemats atrodas 33 km ziemeļu virzienā no Zalcburgas. Ciemats esot nosaukts pēc viena no iedzīvotāja Focko vārda, kas šeit dzīvojis 6 gadsimtā. Savukārt viss nosaukums Fucking nozīmē «vieta kur dzīvo Focko cilvēki.»

Ciemata varasiestādes sūdzas, ka agrāk regulāri tika zagtas ciemata ceļazīmes, bet pēc to iebetonēšanas to zādzība ir samazinājusies, bet ne pazudusi. Bet tagad pēdējais «modes kliedziens» ir fotografēties pie šīs ceļa zīmes visādās erotiskās pozās un pat nodarboties ar seksu.

Ciematā pat notika balsošana, vai nosaukums būtu jāmaina, taču vairākums nobalsoja par senā nosaukuma atstāšanu.

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls Elkor – modes zīmolu preču veikalu Podium Outlet un Elkor Plaza Outlet.

Līdz ziemai Via Jurmala Outlet Village plānots atvērt vēl 10 veikalus, tādējādi nodrošinot 100% outlet ciemata pirmās projekta kārtas aizpildījumu, informē uzņēmuma pārstāve Gita Bute.

Pēdējo piecu mēnešu laikā outlet ciematā durvis vēruši nu jau 20 jauni veikali.

“Mēs uzskatām, ka outlet konceptam ir milzu potenciāls, ņemot vērā tendences modes preču tirdzniecībā Eiropā un pasaulē. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piedāvātās apģērbu, apavu un aksesuāru kolekcijas, jo daudzas no tām ir nopērkamas tikai outlet koncepta veikalos,” saka Ronalds Feldmanis, Elkor tīkla mārketinga vadītājs.

“Augusts outlet ciematam ir dzimšanas dienas mēnesis, kas tiek atzīmēts ar lielizpārdošanu un dažādiem pasākumiem, tai skaitā ar divu nozīmīgu modes preču veikalu atklāšanu. Elkor Plaza Outlet un Podium Outlet lieliski papildina outlet ciematā jau pieejamo zīmolu klāstu, ko ļoti novērtē pircēji no visas Baltijas,” stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Kādu Krievijas ciematu apsēduši vairāk nekā piecdesmit polārlāči, un tam kā iemesls tiek minētas klimata pārmaiņas, ziņo BBC.

Lai pasargātu iedzīvotājus no lāčiem, Čukotskas autonomā apgabala Rirkaipijas ciematā ir atcelti visi sabiedriskie pasākumi un tiek pastiprināti apsargātas skolas.

Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka pie vainas varētu būt klimata pārmaiņas - plāns piekrastes ledus liek lāčiem meklēt pārtiku ciematā, nevis jūrā.

Izskan minējumi, ka polārlāču vizītes Rirkaipijas ciematā, kuru apdzīvo 700 pastāvīgie iedzīvotāji, kļūst tik regulāras, ka ir pienācis laiks evakuēt visus iedzīvotājus.

Patlaban ciematā mēdz viesoties 56 polārlāči, savukārt pirms pieciem gadiem - vien aptuveni pieci gadā.

Lāču vidū esot gan jauni lāči, gan lāči seniori, tai skaitā novērotas arī lāču mātes ar mazuļiem. Lielākā daļa lāču izskatās samērā novājējuši.

Ir pabeigta Šķeltu ciemata celtniecības pirmā kārta Rumbulā: tapušas pirmās 16 mājas, tiek labiekārtota un apzaļumota ciemata teritorija. Celtniecībā un nepieciešamo komunikāciju izbūvē uzņēmums SIA „MZM”, piesaistot līdzfinansējumu no SEB „Unibanka”, ir investējis 1,8 miljonus eiro. Ciemata otrajā celtniecības kārtā līdz 2006. gada rudenim tiks uzbūvētas nākamās 20 mājas, investējot vēl 1,5 miljonus eiro. Pēc visu celtniecības kārtu pabeigšanas ciematu kopumā veidos 83 rindu un dvīņu mājas, un tas aizņems 5,2 ha lielu teritoriju. Fakti: - māju platība – 148,4 kv. m., zemes platība – no 433 līdz 832 kv. m., piecas atsevišķas istabas, pie katras mājas – bruģēts stāvlaukums vairākām automašīnām, pie atsevišķām mājām ir iespējams piebūvēt garāžas, - mājas tiek piedāvātas pārdošanā ar pilnu iekšējo apdari, - ciematam projektētas autonomas kanalizācijas un bioloģiskās attīrīšanas ietaises, artēziskais urbums, katrai mājai – autonoma gāzes apkure, asfaltēti piebraucamie ceļi, ciemata teritorija būs iežogota, visu diennakti apsargājama, labiekārtota un apzaļumota; - cena – sākot no 87 000 LVL līdz 94 000 LVL atkarībā no mājas atrašanās vietas ciemata plānā, kā arī atkarībā no pieguļošā zemes gabala platības, - projekta īpašnieks un investors ir SIA „MZM”, celtniecības darbu ģenerāluzņēmējs ir SIA „Indriķis”, projekta arhitekti - projektēšanas birojs „Līgoparks”, projektu realizē nekustamo īpašumu uzņēmums SIA „Immostate”

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.