Vērienīgo lidostas Rīga infrastruktūras rekonstrukcijas projektu veiks ilggadējā lidostas vadītāja Dzintara Pomera pārstāvēts uzņēmums a/s A.C.B.

Par to liecina lidostas Rīga izsūtītais uzaicinājums uz preses konferenci, kurā paredzēts informēt par uzsāktajiem brūvdarbiem lidostā. Ar presi runāšot satiksmes Anrijs Matīss, lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks un a/s A.C.B. tehniskais direktors Dzintars Pomers.

DB jau rakstīja, ka, neskatoties uz pārsūdzībām, veikt teju 80 milj. eiro vērto lidostas rekonstrukcijas projektu pērnā gada rudenī ieguva pilnsabiedrība FCC, Hochtief un A.C.B. «Būtībā A.C.B. vinnēja Hochtief dēļ, kas ir ar ļoti lielu pieredzi šādu darbu veikšanā un varēja sagatavot viennozīmīgi vislabāko piedāvājumu. Savukārt Pomers lidostu arī no tehniskā viedokļa pārzina tik labi, kā reti kurš. Būtībā visa rekonstrukcija, kas lidostā Rīga ir notikusi, tika veikta Pomera laikā,» Db.lv sacīja bijušais lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Pirms vairāk nekā 10 gadiem Martins Zemītis kļuva pazīstams kā Jotul krāsniņu un kamīnu tirgotājs Latvijā un daudziem šķita visai interesanta personība latvietim neraksturīgā izskata dēļ. Martins brauca ar mašīnu, kuras numurs bija 666, un par to tikai smēja vien.

Cik tev bija gadu, kad sāki Jotul biznesu?

Man bija 20 – vēl jauns un zaļš. Uzsāku biznesu ar mēbelēm, bet tas mani īsti neuzrunāja. Tad mans sievastēvs Jānis Ciaguns, kurš jau bija Jotul pārstāvis Baltijas valstīs, man piedāvāja pamēģināt nodarboties ar Jotul krāsniņu tirdzniecību. Aizgāja. Jāsaka banālā frāze – viss notika īstajā vietā un laikā. Kad biju atvēris veikalus Latvijā, atvēru arī Lietuvā un Igaunijā. Savu mazumtirdzniecības biznesu pārdevu jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd strādāju norvēģu kompānijā Nordpeis – nodarbojos ar viņu kamīnu tirdzniecību Austrumeiropas valstīs. Nekārtoju naudas darījumus, bet pārstāvu uzņēmuma intereses, strādāju ar konkrētiem klientiem un virzu zīmola tirdzniecību Latvijā, Ukrainā, Krievijā, Bulgārijā un citur. Bez angļu valodas pārzinu arī krievu, salīdzinoši labi pazīstu austrumnieku mentalitāti un tradīcijas, un tā ir mana priekšrocība. Krievu valodas zināšanas šobrīd ir liela bagātība, jo ko tad mēs varam izdarīt Eiropā, kur pilns ar vietējiem censoņiem! Tāpēc jāizmanto priekšrocības, ko dod krievu valodas zināšana un jālūkojas austrumu virzienā.

Dzintars Pomers, kurš pērnā gada janvārī atstāja lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kopš vasaras ir SIA Lido viceprezidents, šodien, 28.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Ilggadējais lidostas Rīga vadītājs skaidrojis, ka Lido piedāvājums bijis viens no daudziem. Tagad viņš uzrauga un vada šīs kompānijas attīstības projektus.

Telefonsarunā ar Dienas biznesu Dz.Pomers informējis, ka pēc lidostas vadītāja amata atstāšanas viņš saņēmis "vairākus ļoti vilinošus piedāvājumus", to starpā arī ārvalstīs. Viņš atklājis, ka ticis aicināts vadīt lielas lidostas pie Maskavas un Kijevā, tāpat aicināts darbā vairākās kompānijās tepat Latvijā. "Visu mūžu esmu strādājis valsts struktūrās, bet tagad no tām esmu pilnībā aizgājis," viņš sacījis. Dz.Pomers vasarā stājies Lido viceprezidenta attīstības jautājumos amatā. Starp viņa pienākumiem ir arī Lido atpūtas kompleksa pie Gaiziņkalna izveides vadīšana, kā arī citi jaunie projekti. Bijušais lidostas vadītājs gan norāda, ka viņš nevar paredzēt to, vai paliks pašreizējā darba vietā arī tad, ja lielie uzņēmuma projekti apstāsies. Tomēr pašlaik viņu Lido piesaista "interesantie attīstības plāni".

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pasta monopoltermiņa beigu tuvošanās saistīta ar milzu investīcijām tā modernizācijā, savukārt LP darījumi izraisījuši uzraugu uzmanību.

Es pēc savas būtības esmu cilvēks, kam patīk izvirzīt lielus mērķus, un es nespēju izsekot visiem tehniskajiem piedāvājumiem un jauninājumiem, tāpēc Latvijas Pastā (LP) strādā vairāki struktūrvienību vadītāji un daudzi citi padotības darbinieki, kas sakārto visu pa plauktiņiem, bet mūsu lielākā problēma ir tā, ka mums nav daudz laika un iemesls ir 2009. gads, kad beigsies LP monopols, to sarunā ar Db atzīst LP ģenerāldirektors Gints Škodovs.

Kuluāros dzirdēts, ka LP tiek gatavots pārdošanai un par tā iegādi interesējies Somijas pasts. Cik patiesas ir runas par šāda darījuma iespējamību?

Apbalvojums Uzņēmējs pasažieru pārvadājumu biznesā piešķirts Aināram Šleseram par uzdrīkstēšanos un tūrisma attīstības veicināšanu. Nominācijai tika izvirzīti arī Starptautiskās lidostas Rīga prezidents Dzintars Pomers un autonomas Premium direktors Kaspars Sprūdžs.

Apbalvojumam Uzņēmējs naktsmītņu biznesā tika izvirzīti: Mairita Solima, Mārcienas muižas īpašniece, Normands Kairis, viesu nama Rakari īpašnieks un Margarita Platace, Kolonna Hotels Group ģenerāldirektore, Db.lv informēja tūrisma portāla Eiropa.lv redakcija. Par veiksmīga Latvijas viesnīcas tīkla attīstību balva tika piešķirta Margaritai Platacei.

Apbalvojumam Uzņēmējs tūrisma aģentūru biznesā tika izvirzīti 4 pretendenti: Leonīds Močeņevs, Novatours direktors, Dace Pumpure, Ap Sauli vadītāja, Vilnis Klinovičs, Impro direktors un Gundega Zeltiņa, Latvia Tours valdes priekšsēdētāja. Par veiksmīgu uzņēmuma vadību, jaunu produktu izveidi un uzņēmuma paplašināšanu Lietuvas un Igaunijas tirgos balva tika piešķirta Gundegai Zeltiņai.

«Nevar noliegt, ka airBaltic aiziešana no Latvijas būtu būtisks trieciens lidostai Rīga. Jā, Rīgā tiek apkalpotas arī vairāku citu aviokompāniju lidmašīnas, tomēr jāsaprot, ka galvenos ienākumus katrai lidostai veido tieši bāzes aviokompānijas. Kas tad maksās lidostai Rīga tos miljonus, ja airBaltic aizies kaut kur citur?!,» laikrakstam Dienas bizness norāda bijušais lidostas Rīga vadītājs Dzintars Pomers.

Kā vēstīts, privātais nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) ir ierosinājis mainīt akcionāru līguma punktu, kas paredz, ka bāzes lidostai noteikti jābūt Rīgā. Tiek norādīts, ka šāda vēlme ir saistīta ar vēlmi pārcelt šīs kompānijas bāzes lidostu no Rīgas uz Viļņu Lietuvā.

«Tas nav neiespējami, ņemot vērā, ka Latvija ir ES valsts, un tādējādi pārreģistrēties uz kādu citu lidostu šīs valstu savienības ietvaros principā nav nekādu problēmu,» stāsta Pomers.

Tomēr viņš arī norāda: «Skaidrs gan nav tas, ko kompānija šādas lidostas maiņas rezultātā iegūtu. Ja tā tiktu reģistrēta, piemēram, Kiprā, vēl varētu saprast ekonomisko ieguvumu, bet attiecībā uz Lietuvu to ir grūti saskatīt. Tādējādi ir grūti saprast, kāds būtu racionālais ieguvums no šāda soļa. Vairāk gan šāds paziņojums, šāds lūgums mainīt attiecīgo punktu airBaltic akcionāru līgumā izskatās pēc sava veida šantāžas. Proti, jau zināmu laiku ir skaidrs, ka airBaltic ir nepieciešama pietiekami liela nauda tās pamatkapitāla palielināšanai. Savukārt Latvijas valdība ir norādījusi, ka valstij, kas ir lielākais šīs kompānijas akcionārs, nepieciešamās naudas summas pašreizējā brīdī nav un tā neko netaisās vairāk investēt. Tādējādi ļoti iespējams, ka BAS mērķis šajā gadījumā ir panākt, lai valsts līmenī sāktos čīkstēšana - redziet, ja valdība nepiešķirs airBaltic miljonus, ko prasa BAS, uzņēmums var tikt pārcelts uz kaimiņvalsti.»

Infrastruktūras būvniecības uzņēmums AS A.C.B. noslēdzis vairākus līgumus par ceļu un tiltu izbūvi un remontdarbiem kaimiņvalstī Lietuvā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Četru noslēgto līgumu summa pārsniedz 31 miljonu eiro.

Pirmo noslēgto līgumu ietvaros ACB komanda atjaunos ceļus Kauņā, tās apkārtnē, kā arī Alītas un Marijampoles apriņķos. Kā norāda AS A.C.B. tehniskais direktors Dzintars Pomers, Lietuvas tirgus ir interesants visiem lielākajiem Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumiem. «Pie vienāda ceļu tīkla, Lietuvā ir divas reizes lielāks ceļu nozares finansējums. Šobrīd mums ir noslēgti līgumi par kopumā četriem projektiem, bet reāls darbs uzsākts divos - Marijampoles apriņķī un pie Kauņas,» saka Dz.Pomers.

AS A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Edmunds Zonbergs atgādina, ka vēsturiski padomju laikos latvieši ir bijuši krietni labāki ceļu būvnieki, taču, iestājoties neatkarības laikiem, lietuvieši pakāpeniski mūs ir apsteiguši. Galvenais iemesls tam ir ceļu un tiltu būvniecībai piešķirtais finansējums. E.Zonbergs: «Arī raugoties uz iepriekšējo un šo gadu, mēs diemžēl redzam, ka šī tendence turpinās – Latvijā joprojām ir Baltijā viszemākais valsts finansējums autoceļu būvniecībai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Lietuva autoceļu būvniecībai laikā no 2014. līdz 2016. gadam atvēlējusi par 0,7% lielāku daļu valsts budžeta, nekā Latvija, taču, ņemot vērā abu valstu budžetu atšķirības, faktiskajos skaitļos atšķirība ir daudz lielāka. Latvija pēdējos trijos gados šim mērķim ir atvēlējusi 534 miljonus eiro, bet Lietuva - 1 miljardu. Hroniskā naudas nepietiekamība rada lielas problēmas arī ar Eiropas Savienības finansējuma apgūšanu, tā sāk kļūt par milzīgu sniega bumbu, kas šajā plānošanas periodā kļūst aizvien apjomīgāka.»

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Ābrams Kleckins ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš gadu desmitiem nebūdams nevienā partijā, nebūdams «sasmērējies» nevienā skandālā, spēja saglabāt to milzīgo privilēģiju, kas saucas neatkarīgs viedoklis. Kad pagājušā gada oktobrī viņš kļuva par Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, daudzu vienīgais jautājums bija – kāpēc Kleckinam tas bija vajadzīgs?

Pa Nacionālās radio un televīzijas padomes ofisa uzgaidāmās telpas logu paveras pasakains skats uz Doma laukumu, Vecrīgas namu jumtiem un baznīcu torņiem. Mums ar Agnesi ir gana laika pētīt šo ainavu – jau pagājusi pusstunda kopš norunātā laika. Sekretāre nervozi lūdz uzgaidīt vēl nedaudz, jo Kleckina kungam esot svarīga tikšanās. Nojaušu, ka tas ir Pēteris Šmidre, kuru, nākot šurp, redzēju pasteidzamies man garām. Kamēr mēs uz piekto stāvu ar kājām, viņš brauca ar liftu, un te nu ir rezultāts. Visticamāk, runā par digitalizāciju, prātoju. Ābramam Kleckinam tagad ir daudz šādu tikšanos ar ietekmīgiem cilvēkiem. Nez, vai viņi visi mēģina viņu «ietekmēt», pie sevis smejos. Kad beidzot sagaidām savu kārtu, Ābrams Kleckins izskatās tikpat mierīgs un līdzsvarots, kādu es viņu atceros kopš studiju gadiem. Inteliģents, taktisks, ļoti zinošs cilvēks. Pret saviem studentiem tāpat kā pret oponentiem viņš mācējis izturēties ar pietāti, cienot ikvienu viedokli. Šķiet, arī nesenie skandāli nav viņu padarījuši nervozu – vismaz ārēji to nevar manīt. Vienīgi pauzes viņš ietur garākas un daudznozīmīgākas, it kā klusējot teiktu – nu, jūs taču saprotat?

Vaicāti par to, cik lielā mērā Jūsu ģimenē lēmumu pirkt kādu produktu vai zīmolu nosaka Jūsu bērnu viedoklis, vidēji 37% vecāku atzīst, ka tas ietekmē ilgtermiņa preču pirkšanu (mobilais telefons, dators un elektroniskās mājsaimniecības preces). Savukārt 21% vecāku norāda, ka viņu bērnu viedoklis ietekmē arī banku un apdrošināšanas kompānijas izvēli.

Šādus rezultātus uzrādījis pētījumu kompānijas GfK Baltic februārī veiktais pētījums par bērnu viedokļa ietekmi uz vecāku patēriņa tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka, iegādājoties elektronikas un mājsaimniecības preces, vecāki galvenokārt ietekmējas no savu bērnu pusaudžu viedokļa (vecumā no 14 līdz 18 gadiem). Piemēram, datora iegādē bērnu viedoklis ietekmē vidēji 58%, mobilā telefona 57%, ceļojuma maršruta izvēlē 53%, bet koplietošanas mēbeļu iegādē 42% pusaudžu vecāku. Interesanti, ka 51% vecāku atzina, ka viņu bērni pusaudži ietekmē arī pašu vecāku apģērba izvēli.

Iepirkšanās vietas un ikdienas preču izvēlē vecāku lēmumus vairāk ietekmē jaunāki bērni. Vidēji 54% vecāku, kuriem bērni ir vecumā no 3 līdz 13 gadiem atzina, ka bērna viedoklis „ietekmē” vai „drīzāk ietekmē” iepirkšanās vietas izvēli un 57% vecāku arī ēstuves - vietas, kurā paēst ārpus mājas - izvēli. 51% šī paša vecuma bērnu vecāki atzina, ka bērnu viedoklis ietekmē ikdienas pārtikas iegādi.

Latvijā ir valdības krīze, taču nav politiskās krīzes, kamēr vien Saeima spēj pieņemt lēmumus. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī uzsver nepieciešamību veikt uzkrājumus, lai nākotnē neizrādītos, ka visus vērtīgākos Latvijas īpašumus par «sviestmaizi» ir izpirkuši ārzemnieki.

Kā jūs, pēc profesijas būdams ārsts, vērtējat pašreiz valstī notiekošos procesus? Kādu diagnozi jūs uzstādītu? Kā ārstētu?

Pats galvenais ir dabūt labu ārstu, jo ar sliktu ārstu nekāda ārstēšana nesanāks. Šobrīd vienīgais kompetentais un pilnvarotais un gudrais ārsts mums ir Saeima. Tātad faktiski Saeimai tuvākās nedēļas, divu nedēļu vai mēneša laikā būs jāstrādā ļoti intensīvi un jāizved no valdības krīzes valsts. Par jautājumu ir vai nav valdībā krīze… Ja valdībā nav trīs ministru, ja ir zināma valdības reakcija, neticība valdībai, tad ir valdības krīze. Domāju, ka šobrīd nav politiskās krīzes, jo Saeima ir spējīga atrisināt valdības krīzi. Ja Saeima to nespēs darīt, risināsim šo situāciju citādāk, bet šobrīd Saeimai ir uzdevums, ko tai uzliek Satversme — risināt valdības krīzi, tas ir Saeimas pienākums.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Gāzes apgādes kompānija Itera-Latvija apsver iespēju kopā ar a/s Latvenergo un Krievijas koncernu Gazprom būvēt jaunu gāzes elektrostaciju. Itera Latvija prezidents Juris Savickis intervijā Db norāda, ka tās izmaksas varētu būt ap 500 miljoniem dolāru, kā arī atzīst, kam ja neizdosies šāds projekts Latvijā, viņš to ir gatavs realizēt Pleskavā, un no turienes pārdot enerģiju Latvijai.

Arvien vairāk tiek diskutēts par to, kā nākotnē risināt Latvijas energoapgādes problēmu - celt jaunu AES, būvēt staciju, kas būtu darbināma ar biomasu un oglēm, relizēt ogļu staciju vai ko citu. Kā, jūsuprāt, būtu risināms šis jautājums?

Diemžēl energoapgāde Latvijā ir politiskas dabas jautājums. Šeit vienmēr ir ļoti daudz emociju, daudz politiski demogoģisko profilēšanās līmeņu. Kā zināms, drīz tiks vērta ciet Ignalīnas AES, un jautājums ir par to, vai Latvijai vajag iesaistīties jaunas AES celšanā Lietuvā. Uzskatu, ka nav nekadu problēmu, ja Latvija to dara, taču jau pašā sākumā ir jāsaliek pareizie bāzes punkti. Ja tas netiks izdarīts, mēs no tā ļoti cietīsim.

Db rīcībā nonākušas telefona sarunas ieraksts vedina domāt: lai izbeigtu pret Tatjanu Karginu kriminālprocesu par krāpšanu jeb tā saukto Imperius lietu, a/s Parex banka prezidenta šķirtajai sievai ir prasīts kukulis.

Prasīts kukulis par Karginas kriminālprocesa izbeigšanuKarginai prasīts kukulis par kriminālprocesa izbeigšanu

Prasītā kukuļa summa varētu būt bijusi 30 līdz 40 tūkst. Ls.

Pēc Db informācijas, Rīgas tiesas apgabala prokuratūra attiecībā uz T. Karginu un E. Iņušovu vai nu vakar pieņēmusi, vai šodien varētu pieņemt kādu no trijiem iespējamiem lēmumiem: uzsākt kriminālvajāšanu, neuzsākt kriminālvajāšanu vai nosūtīt kriminālprocesu atpakaļ papildus izmeklēšanai, konkrētajā gadījumā – Valsts policijai. Jāpiebilst, šādu, uz izmeklēšanas darbībām attiecināmu faktu prokuratūra neapstiprināja.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).