Vēl pirms salīdzinoši neilga laika tas būtu varējis šķist kā sapnis vasaras naktī - degvielas cenas krīt, turklāt visas prognozes liecina, ka tās mazināsies vēl.
Šobrīd tā ir realitāte, taču diemžēl tāda, kas tikai retos gadījumos asociējas ar kaut ko labu.
Tiesa, tie autopārvadātāji, kuri veidoja šā gada budžetu, rēķinoties ar ļoti lielu benzīna cenu, šobrīd var būt priecīgi. Taču, kopumā ņemot, degvielas patēriņš mazinās gan pasaulē, gan arī Latvijā, neraugoties uz patīkamajām cenu izmaiņām. Zināmā mērā notiekošo degvielas tirgū var salīdzināt ar tiem procesiem, kas ir notikuši, piemēram, nekustamā īpašumā sfērā. Jā, savulaik dzīvojamās platības cena bija pārāk augsta, turklāt tā nepārtraukti palielinājās, taču auga arī iedzīvotju pirktspēja, un tādējādi šis tirgus bija dzīvs. Tagad savukārt cenas ir salīdzinoši zemas, bet tirgus gandrīz vai stāv uz vietas, jo nav pieejami resursi, par kuriem šos īpašumus varētu iegādāties. Līdzīgs process ir arī ar degvielu - lai gan tās cenas krītas, ne viens vien iedzīvotājs dod priekšroku uz darbu doties ar sabiedrisko transportu, jo tā sanāk lētāk.
Prognozēts, ka šogad vien kopējais patērētās degvielas apjoms Latvijā samazināsies par 20 %. Grūti pateikt, cik ilgi un cik lielā mērā vēl turpināsies naftas un tādējādi arī tās produktu cenu kritums. Jāņem gan vērā, ka degvielas cenu kritums nebūs tieši proporcionāls naftas cenu samazinājumam - lai gan tiek prognozēts, ka jau drīz vien nafta varētu maksāt vien 30 dolārus par barelu, tik straujš benzīna cenu kritums tomēr nav iespējams. Šeit ir arī savs visai būtisks negatīvais aspekts - jo dziļāka būs šī krīze, jo mazāk līdzekļu arī tiks investēts jaunu naftas ieguvju iespējās utt. Tas nozīmē, ka nākotnē mums būs jārēķinās ar jaunu negatīvo efektu.
Kā zināms, ekonomikas attīstības cikls ir viļņveidīgs - pēc krīzes nāk tās atveseļošanās un augšupeja, un tad dažādi naftas produkti atkal būs nepieciešami arvien lielākā apjomā. Šobrīd notiekošais savukārt nākotnē var radīt situāciju, kad, atjaunojoties pieprasījumam pēc naftas, tās nebūs pietiekamā apjomā, kas savukārt nozīmē jaunu cenu kāpumu.
Pats sliktākais šajā kontekstā ir lielā nenoteiktība par nākotni - patiesībā mums nav ne mazākās skaidrības par to, cik ilgs un pamatīgs būs šis ekonomikas kritums un ar kādām sekām mums vēl ir jārēķinās.