LTV raidījums De facto prognozē, kas nākamajā gadā gaidāms Latvijas ekonomikā un kam Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu gatavoties.

«Tāpat kā šogad, arī nākamgad daudz kas Latvijas ekonomikā būs atkarīgs ne tikai no pasaules atgūšanās no krīzes, bet arī no mūsu pašu valdības pieņemtajiem lēmumiem,» akcentēja raidījuma veidotāji.

Viņi uzskata - ņemot vērā, ka ēnu ekonomika, visticamāk, pieaugs - tās apjomi šobrīd tiek vērtēti no 12 līdz 40% - nodokļu ieņēmumi nepildīsies kā gaidīts. Tas nozīmē, ka būs problēmas ar budžetu, pie tam valdībai būs jāatrod vismaz 100 miljoni, lai atdotu naudu pensionāriem.

«Savukārt spiediens uz lata devalvāciju nākamgad samazināsies un tas nozīmē - devalvācijas nebūs. Tāpēc savus pieticīgos uzkrājumus, kam tie ir, varēs droši glabāt latos, lai gan no ekonomikas viedokļa vispareizākais būtu tos tērēt, pērkot dažādus pakalpojumus iekšzemes tirgū, tādējādi veicinot ekonomikas atkopšanos. Pie tam tieši pakalpojumu cena, piemēram, frizētavās nākamgad varētu samazināties vairāk nekā, piemēram, preču cena. Piena produkti pat, iespējams, varētu kļūt dārgāki, jo ražotājiem parādās iespēja pienu eksportēt. Tomēr, kopumā ņemot, nākamgad turpināsies jau šī gada beigās sākusies deflācija, proti, preču un pakalpojumu cenas pazemināšanās,» paredz De facto.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas locekļi savulaik Latvijā saņēmuši draudus un steigā pametuši valsti, vēstīja LTV raidījums de facto. To raidījumam apstiprinājusi gan Drošības policija, gan bijušais premjers Ivars Godmanis.

De facto informēja, ka starpgadījums noticis pirms diviem gadiem - laikā, kad valdība lēma par aizdevuma prasīšanu no starptautiskajām organizācijām. Valdība lēmumu pieņēma 2008.gada novembrī, un jau pēc dažām nedēļām Latvijā ieradās pirmā SVF ekspertu misija, lai vienotos par aizdevuma nosacījumiem. Tolaik amatpersonu izteikumi bijuši visai optimistiski, un ne ar vārdu nav ticis pieminēts, ka sarunas varēja izjaukt kāds nepatīkams incidents.

Kā zināms de facto, Latvijas valdības un aizdevēju sarunu pirmais raunds noslēdzies bez rezultāta, jo valūtas fonda eksperti misiju pēkšņi pārtraukuši un evakuēti no Latvijas. Darbs palicis nepabeigts, jo kāda no misijas loceklēm saņēmusi draudu īsziņu. Valūtas fonds nolēmis, ka jāreaģē tūlītēji, un ekspertiem Rīgu lika pamest. Sarunas ar Latvijas valdību nolēma turpināt no Varšavas. Turklāt, kā liecina de facto rīcībā esošā neoficiālā informācija, Latviju lielā steigā fonda cilvēki pameta ar auto un ceļu tālāk turpināja no Lietuvas.

Kriminālprocesā, kas sākts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, uzlikts ierobežojums būvkompānijas Moduls-Rīga kontiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Moduls-Rīga mārketinga un komunikāciju vadītāja Ieva Šaripo raidījumam apliecināja, ka uzņēmuma kontos uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas, izmeklējot trīs šovasar sāktus kriminālprocesus.

Saistībā ar minētajiem kriminālprocesiem jūlija sākumā divās dienās veiktas 87 kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Kas ir pārējās iesaistītās firmas, pagaidām netiek atklāts. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nenomaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis raidījumam skaidroja, ka šī ir klasiska shēma - valstij zaudējumi tiek nodarīti, apakšuzņēmējam nesamaksājot nodokļus.

No Parex bankas aizgājušie baņķieri, kas saistīti ar iepriekšējiem bankas īpašniekiem, kompensācijās saņēmuši vairāk nekā 100 tūkstošus latu- kāds bijušais Parex bankas valdes loceklis aizejot saņēmis 211 tūkstošus latu, bet citi- 118, 108 un 78 tūkstošus latu, ziņo raidījums De Facto.

Tāpat raidījumā noradīts, ka, Iespējams, Parex bankas augstākā līmeņa vadītājiem pērn algas samazinātas mazāk nekā citiem, svētdien vēstīja LTV raidījums De facto, atsaucoties uz informāciju no kādas personas, kuras rīcībā varētu būt datu kopijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), ziņo BNS.

Iegūtie dati, visticamāk, ir par Parex bankas darbinieku algām 2009.gadā. Tie apliecina, ka bankas atalgojums pērn samazināts par aptuveni 37%, kas saskan ar bankas iepriekš pausto. Tomēr atsevišķām bankas amatpersonām, iespējams, no tik liela ienākumu samazinājuma izdevies izvairīties- piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis gada sākumā mēnesī saņēmis 12 tūkstošu latu, bet decembrī viņa alga sarukusi vien par 26%, norādīja raidījums.

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieka juridiskajos jautājumos un zvērinātā advokāta Jāņa Dzanuškāna privātās automašīnas logā redzama ne vien Rīgas domes darbinieka autostāvvietas atļauja, bet arī Iekšlietu ministrijas izsniegta atļauja, vēstīja LTV raidījums De facto.

Kā raidījumam paskaidrojis Iekšlietu ministrijas pārstāvis Mareks Matisons, šādas atļaujas tiekot piešķirtas tikai ministrijas darbiniekiem un atļaujot stāvēt pie Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm. Tā kā Dzanuškāns nav Iekšlietu ministrijas darbinieks, tādai atļaujai viņam nevajadzētu būt. Tomēr, kā noskaidrojis De facto, pēc īpaša mēra lūguma Rīgas dome rakstījusi iesniegumu Iekšlietu ministrijai, lai Dzanuškānam šādu caurlaidi piešķirtu. Vaicāts, kādi īpaši pienākumi Dzanuškānam kā mēra ārštata padomniekam veicami Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs, zvērinātais advokāts bijis izvairīgs, norādot vien, ka tie esot «daudz un dažādi», bet visi šie pienākumi saistīti ar viņa darbību kā mēra padomniekam nevis kā advokātam.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Īpašās caurlaides, kas tiek izsniegtas valsts pārvaldes iestādēm un pasta komersantiem un ļauj automašīnām stāvēt arī zem aizlieguma zīmēm, tikušas arī vairāku amatpersonu privātajiem auto, bet vismaz vienā gadījumā - arī amatpersonas dzīvesbiedres auto.

Par to ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kopumā šogad izsniegti aptuveni deviņi simti pasta caurlaižu, tai skaitā pēc valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma 67 caurlaides. Par šo caurlaižu piešķiršanu lemj Satiksmes ministrija. Un tā kopā ar saviem uzņēmumiem no valsts pārvaldes iestādēm pieprasījusi arī visvairāk caurlaižu - trešdaļu jeb vairāk nekā divdesmit.

de facto atklājis, ka īpašās auto novietošanas tiesības sev rezervējušas augstas Satiksmes ministrijas un tās uzņēmumu amatpersonas savām privātajām, ne dienesta automašīnām. Tostarp valsts sekretāram Anrijam Matīsam ir caurlaides gan paša mašīnai, gan sievas automašīnai. Matīsa sieva ministrijā nestrādā.

LTV raidījums De facto svētdien informēja par kādu Rīgas iedzīvotāju, kurš, atrodoties dzīvības briesmās, izsaucis policiju, bet policija atbraukusi tikai pēc 50 minūtēm un izrādījusies pašvaldības policija, kura paskaidrojusi – ka dzīvības draudi neesot pašvaldības policijas kompetence - lai ejot uz Brasas policijas iecirkni rakstīt iesniegumu.

Gundars Dubults raidījumam stāstījis, ka 15.marta naktī, cenšoties noskaidrot kautiņa un kliegšanas iemeslus blakus dzīvoklī, satapies ar piedzērušos kaimiņu, kurš draudējis nodurt gan Dubultu, gan viņa dzīvesbiedri un meitu, un, lai īstenotu savus draudus, pa telefonu izsaucis savu draugus.

Ivars Čevers, Valsts policijas RRP Brasas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks, intervijā De facto atzinis, ka Brasas iecirknim naktī esot tikai viena operatīvā mašīna un, ja tā atrodas izsaukumā citur, tad uzreiz nav iespējams ierasties.

Pēc notikušā G. Dubults devies uz Brasas policijas iecirkni un uzrakstījis iesniegumu par izteiktajiem dzīvības draudiem. Tur viņam paskaidrots, ka iesniegumu izskatīs 10 dienu laikā. Uz jautājumu, ko Dubultam un viņa tuviniekiem šīs 10 dienas darīt – policija atbildējusi, ka problēmu gadījumā jāsauc policija, tomēr viņi nevarot garantēt, ka uz izsaukumu policija atbrauks 10-15 minūšu laikā. Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins atzinis, ka «neviens normatīvais akts Latvijā nenosaka, cik ilgā laikā jāierodas policijai. Policijai jāierodas nekavējoties».

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) katru mēnesi turpina maksāt 16 000 latu par 800 datoru nomu, lai gan, iegādājoties 2100 jaunus datorus šovasar, pirkuma nepieciešamība tika pamatota ar vajadzību atteikties no datoru nomas līgumiem un tādejādi ietaupīt budžeta līdzekļus, vēstīja LTV raidījums de facto.

Vienu no trīs nomas līgumiem VID neesot lauzis un turpinot maksāt nomu par 800 datoriem firmai ATEA. Firmas valdes loceklis Jānis Ušvils intervijā de facto atzinis, ka līgums par datoru nomu ar VID ir spēkā.

de facto zināms, ka VID par iespējām vienpusēji lauzt esošos datoru nomas līgumus sācis interesēties tikai pēc tam, kad 2100 jaunie datori jau bija nopirkti. Viesturs Šķila, VID Administratīvās pārvaldes Informācijas sistēmu infrastruktūras daļas vadītājs, skaidrojis, ka līgumi tika izvērtēti un pieļauts, ka otrai pusei nebūs iebildumi līgumu pirms termiņa lauzt. Tas, ka privātā firma, kas VID datorus iznomā, nav piekritusi šādai pirmstermiņa līguma laušanai, kas līgumā nav atrunāta un radītu uzņēmumam zaudējumus, VID darbiniekus esot pārsteidzis.

Tiek uzsvērts, ka Parex baņķieru atalgojums atbilst vidējiem rādītājiem nozarē. Taču, veicot salīdzinājumu, LTV raidījuma De facto veidotāji secinājuši, ka tā gluži nav - Parex bankā šobrīd strādā Latvijā vieni no vislabāk atalgotajiem baņķieriem, turklāt valstij piederošās bankas vadītāja alga šogad atkal atgriezusies iepriekšējā līmenī.

Vairāki finanšu nozarē strādājošie De facto sacījuši, ka viskorektāk Parex banku būtu salīdzināt ar diviem pārējiem tirgus līderiem Swedbank un SEB. Salīdzinājumam izmantoti De facto rīcībā esošie Neo dati, kas, kā šī persona apgalvo, nākuši no VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Banku prezidentu līmenī Parex atalgojums īpaši neatšķiroties. Nila Melngaiļa vidējie pērnā gada mēneša ienākumi bijuši otrie augstākie, turklāt gada nogalē N. Melngaiļa atalgojums samazināts un šo banku vidū tas bijis zemākais.

Šovasar Valsts ieņēmumu dienests (VID) saviem darbiniekiem iegādājās vairāk nekā 2000 jaunus datorus un monitorus, kopā samaksājot gandrīz 900 000 latu, un, iespējams, pārmaksājot ap 100 000 latu, vēstīja LTV raidījums De facto.

Kā norādīja raidījuma veidotāji, šis ir lielākais datoru iepirkums pēdējā laikā, ko kāda iestāde ir veikusi.

VID neesot centies atrast lētāku piedāvājumu, kā to nosaka Publisko iepirkumu likuma 3.pants - «manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāko cenu». Tā vietā VID darbinieki izvēlējušies visvienkāršāko ceļu – nopirkt vairāk nekā 2000 datoru komplektus elektronisko iepirkumu sistēmā, kas izveidota, lai valsts iestādēm, pērkot papīru, telefona aparātus, galdus un citas nepieciešamas lietas, nevajadzētu katru reizi rīkot iepirkuma konkursu.

VID Datortehnikas uzturēšanas nodaļas vadītājs Ģirts Zemītis norādījis, ka svarīgs esot bijis ātrums, jo ar konkursiem esot slikta pieredze – uzvarētājs vai nu atsakās no darījuma vai sākoties strīdi pretendentu vidū, kā rezultātā VID varot palikt bez datoriem. Līdz šim VID datorus ir īrējis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) par reāli nepiedzenamiem šā gada 1.janvārī bija atzinis 137,36 miljonu latu parādus no kopumā 793,77 miljonu latu parādiem valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī sociālo iemaksu parādiem, liecina VID elektronisko datu bāzē pieejamā informācija.

No reāli nepiedzenamo parādu kopsummas - 137,36 miljoniem latu - 131,84 miljonu latu parādiem jeb parādu nav bijis naudas vai mantas uz ko vērst piedziņu, bet kopumā 5,52 miljonu latu parādu piedziņai gada sākumā bija iestājies piedziņas noilgums.

VID dati liecina, ka no kopējās parādu summas - 793,77 miljoniem latu - 482,24 miljoni latu gada sākumā bijis parāds valsts budžetam, 188,78 miljoni latu - parāds pašvaldību budžetiem, bet 122,75 miljoni latu - sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds.

Pēc VID datiem, aktuālie parādi, proti, parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šā gada sākumā bijuši 485,77 miljoni latu, 47,93 miljoni latu bijuši parādi, kuriem piešķirti termiņa pagarinājumi, bet 260,07 miljoni latu bijuši apturētie parādi, proti, parādi, kuriem nokavējuma naudas aprēķināšana tikusi pārtraukta.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Jau tuvākajā laikā varētu tikt rasts risinājums zemnieku akūtajai vajadzībai pēc apgrozāmajiem līdzekļiem pavasara sējai un citiem lauku darbiem, jo valdība gatavojas lemt par aptuveni 20 miljonu latu novirzīšanu, lai caur Latvijas Hipotēku un zemes banku (Hipotēku banku) izsniegtu īstermiņa aizdevumus lauksaimniekiem, svētdien vēstīja LTV raidījums De facto, ziņo BNS.

Raidījums atzīmē - lai gan arī iepriekš Hipotēku bankā bija atvērta palīdzības programma apgrozāmo līdzekļu saņemšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem, tā nebija pieejama lauksaimnieciskajai ražošanai. Tagad valdība mēģina situāciju labot un, iespējams, pēc kāda laika zemniekiem kredītos Hipotēku bankā būs pieejami vismaz 20 miljoni latu.

Viena no Latvijas gleznainākajām vietām, blakus Gaiziņkalnam, kurā līdz šim saimniekoja uzņēmējs Gunārs Ķirsons, nonākusi Krievijas izcelsmes oligarha Jurija Šeflera īpašumā.

Krievu miljonārs patlaban meklē iespējas paplašināt jauniegūto īpašumu, piedāvājot arī apkārtējo māju īpašniekiem pārdot zemi, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Līdz šim zemes īpašums tautā bija pazīstams kā Ķirsona muiža, ar Lido slēpošanas kalnu un viesnīcu. Gaiziņkalna īpašums bija viens no uzņēmēja Ķirsona sapņu projektiem, taču lielo parādu dēļ to nācās izsolīt. Šopavasar Ķirsona muiža nonāca viņa drauga Vladimira Šestakova rokās, taču viņš to tagad pārdevis uzņēmumam LB Agro. Dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šeflers, kurš Latvijā labāk zināms kā akciju sabiedrības Latvijas balzams lielākais īpašnieks. Šeflers gan savām acīm skaisto Gaiziņa ainavu nav redzējis, un, visticamāk, šādas iespējas viņam tuvākajā laikā arī nebūs.

Pēc bijušo "Parex bankas" īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka piedāvājuma saņemšanas Ekonomikas ministrija (EM) un tai piederošais "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ("Possessor") izvērtē iespēju pārtraukt ar abiem desmit gadus ilgušās tiesvedības, svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto".

Valsts prasību summa pret bijušajiem baņķieriem sasniedz 230 miljonus eiro. Tiesas apmierinājušas prasības aptuveni astoņu miljonu eiro apmērā un 4,5 miljoni eiro jau ir piedzīti. Par pārējo naudu strīdi vēl turpinās.

Kā vēsta "de facto", pagājušā gada vasarā un rudenī Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe vērsās pie valsts puses ar mierizlīguma piedāvājumu. Notikušas sarunas, bet vienošanās pagaidām nav panākta.

"Par pašu sarunu saturu, kamēr nav skaidrība, vai varam vai nevaram vienoties, mēs ievērosim konfidencialitāti," skaidrojis Grūbe.

Arī "Possessor" pārstāvji pagaidām neatklāja, ko domā par mierizlīguma piedāvājumu, lai nenodotu savas pozīcijas sarunās.

Par Bertolta Flika privātfirmas SIA Baltijas aviācijas sistēmas biroja telpu īri, iespējams, maksā nacionālā aviokompānija airBaltic, kurā 52% pieder Latvijas valstij, bet 47,2% - SIA Baltijas aviācijas sistēmas, svētdien vēstīja LTV raidījums de facto.

Raidījums pārliecinājies, ka SIA Baltijas aviācijas sistēmu birojs ar divām telpām atrodas HELIO biroju ēkā netālu no lidostas. Kā de facto atzina biroju ēkas pārvaldniece, SIA Baltijas aviācijas sistēmas nekādas telpas no viņiem neīrējot un nekādu līgumu ar šo SIA viņai neesot. Viņa skaidroja, ka līgums esot ar airBaltic, kas tālāk varot savas telpas izīrēt arī citiem.

Tomēr de facto norādīja, ka, visticamāk, Flika privātfirma Baltijas aviācijas sistēmas par telpu izmantošanu valstij daļēji piederošajai aviokompānijai neko nemaksā. airBaltic akcionāru līgums nosaka, ka jebkuram darījumam starp akcionāru un uzņēmumu airBaltic būtu jābūt apstiprinātam uzņēmuma padomē. Tas nozīmē – ja airBaltic izīrē telpas savam akcionāram SIA Baltijas aviācijas sistēmas, tad šim darījumam saskaņā ar akcionāru līgumu būtu jābūt apstiprinātam uzņēmuma padomē.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Pat pie pozitīvākā scenārija Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevar pagūt izbūvēt, 24.martā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības.

Ziņojumā SM piedāvā izvēlēties variantu, kurā jau pirmajā kārtā "Rail Baltica" trase ietvertu savienojumu ar abām Rīgas stacijām - centrālo un lidostas, taču Eiropas standarta sliedes nešķērsotu visu galvaspilsētu.

"De facto" zināms, ka SM piedāvātais scenārijs paredz, ka vilciens, ienākot no Igaunijas puses, šķērso Daugavu netālu no Salaspils un pie Misas būtu atzars, pa kuru tas nogrieztos uz Rīgas lidostu un tālāk ieietu Rīgas Centrālajā stacijā, bet tad veiktu šo ceļu atpakaļ un caur Misu un Iecavu turpinātu kustību uz Lietuvu.

Drošības policija strādā šobrīd kopumā ar sešiem kriminālprocesiem, kas ierosināti par balsu pirkšanu. Tās ierosinātas ne tikai saistībā ar ceturto sarakstu un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Tas ir vairāk nekā par divām partijām, kuru vārdi izskanējuši publiski (Vienotība un No sirds Latvijai). Visvairāk iespējamo nelikumību fiksēts Latgalē, bet ne tikai – tādi bijuši arī Kurzemē, Vidzemē, faktiski – visā Latvijā. Latgalē ne viens vien atklāj, ka Latgalē balsu pirkšana esot visai ierasta lieta. Tomēr šoreiz vairāk strādāts tieši viena saraksta labā.

Drošības policija apliecina – tik daudz informācijas par iespējamu balsu pirkšanu kā šogad – iepriekšējos gados nav saņemts. Un raksturs visur līdzīgs. «Kā vienojošs elements ir tas, ka kādi cilvēki vienojas ar citiem, savāc vienkopus daudz dažādu cilvēku un ar transportlīdzekļiem nogādā noteiktā reģionā, kur viņi balso par noteikto partiju, tad tiek atrādīti neizmantotie vēlēšanu biļeteni un pēc tam tiek samaksāts. Naudā vai graudā – tas atkarīgs no katra konkrēta gadījuma,” raidījumam de facto saka Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.