Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

VRAA datu centra iepirkumā noraida 182,1 tūkst. eiro lētāku piedāvājumu nekā uzvarētājam, jo saņemtajās klientu atsauksmēs 2005. gads kļūdas pēc sajaukts ar 2015. gadu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IT uzņēmums DEAC ir apstrīdējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datu centru iepirkumu. Tajā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – DEAC (379,5 tūkst. eiro), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) (561,6 tūkst. eiro) un Telia Latvija (665 tūkst. eiro). «Iepirkumu komisija par atbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko atzina LVRTC piedāvājumu. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas DEAC pārsūdzēja Iepirkuma komisijas lēmumu, apstrīdot konkursa rezultātus. Konkurss par datu centra pakalpojumiem tiek apturēts līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai,» DB skaidroja VRAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Šulca. VRAA iepirkumi ir VRAA vadības kompetencē. «Esmu pārliecināts, ka direktors R. Muciņa kungs (red. piez. – VRAA vadītājs) spēs izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem,» DB atzīmēja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.

«Šis gadījums apliecina, ka izglītības politikas veidošanā, organizējot datorikas mācību programmas skolās un atbalstot jauniešu papildu izglītošanās iespējas, ir jāpievērš vairāk uzmanības IT risinājumu izstrādes juridiskajiem aspektiem,» komentējot SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) un vidusskolēna Alekseja Popova strīdu par A. Popova izstrādāto paplašinājumu «Skaista klase», Db.lv norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informācija, kas ir izskanējusi par DEAC un programmēšanas olimpiāžu laureāta A.Popova domstarpībām, kā arī publiski paustie ekspertu viedokļi par intelektuālā īpašuma pārveidojumiem un to tiesiskumu šajā gadījumā ir pretrunīgi, Db.lv pauda S. Bāliņa.

Jau ziņots, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks A. Popovs izstrādāja Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis, kurš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs, kura pārstāvji ieradās pie jaunā programmētāja mājas vizītē.

SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) pērno gadu noslēgusi ar divreiz lielāku peļņu nekā 2012. gadā. Proti, DEAC peļņa sasniegusi si 1,61 miljonu eiro (1,13 milj. Ls) iepretim 0,85 miljoniem eiro 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Tāpat 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpis DEAC apgrozījums – bija vērojams apgrozījuma palielinājums par 64% līdz 8,00 miljoniem eiro (5,62 milj. Ls). Šo gadu DEAC plāno noslēgt ar 11 miljonu eiro apgrozījumu.

Uzņēmuma vadība straujos izaugsmes tempus skaidro ar savu piedāvāto pakalpojumu pieprasījumu eksporta reģionos. Eksporta tirgos lielāko daļu pieprasījuma DEAC nodrošinājusi Krievija un NVS valstis, kas kopumā rada 51% no DEAC kopējā apgrozījuma, teikts tehnoloģiju kompānijas vadības pārskatā.

Šogad DEAC plāno uzsākt darbības nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, un tuvākajos gados uzņēmums cer izvērst aktīvu darbību Eiropas un ASV tirgos.

Ar Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā atbalstu 11.aprīlī norisinājies Eiropas datu centru operatora DEAC rīkotais biznesa seminārs - Pozitīva Krievijas biznesa nostiprināšanas pieredze ar partneriem no ES.

DEAC organizēto biznesa semināru apmeklējuši piecdesmit Krievijas vidējā un korporatīvā biznesa «C» līmeņa vadītāji (CEO, CIO un CFO).

DEAC mērķtiecīgi realizētā mārketinga rezultātā uzņēmumam Krievijas tirgus iekarošana esot kļuvusi par realitāti. Līdz šim brīdim DEAC realizējis vairāk nekā 300 IT ārpakalpojumu projektus Krievijā. Darbības rezultātā Krievijas klientu interese par DEAC datu centru pakalpojumiem strauji pieaugusi.

DEAC pasākuma atklāšanas uzrunā tā valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzsvēra: «DEAC iegūtā pieredze un veiksmes stāsts ar vairāk nekā 300 realizētajiem projektiem Krievijā ļauj uzsākt aizvien jaunus un drošus projektus arī Ukrainā, kuras tirgus apgūšanu DEAC ar vērienu ir uzsācis šā gada sākumā. Pēc Maskavas pārstāvniecības atvēršanas parauga 2012.gada beigās tiek plānota DEAC pārstāvniecības atvēršana Kijevā, kas pavērs jaunas komunikācijas iespējas Krievijas uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Ukrainas biznesu.»

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Datoru programmatūras izstrādātāja SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu Alekseju Popovu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti, saka datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza.

Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klase lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistā klase izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt principā - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi, kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata Virza.

Eiropas datu centru operatora DEAC apgrozījums 2014. gadā ir audzis par 20% un sasniedza 10 milj. eiro slieksni, salīdzinot ar 2013. gadu, kad uzņēmums strādāja ar 8 milj. eiro apgrozījumu, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta grupas vadītāja Alīna Žižina.

Kompānijā skaidro, ka veiksmīgu finanšu gadu nodrošināja stabils eksporta un datu centru pakalpojumu pieprasījuma pieaugums. Pēdējo piecu gadu laikā DEAC finanšu rādītāji ir auguši pieckārtīgi, kas apstiprinot uzņēmuma izvēlēto ilgtermiņa stratēģiju kļūt par vienu no vadošajiem Eiropas datu centru operatoriem.

Neskatoties uz krasu pasaules ekonomiskā fona maiņu pērn, uzņēmuma klientu portfelis Krievijā un Eiropā 2014. gada griezumā turpināja stabili pieaugt. Noturīgi liela aktivitāte bija Krievijas un NVS valstu tirgū, kas gada griezumā nodrošināja 49% uzņēmuma apgrozījuma, savukārt Latvijā šis cipars ir salīdzinoši audzis, sasniedzot 44%. DEAC atzīmē, ka efektīva ekspansijas stratēģijas īstenošana 2014. gadā ļāva sajust klientu pieaugumu arī otrpus okeāna, Ziemeļamerikā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums DEAC Iepirkumu uzraudzības birojā sūdzas par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajiem IT jomas konkursiem, kuru nolikumos saskata negodīgus nosacījumus.

Iepirkumi attiecas uz izglītības informatizāciju. DEAC arī uzskata, ka iepirkumu procedūras attiecas uz tādas izglītības informatizācijas sistēmas izveidi, kuras funkcijas jau pašlaik nodrošina skolvadības sistēma e-klase.

Iesniegtās sūdzības tiks izskatītas 10. jūlijā.

DEAC sūdzības iesniedzis par diviem iepirkumiem. Uz katru no IZM izsludinātajām sarunu procedūrām, dalību pieteicis tikai viens pretendents.

Jau iepriekš tika ziņots, ka DEAC aicinājis IZM atteikties no centralizētā skolu portāla sistēmas projekta turpmākas izstrādes, jo lielāko daļu šādus pakalpojumus jau nodrošina DEAC izstrādātā un uzturētā skolvadības sistēma e-klase. E-klasi pašlaik jau izmanto 490 Latvijas skolu, tātad jau puse no vispārizglītojošo skolu skaita.

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Pieaugot darījumu skaitam, datu centru operators DEAC ir nolēmis paplašināt uzņēmuma Krievijas pārstāvniecību Maskavā, kas tiks pārveidota par pilnvērtīgu biroju. Jauno biroju vadīs līdzšinējais DEAC mārketinga un attīstības departamenta vadītājs Oļegs Naskidajevs.

«Šobrīd eksports no DEAC portfeļa ir pieaudzis līdz 30%, taču vēl 2012. gada sākumā tas veidoja 25%. Krievijas eksporta tirgus daļa pārsniedz 40%. Bez Krievijas DEAC pakalpojumus izvēlās klienti vēl no 40 pasaules valstīm. Mūsu klientu loks plešas no Ziemeļamerikas Kalifornijas štata līdz Krievijas Sahalīnas salai,» skaidro DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Ar aktīvu pakalpojumu eksportu skaidrojams arī uzņēmuma apgrozījuma pieaugums – pēdējos gados DEAC apgrozījuma rādītāji vidēji gadā pieaug vairāk nekā par 40%. Pēdējo trīs gadu laikā par 35% ir pieaudzis klientu skaits – no 1800 līdz 2500 klientiem.

Datu centru operators DEAC pērn kāpinājis apgrozījumu par vienu miljonu eiro, kopumā sasniedzot 3,3 milj. eiro, kas ir par 43% vairāk nekā 2010. gadā, kad DEAC apgrozījums bija 2,3 milj. eiro.

«Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar aktīvu pakalpojumu eksportu, kas veido teju 25%,» DB skaidroja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. DEAC nozīmīgākais eksporta tirgus šobrīd ir Krievija, kas veido aptuveni 40% no visa DEAC eksporta portfeļa.

Ja uzņēmums būtu tikai strādājis ar klientiem Latvijā, tad tik strauja attīstība nebūtu bijusi, atzīmē A. Gailītis. Taču arī 2011.gads ir iezīmējis pozitīvas tendences pašmāju tirgū, jo DEAC klientu vidū Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvju izmantotais pakalpojumu apjoms pieaug.

Pēdējo trīs gadu laikā par 35% ir pieaudzis DEAC klientu skaits – no 1800 līdz 2500. Aizvadītajā gadā paplašināts klientu loks no Ziemeļamerikas Kalifornijas štata līdz Austrumu Krievijas Sahalīnas salai. Šobrīd DEAC apkalpo klientu no 40 pasaules valstīm.

Datu centra operators DEAC ir reģistrējis jaunu komercķīlu, liecina klientu portfeļa monitoringa dati. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank, un nodrošinātā prasījuma maksimālo summu veido 603,989 tūkst. Ls. Uzņēmums par labu komercbankai ieķīlājis vairākus savus pamatlīdzekļus.

DEAC izmanto Swedbank sniegtos bankas pakalpojumus, un komercķīlas reģistrētas uzņēmuma straujās attīstības dēļ, DB norādīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Pēc Lursoft datu bāzēs pieejamās informācijas, DEAC sava darbības laikā kopumā reģistrējis 11 komercķīlas, no kurām divas jau dzēstas.

DB jau rakstīja, ka DEAC esošās virtualizācijas sistēmas operatīvās atmiņas apjoms ir sasniedzis 2 terabaitu (TB) atzīmi, bet jau šogad uzņēmuma plānos ietilpst operatīvās atmiņas apjomu palielināšana līdz 10 TB. Līdz ar operatīvās atmiņas palielināšanos, no 50 līdz 400 TB pieaugs centralizētais disku masīvs.

Datu centru operators DEAC plāno tuvāko trīs gadu laikā kļūt arī par vienu no spēcīgākajiem datu centru operatoriem Ukrainā, rezumējot dalību 5. gadskārtējā starptautiskā vadošo datu centru konferencē, kas 22. februārī norisinājās Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, uzsvēra DEAC Mārketinga un attīstības departamenta vadītājs Oļegs Naskidajevs.

Ukrainas tirgus iekarošanā palīdzēs DEAC pieredze Krievijā, kur uzņēmums piedalījies specializētās konferencēs, kā arī organizējis pasākumus uzņēmumu dažāda līmeņa vadītājiem, paskaidroja O. Naskidajevs, norādot, ka Krievijā DEAC Krievijas biznesa un mediju aprindās ir ierindojoties pirmajā desmitniekā starp lielākajiem Krievijas datu centru operatoriem.

Latvijas uzņēmumiem, kuri sniedz datu centru pakalpojumus, nav prātīgi koncentrēties tikai uz Latvijas tirgu, jo tas ir ierobežots, un te var tikai kādam kaut ko atņemt, tādējādi apgrozījumu var audzēt, pateicoties tieši eksportam, DB iepriekš norādīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. DEAC šobrīd aktīvi strādā Krievijas un Ukrainas virzienā. Pusgada laikā uzņēmums plāno ieviest arī jaunu mājas lapu internetā, kurā būs integrētas norēķinu iespējas. Taču pēc pusgada DEAC ir paredzējis lielāku vērību pievērst arī ASV tirgum.

Datu centru operators DEAC esošās virtualizācijas sistēmas operatīvās atmiņas apjoms patlaban sasniedzis 2 terabaitu (TB) atzīmi, bet jau šogad uzņēmuma plānos ietilpst operatīvās atmiņas apjomu palielināšana līdz 10 TB. Līdz ar operatīvās atmiņas palielināšanos, no 50 līdz 400 TB pieaugs centralizētais disku masīvs.

Aizvadītajā gadā datu centru nozarē novērots līdz šim lielākais virtuālās platformas pieaugums, kas, kā iepriekš prognozēts, turpina dinamiski palielināties. To apstiprina arī Eiropas datu centru operators DEAC, kas, pieaugot virtuālo pakalpojumu pieprasījumam, nolēmis būtiski palielināt virtuālās platformas kopējo jaudu, kas ļaus nostiprināt uzņēmuma pozīcijas Baltijas un Austrumeiropas mērogā.

Līdz šim DEAC virtuālās platformas noslodze ik gadu divkāršojusies. Līdzīgu dinamiku atklāj privāto jeb klientu uzturēto mākoņu īpatsvars. UZņēmums skaidro, ka klienti aizvien biežāk izvēlas integrētas virtualizācijas sistēmas, kas viņiem ļauj operēt ar dažādām drošības un pārvaldības sistēmām. No tām populārākā - privātā mākoņa pārvaldība, kuras ietvaros klients uztur un pārvalda savu, datu centrā izvietotu tīklu.

Skolvadības sistēmas e-klase izstrādātājs un uzturētājs SIA DEAC ir samazinājis abonēšanas maksu līdz 7 latiem gadā, bet iepriekš šī maksa bijusi 16 lati.

Sākot ar jauno mācību gadu, šī maksa ir nevis par vienu bērnu, bet par visiem ģimenes bērniem.

«Dzirdam pārmetumus, ka iedzīvojamies uz nabaga vecāku rēķina. E-klases projekts sevi knapi spēj atpelnīt. E-klase ir izaugusi par apjomīgu sistēmu, kuras uzturēšanai nepieciešami vairāki jaudīgi serveri un citas iekārtas, kas garantē datu drošību un pieejamību jebkurā laikā. Projekts nemitīgi attīstās, tāpēc algojam kvalificētus programmētājus un administratīvo personālu, kas strādā ar skolotājiem un risina dažādas problēmas. Uzskatām, ka septiņi lati gadā ir adekvāta summa, ko maksāt par šāda veida produktu,» norāda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, piebilstot, ka e-klase ir vairāk SIA DEAC sociālās atbildības projekts un nevis lielas naudas pelnīšanas iespēja.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.

Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.

Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»