Piektdien, 5. janvārī, uz pirmo sēdi šajā gadā sanāks Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija, lai lemtu par pašvaldības turpmāko rīcību tajos gadījumos, kad grausti netiek nojaukti, lai gan Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļaujas darbu veikšanai, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Sēdē ir aicināti piedalīties vidi degradējošo būvju Peitavas ielā 9/11, Sparģeļu ielā 10, Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3, Daugavgrīvas ielā 4a un Dzirnavu ielā 11 īpašnieki vai to pārstāvji. Sēdē tiks sniegta informācija arī par vidi degradējošas ēkas Jeruzalemes ielā 3 demontāžas darbu gaitu.

Pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā atzīmē, ka pagājušajā gadā kopumā notika 17 Vidi degradējošu būvju komisijas sēdes, un tajās lēma par 477 nekustamo īpašumu objektiem. Pērn tika sakārtotas 205 pilsētvidi degradējošas ēkas, bet 188 nekustamo īpašumu īpašniekiem piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme.

LASI ARĪ:

FOTO: Rīgā ir vairāk nekā 500 grausti

Rīgas domes vidi degradējušo būvju komisija šodien uzdeva sagatavot Rīgas domes lēmumus par ēkas piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

Lēmums par piespiedu sakārtošanu un bīstamo daļu demontāžu Rīgas domes Īpašumu departamentam uzdots sagatavot par ēku Peitavas ielā 9/11, divām ēkām Sparģeļu ielā 10 k-1 un Sparģeļu ielā 10, četrām ēkām Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, kā arī ēku Kaukāza ielā 14.

Tāpat lēmums par piespiedu sakārtošanu un/vai demontāžu tiks sagatavots par īpašumiem Jāņa Asara ielā 22, Bērzaunes ielā 10, un Līvānu ielā 2A.

Visi šie īpašumi kvalificēti kā vidi degradējoši, iedzīvotāju drošībai bīstami un tiem ir piemēroti A un B kategorijas graustu statusi, kas paredz ēku īpašniekiem ik gadu apmaksāt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļu likmi 3% apmērā.

Divi grausti - administratīvā ēka Aleksandra Čaka ielā 152 un dzīvojamā māja Jēzusbaznīcas ielā 17 - ir jānojauc, šādu Rīgas domes lēmuma projektu šodien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Abas privātpersonām piederošās būves ir klasificētas kā A kategorijas grausti - tās atrodas avārijas stāvoklī, apdraud apkārtējo drošību un degradē pilsētas ainavu, to nesošās konstrukcijas vairs nav atjaunojamas.

Ēku īpašniekiem trīs mēnešu laikā jāizstrādā un jāsaskaņo nepieciešamā dokumentācija un jāuzsāk demontāžas darbi, kuri jāpabeidz ne vēlāk kā piecos mēnešos. Ja tas netiks izdarīts noteiktajā laikā, to paveiks pašvaldība, iztērētos līdzekļus piedzenot no īpašniekiem.

Kopš 2011. gada 15.augusta pilsētā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti. Kopumā Rīgā par graustiem šobrīd atzīts 471 objekts. Īpašumiem, kuru sakārtošana netiek veikta noteiktajos termiņos, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa paaugstinātā likme 3% apmērā.

Patlaban septiņām kredītiestādēm īpašumā ir ēkas – gan pārņemtas no maksātnespējas administratoriem, gan iegādātas, kas atrodas Rīgas domes Īpašuma departamenta tā sauktajā «graustu sarakstā». Pēc skaita tie ir 25 objekti, biznesa portālam db.lv pastāstīja departamenta pārstāve Ilze Krūkle.

Skatoties pēc graustu kategorijām – A kategorijas jeb visbīstamākie grausti ir 4, B kategorijas – 8, C kategorijas - 3 un D kategorijas - 10 vidi degradējošas ēkas.

Kā skaidroja Rīgas domes pārstāve, problēmas ar visiem pilsētas graustiem ir vienādas – neskatoties pēc to piederības, vai tas būtu valsts īpašums, privātpersonas vai kredītiestādēs īpašums, tas ir apdraudējums būvei blakus esošajiem īpašumiem, transporta kustībai, vai trešo personu veselībai un dzīvībai, kā arī pilsētas vides degradēšana.

Kā piemēru viņa min divus A kategorijas graustus, kam ir saistība ar bankām un kas ir arī pilsētas bīstamāko graustu sarakstā. Tie ir grausti Ieriķu ielā 5/1 un Torņakalna ielā 2.

Piemērojot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi vidi degradējošām būvēm, to īpašnieki sāk sarosīties

Fotogalerijā var aplūkot ēkas pirms un pēc renovācijas, vai teritorijas sakopšanas!

«Sākotnēji ar ēku īpašniekiem gājām, runājām, teicām, kā nav kauna, ka pilsētas centrā atrodas šādi īpašumi. Vairāk auklējāmies kā ar bērniem. Tas rezultātus nedeva. Jāmin, ka daudz šādos gadījumos palīdz uz āru publiskota informācija, piemēram, par to, ka plānojam piespiedu sakārtošanu, bet, ja tas nenotiks, tad ēku nojauksim. Tas dod signālu arī citiem īpašniekiem, un viņi patiesi sarosās. Veidojas tāda kā ķēdes reakcija,» Dienas Biznesam norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) vadītājs Oļegs Burovs.

Pēc viņa domām, situācija arī izmainījās, kad tika pacelta NĪN likme par vidi degradējošām būvēm, kas šobrīd jau darbojas trīs gadus. Normāli īpašnieki maksā 1,5% no kadastrālās vērtības, bet graustu īpašnieki - 3%. Vislielākā vērtība parasti ir zemei, ja ēka atrodas Vecrīgā, klusajā centrā vai Mežaparkā, tad starpība sanāk liela. Piemēram, ēkas Marijas ielā 6 īpašnieki pirms tam maksāja 488 eiro gadā, bet tagad - vairāk nekā 17 tūkst. eiro. Vēl viens piemērs ir māja Vīlandes ielā, kur pirms tam īpašnieki maksāja gadā divus tūkstošus eiro, bet tagad - 66 tūkst. eiro. «Mēs sākām aktīvi sodīt graustu īpašniekus, un pagājušajā gadā pašvaldība iekasēja gandrīz pusotru miljonu eiro no paaugstinātās nodokļu likmes. Arī paši īpašnieki sāka domāt, ka turēt šādu īpašumu nav izdevīgi. Šī metode iedarbojās labāk nekā vienkārši stāstīšana un kaunināšana,» uzsver O. Burovs. Tomēr, lai motivētu īpašniekus sakārtot ēkas, pašvaldība ne tikai soda. Proti, ja īpašums tiek sakārtots, ir iespēja iegūt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, par pilnībā renovētu un atjaunotu koka ēku, kurai ir arī dekoratīvais apgaismojums fasādei, var saņemt nodokļu atvieglojumu 90% apmērā uz pieciem gadiem. Mūra mājai tie ir 75%, ja tiek atjaunota tikai fasāde un uzstādīts dekoratīvais apgaismojums – 50%.

Paaugstinātā īpašuma nodokļa likme galvaspilsētas graustiem likusi to īpašniekiem sākt tos sakārtot.

No šā gada īpaši paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības var tikt piemērota graustiem. Ar paaugstinātu nodokli Rīgā tiek aplikti A, B, un C kategorijas grausti (apzīmē objektu bīstamības pakāpi: A - bīstamākais), savukārt D kategorijas grausti ar to netiek aplikti.

Kā atzīst Rīgas domes Īpašuma departaments, paaugstinātā likme ir bijis stimuls graustu īpašniekiem domāt par sava īpašuma sakārtošanu. Līdz pagājušajam gadam sakārtoti septiņi objekti, bet kopš pagājušā gada augusta - vēl 61 objekts. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs teic, ka paugstinātās likmes piešķiršana graustiem nav mērķis pašvaldībai nopelnīt, bet ir instruments, kā sekmēt graustu sakārtošanu. «Atšķirībā no citiem atbildības veidiem tam ir pastāvīga ietekme, un nevar izvairīties no maksāšanas nekā citādi, kā tikai sakārtojot īpašumu.»

#Brīdinājumus un sodus par īpašuma neuzturēšanu īpašniece no pašvaldības saņem jau kopš 2006. gada.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija ceturtdien izbraukuma sēdē nolēma Vīlandes ielas 11 namu klasificēt kā A kategorijas vidi degradējošu būvi un uzdeva Rīgas domes Īpašuma departamentam nekavējoties sagatavot domes lēmuma projektu par nama piespiedu sakārtošanu.

Vīlandes ielas 11. nama tehniskais un vizuālais stāvoklis jau vairāku gadu garumā nav uzlabojies un tā tehniskajā apsekošanas atzinumā norādīts, ka ēka pēc uzsāktās un pārtrauktās rekonstrukcijas un ugunsgrēka ēkas kreisajā spārnā, ir nonākusi avārijas stāvoklī. Dažādu nokrišņu ietekmē ir skarta tās vispārējā stiprība un telpiskā noturība, kas nopietni apdraud sabiedrisko drošību. Tāpēc komisija lēma, ka pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk ēkas sakārtošanas darbi un jādemontē tās ēkas daļas, kas ir demontējamas. Savukārt vēsturiskā fasāde ir jākonservē. Šoreiz sakārtošanas darbus īpašnieks vairs nevar atlikt, un tie ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā pašvaldība tos veiks pati piespiedu kārtā, informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un Vidi degradējošu būvju komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Šodien uzsākti graustu Ieriķu ielā, Rīgā nojaukšanas darbi. Šie grausti novērtēti ar «A» kategoriju, proti, kā ēkas ar augstu sabiedriskās drošības apdraudējuma pakāpi.

Lēmumu par ēku nojaukšanu Rīgas dome pieņēmusi pagājušā gada 18.decembrī. Grausti Ieriķu ielā līdzās iepirkšanās centram Domina ir kādreizējā ēdināšanas kombināta Vefietis ēka, garāža noliktava, garāža un baseins.

Būves jau ilgstoši netiek apsaimniekotas, tās ir brīvi pieejamas un nav norobežotas, lai izslēgtu nepiederošu personu iekļūšanu, apdraud sabiedrisko drošību un degradē pilsētas ainavu. Īpašniekam - SIA Realm - darbi jāpabeidz līdz šā gada jūlijam.

SIA A.F.P. of North America Inc. pastāvīgā sabiedrība Latvijā sākusi nepabeigtu celtniecības objektu Rīgā, Čakstes gatvē nojaukšanu.

Īpašumu veido trīs nepabeigtās celtniecības objekti, kas sākotnēji iecerēti kā aptiekas ēka un tirdzniecības ēkas. Objektu nojaukšana sākta pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta ilgstošām pārrunām ar īpašnieku, kā rezultātā tika pieņems Rīgas domes lēmums par piespiedu demontāžu.

Lēmums paredzēja noteiktajos termiņos iesniegt Īpašuma departamentam darbu izpildes kalendāro grafiku ar konkrēti norādītiem darbu posmu izpildes termiņiem, kā arī ne ilgāk kā divu mēnešu laikā no Rīgas domes lēmuma spēkā stāšanās dienas pabeigt demontāžas darbus.

7. oktobrī departaments saņēma SIA A.F.P. of North America Inc patstāvīgā sabiedrība Latvijā nepabeigtās celtniecības objekta demontāžas projektu, to sasakņoja, kā arī iesniedza to saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē.

Līdztekus jau esošajiem Rīgas domes piemērotajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem par sakoptām vēsturisko ēku fasādēm, varētu tikt ieviests jauns atbalsta veids arī par, piemēram, tipveida ēku sakopšanu, ja tās tiktu veidotas kā pilsētas dizaina objekti, informē Latvijas Nekustamo īpašumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki.

Šāda ideja izskanēja Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?, kad uz uzņēmēju jautājumu, vai varētu gaidīt arī kādas atlaides no pašvaldības, ja esošie īpašumi tiktu padarīti vizuāli pievilcīgāki, Rīgas domes amatpersonas solīja izvērtēt šo jautājumu.

Arta Goldberga, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes Arhitektu nodaļas vadītāja, iepazīstinot ar renovētu un ar monumentālas glezniecības metodēm atjaunotu īpašumu piemēriem galvaspilsētā, stāstīja par pieredzi, kā šādi vizuāli pievilcīgi objekti iekļaujas pilsētvidē. «Rīgas dome kopš 2009. gada siltina pašvaldībai piederošās ēkas, līdz 2014. gadam ir nosiltinātas 92 ēkas. Siltinot tipveida ēkas, tās tiek padarītas par pievilcīgiem dizaina un mākslas objektiem,» stāstīja viņa, piebilstot, ka pērn sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem no Mākslas akadēmijas uz ēku fasādēm realizēti 14 monumentāli dekoratīvās mākslas darbi. Vairākus gadus mērķtiecīgi tiek īstenota koncepcija - renovēt pilsētas pašvaldības izglītības iestādes kā apkaimes dominantes. «Tā kā lielākā daļa šo iestāžu ēkas būvētas pēc 20. gs. sešdesmito-septiņdesmito gadu tipveida projektiem, to vienveidīgajai arhitektūrai, siltinot ēkas, iespējams piešķirt pievienoto vērtību, veidojot mākslinieciski augstvērtīgu dekoratīvo apdari, kas gan atsvaidzina apkārtesošo arhitektūru, gan uzsver izglītības iestādes saturisko un sabiedrisko nozīmi,» teica A. Goldberga, ilustrējot ar piemēriem, kā renovētas piecas pirmsskolas izglītības iestāžu un skolas fasādes gar Daugavas promenādi. «Tādējādi tiek uzlabota mikrorajona vide un sociālā kvalitāte, bet pilsēta iegūst jaunu, tikai Rīgai raksturīgu identitāti,» ieguvumus uzskaitīja viņa.

Turpmāk galvaspilsētas graustus, kas tiks atzīti par bīstamiem, varēs nojaukt arī bez būvatļaujas. To paredz Rīgas domes apstiprinātā kārtībā, kādā sakārtojamas vai nojaucamas pilsētvidi degradējošas, sabrukušas vai cilvēku drošību apdraudošas ēkas Rīgā.

Noteikumi paredz, ja grausts ir tik sliktā stāvoklī, ka jebkurā brīdī var sabrukt, būvdarbus var sākt vēl pirms būvatļaujas saņemšanas. Proti, sertificētam būvinženierim pēc grausta tehniskās apsekošanas jānosaka neatliekami veicamie būvdarbi sabiedriskās drošības apdraudējuma novēršanai.

Noteikumos arī paredzēta kārtība, kādā grausti tiek apzināti un uzskaitīti, sakārtoti vai nojaukti, noteikta sadarbība starp pašvaldības struktūrvienībām graustu sakārtošanas procesā un iesaistīto institūciju – pašvaldības izpilddirekciju, Īpašuma departamenta un Rīgas pilsētas būvvaldes – kompetence.

Šobrīd Rīgā kopumā ir 546 vidi degradējoši objekti (būves), kuras ir nonākušas Rīgas domes Īpašumu departamenta (RDĪD) redzeslokā.

No šīm būvēm 483 ir klasificētas kā A un B kategorijas grausti, bet C kategorijā ietilpst attiecīgi 63 ēkas. RDĪD vadītājs Oļegs Burovs DB skaidro, ka graustu skaits - aptuveni 550 - ir nemainīgs jau pēdējos sešus septiņus gadus. Tas tā nav tāpēc, ka īpašumi netiek sakārtoti, bet gan tāpēc, ka sakārtoto ēku vietā nāk jauni grausti. «Skaits nemainās, jo mēs visu laiku palielinām prasības. 2011. gadā, kad uzsākām cīņu ar graustiem, runājām tikai par tukšām mājām, ko šobrīd klasificējam kā A kategorijas graustus. Savukārt šobrīd jau kritiski skatāmies arī uz atsevišķiem fasādes elementiem, kas bojā pilsētvidi. Līdz ar to šis skaits nemainās,» skaidro O. Burovs. Tomēr dati rāda, ka ēkas tiek arī sakārtotas. Pēdējo sešu gadu laikā kopumā sakārtotas vai nojauktas ir 717 mājas. Visvairāk vidi degradējošo ēku ir Rīgas centrā, tomēr paaugstinātā NĪN likme un citi sodi liek šo ēku īpašniekiem tās sakārtot.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Gada laikā Rīgā sakārtots 61 grausts, no tiem nojaucot 53 objektus, liecina Rīgas domes Īpašuma departamenta apkopotā informācija, ar kuru šodien iepazinās Pilsētas īpašuma komiteja. Pērnā gada 15. augustā Pilsētas īpašuma komiteja uzdeva departamentam sākt sistemātisku cīņu ar graustiem.

Gada laikā Rīgā ir pilnībā pabeigta 22 pašvaldības objektu demontāža, bet vēl 12 atrodas izpildes procesā. Triju objektu nojaukšanu apgrūtina tas, ka ar atbildīgajām iestādēm un komercsabiedrībām vēl nav līdz galam saskaņota inženierkomunikāciju atslēgšana.

Tāpat gada laikā, sadarbojoties ar īpašniekiem, sakārtoti 34 objekti, no tiem 31 ēka ir nojaukta, bet trīs – atjaunotas. Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumus par 16 bīstamāko privātīpašniekiem piederošo objektu piespiedu sakārtošanu. Trijos gadījumos īpašnieki paši nojaukuši avārijas stāvoklī esošās būves vai tās sakārtojuši, vēl trijos gadījumos objektu nojaukšanu piespiedu kārtā veicis Īpašuma departaments, pārējos gadījumos darbi vēl nav pabeigti.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Lai mudinātu novārtā pamestu ēku īpašniekus rīkoties un risināt situāciju, Rīgas domes īpašuma departaments ierosina piemērot graustiem nekustamā īpašuma nodokli vismaz 3% apmērā, kā arī vairākas reizes palielināt maksimālo administratīvo atbildību.

Kā ziņots, Rīgas domes Īpašuma departaments Rīgā ir saskaitījis 452 būves, kas pilnīgi vai daļēji atzīstamas par graustiem, no tām 109 atrodas uz sabrukšanas robežas, apdraudot sabiedrisko drošību un kārtību. Iepazīstinot Rīgas domes Īpašuma komitejas deputātus ar Rīgas graustu apzināšanas rezultātiem, departamenta speciālisti norādīja, ka steidzami nepieciešams panākt, lai bīstamo ēku īpašnieki nekavējoties nodrošinātu bīstamo konstrukciju nostiprināšanu vai demontāžu, bet nepieciešamības gadījumā nodrošinātu piespiedu izpildes procedūru atbilstoši Rīgas domes lēmumam. Vēl 138 graustiem Rīgā nepieciešama konservēšana, sakārtošana vai nojaukšana, tomēr pašvaldība plāno iejaukties tad, kad to stāvoklis radīs draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Vidi degradējošas un bīstamas ēkas joprojām ir nopietna problēma, t.s. graustu nodoklis ir gana efektīvs līdzeklis cīņai par īpašumu sakārtošanu, uzskata pašvaldības .

«Ja 2014.gadā, kad tika ieviests paaugstinātais nodoklis, piecpadsmit objektu īpašnieki bija jābrīdina par iespējamu tā piemērošanu, tad faktiski pēc brīdinājuma saņemšanas tikai trim objektiem šī nodokļu likme bija jāpiemēro. Pārējie īpašnieki pēc otrreizējas objektu apsekošanas pārkāpumus bija novērsuši,» norāda Mārupes novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kate Nītiņa. Nodokļa likme 3% apmērā no būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības vidi degradējošām, sagruvušām vai drošību apdraudošām būvēm tiks saglabāta arī nākamgad. Savukārt iedzīvotājiem, kuri ir deklarējuši kopīgu dzīvesvietu ar bērnu invalīdu, 1. vai 2. grupas invalīdu, kurš ir šīs personas vai tās laulātā bērns, mazbērns, brālis, māsa, laulātais, kāds no vecākiem vai vecvecākiem, no nākamā gada paredzēts palielināt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi no 50% līdz 90%.

Aptuveni divu gadu laikā Rīgā ir nojaukti vai sakārtoti 138 grausti, tostarp pilnībā demontēti 59 pašvaldībai piederoši objekti, liecina Pilsētas īpašuma komitejas apkopotie dati.

Līdz gada beigām tiks nojauktas vai sakārtotas vēl 11 pašvaldībai piederošas ēkas dažādos galvaspilsētas rajonos. Piemēram, Mangaļsalas ielā 1, Rankas ielā 12, Ūdens ielā 27, Uzvaras bulvārī 20, Daugavpils ielā 19, Buru ielā 15A, Hāmaņa ielā 4, Mildas ielā 6, Slokas ielā 41A, Pakalniešu ielā 25 un Bruņinieku ielā 5.

Apkopojot aktuālo informāciju par iedzīvotāju sūdzībām un izvērtējot objektu vizuālo un tehnisko stāvokli, ir izveidots saraksts arī ar privātīpašumā esošiem graustiem, par kuriem ir plānots sagatavot Rīgas domes lēmumus par piespiedu sakārtošanu. Šo graustu adreses ir Jēzusbaznīcas ielā 17, Pērnavas ielā 22 un 28, Hospitāļu ielā 55, Jūrmalas gatvē 71, Krišjāņa Barona ielā 84, Kalnciema ielā 2A, Jaunciema gatvē 150, Matīsa ielā 65A, 67 un 71, Umurgas ielā 2.

Rīgā sākta lielākā pašvaldībai piederošā grausta demontāža – Maskavas ielā 9. Pavisam Rīgā ir ap 500 objektu, ko varētu vērtēt kā graustus, informē Rīgas pilsētas Īpašuma departaments.

Tā kā ēkas atrodas uz privātīpašniekam piederoša zemesgabala, Rīgas dome līdz šim ik gadu bija spiesta tās īpašniekam maksāt 3000 latu lielu zemes nomas maksu (jeb 2,54% no īpašuma kadastrālās vērtības), kas uzskatāmi par zaudējumiem.

Rīgas dome bija izteikusi piedāvājumu zemes īpašniekam iegādāties šīs ēkas ar nosacījumu, ka tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jānojauc gada laikā no pirkuma līguma spēkā stāšanās dienas, bet līdz nojaukšanas brīdim jāuztur tādā tehniskā, sanitārā un ugunsdrošā stāvoklī, kas nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču īpašnieks uz šiem priekšlikumiem neatsaucās un interesi izrādīja vienīgi par īpašuma maiņas iespējām, apmaiņā pieprasot citu, lielāku zemes gabalu, skaidro pašvaldības pārstāvji.

Rīgā pašlaik ir vairāk nekā četri ar pusi simtu ēku, ko varētu raksturot kā graustus, kā ēkas, kas apdraud drošību un degradē pilsētvidi. Daļa šo ēku ir jaunbūves.

Pavisam Rīgas domes Īpašuma departaments, sadarbojoties ar citām pašvaldības struktūrām un iedzīvotājiem, apsekojis vairāk nekā 600 ēkas.

Teju puse no visiem īpašumiem ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, turklāt 25 objekti ir valsts un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļi. Savukārt 42 apsekotie objekti ir jaunbūves, kuru būvniecība ir pārtraukta dažādās stadijās.

Veicot apsekojumu, piedāvāta sabiedrisko drošību un kārtību, kā arī ainavu bojājošo ēku klasifikācijas sistēma, ko pašvaldība turpmāk varētu izmantot. Tā ir saskaņota ar Rīgas pilsētas būvvaldi. Graustus piedāvāts iedalīt četrās kategorijās: A – sabiedrisko drošību un kārtību apdraudošas būves (šobrīd Rīgā 109 šādas ēkas); B – grausti, kas rada sabiedriskās kārtības apdraudējumu (138 ēkas); C un D kategorijā ierindotas pilsētas ainavu bojājošas būves (40 un 165 ēkas).

Ausekļa ielā, Rīgā, viss notiek mierīgi un nosvērti – klusā centra ielas statusu tā nes godam

Nedaudz vairāk kā 360 metrus garā Ausekļa ielā nav ne miņas no ļaužu kņadas. Tajā arī netrūkst ekskluzīvu dzīvojamo māju, tomēr to pirmajos stāvos vēl aizvien tukšas ir vairākas komercplatības. Aptaujātie uzņēmēji DB gan uzsver, ka rosība pēc krīzes tagad atgriežoties, biznesu tur izvērš tie uzņēmumi, kuriem nav nepieciešama liela cilvēku plūsma.

Kolekcionāru pieturvieta

Vispirms iela, tad galerijas nosaukums – šāds stāsts ir antikvariātam, galerijai Mākslas vēstniecība. «Te strādājam jau desmit gadu. Sākotnēji galerija atradās telpās Ausekļa un Elizabetes ielas stūrī. Iela deva iedvesmu galerijas nosaukumam, jo šajā rajonā atrodas vairākas vēstniecības,» stāsta Mākslas vēstniecības vadītājs Ģirts Grīnbergs. Šis esot viens no trim uzņēmuma veikaliem, bet klusā atrašanās vieta neesot traucēklis. Lielākoties antikvariātā iegriežoties kolekcionāri, kuri zina, ko meklē, un ir ieinteresēti īpaši mērot ceļu līdz Ausekļa ielai. Otra pircēju kategorija, kas skaita ziņā esot nelielāka, ir ļaudis, kuri meklēt kādu īpašu un oriģinālu dāvanu. «Cilvēki šeit dodas ikdienas gaitās. Tūristi ieklīst retāk, galvenokārt tie, kas apmaldījušies, ejot no prāmja uz pilsētas centru, un atraduši Ausekļa ielu. Šo ielu ir vērts apskatīt, te aplūkojamas jūgendstila ēkas. Daļa no tām ir kultūrvēsturiski pieminekļi. Ausekļa ielā netrūkst arī kontrastu – blakus vēsturiskām ēkām atrodas padomju laikā celtā ķieģeļu dzīvojamā māja, ir arī grausti,» teic Ģ. Grīnbergs. Mākslas vēstniecības nelielajās pagrabstāva telpās senu priekšmetu netrūkst – uz galdiem un kumodēm izvietots milzum daudz priekšmetu, sienas rotā gleznas – latviešu vecmeistaru darbi, Krievijas un Eiropas mākslinieku orģinālgleznas. Tur esot tikai tādi priekšmeti, kas senāki par simt gadiem. «Par spīti tam, ka šī nav viena no centrālajām Rīgas ielām, bizness notiek. Kolekcionārus piesaistām arī ar izsoļu organizēšanu. Ievēroju, ka pēdējos gados darbību sākuši citi uzņēmēji. Nezinu, kas šurp vilina vīna veikalus, bet tagad tie jau ir divi. Nesen atvērās arī datoru veikals, bet nedomāju, ka šādam biznesam te ir labākā vieta. Prieks, ka Ausekļa iela dabiskā ceļā attīstās pareizā virzienā – nelieli veikaliņi, modes, skaistumkopšanas saloni un restorāns. Šādiem uzņēmumiem te ir potenciāls,» viņš spriež.

Rīgā plānots nojaukt 18 pašvaldībai piederošus graustus, kā arī piespiedu kārtā nojaukt vai sakārtot sešus privātīpašumā esošus graustus. Šādu Rīgas domes lēmumu akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

Pašvaldībai piederoši grausti ir dažādi angāri, noliktavas, darbnīcas, pagrabi, šķūņi, garāžas u.tml. Būves atrodas avārijas stāvoklī, ilgstoši netiek izmantotas, degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus.

Valmieras ielā 41 atrodas izdegusī dzīvojamā ēka, divi daļēji sabrukuši šķūņi un garāža, to apkārtne nav nožogota un ir brīvi pieejama. Ja divu mēnešu laikā netiks izstrādāta nojaukšanai nepieciešamā dokumentācija un uzsākti demontāžas darbi, tos paveiks par Rīgas pašvaldības līdzekļiem, piedzenot iztērēto naudu no īpašniekiem.

Pilsētas ainavu bojājot arī pamestā dzīvojamā ēka Skaistkalnes ielā 17, kas tāpat nav noslēgta un apdraud apkārtējos, turklāt atrodas pie ielas. Ja īpašnieki mēneša laikā nebūs vērsušies ar iesniegumu par būves nojaukšanas uzdevuma vai plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanu ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, vai četru mēnešu laikā neveiks ēkas demontāžu vai konservāciju, Īpašuma departaments nodrošinās lēmuma piespiedu izpildi apjomā, kas nepieciešams, lai novērstu sabiedriskās drošības un pilsētas ainavas bojāšanu ilgtermiņā. Līdzekļus tāpat piedzīs no īpašniekiem.

Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Rīgā nojauks administratīvo ēku Salaspils ielā 20, sabiedrisko tualeti Garciema ielā 9, garāžas un šķūni Juglas ielā 16 un Miera ielā 45, informē Rīgas dome (RD).

Minētās ēkas pieder pašvaldībai, ilgstoši netiek izmantotas un ir avārijas stāvoklī. To teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām, tās degradē pilsētas estētisko vidi un apdraud apkārtnes iedzīvotājus, tāpēc tās tiks nojauktas – šādu Rīgas domes lēmuma projektu pirmdien akceptēja Pilsētas īpašuma komiteja.

RD norāda, ka kopš pagājušā augusta sakārtots vai nojaukts ir 61 objekts, šāda darbība norisinās vēl ar astoņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes lēmumi par piespiedu sakārtošanu pieņemti par pilsētas teritorijā esošajiem 16 bīstamākajiem privātīpašniekiem piederošajiem graustiem.