Šodien Swedbank pievienojas Norvik Banka uzsāktajai iniciatīvai atklāti runāt par ļaunprātīgajām maksātnespējām, kas kļuvušas jau par nacionālās drošības jautājumu, un publisko SIA Tērbatas biznesa centrs krāpniecības shēmu un tās īstenotājus, informē bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Ļaunprātīgi maksātnespējas gadījumi rada arvien lielāku kaitējumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikas attīstībai. Tā ir šī laika viena no sāpīgākajām problēmām tautsaimniecībā un jau ir kļuvusi par nacionālās drošības apdraudējumu. Krāpšana eksistē arī citās valstīs, tomēr attīstītās valstīs ir mehānismi, kas ļauj to ātri lokalizēt un šos gadījumus neitralizēt. Diemžēl Latvijā šāda sistēma nav izveidota. Swedbank aicina veikt sistēmiskas reformas un atbrīvot tieslietu sistēmu no negodprātīgiem un neprofesionāliem dalībniekiem.

Nozīmīgākā daļa no banku aizdotā ir noguldītāju līdzekļi, tāpēc tie tiek sargāti īpaši rūpīgi. Nav pieļaujamas situācijas, kad kāds noguldītāju līdzekļus piesavinās, un tiesu sistēma pret to ir bezspēcīga. Swedbank ir ļoti būtiska Latvijas finanšu sistēmas sastāvdaļa, jo bankas klientu vidū ir puse no Latvijas ekonomikas.

Fondu pārvaldes kompānijas “EfTEN Capital” pārvaldīto aktīvu apjoms šī gada pirmajās dienās pārsniedzis viena miljarda eiro robežu.

“EfTEN” kopumā pārvalda septiņus fondus, kas veic investīcijas nekustamajos īpašumos Baltijā. Latvijā dažādu “EfTEN Capital” pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nozīmīgu nekustamo īpašumu, to vidū tirdzniecības centrs “Domina”, Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

"“EfTEN” pēc aktīvu apjoma apsteidz tikai obligāto pensiju fondu pārvaldīšanas sabiedrības, un mēs šobrīd esam lielākā fondu pārvaldes kompānija Baltijā. “EfTEN" panākumu noslēpums nav nekas konfidenciāls – par prioritāti vienmēr izvirzījusi mūsu investoru biznesa intereses nevis savējās, un līdz šim mums izdevies būt soli priekšā saviem tuvākajiem konkurentiem. Mēs ceram, ka veiksmes stāsts turpināsies un apņēmīgi strādājam pie tā, lai to panāktu," sacīja “EfTEN Capital Latvia” vadītājs Viktors Savins.

"EfTEN Capital" nodibinājis jaunu komerciālā nekustamā īpašuma fondu, kas ievēros zaļo investīciju principus. Jaunizveidotā fonda pirmais pirkums ir "Danske Bank" biroju ēka Viļņā.

"EfTEN Capital" kopējā pārvaldīto fondu portfelī ir virkne nekustamo īpašumu arī Latvijā, to vidū tirdzniecības centrs "Domina", Berģu loģistikas centrs, airBaltic galvenā mītne un citi biroju un loģistikas kompleksi.

Jaundibinātais "EfTEN Real Estate Fund 5" nekustāmā īpašuma fonds ir alternatīvs, slēgts fonds, kura mērķis ir ikgadējais GRESB (Global Real Estate Sustainability Benchmark) reitings. Šis fonds ir "EfTEN Real Estate Fund 4" pēctecis, kas savukārt šobrīd ir noslēdzis savu ieguldījumu fāzi un kam ir augstākais GRESB ilgtspējas reitings starp īpašumu fondiem Baltijā - četras no piecām zvaigznēm.

Divi lielākie fonda investori ir "EfTEN United Property Fund" un LHV pensiju fondi, kā arī vairāki privāti un profesionālie investori. Privātie investori var ieguldīt "EfTEN Real Estate Fund 5", izmantojot "EfTEN United Property Fund", kas šobrīd veic savas līdz šim lielākās investīcijas un iegulda lielāko daļu neieguldītā kapitāla "EfTEN" piektajā fondā.

Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas lietā aizdomās turētā statuss piemērots vēl vienai personai, informēja Valsts policijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Viņš pats to apstiprināja.

Sastapts policijas vestibilā, Kalinka apliecināja: «Esmu atzīts par aizdomās turamo, un man ir piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.»

Kalinka arī apliecināja, ka izmeklēšanas laikā viņš sadarbosies. To, vai vainu atzīst vai neatzīst, Kalinka un viņa aizstāvis nekomentēja. Arī no citiem komentāriem Kalinka atturējās.

Šodien Zolitūdes kriminālprocesa izmeklēšanā procesa virzītājs atzinis par aizdomās turēto vēl vienu personu, un šai personai kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, informē policija.

Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdijas lietā arhitektu birojam SIA Kubs ir uzlikts mantas arests, apstiprināja Kuba pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Junkers.

Viņš apstiprināja, ka «uzņēmuma sakarā ir aresta lēmums». Plašākus komentārus viņš nesniedza.

Kā ziņots, aizdomās turētā statuss šodien piemērots vēl vienai personai, informēja Valsts policijā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešais aizdomās turētais ir arhitekts Andris Kalinka, kurš ir Zolitūdē sabrukušā lielveikala projekta autors. Viņš pats to apstiprināja.

Šodien Zolitūdes kriminālprocesa izmeklēšanā procesa virzītājs atzinis par aizdomās turēto vēl vienu personu un šai personai kā drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts, informē policija. Tāpat procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par to, ka tiek sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanai vēl vienai juridiskai personai.

Baltijas nekustamo īpašumu fondu pārvaldnieks "EfTEN Capital" par 2,75 miljoniem eiro iegādājies 12 stāvu dzīvojamo ēku tirdzniecības centra "Dole" rajonā, informē kompānijas pārstāvji.

Nākamā gada sākumā plānots sākt īpašuma renovāciju, kurā kopējās investīcijas plānotas aptuveni 7,2 miljonu eiro apmērā.

"EfTEN Capital Latvia" izpilddirektors Viktors Savins norāda, ka "EfTEN Capital" saredz lielu potenciālu Latvijas dzīvojamo māju tirgū.

Iegādātais īpašums ir ceturtais "EfTEN Residential Fund" ieguldījums. Pagājušā gada sākumā Tallinā tika pabeigta Kadakas īres ēka ar 113 dzīvokļiem un šā gada aprīlī Kauņas īres ēka ar 96 dzīvokļiem. Līdz šim lielākais ieguldījums - Viļņas ēka ar 145 dzīvokļiem - tiks pabeigta 2024.gada sākumā.

"EfTEN Capital" ir nekustamo īpašumu fondu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijas reģionā, kas koncentrējas uz ieguldījumiem komerciālajā nekustamajā īpašumā un piedāvā aktīvu pārvaldības pakalpojumus.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Luminor Tērbatas ielā atvērusi jauna koncepta klientu apkalpošanās centru, kura papildus finanšu konsultācijām tiks piedāvātas telpas individuālam darbam, biznesa tikšanām un publiskiem pasākumiem.

Šogad banka investējusi jaunās IT sistēmās, pārveidojusi klientu apkalpošanas centrus un darba vietas, reaģējot uz klientu paradumiem un tendencēm, atklājot centru, stāstīja Luminor vadītāja Kerli Gabriloviča.

Luminor veiktā aptauja liecina, ka 85% klientu Baltijas valstīs bankas pakalpojumus izvēlas saņemt e-vidē.

«Pērn atvērām pirmo Luminor pašapkalpošanās punktu Cēsīs, bet šodien ejam tālāk, atverot durvis jauna koncepta apkalpošanas centram Tērbata, kas būs tikšanās vieta gan vietējiem uzņēmējiem, gan aktīviem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd klientiem arvien svarīgākas kļūst tikšanās vietas – ne tikai ar bankas speciālistiem, bet arī ar saviem biznesa partneriem, un to varēs darīt jaunajā Luminor klientu apkalpošanas centrā,» saka Luminor pārdošanas vadītājs Normunds Rudzītis.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Dizaina papīrlietu veikals "Manilla", investējot 100 000 eiro, atvēris savu pirmo franšīzes veikalu Milānā, Itālijā, informē SIA "Manilla" dibinātāja Linda Lukstiņa.

Jaunajā veikalā pieejams līdzvērtīgs preču sortiments, kāds tas ir abos Rīgas veikalos - papīrlietas, mājlietas, preces bērniem, kā arī dāvanu noformēšanas pakalpojumi.

Viņa atklāja, ka ideja par veikalu ārpus Latvijas ir jau ilgstoši bijusi uzņēmuma plānos. "Šeit arī varēsim labi pārbaudīt iecerēto biznesa modeli, lai jau nākamgad paplašinātu franšīzes tīklu gan Itālijā, gan citās Eiropas valstīs," komentēja uzņēmuma īpašniece.

Vienlaikus "Manilla" paplašina arī savu produktu klāstu ar jaunu dizaina sēriju "Ti Amo, Milano", kas veidota. Patlaban jaunās dizaina sērijas iesaiņojamie papīri un apsveikumu kartītes atrodamas gan Rīgas, gan Milānas veikalu plauktos.

Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.

2014. gada sākums līdz ar eiro ieviešanu nāca ar cerībām uz lielāku ārvalstu tiešo investīciju ieplūdumu, jaunu darba vietu rašanos un mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanos. Tomēr izrādījās, ka eiro nav brīnumnūjiņa, un gada pirmajos deviņos mēnešos ĀTI pieauga vien par 166 miljoniem eiro. Salīdzinājumam var minēt, ka 2013. gadā kopējās ārvalstu investīcijas Latvijā bija 608,9 miljoni eiro, un tām pateicoties tika radītas 1614 jaunas darba vietas. Investīciju šogad bija mazāk, toties ar tām saistītu skandālu – vairāk.

Ne katrām ārvalstu investīcijām ir vienāda ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Vieni investori ceļ jaunas ražotnes, citi pārpērk jau strādājošus uzņēmums, vēl citi iepludina naudu tautsaimniecībā, pērkot nekustamos īpašumus. Tomēr ir arī investīcijas, kuras līdzinās Pandoras lādei, un gaidīto labumu vietā valstij var nest tikai zaudējumus.

Strīdi ap termiņuzturēšanās atļaujām

Politiskajā lauciņā līdzīgi kā iepriekšējos gadus karstus strīdus izraisīja termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšana ārvalstniekiem, ja vien noteiktās cenu robežās iegādāts nekustamais īpašums, investēts uzņēmējdarbībā vai finanšu sektorā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.