2010. gads viens no biežāk locītajiem vārdiem būvniecībā bija dempings.

Latvijā dominēja valsts un pašvaldību pasūtījumi, projekti, ko līdzfinansē no ES fondiem - ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības objekti, tranzītielu projekti, visdažādāko sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti. Turpretī privātie pasūtījumi pēdējos gadus ir gājuši tikai mazumā. Neraugoties uz augsto bezdarba līmeni, būvniekiem sāk trūkt kvalificēta darbaspēka.

Daļa atbirs

Sūri konkurējot par pasūtītājiem, zēla un plauka dempings, un tas veicināja arī pelēkās zonas paplašināšanos. Atsevišķi projekti palikuši nesākti vai darbi aizkavējušies, jo būvnieki nav spējuši pildīt solīto. SIA Skonto būve vadītājs Guntis Rāvis DB iepriekš pieļāva, ka pelēkā zona būvniecībā šobrīd varētu būt ap 50%. Kompānijas, kas savu darbību balstot uz dempingu, ir lemtas iznīcībai. Tā kā būvmateriālu, degvielas cenām u. c. ir tendence pieaugt, līgumi, kas slēgti iepriekš un kuru darbus paredzēts pildīt 2011. gadā, būs ar mīnusiem, viņš izteicās. Pavasari kopumā varētu nesagaidīt trešdaļa uzņēmumu, turklāt arī tādi, kas pilda saistības pret valsti. Tāpat nevietā esot prieks par lētajiem darbiem. Piemēram, nereti kāds ceļu posms tiek nosolīts par puscenu, jārēķinās, ka tur tad būs arī puskvalitāte.

Ekonomikas lejupslīde ir daļēji sakārtojusi būvniecības tirgu, bet vēl nav izskaudusi nodokļu nemaksātājus, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars – Asarovskis.

Tā saukto trekno gadu laikā strauji savairojās dažādas būvfirmas, kas, izmantojot tā laika būvniecības bumu, īsā laikā tika pie pasūtījumiem un guva vieglu peļņu. Sākoties ekonomikas lejupslīdei un krītoties privāto pasūtījumu apjomiem, tās lielākoties bija spiestas bankrotēt, viņš skaidro. Tādējādi, viņaprāt, šobrīd tirgū palikuši spēcīgākie un stabilākie uzņēmumi. Krīze ir daļēji sakārtojusi būvniecības nozari un samazinājusi starpniekfirmu īpatsvaru.

Tomēr lejupslīdes laikā ar maksātspējas problēmām saskārās ne tikai mazās būvfirmas, bet arī lielie uzņēmumi. Krītoties būvniecības apjomiem un apgrozījumam, atsevišķi uzņēmumi bija spiesti pat pārtraukt savu darbību.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Aptuveni 80% būvniecības nozares tirgus dalībnieki esot negodprātīgi nodokļu maksātāji un tieši saistīti ar ēnu ekonomiku, norāda būvmateriālu vairumtirgotājs SIA EBS.

Turklāt arvien biežāk nozarē tiekot izmantots cenu dempings, līdz ar to tiekot apdraudēts nodokļu maksātāju bizness un pat pastāvēšana.

«Šobrīd nozarē valda nenormāls cenu dempings. Man kā godīgam uzņēmējam, kas maksā visus nodokļus, faktiski nav nekādu iespēju uzvarēt konkursā vai iepirkumā, jo visbiežāk viens no faktoriem, kas tiek ņemts vērā ir cena. Taču uzņēmumam, kas maksā nodokļus nav iespējams konkurēt ar uzņēmumu, kas algu maksā aploksnē,» uzsver EBS valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.

Viņš arī piebilst, ja kādreiz par nodokļu nemaksātājiem varēju runāt attiecībā uz t.s. «melnajām brigādēm», tad tagad diemžēl tā esot uzņēmēju ikdienas prakse.

Komerctransporta servisa pakalpojumi šogad varētu sadārdzināties, apkope kļūs sarežģītāka. Iespējamo cenu pieaugumu nosaka ekonomika un augošās energoresursu izmaksas, pauž uzņēmēji. Daudziem tirgus dalībniekiem bažas raisa pelēkās zonas uzņēmumu aktivitātes un apzināts cenu dempings.

Viens no globālā tirgus diktētiem faktoriem ir EURO 6 emisijas standarta dzinēju ieviešana lieljaudas komerctransportam no 2014. gada (transportlīdzekļu reģistrācija ar EURO 5 dzinējiem atļauta līdz 2013. gada beigām). Dzinējiem kļūstot komplicētākiem, sarežģītākas kļūst arī servisa tehnoloģijas, kas no uzņēmējiem prasa investīcijas, pauž SIA Scania Latvia tehniskais direktors Igors Romanovskis. Daudziem mazākiem servisiem, īpaši reģionos, tas nav viegli izpildāms uzdevums. Vispārēja profila t.s. neatkarīgajiem servisiem ir grūtāk sekot līdzi katra ražotāja tehniskajiem jauninājumiem, viņš norāda.

Atmosfēra tirgū starp nopietnajiem un legāli strādājošajiem remontuzņēmumiem ir normāla, vērsta uz savstarpēju izdevīgumu un koleģiālu sadarbību, tā tirgu novērtē SIA Auto Kada AJ direktors Jānis Pols. Viņš gan norāda, ka viens no traucējošajiem faktoriem tirgū ir cenu dempings. «Netrūkst servisu, kas, kā paši reklamē, var visu un par ļoti labu cenu. Kā šādu «labu» cenu var atļauties – vai nu netiek ievērota remonta tehnoloģija, vai tiek taupīts uz materiāla, piemēram, krāsas rēķina, un, pats galvenais – kā tiek veikti maksājumi. Arī par kvalitāti un garantijām daudzos gadījumos vispār nav ko runāt,» saka uzņēmējs.

Dempings būvniecības nozarē šobrīd ir uz kritiskā sliekšņa, un zemākā cena iepirkumu konkursos no vidējās piedāvājumu cenas atšķiras līdz pat 40%, kam nav racionāla pamata, uzskata Andris Asars–Asarovskis, SIA Latvijas Energoceltnieks (būvkompānijas LEC) valdes priekšsēdētājs.

Db.lv ziņoja, ka, neraugoties uz to, ka būvfirma Merks uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas darbu konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par pašas nosolīto cenu. Šis nebūt nav vienīgais gadījums.

«Uzskatu, ka tik būtiskas cenu atšķirības ir viens no pirmajiem signāliem, kam jādara uzmanīgu pasūtītāju. Līdzās dempingam uz nodokļu nomaksas rēķina, viena no izplatītākajām tendencēm, startējot ar ievērojami zemāku cenu, ir, ka jau sākotnēji, visticamāk, tiek apzināti paredzēts vēlāk ar pasūtītāju pārskaņot darbu izpildi, izvēloties vienkāršākus risinājumus, tostarp lētākus materiālus, kas būtiski atšķiras no konkursa materiālos prasītā. Šādas atkāpes nebūtu pieļaujamas, jo nostāda nevienlīdzīgā konkurencē tos būvniekus, kuri, iesniedzot piedāvājumu, paredz un objektīvi norāda izmaksas atbilstoši konkursā iedotajai specifikācijai,» pauž A. Asars–Asarovskis.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa veicis investīciju 800 tūkstošu eiro apjomā, iegādājoties jaunu asfalta tehniku – divus ieklājējus un trīs veltņus.

Jauno tehniku uzņēmums jau sācis izmantot Latvijas ceļu būvē - lidostā Rīga, Ulmaņa gatves rekonstrukcijā, autoceļa P132 Rīga - Jaunmārupe segas rekonstrukcijā, autoceļa A13 Rēzekne – Daugavpils segas rekonstrukcijā, autoceļa E22 Ludza – Terehova segas rekonstrukcijas darbos, autoceļa P62 Krāslava – Madona atjaunošanā un citos.

Uzņēmuma vadība norādījusi, ka veiktās investīcijas jaunās asfalta tehnikas iegādē A.C.B. ļaus turpināt palielināt darbu izpildes kvalitāti un ražību. Jaunās tehnikas ekspluatācija esot par 10- 20% lētāka nekā vecās tehnikas izmantošana.

«Varēsim paveikt lielāku darba apjomu augstākā kvalitātē, veltot tam īsāku laiku. Tas ir īpaši izšķiroši tieši šobrīd, kad ceļu būves nozarē vērojama asa konkurence un cenu dempings,» norādīja A.C.B. Uzņēmumu grupa tehniskais direktors Dzintars Pomers.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) sadarbībā ar Choice Hotels Scandinavia organizē semināru Kā palielināt ieņēmumus, pielietojot agresīvu cenu politikas stratēģiju?.

Seminārs notiks Rīgā, 16. novembrī un to vadīs Karls Uldsberjs (Carl Oldsberg).

Kā vēsta LVRA izpilddirektore Santa Graikste, krīze ir piespiedusi daudzas viesnīcas samazināt cenas, kā rezultātā tās tagad atrodas ļoti zemā līmenī.

«Jautājumi, kuru uzdod viesnīcu īpašnieki ir - kā mēs varam paaugstināt cenas un palielināt ieņēmumus, neaizbaidot prom klientus? Cik kaitīgs ir cenu dempings, lai īstermiņā palielinātu viesnīcu noslogojumu?» norāda S. Graikste.

Karls Uldsberjs sniegs ieskatu ienākumu pārvaldīšanas pamatos un ieskicēs dažas alternatīvas cenu politikas stratēģijas.

Karls Uldsberjs ir ieguvis bakalaura grādu Kornela universitātē ieņēmumu vadības specialitātē. Patlaban viņš ieņem Ienākumu un distribūcijas departamenta viceprezidenta posteni Choice Hotels Scandinavia, kur viņš 2004.gadā bija atbildīgs par Ienākumu pārvaldīšanas programmas ieviešanu 180 viesnīcās.

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Cenu dempings, neatbilstošas kaloritātes porcijas – tās ir tikai dažas no izglītības iestāžu ēdināšanas problēmām, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ēdināšanas organizēšanā un kvalitātes kontrolē problēmas saistās ar dempingu un pelēko biznesu, par ko runā vairākās biznesa nozarēs, bet reāli cīnīties ar to izraisītajām sekām valstiskā līmenī neviens nevēlas, jo ir grūti pierādīt dempingu un analizēt tā izraisītās sekas, skaidro SIA Fazer Amica Latvija rīkotājdirektors Aigars Kaugars. «Mēs zinām, ka valsts ir aprēķinājusi, ka viena pirmklasnieka pilnvērtīga ēdināšana izmaksā 80 santīmu dienā (ieskaitot PVN). Par šādu summu pirmklasnieki tiek ēdināti. Bet ir uzņēmēji, kas apsola 12. klases puišus ēdināt par 50 - 65 santīmiem. Kā tas ir iespējams?» vaicā A. Kaugars.

Fiziskās apsardzes pakalpojumiem 80–85% izmaksu rada tieši darbaspēka izmaksas, tāpēc darbaspēka nodokļu nemaksāšana vai shēmošana var radīt zemu pakalpojuma cenu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēnu ekonomikas problēma apsardzes nozarē ir īpaši aktuāla, intervijā laikrakstam Diena saka apsardzes nozares uzņēmuma Koblenz drošība valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks.

«Vēl viens iemesls, kāpēc oficiāli daudziem parādās neliels atalgojums, ir tāds, ka daļa Latvijas iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības – var būt kredīti, var būt arī nesen aktualizētais uzturlīdzekļu piedziņas jautājums. Tāpēc daudzi ieinteresēti norādīt, ka oficiāli saņem tikai minimālo algu. Tas gan neattiecas vien uz mūsu nozari, bet arī uz citām nozarēm un uz pilnīgi visu līmeņu darbiniekiem,» norāda R.Terniks.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā apsardzes nozarē situācija uzlabojas un pelēkais sektors mazinās, vai arī situācija nemainās?

Es neko nevaru apgalvot, bet rodas iespaids, ka joprojām shēmošana notiek – vai nu maksājot aploksnē, vai arī nemaksājot par virsstundām, nemaksājot par nakts stundām. Pieļauju, ka tiek izmantoti visi legālie shēmošanas līdzekļi, lai samazinātu darbinieku algojumu un tādējādi arī pakalpojuma izmaksas.

Elektrības tarifu kāpums aprīlī daudziem uzņēmumiem var būt graujošs - līdz pat 40%, kas spiedīs celt preču un pakalpojumu cenu, kā arī pārskatīt savus plānus. «Pirmā reakcija, izdzirdot par elektrības cenu lielo kāpumu, ir tāda - viss, čau, slēdzam uzņēmumu ciet... Mums ir divi veikali ar ledusskapjiem, blenderiem, lampām - tās ir ierīces, kas elektrību patērē pietiekami daudz. Būtībā elektrības tarifu kāpums nozīmē, ka mums veikalos būtu jāceļ cenas, bet mēs to saviem klientiem nevaram atļauties nodarīt. Es pat baidos runāt par iespējamām sekām,» Dienas biznesam saka SIA Dārzaugu idille līdzīpašnieks Mārtiņš Reinis.

Auto līzingā atgriežas pirmskrīzes agresija

Latvijas auto līzinga tirgū vērojami pirmskrīzes paņēmieni klientu piesaistē.

Sabiedriskā ēdināšana

Skolēnu ēdināšanā grib kārtību

Cenu dempings, neatbilstošas kaloritātes porcijas - tās ir tikai dažas no izglītības iestāžu ēdināšanas problēmām.

Investors

Izvēlas zaļos uzņēmumus

Izveidoti akciju tirgus indeksi, kas seko līdzi videi draudzīgiem uzņēmumiem un kompānijām, kuras savu biznesu saista ar zaļāku saimniekošanu.

Ārzemēs

Ķīna slāpē ekonomiku

Par savu ietekmi pasaules ekonomiskajā politikā atgādinājusi Ķīna, kuras centrālā banka, lai slāpētu inflāciju un mazinātu ekonomikas pārkaršanas draudus, palielina refinansēšanas likmi.

Pirms gaidāmajām pārrunām, lai censtos mazināt aizvien pieaugošās tirdzniecības nesaskaņas ar Ķīnu, ASV Tirdzniecības ministrija noteikusi valstij 132% muitas tarifus metāla cauruļu importam.

Ministrija norāda, ka Ķīna liela diametra metinātās caurules, kas tiek izmantotas naftas un gāzes ieguves nozarē, pārdod krietni zem godīgās tirgus cenas, un šis cenu dempings negatīvi ietekmē ASV nozari.

ASV pērn no Ķīnas importēja šīs caurules 180 miljonu dolāru apmērā (156,4 miljonu eiro).

Lai arī šis gadījums atšķiras no vairākiem represīviem tarifiem, ko ASV prezidents Donalds Tramps noteicis tūkstošiem Ķīnā ražotu preču, tas ir vēl viens agresīvas taktikas piemērs pret Pekinu, lai censtos aizsargāt ASV nozares un samazinātu valsts ārējās tirdzniecības deficītu.

Vienlaikus ASV konstatējusi, ka arī Kanāda veic šo cauruļu cenu dempingu un valstij tiks piemēroti muitas tarifi 24% apmērā, bet Indijai noteikto muitas tarifu apjoms pārsniegs 50%.

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Pagājušais gads arī lielās būvniecības kompānijas pietuvinājis skarbajai realitātei, ko mazāki uzņēmumi uz savas ādas izjuta jau iepriekš.

Tā kā būvniecības nozarei ir raksturīga inerce, un projekti tiek īstenoti vairākus gadus, 2009. gadā, kad Latvijā «plosījās» krīze, TOP 3 būvkompānijas – Skonto būve, BMGS un RBSSKALS – vēl pamanījās ievērojami palielināt apgrozījumu pretēji notikumiem valsts ekonomikā. 2010. gadā ar apjomu palielināšanu lielās kompānijas vairs neziņo, bet paudušas gandarījumu, ja ir spējušas to noturēt, strādāt ar peļņu.

Latvijas lielākās būvkompānija SIA Skonto būve pērn strādāja ar 73,77 milj. latu apgrozījumu, kas ir par 5,7% mazāk nekā 2009. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 40,2% un bija 2,6 milj. latu, liecina informācija Lursoft. Šādi darbības rezultāti ir ļāvuši kompānijai pārliecinoši saglabāt Latvijas lielākā būvnieka godu. Zināma cīņa izvērtusies par sudraba un bronzas godalgām un atlikušajām vietu uz goda pjedestāla. Būvkomersantu reģistrs liecina, ka līdzīgi apjomi pērn bijuši trim kompānijām: a/s BMGS – 32,9 milj. latu komercdarbībā būvniecībā, SIA Merks – 29 milj. latu un RE&RE – 26,7 milj. latu. Tā kā šis rādītājs tradicionāli nedaudz atšķiras no būvnieku apgrozījumiem (turklāt dažādi katrai kompānijai), gala sadalījums par piekritīgajām vietām nav 100% skaidrs.

SIA Edaks, kam pieder piena pārstrādes uzņēmums Degoles pienotava, patlaban īsteno tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas apstiprināts uz 4 gadiem, liecina Lursoft pieejamā informācija.

2017.gada septembrī Tukuma rajona tiesa apstiprināja uzņēmuma TAP plānu. Aizvadītajā gadā kompānijas apgrozījums sarucis par 62%, ko veicināja klientu skaita kritums. Tajā pašā laikā uzņēmums slēdzis nerentablās tirdzniecības vietas. Kopumā gads noslēgts ar zaudējumiem 92 tūkstošu eiro apmērā.

Kompānijas kopējie aktīvi 2018. gada beigās, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājās par 243279 eiro jeb aptuveni par 10%, ko radīja Krievijas embargo un lielāks piena pārstrādes uzņēmumu cenas dempings Latvijā.

Runājot par uzņēmuma nākotni, valde izstrādājusi priekšlikumus uzņēmuma attīstībai, kas paredz jaunu klientu piesaisti un plāna izstrādi par investora piesaisti.

Lielo degvielas tirgotāju cenas ietekmē tirgus cenu kopumā un līdz ar to arī cenas pie mazākajiem degvielas tirgotājiem, atzīst degvielas tirgotājā Virši-A.

Vienlaikus, kā norāda kompānijā, «teikt, ka trīs lielāko degvielas tirgotāju pašreizējā cenu veidošanas politika tieši traucētu mūsu darbību, nevaram».

Kā ziņots, maija vidū Konkurences padome (KP) ierosinājusi lietu par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem SIA Latvija Statoil, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R darbībās, biznesa portālam Nozare.lv apstiprināja KP pārstāve Inita Kabanova.

Virši-A skaidro, ka jebkurā darbības jomā konkurentu darbība savā ziņā traucē un ierobežo citus tirgus dalībniekus, jo īpaši, ja runā par lielākajiem konkurentiem, bet tas nenozīmējot, ka «viņi dara ko aizliegtu vai negodīgu».

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.

Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.

Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.

"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.

Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.

Apsardzes biznesā, tāpat kā jebkurā nozarē, kas sniedz pakalpojumu, kura cenā lielāko īpatsvaru veido darbaspēka izmaksas, daudzi uzņēmumi darbiniekus nodarbina nelegāli, norāda drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Precīzi pateikt, cik uzņēmumu strādā «pelēkajā» sektorā, nav iespējams, bet tādu ir daudz, uzskata Zālītis. «Tas ir ne tikai apsardzes biznesā, tas notiek arī namu apsaimniekošanā, pārvadājumos un daudzās citās nozarēs. Šajās nozarēs ir liela vēlme kaut ko optimizēt uz nodokļu rēķina,» sacīja Zālītis.

Viņš skaidroja, ka «pelēkajā ekonomikā» strādājošo apsardzes firmu pakalpojumi ir lētāki. «Uz nenomaksāto nodokļu rēķina var ļoti būtiski samazināt cenu. Piemērs, ja valstī ir noteikta minimālā alga un tai pat laikā tās rīkotajos konkursos uzvar pretendents ar cenu, kas ir zemāka par minimālo algu, tad kaut kas nav kārtībā. Tādēļ piedāvātā cena šādos konkursos nevar būt noteicošais,» piebilda Zālītis.

Kreditēšana pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas, kuras turpināsies nākotnē atbilstoši Eiropas Savienības Zaļā kursa izvirzītajām prasībām, taču vēl nav skaidrs, cik ātri un organiski spēsim šīs papildu iespējas implementēt mūsu uzņēmējdarbības vidē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs. Viņš atzīst, ka kreditēšana ir bijusi un būs svarīga sfēra, jo papildu līdzekļi gan kapitālieguldījumiem, gan apgrozāmajiem līdzekļiem ir nepieciešami gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, un pašlaik par naudas pieejamību potenciālie aizņēmēji nevar sūdzēties; vienlaikus ir salīdzinoši zemas aizdevumu procentu likmes un sīva konkurence par labiem klientiem potenciālo aizdevēju – banku – vidū.

Fragments no intervijas

Kas un kā mainījies kreditēšanā?

Nekas nestāv uz vietas, viss plūst un mainās, arī kreditēšanā izmaiņas notika gan pirms 20 gadiem, kad Latvijā darbu sāka Reģionālā investīciju banka, gan ekonomiskās recesijas laikā 2008.–2010. gadā, gan arī 2017. gadā, kad tika uzsākts finanšu sektora kapitālais remonts, un savā ziņā var teikt, ka turpinājums sekos.

Neziņa par pieejamajiem līdzekļiem ceļu būvei un rekonstrukcijai 2014. gadam draud ar dempingu un tiesvedībām nozares uzņēmumu starpā.

Nākamgad, kad tiks izsolīti pēdējie šī plānošanas perioda objekti, izdoma ar sūdzību iesniegšanu var izpausties tāpat kā 2009. gadā, prognozē valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže. Tā kā par līdzekļiem pēc 2013. gada joprojām nav nekādas skaidrības, nākamgad var sākties dempings, atzīst biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs. Konkurcence nopietni saasināsies, piekrīt DB aptaujāto būvfirmu pārstāvji, tostarp ceļu būves firmas Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa.

Nākamgad ceļu būvniecībai tiks novirzīti pēdējie zināmie ES fondu līdzekļi dažādos maršrutos, kas nozarei kopumā būs stipri par maz, tādēļ varētu pieaugt sūdzību skaits ar domu - varbūt izdodas uzvarēt, norāda I. Pāže. Tiesvedības šobrīd gan ir nedaudz samazinājušās, jo gan pagājušajā gadā, gan šogad ceļu būves tirgū ir pietiekams apjoms.