Ministru Kabinets šodien, 10.jūlijā, apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru Kabineta noteikumu projektu Terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtība, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Noteikumi paredz, ka Drošības policijas priekšnieks, pamatojoties uz terorisma draudu analīzes rezultātiem, telefoniski informē iekšlietu ministru par nepieciešamību izsludināt terorisma draudu iespējamībai atbilstošu terorisma draudu līmeni visā valsts teritorijā, apdraudētajā reģionā, tautsaimniecības sektorā vai objektā. Ne vēlāk kā stundu pēc informācijas nodošanas telefoniski Drošības policija informāciju rakstiski nosūta iekšlietu ministram.

Pamatojoties uz Drošības policijas priekšnieka ieteikumu, iekšlietu ministrs nekavējoties pieņem lēmumu par attiecīgā terorisma draudu līmeņa izsludināšanu. Lēmumu noformē rakstiski stundas laikā pēc rakstiskās informācijas saņemšanas no Drošības policijas. Lēmums par terorisma draudu līmeņa izsludināšanu stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja lēmumā nav noteikts citādi.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu.

«Moneyval» ziņojuma par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

«Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

«Latvijai būtu jāturpina uzlabot jaunpieņemtie pasākumi (..), lai nodrošinātu, ka varasiestādes iegūst attiecīgo informāciju par patiesā labuma guvējiem (..) visā juridiskās personas pastāvēšanas laikā,» norāda «Moneyval».

Ziņojumā teikts, ka jāattīsta kontroles sistēmas, kas spēj konstatēt potenciālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības finansēšanas aktivitātes, ņemot vērā Latvijas trūkumus šajā jomā. Vienlaikus jāpalielina uzraudzības iestāžu resursi, kā arī jāpiešķir prioritāte šīs sfēras uzraudzībai.

Reiz par simbolu strauji augošām, no autoritārisma važām brīvām, demokrātiskām valstīm ar brīvu ekonomiku uzskatītā Ukraina ir uz sabrukuma sliekšņa, šādu viedokli pauž The New York Times.

Metāla un ķīmiskā rūpniecība, kas reiz bija Ukrainas ekonomikas mugurkauls atbrīvo tūkstošiem strādnieku. Pilsētās dienām ilgi nav siltumenerģijas un ūdens, jo tās nespēj nomaksāt rēķinus. Iespējama arī Kijevas metro sistēmas apturēšana, novērojuši NYT žurnālisti, kas brīdina – situācija Ukrainā ir drauds arī citām Eiropas ekonomikām un bijušajām PSRS republikām.

NYT uzskata, ka drīz arī Ukrainu var piemeklēt vardarbīgas protesta akcijas līdzīgas tām, kas pāršalca Austrumeiropas valstis janvārī. Piemēram, Kijevā pagājušajā nedēļā cilvēki aizvien vairāk runājuši par sabiedrības augošajām dusmām pret valdību, kas vairāk enerģijas veltot iekšējiem ķīviņiem, nevis valsts vadīšanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma.

To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 «Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai».

Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci).

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tāpat tiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

Lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības, ir izstrādāts jauns likumprojekts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Likuma subjektiem būs pienākums atsevišķos darījumos veikt klienta identifikāciju un klienta izpēti, noskaidrojot patieso labuma guvēju, iegūstot informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību un līdzekļu izcelsmi.

Likumprojekts, ko izstrādāja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ceturtdien, 25. oktobrī, tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat saskaņošanai ministrijās tika nodoti arī grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izskatāmi kopā ar jauno likumprojektu.

Likuma mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tas definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Šodien, 11.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja jauno likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informēja Finanšu ministrija. Tā mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Tāpat tika apstiprināti arī atbilstošie grozījumi Kriminālprocesa likumā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības likumdošanu izstrādātais likums definē to personu loku, uz ko attieksies likuma prasības, klienta identifikāciju un izpēti, ziņošanas kārtību par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, atturēšanos no darījuma veikšanas un tā apturēšanu, uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumus, kā arī īpašās prasības attiecībā uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Likuma subjekti ir kredītiestādes, finanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, komercsabiedrību reģistrācijas pakalpojumu sniedzēji, personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, izložu un azartspēļu organizētāji, personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus. Tāpat likuma prasības attieksies arī uz citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma, transportlīdzekļu, mākslas un kultūras vērtību, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai citu preču tirdzniecību, kā arī starpniecību minētajos darījumos vai pakalpojumu sniegšanu, ja maksājums notiek skaidrā naudā latos vai citā valūtā, kas pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa darījuma veikšanas dienā ir ekvivalenta 15 000 eiro vai lielākam apmēram.

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Latvija nespēs savlaicīgi izpildīt visas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa.

Pēc Kontroles dienesta vadītājas teiktā, Latvija laikā neizpildīs visas «Moneyval» rekomendācijas, tomēr valstij ir jāapzinās riskantās jomas un jāizstrādā to sakārtošanas plāns.

«Pat ja ir riskantas lietas un patlaban secinām, ka vienu vai otru lietu nevaram paspēt izdarīt noteiktajā laikā... Un tā būs - mēs nepaspēsim izpildīt visas »Moneyval« noteiktās rekomendācijas. Mēs nepaspēsim tās izpildīt noteiktā laikā 100%, bet ir jāspēj identificēt problēmas un izstrādāt darbības plānu tuvākajiem gadiem,» uzsvēra Znotiņa.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ka Latvija nespēs atzīt problēmas un to, ka tās esam radījuši paši, Latvija neiegūs starptautisko partneru simpātijas.

Pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupa (FATF) lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.

Šonedēļ Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".

FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.

Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, «Moneyval» rekomendāciju izpilde ļaus «kosmētiski remontēt» finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.

«Ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās «Moneyval» rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,» uzsvēra Kariņš.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi vairākos likumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju izpildi, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā pilnveidos finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības normatīvo vidi un nodrošinās iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) veikt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku liela apjoma pārbaudes saīsinātos termiņos un specifiskās jomās. Tādejādi FKTK būs tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka pienākumu veikt savas darbības pārbaudi, iesaistot trešo personu.

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz trīs būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, tiek pilnveidots sankciju režīms, palielinot to apmēru par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Otrkārt, likumprojekts paredz par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgajai personai izvirzīt tādas pašas profesionālās kvalifikācijas atbilstības prasības, kādas ir izvirzāmas risku direktoram, iekšējā audita dienesta vadītājam un citām kredītiestāžu amatpersonām. Treškārt, likumprojekts paredz palielināt kredītiestādēm piemērojamo maksimālo soda naudu no 10% no iepriekšējā finanšu gada neto ienākumu summas līdz 10% no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem pārskatiem.

AS PrivatBank padome bankas valdē ievēlējusi Kristīnu Matvejevu, kuras kandidatūru valdes locekļa amatam ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informē bankas pārstāvji.

K. Matvejeva turpmāk būs atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu bankā.

K. Matvejevai ir vairāk nekā 14 gadu darba pieredze banku sektorā, strādājot vadošos amatos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

K. Matvejeva ir ieguvusi starptautiski atzītu kvalifikāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā un ir uzskatāma par vienu no Latvijas vadošajām speciālistēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. K. Matvejeva ir Starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedre, kā arī ir ieguvusi kvalifikāciju apliecinošu naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista sertifikātu (CAMS sertifikāts). Tāpat K. Matvejeva ir ieguvusi Starptautiskās atbilstības asociācijas (International Compliace Association) sertifikātu un regulāri piedalās starptautiskos ekspertu pasākumos un konferencēs, kas veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam «Moneyval» noteikusi Lietuvai pastiprinātu kontroles režīmu. Latvijai šādu režīmu «Moneyval» noteica augustā.

«Moneyval» piektdien publiskotā ziņojuma par Lietuvu kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Lietuva saņēmusi vidēju novērtējumu pēc visiem efektivitātes kritērijiem, izņemot starptautisko sadarbību, kurā efektivitāte atzīta par būtisku.

Efektivitāte par vidēju atzīta politikas un koordinācijas jomā, uzraudzībā, preventīvo pasākumu jomā, finanšu izlūkošanā, patiesā labuma guvēju noteikšanā, konfiskācijā, cīņā pret terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ziņojumā norādīts, ka Lietuvas iestādēm jāuzlabo izpratne par naudas atmazgāšanu un cīņu pret terorisma finansēšanu.

Draudi saistībā ar naudas atmazgāšanu Lietuvai rada korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana, konstatē «Moneyval".

Lai novērstu to, ka kredītiestādes var tikt izmantotas noziedzīgu mērķu realizācijai, visām kredītiestādēm ir jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām, komentējot FKTK lēmumu sodīt AS Swedbank, norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Dzelde.

Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) atbalsta godīgu un likumpaklausīgu banku darbību, īpaši nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

LKA aicina bankas, kuru darbībā uzraugošās institūcijas ir identificējušas riskus vai nepilnības, pielikt visas pūles, lai šīs nepilnības novērstu, informē LKA.

LKA apzinās, ka cīņa ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ieņem arvien nozīmīgāku lomu valsts iestāžu un finanšu institūciju darbā. Regulatorā vide finanšu nozares dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē attiecībā uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu kļūst arvien stingrāka un izaicinošāka, jo, lai gan prasības ir bijušas augstas arī agrāk, sagaidāmā prasību izpildes latiņa nemitīgi paaugstinās. Šobrīd vēl aktuālāk izpaužas tas, ka bankām ir rūpīgi jāvērtē savu klientu darbības riski, pretējā gadījumā tām draud nopietnas sekas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka atsevišķām nodokļu maksātāju grupām, saskaņā ar šī gada 13. augustā spēkā stājušos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, līdz šī gada 23. septembrim VID teritoriālajās iestādēs jāsniedz informācija par savu darbību.

To var darīt vai nu brīvā formā, vai pēc VID izstrādātas formas, kas pieejama VID mājas lapas sadaļā „Veidlapas un iesniegumi” – „Darījumu apliecinošie dokumenti” un izdrukātā veidā ikvienā VID nodaļā.

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu informācija par savu darbību jāsniedz šādiem nodokļu maksātājiem:

1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem;

2) neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

Daudzām pasaules valstīm var draudēt jauns islāmistu terorisma vilnis, jo tuvākajā laikā no cietumiem iznāks terorisma atbalstītāji, kas izcieš salīdzinoši nelielus sodus, brīdināja Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Štoks.

Šo situācija var raksturot kā ««Islāma valsts» - versija 2.0», viņš sacīja.

Daudziem terorisma atbalstītājiem piespriesti mazi sodi, nesaistot tos ar konkrētiem uzbrukumiem. Agrīno terorisma atbalstītāju paaudze «pēc dažiem gadiem iznāks brīvībā», brīdināja Štoks.

«Tā kā «Islāma valsts» ir sakauta ģeogrāfiski, šie cilvēki mēģinās pārvietoties uz citiem reģioniem, piemēram, uz Dienvidaustrumāziju vai Āfriku, vai arī paliks Eiropā, lai īstenotu uzbrukumus,» viņš prognozēja.

Cietumiem joprojām ir svarīga loma radikālo ideoloģiju veidošanās procesā, skaidroja Štoks, kā piemēru minot neseno Strasbūras teroraktu.

To pastrādāja 29 gadus vecais arābu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats, kurš atradies policijas redzeslokā un 27 reizes saukts pie atbildības par dažādiem likumpārkāpumiem Francijā, Vācijā un Šveicē.

Plānots, ka 2019.gada 1.jūlijā stāsies spēkā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un likuma «Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas» grozījumi, kuru mērķis ir novērst nedeklarētas un noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas Republikas, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Grozījumi ietver noteikt nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas deklarēšanas nosacījumus uz valsts iekšējās robežas, nosakot pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādāmās informācijas apjomu, šķērsojot valsts iekšējo robežu.

Likuma grozījumos tiks precizēta personas administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu uz valsts robežas un kompetence sodu piemērošanā, kā arī ir precizētas kompetentās iestādes - Valsts ieņēmuma dienesta un Valsts robežsardzes – tiesības pieprasīt personai, aizpildīt skaidras naudas deklarācijas veidlapu, šķērsojot valsts robežu, ja skaidra nauda ir saistīta vai ir pamatotas aizdomas, ka skaidra nauda saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un proliferāciju.

Aktīvāk neapkarojot naudas atmazgāšanu, Latvijai jārēķinās ar attiecīgām ekonomiskām sekām, ceturtdien pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» priekšsēdētājs Daniels Telesklafs.

Atbilstoši ceturtdien publicētajam «Moneyval» ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. «Moneyval» Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Pēc tikšanās ar ministriem un valsts iestāžu vadītājiem Telesklafs uzsvēra, ka Latvijai vēl gana daudz jāstrādā, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanas riskus.

Pēc viņa teiktā, Latvijas normatīvie akti naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā ir gana stingra, tomēr problēma ir šī regulējuma piemērošanā. Tāpēc «Moneyval» īsā laika posmā sagaida labākus rezultātus, kas nozīmē vairāk veiktu izmeklēšanu, vairāk celtu apsūdzību, vairāk iesniegtu lietu tiesās.

Neskatoties uz pozitīvo Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" vērtējumu, iesāktās pārmaiņas ir jāturpina, uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

""Moneyval" jaunākais vērtējums par Latvijas progresu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) prasību iedzīvināšanā ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus būtiski saprast, ka darbs pie finanšu sektora pārmaiņām turpināsies - nevis kampaņveidīgi, bet sistēmiski un regulāri," sacīja Kazāks.

Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā Latvijas institūcijas ir koordinēti paveikušas patiešām iespaidīgu darbu tiesību aktu sakārtošanā un praktisko pasākumu piemērošanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un nebūt nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Caurspīdīgs, ilgtspējīgs un drošs finanšu sektors ir nepieciešams, pirmkārt, jau mums pašiem, un tam ir jākļūst par "new normal" jeb jauno realitāti," teica Kazāks.