Japānas uzņēmēju delegācija pēc "NP Properties" industriālo parku apmeklējuma atzinīgi novērtēja industriālo parku Latvijā sniegtās iespējas. Uzņēmēji atzina, ka Latvijai ir pietiekams potenciāls, lai ārvalstu uzņēmēji no Japānas, kas darbojas Skandināvijas tirgū, apsvērtu iespējas šeit daļēji pārcelt savas ražotnes vai loģistiku.

Uzņēmēji vizītes ietvaros apmeklēja divus industriālos parkus - agrākā RAF teritorijā topošo industriālo parku "NP Jelgavas Biznesa Parku", kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā ar 111 tūkst.kv.m iznomājamo platību, un "Nordic Industrial Park" Olainē, kas ir viens no pirmajiem un šobrīd modernākajiem industriālajiem parkiem valstī.

Industriālajos parkos viesojās 12 Japānas uzņēmēji, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Austrijā un izrādījuši interesi iepazīties ar iespējām ražošanas un loģistikas jomā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Interesanti, ka japāņu uzņēmēji lielu interesi izrādīja par ekoloģijas jautājumiem, kuriem citu delegāciju vizītēs tiek pievērsta daudz mazāka loma. Mūsu speciālisti informēja uzņēmējus par aktivitātēm, kas ļauj mūsu industriālajos parkos nodrošināt vides prasības un samazināt iespējamo apdraudējumu apkārtējai videi. Vēl japāņi lielu vērību pievērsa jau esošajiem nomniekiem un viņu pieredzei, kā arī iespējai esošās telpas ne tikai sagatavot atbilstoši to prasībām, bet arī nodrošināt ar vajadzīgajām tehnoloģijām un to uzstādīšanu."

Šodien lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā "NP Properties" svinēs spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā "Nordic Industrial Park".

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbildīs ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

"Nordic Industrial Park" parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad "NP Properties" sadarbībā ar būvniecības kompāniju "Jaunozols Būve" uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā noliktavu un ražošanas ēku kompleksa būvniecība norisinās veiksmīgi, atbilstoši nospraustajiem termiņiem. Tas nozīmē, ka jau šogad vasarā vairāk nekā 7 tūkst.kv.m modernas ražošanas un noliktavu telpas gaidīs savus nomniekus. Vienlaicīgi tā būs iespēja arī jau mūsu esošajiem parka klientiem paplašināt darbībai nepieciešamās telpas. Jaunais komplekss, kurā ieguldītas vairāk nekā 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērt vid, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos "NP Properties" attīstītajos parkos."

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Eiropas Komisija šodien pieņēma paziņojumu par ES stratēģiju dalībvalstu atbalstam alkohola radītā kaitējuma mazināšanai. Paziņojumā uzmanība tiek vērsta uz kaitīga un bīstama alkohola patēriņa nelabvēlīgu ietekmi uz veselību Eiropā, kas ir aptuveni 195 000 cilvēku nāves cēlonis gadā ES.

Paziņojumā noteiktās prioritātes ir šādas: aizsargāt jauniešus un bērnus; samazināt kaitējumu un nāves gadījumu skaitu, ko izraisa ar alkohola lietošanu saistīti ceļa satiksmes negadījumi; novērst kaitējumu pieaugušo vidū un mazināt negatīvo ietekmi uz ekonomiku; uzlabot informētību par alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību un palīdzēt savākt ticamu statistiku. Eiropas Komisija ir noteikusi jomas, kurās ES var atbalstīt dalībvalstu darbību, lai samazinātu alkohola radīto kaitējumu, piemēram, finansēt projektus, izmantojot sabiedrības veselības un pētniecības programmas, apmainoties ar labu praksi tādos jautājumos kā alkohola lietošanas ierobežošana nepilngadīgo vidū, izpētot sadarbības iespējas saistībā ar informācijas kampaņām vai novēršot transportlīdzekļa vadīšanas gadījumus alkohola reibumā, kā arī citas Kopienas iniciatīvas. Turklāt paziņojumā ir norādīti pasākumi, ko dalībvalstis veic, lai veicinātu labu praksi, ierosināts izveidot ieinteresēto personu forumu "Alkohols un veselība", un noteiktas jomas, kurās ražotāji var dot ieguldījumu, jo īpaši saistībā ar atbildību ietverošu reklāmu un tirdzniecību. Atzīstot dalībvalstu lomu šajā politikas jomā, Eiropas Komisija neplāno ierosināt pieņemt ES līmeņa tiesību aktu.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."

Šodien industriālo parku attīstītājs NP Properties svin spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā Nordic Industrial Park, Db.lv informēja NP Properties izpilddirektoreElita Moiseja.

Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvniecības kompāniju Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Nordic Industrial Park atrodas Olainē un tā kopējā platība ir 14 ha, savukārt iznomājamā - 75 tūkst.kv.m ražošanas un noliktavas un 4800 kv.m biroja telpas.

Industriālajā parkā šobrīd darbojas galvenokārt ražošanas kompānijas, kas pārstāv plastmasas pārstrādes, metālapstrādes, šūšanas un zivju rūpniecības nozares.

Samazinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Rīgā esošajiem industriālajiem parkiem, tas būtu neatsverams atbalsts rūpniecībai, kā arī veicinātu investoru klātbūtni valsts ekonomikā.

Tā uzskata NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, piebilstot, ka samazināta NĪN likme rūpnieciskiem objektiem ir normāla prakse vairums Rietumeiropas valstu.

Viņa informēja, ka tas būtu labs atbalsts laikā, kad nozarē kritums veido 30-40%. Samazinājumam ir vairāki faktori - ražošanas uzņēmumu pārcelšana uz citām valstīm, parku nomnieku maksātnespējas ierosināšana, kā arī telpu nomas maksas samazinājums.

NP Properties Rīgā apsaimnieko četrus industriālos parkus, un NĪN nomaksa ik gadu veido aptuveni 20% no visiem saimnieciskajiem izdevumiem.

Rīgas domes pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis ir ierosinājis samazināt NIN tehnoloģiski -industriālajiem parkiem Rīgā, lai tādējādi paaugstinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju.

Mūsdienīgu industriālo parku tapšanai, kuri veicinātu mazo uzņēmumu attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, tiek lūgts valsts atbalsts. Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija (LTCIA), Nordic Industrial Park un Nordic Technology park vadība šādu lugumu nule nosūtījusi Ekonomikas ministram. Industriālo parku trūkums nesekmē arī bezdarba līmeņa samazināšanu, konkurētspējīgu un inovatīvu produktu radīšanu, reģionālo ekonomisko atšķirību mazināšanu u.c. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša statusa noteikšana industriālajiem parkiem dažādās nacionālajās un reģionālajās attīstības politikās. «Mēs neprasām valstij finansiālu atbalstu — mēs aicinām piešķirt industriālajiem parkiem šo īpašu statusu un to iestrādāt nacionālajos un reģionālajos politikas dokumentos — programmās, koncepcijās utt., piemēram, Latvijas attīstības plānā,» norādīja LTCIA valdes priekšsēdētāja vietniece un Nordic Industrial Park, Nordic Technology Park mārketinga direktore Elita Moiseja. Viņa ieteica atjaunot savulaik Ekonomikas ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras izstrādāto Industriālo parku atbalsta koncepciju, kura toreiz neguva Ministru kabineta akceptu. Tās izstrādāšanā varētu piedalīties ministriju, industriālo parku, starptautisku nekustamo īpašumu aģentūru un pašvaldību speciālisti.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Ekonomikas ministrija atkārtoti mēģinās caur valdību bīdīt atbalsta atņemšanu vecākajiem vēja parkiem .

Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tajā paredzēti divi grozījumi – ieviest terminētu atbalsta laiku (20 gadi) elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) virzīja atbalsta noņemšanai 15 vēja parkus, bet tagad no saraksta izņemts SIA Impakt piederošais vēja parks Užavā.

«Šis komersants sākotnēji gatavotajā informatīvajā ziņojumā bijis iekļauts kļūdaini, jo tas jau iepriekš mainījis atbalsta formu, līdz ar to šajā pulkā tas nevar būt,» DB norādīja EM sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena. DB jau rakstījis, ka, mainot atbalsta formu, no atbalsta atņemšanas pamanījies izsprukt arī visvecākais vēja parks Latvijā, kas pieder a/s Latvenergo un atrodas Ainažos.

Joprojām visnegatīvākais ar iestāšanos ES saistītais faktors Latvijas sabiedrībai ir cenu celšanās, un iedzīvotāju prognozes attiecībā uz cenu paaugstināšanos nākotnē ir vienas no pesimistiskākajām.

Latvijas iedzīvotāji arvien pozitīvāk raugās savas valsts kā Eiropas Savienības dalībvalsts nākotnē - gada laikā divreiz ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu dzīves līmenis uzlabosies arī turpmāk. Turklāt Latvija krasi izceļas ar savu optimismu visu jauno ES dalībvalstu vidū tādā jautājumā kā iedzīvotāju iespējas atrast darbu gan ES, gan pašu valstī.

Šādi secinājumus ir ieguvusi starptautiskā pētījumu kompānija GfK Custom Research, aptaujājot kopā 7320 respondentus deviņās valstīs, kuras pievienojās ES 2004.gada 1.maijā. Jau trešo gadu rīkotās aptaujas mērķis ir noskaidrot, kā jauno dalībvalstu iedzīvotāji vērtē situāciju valstī pēc pievienošanās ES un kā prognozē savas valsts attīstību turpmākajos piecos gados.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) veiktais pētījums liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas un uzņēmumiem telpas nodrošina 23 industriālie parki ar kopējo platību 460 ha. Parku attīstītāji atzīst, ka veiksmīgu parku attīstību kavē augstās būvizmaksas un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet ēku kopplatības.

Tāpat par nozīmīgu kavēkli parku attīstībai tika minēts sarežģītais un birokrātiskais komunikācijas tīklu izveides process, ko ietekmē kvalitatīvu teritorijas plānojumu un valsts atbalsta trūkums.

Reāli darbojošos industriālo parku kopējā teritorijas platība ir 460 ha, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par gandrīz 110 ha (2006. gadā 350 ha). Šajos parkos iznomājamā telpu platība ir ap 1 000 000 kv.m., no kuriem vairāk nekā pusi veido NP Properties industriālie parki (57 ha).

Pēc kopplatības lielākie industriālie parki Latvijā ir Dominante (65 ha), Dommo (58 ha), NP Industrial Village (55 ha), kas visi ir tā dēvētie jaunizveidojamie industriālie parki. No attīstības stadijā esošajiem projektiem lielākais ir Bauskas pašvaldības attīstītais industriālais un loģistikas parks (100 ha).

2008. gada pirmajos deviņos mēnešos AS Rīgas dzirnavnieks apgrozījums ir sasniedzis 15.5 miljonus latu, liecina AS Rīgas dzirnavnieks finanšu rādītāji.

Pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu laikā tika sasniegts apgrozījums 10.5 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā cenu kāpumu, pēc patreizējiem pārdošanas rezultātiem tiek konstatēts, ka 2008. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums ir palielinājies par 48% salīdzinājumā ar 2007. gada attiecīgo periodu.

AS emRīgas dzirnavnieks/em apgrozījums aug par 48 %Pagājušo gadu AS Rīgas dzirnavnieks noslēdza ar 15.7 miljonu latu apgrozījumu, uzrādot ievērojami labākus rezultātus nekā iepriekšējos četros darbības gados. Kā prognozē uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons, 2008. gada kopējais apgrozījums sasniegs 20.3 miljonus latu, tādējādi nodrošinot 29% pieaugumu.

Pie vēja parkiem jūrā visticamākais tik drīz netiks tie uzņēmēji, kuriem vēl pagājušogad valdība deva zaļo gaismu jaunu enerģijas jaudu ieviešanai, ziņo raidījums De facto.

Tolaik tas, ka normatīvie akti neparedzēja, kā jūras teritorijā šādi projekti attīstāmi, netraucēja veiksmīgi virzīties vēja parku projektiem. Tagad gan ekonomikas ministrs Artis Kampars attapies, ka sistēma no sākuma tomēr jāsakārto un tikai tad var uzņēmējiem dot atļaujas. Tikai šobrīd jau pastāv risks, ka valsts tiks ierauta garā tiesvedībā.

Baltijas jūru vēja parku celtniecībai nolūkojuši četri uzņēmēji, divi no tiem – JK Energy un Baltic Wind Park (BWP) – arī bija tikuši salīdzinoši tālu. Pagājušā gada novembrī Ekonomikas ministrija raidījumam apgalvoja, ka dažu nedēļu laikā šie uzņēmumi saņems atļaujas izpētes un pēc tam arī būvniecības uzsākšanai. Tomēr ne viens, ne otrs atļaujas nav saņēmuši, un rādās, ka tik drīz arī nesaņems.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Uzņēmēji piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus par 2007. gadu. Par saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām maksājumā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) summas ir ievērojami mainījušās, jo no 2007. gada 1. janvāra tas tiek aprēķināts, par pamatu ņemot ēku kadastrālo, nevis bilances vai inventarizācijas vērtību, kā tas bija iepriekšējos gados.

Db (11.12.2006.) jau vēstīja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās līdz ar NĪN aprēķināšanas kārtības maiņu, prognozētie nodokļa ieņēmumi pieauguši pat par 5456%, bet dažās samazinājušies par vairāk nekā 90%. Jāņem arī vērā, ka uzņēmēju NĪN maksājumus par saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām ietekmē ne tikai nodokļa aprēķināšanas kārtības maiņa, bet arī Valsts zemes dienesta aprēķinātās ēku kadastrālās vērtības izmaiņas.

Nepatīkami pārsteigti

Tā, piemēram, SIA Solo Rīga aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām Rīgā, Maskavas ielā, pieaudzis par teju 380%, proti, no 5153.97 Ls 2006. gadā līdz

9. augustā Liepājā viesojās Latvijas vēstnieks Dānijā Andris Razāns un Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras pārstāvis Dānijā Gints Jaunums, lai pārrunātu Liepājas ekonomiskās intereses Dānijā un vēstniecības iespējamo palīdzību abpusēju kontaktu veicināšanā starp Liepājas un Dānijas uzņēmējiem. Pilsētā šobrīd darbojas vairāki dāņu uzņēmumi. Piemēram, SIA “Pumac” bijušā gaļas kombināta vietā izveidotajā biznesa centrā darbību sākuši vēl četri dāņu uzņēmumi, radot pilsētai vairāk nekā 300 jaunas darba vietas. Dāņu uzņēmēji kopš 1997. gada bijuši vieni no aktīvākajiem ārvalstu uzņēmējiem Liepājā. No ārvalstu uzkrātajām investīcijām Liepājā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā dāņi pērn ieguldījuši 18 %. 2004. gadā Dānija palielināja savas investīcijas par 0,2 milj. Ls jeb 6%. Sarunas dalībnieki arī atzina, ka kopīgi jāstrādā pie jaunu prāmju līniju izveides un Liepājas lidostas iespēju izmantošanas biznesa kontaktu veicināšanā ar Dāniju. Savukārt Liepājas un Latvijas uzņēmējiem šis ir izdevīgs brīdis ieiešanai Dānijas tirgū, un vēstniecība to var veicināt, atzina tikšanās dalībnieki. A.Razāns informēja par Latvijas vēstniecības ieceri tuvākā gada laikā sarīkot Latvijas dienu Dānijā, kur savs stends varētu būt arī Liepājai. Tika pārrunāta arī iespēja sarīkot Dānijas žurnālistu vizīti uz Liepāju, lai parādītu pozitīvās pārmaiņas pilsētā pēdējo gadu laikā, iepazīstinātu ar SEZ un ostas attīstību, topošajiem industriālajiem parkiem utt. Latvijas vēstnieks Dānijā A.Razāns apmeklēja Liepājas ostu, uzņēmumus SIA “Pumac”, dzalzsbetona rūpnīcu “MB Betons”, ražotni “Aile grupa” Cukura ielā.