Uz bankrota sliekšņa stāvošā Lietuvas lidsabiedrība flyLAL nolēmusi lauzt janvāra sākumā noslēgto vieošanos par 100% akciju pārdošanu Šveices fondam Swiss Capital Holding (SCH).

«Kompānija ir sākusi līguma laušanas procedūru ar Swiss Capital Holding,» teikts flyLAL paziņojumā. Tajā lidsabiedrības vadītājs Vitauts Kaikaris norāda, ka Šveices fonds, parakstot vienošanos, apstiprināja savus nodomus investēt Lietuvas kompānijā, taču nav pildījis savas saistības un nav laikā veicis maksājumu. «Tāpēc, ka potenciālais Lietuvas aviokompānijas investors nav izpildījis savas saistības, flyLAL aptur savu darbību un neizslēdz bankrota iespēju,» uzsver Kaikaris. «Mēs to darām tāpēc, lai novērstu turpmāku parādu palielināšanos un kreditoru stāvokļa pasliktināšanos.»

Šodien, 30.05.2011., Rīgas apgabaltiesai jālemj, vai atstāt spēkā flyLAL prasību par lidostas Rīga un airBaltic mantas apķīlāšanu 40 milj. Ls vērtībā, šodien raksta Dienas bizness

Lietuvas bankrotējušās aviosabiedrības flyLAL prasība pret lidostu Rīga un airBaltic savas absurditātes dēļ varētu likt smieties, ja vien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī jau nebūtu atzinusi Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu. No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Nevar izslēgt, ka arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir jau otrā instance šīs lietas izskatīšanai Latvijā, atstās spēkā 2008. gada 31. decembrī pieņemto Viļņas apgabaltiesas spriedumu. Tas iespējams, jo, atbilstoši ES tiesību normām, ES dalībvalstu kompetentās iestādes nolēmums izpildāms arī citās ES dalībvalstīs, to pēc būtības vairāk nepārskatot. Ja šis tiesas lēmums netiktu tālāk pārsūdzēts, tas nozīmētu, ka divi Latvijas aviācijas stūrakmeņi – Starptautiskā lidosta Rīga un nacionālā aviokompānija airBaltic nonāktu lietuviešu kontrolē. Ar apķīlātu kustamo un nekustamo mantu, kas atbilst gandrīz pilnai lidostas Rīga aktīvu vērtībai vai tam finanšu ieguldījumam, ko pērnā gada nogalē no valsts saņēma airBaltic, Lietuvas puse varētu brīvi diktēt lidostas Rīga un airBaltic attīstību. Turklāt, tā kā pēc flyLAL bankrota lēmumus pieņem flyLAL kreditori, no kuriem lielākais ir tagad arī jau maksātnespējīgās Snoras bankas administrators, visas kārtis palēnām būtu viņa rokās. DB jau rakstīja, ka Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti. Lai segtu savus zaudējumus, ko flyLAL aplēsa 40,7 milj. Ls vērtībā, Lietuvas tiesa kā iespējamās flyLAL tālākās prasības nodrošinājumu pieprasīja arestēt Starptautiskās lidostas Rīga un airBaltic kustamo un nekustamo īpašumu. airBaltic pārstāvji šādu flyLAL argumentāciju sauc par nonsensu.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga svētdien (26. oktobrī) aizturējusi Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL reisu uz Viļņu, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga iesniedza Lietuvas lidsabiedrības FlyLAL gaisa kuģa kapteinim atkārtotus rēķinus. Līdz brīdim, kamēr FlyLal nebūs veikusi minēto rēķinu apmaksu VAS Starptautiskā lidosta Rīga aizturēja lidsabiedrības reisu Nr.TE709 uz Viļņu.

FlyLAL lidmašīna ieradās starptautiskajā lidostā Rīga 25.oktobrī pulksten 23.50, un saskaņā ar sarakstu tai bija jāveic atpakaļreiss no Rīgas uz Viļņu 26.oktobrī pulksten 6.35.

Šis bija piespiedu solis, ņemot vērā FlyLAL izvairīšanos apmaksāt rēķinus par lidsabiedrības lidmašīnu virszemes apkalpošanu starptautiskajā lidostā Rīga. Ņemot vērā, ka FlyLAL un VAS Starptautiskā lidosta Rīga līgums ir konfidenciāls, un tā noteikumi nav izpaužami trešajām pusēm, VAS Starptautiskā lidosta Rīga nav tiesību izpaust parādu apmēru, taču tas ir būtisks, norāda M. Langrāts.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa nolēmusi, ka ar Lietuvas tiesas lēmumu var arestēt aviokompānijas airBaltic un Rīgas lidostas īpašumu 200 miljonu litu (57,92 miljonu eiro) vērtībā, vēsta portāls Delfi.lt.

Tiesa šādu lēmumu pieņēmusi 23.oktobrī, un tas paver durvis bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) kreditoriem prasīt zaudējumu atlīdzināšanu 200 miljonu litu apmērā par iespējamo airBaltic negodīgo rīcību, paziņoja FlyLAL administrators Aurimans Valaitis.

Pēc viņa teiktā, tagad ir jāsagaida Latvijas Augstākās tiesas lēmums un jāveic darbības īpašuma arestam Latvijā.

Starptautiskajā lidostā Rīga portālam Nozare.lv norādīja, ka Latvijas Augstākā tiesa bija vērsusies ES tiesā ar prejudiciāliem jautājumiem par to, kā interpretējama ES regula par citas dalībvalsts tiesu nolēmumu atzīšanu. Latvijas tiesās flyLAL atsaucas uz šo regulu, lūdzot izpildīt Lietuvas tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu. ES Tiesa Latvijas Augstākajai tiesai ir sniegusi atbildes par regulas interpretāciju, līdz ar ko Augstākā tiesa atsāks lietas izskatīšanu, lai pieņemtu lēmumu pēc būtības.

Augstākā tiesa (AT) trešdien atjaunoja tiesvedību strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību flyLAL-Lithuania Airlines (flyLAL) un starptautisko lidostu Rīga, kā arī nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai.

Kā aģentūrai LETA norādīja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šodien tiesas sēdē tika skatīti vairāki lietas dalībnieku pieteiktie lūgumi. Tiesa apmierināja lidostas lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu.

Lidosta un airBaltic lūdza apturēt tiesvedību lietā sakarā ar pieteikuma iesniegšanu Viļņas apgabaltiesā par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Šos lūgumus tiesa noraidīja.

Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt tiesai pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Krahu piedzīvojusī Lietuvas lidsabiedrība flyLAL ir griezusies Viļņas apgabaltiesā, cerot atgūt licenci lidojumu veikšanai, kura patlaban ir apturēta.

Tas teikts flyLAL paziņojumā presei.

Aviokompānija apgalvo, ka ne Lietuvas Civilās aviācijas administrācija, ne Transporta un komunikāciju ministrija nav pietiekami pamatojušas savu lēmumu apturēt kompānijas darbības un lidojumu licenci. flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris paziņojumā norādījis, ka kompānija nav saņēmusi no šīm institūcijām nekādus norādījumus par trūkumiem lidojumu drošībā, kas kalpotu par pamatu licences apturēšanai.

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Elišijus Masjulis paziņojis, ka iespējamais flyLAL bankrots ir devis triecienu visai valstij, taču, ja lidsabiedrības vadība veiks savlaicīgus pasākumus, kompānija varētu turpināt darbu, vēstī portāls delfi.lt, atsaucoties uz ministra teikto intervijā laikrakstam Lietuvos Žinios pagājušajā nedēļā.

Pēc sešiem gadiem arī Latvijas valsts amatpersonas beidzot gatavas iejaukties absurda juridiskā kāzusa risināšanā, kas rada draudus Latvijas aviācijas sektora pastāvēšanai.

Acīmredzot bija jāsagaida Eiropas Savienības tiesas lēmums, kas dod zaļo gaismu visai absurdam Lietuvas tiesas pieņemtam lēmumam, lai arī Latvijas atbildīgie politiķi beidzot sāktu kustēties. Runa ir par bankrotējušas Lietuvas aviokompānijas flyLAL prasību, kuras nodrošināšanai paredzēta Starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic mantas aprakstīšana 60 miljonu eiro vērtībā. Tikai tagad premjere Laimdota Straujuma LNT raidījumā saka, ka vērsīsies pēc palīdzības Eiropas Komisijā, Latvijas Ārlietu ministrija ir nosūtījusi notu Lietuvai, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir gatavs pret Lietuvu izmantot visus juridiskos rīkus, lai flyLAL prasību pret abiem Latvijas flagmaņiem – lidostu Rīga un airBaltic – atceltu. Lieliska mobilizācija augstākajā valsts līmenī, tomēr jājautā – kāpēc tas notiek tikai tagad?!

Lietuvas lielākā lidsabiedrība flyLAL, kura ieslīgusi finansiālās grūtībās un ir pārtraukusi lidojumus, iesniegusi tiesā prasību par bankrotu, šodien raksta Dienas bizness.

«Mēs meklējām visus iespējamos veidus, lai turpinātu darbību, bet tā kā vairs nevarējām veikt lidojumus un nesaskatījām iespēju atjaunot darbību, bijām spiesti griezties tiesā ar prasību par savu bankrotu,» skaidroja flyLAL ģenerāldirektors Vitauts Kaikaris. Pēc viņa vārdiem, tas bijis «vienīgais pareizais lēmums». Lidsabiedrības vadītājs izteicis nožēlu, ka notikušais «sāpīgi skar kompānijas pasažierus, darbiniekus un biznesa partnerus».

Tikmēr Lietuvas transporta ministrs Eligijus Masjulis ir izveidojis darba grupu lidsabiedrības darbības novērtēšanai. Viņš solījis, ka valsts centīsies noskaidrot, vai flyLAL bankrots nav veicināts tīšām, un nepieciešamības gadījumā vērsīsies Ģenerālprokuratūrā.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, ar kuru apķīlāta starptautiskās lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas airBaltic manta 40 milj. Ls apmērā. Lidostas Rīga blakus sūdzība par nelabvēlīgo lēmumu tiesa noraidīja.

Šo lēmumu gan vēl var pārsūdzēt 30 dienu laikā. Jāatgādina, ka pret lidostu un airBaltic vērsās Lietuvas bankrotējusī aviosabiedrības flyLAL. DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šī gada 19. janvārī atzina Lietuvas tiesu spriedumu par spēkā esošu.

No šī sprieduma izriet, ka flyLAL ir tiesības pēc prasības nodrošinājuma pret Lidostu Rīga un airBaltic vairāk nekā 40 milj. Ls apmērā. Lietuvas tiesu lēmums tika pieņemts pēc lietuviešu aviokompānijas flyLAL pieteikuma, kurā minēts, ka savulaik – līdz 2009. gadam – lidostā Rīga piemērotā atlaižu politika airBaltic veicinājusi negodīgu konkurenci Baltijas aviācijā un tādējādi arī flyLAL bankrotu, jo, pateicoties pat 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga, airBaltic Lietuvas tirgū varējis startēt ar ievērojami zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Bankrotējušās Lietuvas lidsabiedrības flyLAL vietā uzņēmumu grupas flyLAL Group īpašnieki ierosinājuši veidot jaunu nacionālo aviokompāniju valsts paspārnē, vēsta Lietuvas televīzijas raidījums Panorāma.

Valstij ne vien vajadzētu investēt šai pasākumā nodokļu maksātāju naudu miljoniem litu apmērā, bet arī piešķirt lielas atlaides daļēji privātajai kompānijai, televīzijai paudis viens no kompānijas īpašniekiem, flyLAL Group valdes loceklis Ģedimins Žiemelis.

Veidojot jaunu nacionālo lidsabiedrību, viņš ieteicis par pamatu izmantot rentablo flyLAL meitsabiedrību flyLAL Charters, kas no tās atdalījusies vēl pirms bankrota.

Jaunā kompānija vēlētos ne vien simtprocentīgas atlaides Viļņas lidostā, kas būtu paredzētas vienīgi tai, bet arī slēptas dotācijas no rentablā uzņēmuma Oro navigacija 15 milj. litu apmērā un ekskluzīvas tiesības bez jebkādas konkurences veikt pārvadājumus no Viļņas maršrutos, kādi būtu vajadzīgi valstij. Tam flyLAL Group juristi esot atraduši pamatojumu Eiropas Savienības (ES) konkurences direktīvā.

Lietuvas valsts nolēmusi nepieņemt finansiālās grūtībās nonākušās lidsabiedrības flyLAL-Lithuania Airlines piedāvājumu pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un izpirkt akciju kontrolpaketi (51%) par vienu litu (0.204 latiem).

Par to vakar paziņoja Lietuvas satiksmes un komunikāciju ministrs Eligijs Masjulis.

«Sanemuši atbildi no valsts, keramies pie citiem lidzekliem. Apsveram vairakus risinajumus un par tiem zinosim,» sacija flyLAL generaldirektors Vitauts Kaikaris. Īpaši izveidotā ministrijas darba grupa nolēmusi, ka valsts «neuzņemsies atbildību par smago situāciju, kas izveidojusies privātā kompānijā», paziņoja ministrs preses konferencē. «Mēs izvērtējām situāciju un nolēmām, ka flyLAL stāvoklis gada laikā ir ļoti pasliktinājies. Pēc manām domām, tas ir ļoti novēlots piedāvājums - to vēl varēja apspriest septembrī - oktobrī,» viņš secināja. Pēc Masjuļa vārdiem, līdz ar lidsabiedrības iegādi valstij būtu jāuzņemas atbildība par kompānijas finansiālajām saistībām. «Mūsu atteikums nozīmē, ka tālākais uzņēmuma liktenis noskaidrosies ļoti drīz,» viņš teica. Tomēr viņš apsolīja, ka ministrija pieliks visas pūles, lai pat bankrota gadījumā aviopārvadātājs izpildītu saistības pret pasažieriem.

Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Līdz ar Viļņas apgabaltiesas uzlikto arestu airBaltic īpašumiem, aviokompānija grasās samazināt reisu skaitu Lietuvā, palielinot reisu skaitu Rīgā.

«Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» reaģējot uz Lietuvas tiesas lēmumu uzlikt arestu airBaltic īpašumiem, uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks — tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem.Pilnībā no Lietuvas tirgus gan airBaltic neaizies un savu bāzi Viļņā neslēgs. «Mēs nepametīsim Lietuvas tirgu, tomēr reisu skaits noteikti samazināsies,» uzsver airBaltic prezidents Bertolts Fliks - tuvākajā laikā tikšot slēgta daļa no nerentablajiem Viļņas maršrutiem. Vienlaikus līdz gada beigām tikšot atklāti pieci jauni reisi no Rīgas uz citiem galamērķiem. Tāpat parādījušās spekulācijas, ka airBaltic turpmāk varētu Lietuvā operēt caur Kauņas lidostu. Šobrīd Lietuvas tirgus ienes ievērojamu daļu no airBaltic ienākumiem - no Viļņas Latvijas aviokompānija apkalpo 20 maršrutus, kamēr no Rīgas 47 maršrutus.

Rīgas lidostas un piekoptās atlaižu politikas dēļ Lietuvas nacionālā aviokompānija flyLAL sākot ar 26. oktobri pārtrauks reisus no starptautiskās lidostas Rīga.

Viņš norādīja, ka airBaltic un flyLAL apkalpo vienu un to pašu pasažieru mērķa grupu, taču nesaņemot tādas pašas atlaides kā airBaltic, Lietuvas nacionālā lidsabiedrība nespēj konkurēt ar labākas pozīcijas izkarojušo airBaltic.

Sarunas sākumā G. Ziemelis gan teica, ka flyLAL lidostu Rīga pamet tikai uz ziemas sezonu. Tikai, atbildot uz atkārtotiem jautājumiem, viņš atzina, ka viņa vadītā kompānija lidojumus no Rīgas nolēmusi pārtraukt uz nenoteiktu laiku.

Starptautiskās lidostas Rīga pārstāvis Mārtiņš Langrāts komentārus par flyLAL lēmumu atteicās sniegt.

Tuvu bankrotam esošā Lietuvas aviokompānijas FlyLAL potenciālais pircējs esot Šveices finanšu un investīciju kompānija Swiss Capital Group. Tā ziņo Lietuvas biznesa avīze Verslo žinios. FlyLAL pārstāvji izskanējušo informāciju gan neapstiprina, un arī Db šo jautājumu komentēt nevēlējās.

Ar potenciālajiem investoriem tiekot uzturēts kontakts, un konkrētāki rezultāti būšot zināmi tuvāko nedēļu laikā. Vienlaikus gan Lietuvas aviokompānija pieļauj iespēju pārtraukt lidojumus no Viļņas lidostas un savu darbību pārcelt ārpus Lietuvas robežām.

Iepriekš jau Lietuvas aviokompānija mēģināja vērsties pie Lietuvas valdībā ar piedāvājumu valstij pārņemt uzņēmumu savā kontrolē un nopirkt 51% kompānijas akciju par vienu litu, taču piedāvājums tika noraidīts.

Jau šobrīd lidsabiedrība sākusi samazināt reisu skaitu.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem Viļņas lidosta pārtrauca apkalpot daļu aviokompānijas FlyLAL Lithuanian Airlines reisus, jo kompānija nav norēķinājusies par milzīgajiem parādiem, kas krājušies jau kopš augusta. No otrdienas pārtraukti lidojumi uz Stambulu, no trešdienas uz Parīzi, savukārt no nākamās nedēļas FlyLAL vairs nelidos uz Romu. Samazināts arī reisu skaits uz Milānu un Frankfurti. Aviokompānija ir parādā lidostai ap 6 milj. eiro.

Lietuvas aviokompānija flyLAL bankrotēs jau ziemā. Tā uz laikraksta Bizness&Baltija jautājumu, kādi ir pēdējie jaunumi airBaltic un flyLAL strīdā, atbildējis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, piebilstot, ka "nebūs aviokompānijas, nebūs problēmas".

Ministrs norādījis, ka par FlyLAL bankrotu liecinot vairāki fakti. Proti, Rīgas lidosta tiek attīstīta uz tranzīta reisu rēķina, kas netiek darīts Viļņā. Lietuvas vietējā aviopārvadājumu tirgū ir kritums. Jau iepriekš piedāvāts iegādāties flyLAL, bet Latvijas puse atteikusies, un lietuvieši nolēmuši "uztaisīt skandālu", skaidro A. Šlesers.

Lietuvas aviokompānija flyLAL, kas šī gada sākumā agresīvi iegāja Igaunijas tirgū, nolēmusi ziemas sezonā pārtraukt savu darbību valstī, ziņo BBN.

flyLAL ziemas periodā neveiks lidojumus maršrutā Tallina - Viļņa. Aviokompānija atpirks no pasažieriem jau iegādātās aviobiļetes, kuras jau pārdotas uz lidojumiem ziemas periodā, vai apmainīs tās pret citām.

Lietuvas aviokompānija norāda, ka ziemas periodā pieprasījums pēc lidojumiem caur Viļņas lidostu ievērojami samazinās, un tāpēc flyLAL ir spiests pārtraukt lidojumus šajā sezonā.

Pēdējais lidojums no Tallinas uz Viļņu tiks veikts šī gada 24. oktobrī, norāda flyLAL.

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.