Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Nenoliedzami, nodarbošanās ar fiziskajām aktivitātēm nāk par labu gan fiziskajai, gan psihiskajai veselībai. Ir pierādīts, ka regulāra sportošana paaugstina laimes hormona līmeni. Vairāk par fizisko aktivitāšu iespējām iekštelpās lasi raksta turpinājumā!

Fiziskās aktivitātes iekštelpās

Ja iepriekš ar sportu nodarbojies maz vai neregulāri, vislabāk sākt ar iekštelpu treniņiem. Taču, lai treniņi iekštelpās sagādātu patiesu prieku un aizrautību, ir būtiski ņemt vērā pāris nozīmīgus faktorus:

• vieta, kur sportot. Primāri ir svarīgi saprast, kur trenēties. To var darīt gan sporta klubā, gan gan mājās, ārā vai kādā citā vietā.

• mērķis un vēlamais rezultāts. Uzsākot trenēšanos, ir jābūt skaidrai vīzijai, kāpēc to dari. Tā var būt, piemēram, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem, ķermeņa uzturēšana formā vai gandarījuma un pozitīvu emociju gūšana.

• izvēlies aktivitātes. Apmeklē dažāda veida treniņus, lai saprastu, kurš no tiem Tevi uzrunā visvairāk.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir izsludinājis pieteikšanos jau uz trešo pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCAMP” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Iepriekšējos divos apmācību moduļos mācības sekmīgi noslēdza vairāk nekā 60 dalībnieku.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kur speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā.

“Milzīgā interese, kas bija, izsludinot pirmo “Tele2 BŪTCAMP” apmācību moduli, mūs pat nedaudz pārsteidza un parādīja, ka daudziem ir vēlme apgūt vai papildināt zināšanas pārdošanā,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

“Mūsu izveidotai pārdošanas skolai faktiski ir divi mērķi. Viens – lai risinātu darbaspēka jautājumu mums ļoti svarīgā jomā, un otrs – veikt zināmā mērā sociālo funkciju, bez maksas sniedzot zināšanas tiem, kuri vēlas apgūt savā dzīvē jaunas zināšanas, kas varētu noderēt nākotnē. Zināšanas, ko iegūst “Tele2 BŪTCAMP” dalībnieki, noteikti būs vērtīgas arī tiem, kas tālāk savu karjeru pārdošanā neveidos, jo dažādas pārdošanas prasmes mūsdienās ir nepieciešamas gandrīz ikvienā dzīves situācijā.”

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Šobrīd vēsturiskās Rīgas cirka ēkas atjaunošana atrodas saudzīgās demontāžas fināla taisnē. Šajā būvniecības fāzē ar pietāti pret vēsturiskajām vērtībām tiek demontēti dažādu laikmetu uzslāņojumi, ir atsegti un daļēji izbūvēti ēkas pamati, kā arī tiek gatavotas konstrukcijas jaunā kupola uzstādīšanai.

Turpmāk, laikā līdz 2022. gada augustam, paredzēta arēnas pārbūve, izveidojot kupola balsta konstrukcijas un gaisa akrobātikas iekares punktus. Vēsturiskās konstrukcijas tiks saglabātas kā pastāvoša vēstures liecība. Tuvākajos mēnešos tiks veikti energoefektivitātes, siltumizolācijas un ventilācijas darbi, tostarp arēnā izbūvēta siltā grīda. Paredzēta arī daļēja fasādes atjaunošana.

“Rīgas cirka vēsturiskajai ēkai šogad aprit 133 gadi – sasniegts cienījams vecums publiskai ēkai, kurā ilgu gadu garumā ik dienu plašai publikai izrādīta ne vien cirka māksla, bet arī kino, notikuši koncerti un citi publiski pasākumi, tostarp pat valdības ierēdņu kopsapulces. Gadu laikā arēnas ēka bija nolietojusies, un tā pirms darbu sākšanas vairs neatbilda nedz estētiskajām, nedz mūsdienīga cirka, nedz arī drošības prasībām. Pēc valsts īpašumtiesību jautājuma sakārtošanas uz Rīgas cirka ēkām Kultūras ministrija šeit darbus 2017. gada sākumā sāka ar vēsturiskās ēkas fasādes nostiprināšanu, Merķeļa ielas ieejas zonas sakārtošanu un starptautiska metu konkursa rīkošanu ēkas atjaunošanai un teritorijas attīstības vīzijas noskaidrošanai. Kultūras ministrija ir izmantojusi katru iespēju, lai piesaistītu finansējumu šīs vēsturiskās ēkas atjaunošanai, kas ir unikāla ne vien Baltijā, bet visas Eiropas valstu mērogā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā pirmkārt ir laba reputācija, domā Jānis Krievāns, biedrības Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs un SIA Camping Milk līdzīpašnieks.

Lai uzņēmums ilgtermiņā augtu un attīstītos, tā piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem primāri jābūt kvalitatīviem, spriež J.Krievāns. Viss pārējais var mainīties, taču kvalitātes latiņai vienmēr ir jābūt maksimāli augstākajā līmenī, jo tieši šis, manuprāt, ir aspekts, ko klienti jebkurā nozarē novērtē visvairāk, domā Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs. Viņš uzskata, ka, lai iegūtu labu reputāciju, nepieciešams, ieguldīt daudz darba, taču lielākā māksla jebkurā gadījumā ir šo reputāciju saglabāt un, mainoties apstākļiem, nepazaudēt. Reizēm viens nepareizs lēmums uzņēmumu var novest pat līdz bankrotam, tāpēc labai kvalitātei un reputācijai vienmēr ir jābūt biznesa stratēģijas pamatu pamatā, atzīmē J.Krievāns.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma būvniecības darbiem, jo esošie divi pretendenti - AS “UPB” un SIA “Pillar Contractor” secīgi ir atteikušies no ieceres īstenošanas neparedzēti straujo būvmateriālu cenu kāpuma, būtisko energoresursu izmaksu kāpuma un inflācijas dēļ.

Šogad izsludinātajā iepirkumā Tabakas fabrikas pirmā posma attīstības veikšanai jūnijā tika saņemts rekordliels piedāvājumu skaits – 17 būvnieku piedāvājumi. Par iepirkuma uzvarētāju ar līgumcenu 3 536 369 eiro bez PVN, septembra sākumā tika atzīts AS “UPB”, taču 20.septembrī būvuzņēmējs, pēc atkārtotas savas tāmes izvērtēšanas, atteicās no tiesībām slēgt līgumu par ieceres īstenošanu.

Kā nākošais pretendents, kuram iepirkuma rezultātā bija piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika noteikts SIA “Pillar Contractor”, kurš iesniedza piedāvājumu par 3 658 582 eiro bez PVN. Taču 14.oktobrī arī šis pretendents no līguma slēgšanas atteicās, kā pamatojumu minot straujo būvmateriālu un energoresursu izmaksu kāpumu, kuru nav bijis iespējams iepriekš paredzēt, kā arī inflāciju, kas tiešā veidā atstāšot ietekmi uz turpmāku būvmateriālu izmaksu pieaugumu.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Pēdējos gados robeža starp digitālo un reālo turpina noārdīties. Šis gads, iespējams, ieies vēsturē ne tikai ar pandēmiju un ekonomiskajiem izaicinājumiem, bet arī ar īstenu digitālās mākslas un citu virtuālo priekšmetu tirgus eksploziju.

Pamatā tas paredz, ka cilvēki iegādājas tā saucamos “digitālo unikālo žetonus” (Non-Fungible Tokens jeb NFT žetonus), kas apliecina, ka tiem ir īpašumtiesības uz kādu attiecīgo virtuālo veikumu. Šādas, piemēram, digitālās mākslas (un ne tikai mākslas) gadījumā tiek cerēts, ka šis unikālais NFT kods kalpos kā oriģināla apliecinājums konkrētam virtuālajam veikumam, kur viss pārējais tad būs vien reprodukcijas. Attiecīgi nav tā, ka rokas klēpī salikušas, redzot šādas tendences, sēž vairākas pasaules lielās kompānijas, kas tradicionāli patērētājiem gan ir piedāvājušas visai taustāmas lietas. Laiki gan acīmredzami mainās un tas notiek strauji.

Piemēram, sporta preču lielkompānija Nike pagājušonedēļ ir iesniegusi preču zīmju pieteikumus, norādot, ka vēlas pārdot savu sporta apavu, apģērbu un citu preču digitālās versijas, ziņo The Wall Street Journal. Attiecīgi plāns ir, ka šādi virtuālie, piemēram, apavi ar attiecīgo preču zīmi tiks kolekcionēti un lietoti virtuālajā pasaulē, piemēram, videospēlēs un citās tiešsaistes platformās.

Labas teātra izrādes sevi atpelna ļoti ātri, līdz ar to nav pamata uztraukties, ka no ārzemēm uzaicinātiem režisoriem vai aktieriem būtu jāmaksā vairāk, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Vaicāts, vai taisnība, ka ārzemniekiem droši vien ir jāmaksā lielāki honorāri, Žagars atbildēja noraidoši. "Tā nav, tā vienkārši nav taisnība, tāpēc ka teātrī nekur Eiropā neviens nerēķinās ar milzīgiem honorāriem," viņš apgalvoja.

Žagars atzina, ka, piesaistot viesmāksliniekus no ārzemēm, pieaug izmaksas, kas saistītas ar viņu lidošanu un izmitināšanu, taču labas izrādes atpelna sevi ļoti ātri.

Dailes teātra direktors stāstīja, ka viens no pēdējā laika dārgākajiem projektiem bija izrāde "Rotko", kas izmaksāja ap 200 000 eiro, bet tā jau esot atpelnīta. Savukārt izrāde ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču, visticamāk, bija dārgākā visā Latvijas teātra vēsturē. "Mēs viņu atpelnījām piecās izrādēs," sacīja Žagars.

Repharm meitas uzņēmumu Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa ir saņēmusi LR Ministru kabineta balvu par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā.

Pirmo reizi par panākumiem veselības aprūpes jomā balvu pasniedzot privāto ambulatoro uzņēmumu vadītājai, ir apliecināta to spēja nodrošināt valstī veselības krīzes risinājumus un sekmēt daudzpusīgu medicīnas pakalpojumu pieejamību.

"Strādāt veselības aprūpē pandēmijas laika diktētajā režīmā visiem ir izaicinājums, taču augsti kvalificēta radniecīgi domājoša vadības komanda un pašaizliedzīgi uzņēmumu profesionāļi ir galvenā mūsu panākumu atslēga. Šis apbalvojums uzskatāmi apliecina mūsu kopīgi paveiktā darba pilsonisko un valstisko nozīmību. Es pateicīgi to pieņemu, izjūtot lepnumu un gandarījumu par katru soli, ko esam kopīgi spērušu mūsu iedzīvotāju veselības vārdā. Šobrīd gada nogalei raksturīgi atskatoties uz paveikto, saskatu, ka paveikts patiesi ir daudz. Esam spējuši efektīvi piemēroties Covid-19 izraisītajai situācijai — operatīvi uzņemties papildu darbus, pienākumus un atbildību, uzrunāt vajadzīgos darbiniekus, veikt nepieciešamās investīcijas, lai varētu sekmīgi pildīt krīzes laika saistības, vienlaikus turpinot pilnveidot ikdienas pakalpojumus mūsu uzņēmumos un rūpējoties par medicīnas izglītību Latvijā. Tādējādi mēs cauri krīzes laika grūtībām spējam saskatīt tālāku izaugsmi ambulatorajā medicīnā un attīstības perspektīvu arī ārpus mūsu valsts robežām,” saka S.Lapiņa.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

Latvijas Banka 11.maijā izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Zvaigžņu putekļi", kas veltīta izcilajam latviešu kultūras darbiniekam Imantam Ziedonim.

Imants Ziedonis (1933. gada 3. maijs–2013. gada 27. februāris) atstājis par sevi atmiņu kā radošs, rosīgs, enerģisks, viens no latviešu izcilākajiem dzejniekiem. Sapņotājs un iedvesmotājs. Vizionārs, kuram piemita spēja redzēt un radīt pāri robežām. Un šķietami ikdienišķajā saskatīt zvaigžņu putekļus.

I. Ziedoņa daiļrade ir viena no 99 Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Viņš ir dzejas filozofs, kas mazos vārdos spēja ietvert lielas domas. Sarežģīta un daudzšķautņaina personība, kuras darbības lauks izgāja tālu ārpus dzejošanas telpas: dižkoku atbrīvošanas kustības rosinātājs, Latvijas Kultūras fonda Daugavas, Spīdolas, Cilvēkarhīva programmas ideju autors. Latviskās identitātes kritēriju iezīmētājs atjaunotās neatkarīgās Latvijas kultūrtelpā. Allaž mudināja izzināt mūsu zemi, tāpēc viņa daiļradē nozīmīgs bija ceļa motīvs – iešana, kustība, skaistā, būtiskā meklēšana. Vertikāle kā princips un nepieciešamība.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina būvniecības konkursu divu kvartālu -Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma Miera ielā 58a īstenošanai Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām un VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” dekorāciju darbnīcu un mēģinājumu zāļu kompleksa izveidei Meirānu ielā 2, Šķirotavas apkaimē.

Jau 2023. gada vasarā šīs Rīgas pilsētas apkaimes teritorijas iegūs jaunu elpu tālākai radošai attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atbilstoši 2018. gada nogalē metu konkursā izstrādātajai un apstiprinātajai arhitektu biroja NRJA vīzijai, būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu – Radošo Industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi.

Kopumā tiks atjaunota un labiekārtota sabiedriskā telpa 1 019 m2 platībā un publiskās ēkas 1 667 m2 platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Uzņēmējdarbība nav domāta cilvēkiem, kuri ir pieraduši, ka kāds viņiem dod norādes un visu izlemj viņu vietā, gluži pretēji – tas nozīmē striktu plānošanu un atbildības uzņemšanos, uzskata SIA Soulstones vadītāja un īpašniece Agnese Zeltiņa.

Vadītājam ir jāiesaistās visos biznesa procesos, neskaitot laiku, jo, lai uzņēmums attīstītos, tajā jāiegulda daudz darba, spriež A. Zeltiņa, kura aktiera profesijā un uzņēmējdarbībā saskatījusi vairākas līdzības. Abās šajās jomās, kurām esmu veltījusi lielāko daļu savas dzīves, darba laiks nav limitēts, tāpat līdzīga ir arī atdeve, domā A. Zeltiņa.

Izrādē savu patiku skatītājs izrāda ar aplausiem, bet biznesā – ar pirkuma veikšanu un atgriešanos tavā veikalā, secina uzņēmēja. Iet mātes pēdās Pusaudžu gados es vēlējos kļūt par tērpu modelētāju, atceras A. Zeltiņa.

“Man ļoti patika zīmēt, skicēju jau kopš bērnības, jo mans tētis bija rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotājs. Piedalījos arī dažādās olimpiādēs un guvu panākumus, tāpēc sapņoju par tērpu modelēšanu. Divas reizes mēģināju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet abas reizes izvēlētajā fakultātē netiku. Otrajā reizē man gan bija iespēja iestāties metālkalējos, taču es biju lepna – ja nedabūju to, ko gribēju, atmetu šo ideju pavisam. Mans tētis bija arī juvelieris, bet mamma – teātra kritiķe. Tad nu visu laiku manā galvā bija šīs divas jomas. Tētis, protams, vēlējās, lai es zīmēju, gleznoju un taisu rotas, bet mamma – lai savu dzīvi saistu ar teātri. Galu galā pēc vidusskolas beigšanas aizgāju mammas pēdās un nokļuvu teātrī,” stāsta A. Zeltiņa, kura 1993. gadā, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Konservatorijas Teātra fakultāti, ieguva bakalaura grādu teātra un kino mākslā.

Radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” saņēmuši zelta godalgas vērienīgākajā un prestižākajā pasākumu rīkotāju konkursā “Eventex Awards 2023”, kurā tiek apbalvoti labākie izklaides un kultūras pasākumi no visas pasaules, informē Radošās apvienības “Skudras Metropole” vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

“Eventex Awards 2023” festivāls un konkurss notiek jau 13. gadu. Tas radīts, lai atzīmētu radošumu, inovācijas un efektivitāti nozarē. Tā ir visaugstāk novērtētā atzinība pasākumu un mārketinga pasaulē, kas ir patiess izcilības simbols. Šogad konkursam tika iesniegts rekordaugsts projektu skaits - 761 pieteikums no 49 valstīm, kurus vērtēja 83 žūrijas locekļi.

Starp finālistiem un balvu saņēmējiem tādi zīmoli un notikumi, kā Netflix, Porsche, Audi AG, FIFA World Cup Qatar 2022, Qatar Airways, Budweiser, China Motors Limited, SkyShowtime, PwC, RedBull, Twitch, Adobe un daudzi citi.

"“Dabas Galerija” ir unikāls mūsu komandas projekts, kas prasa milzu darbu un lielu atbildību, bet tajā pat laikā parāda, ka esam uz pareizā ceļa. Daudzi “Dabas Galerijas” sasniegumi un jau 11. godalga gada laikā apliecina, ka projekts ir ļoti laikmetīgs, sabiedrībai vajadzīgs un attīsta pasākumu un tūrisma nozari. Piedzīvojums dabā visām maņām, kas ne tikai iedvesmo un izklaidē, bet arī izglīto. No sirds priecājos un lepojos par Latviju un visas komandas lielo darbu!”, tā par paveikto stāsta G.Skudriņa.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Notvert nakts skaistumu nekad nav bijis vienkārši, taču ar pareizo tehnoloģiju atbalstu un nelielu treniņu viss ir iespējams. To pierāda arī fotogrāfs Jānis Zilvers, kuram ierobežota apgaismojuma apstākļos, izmantojot jauno Huawei P60 Pro viedtālruņa kameru, izdevās iemūžināt Gaujas Nacionālā parka krāšņās ainavas. Atskatoties uz pieredzēto, Jānis Zilvers dalās vērtīgos padomos kvalitatīvu attēlu uzņemšanai, aicinot arī citus izmēģināt savus spēkus foto mākslā un nebaidīties no tumsas, jo tā vairs nav šķērslis nedz profesionāliem fotogrāfiem, nedz šīs jomas entuziastiem.

1. Sagatavojies un esi pacietīgs

Kaut gan sākotnēji var šķist, ka foto uzņemšana naktī galvenokārt atkarīga no veiksmes, tā nebūt nav – kvalitatīvu attēlu notveršanai svarīgs ir neatlaidīgs treniņš vairāku vakaru garumā, testējot kameras piedāvātās funkcijas un pielāgojot tās reālajai situācijai. Tāpat svarīga loma ir sagatavošanās darbiem pirms došanās foto medībās, piemēram, maršruta izveidei un fotografējamo objektu izvēlei, kā arī tālruņa statīva iegādei, ja ir sajūta, ka rokas būs grūti noturēt miera stāvoklī.

2. Liec lietā kameras funkcijas

Pirmkārt, dodoties nakts melnumā ar tālruņa kameru, fotogrāfs iesaka likt lietā Huawei P60 Pro kameras pro režīmu, jo tas palīdzēs iegūt attēlus, kas teju vai nebūs atšķirami no profesionālas kameras uzņemtajiem. Pēc fotogrāfa pieredzes var spriest, ka vislabāk izgaismotās fotogrāfijas sanāks, nepietuvinot kameru un neizmantojot platleņķa iespējas.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.