Noskaņojums attiecībā uz mājokļu cenu «uzvedību» atkarīgs no iedzīvotāju ienākumiem, liecina SEB Mājokļu cenu indikators. To kāpumu prognozē 55% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem un 38% ar zemiem ienākumiem.
2010. gada janvārī cenu kāpums prognozētāju skaits bija 15% gan starp iedzīvotājiem ar augstiem, gan zemiem ienākumiem. Jau ceturto mēnesi pēc kārtas nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju skaits nav mainījies – 38% respondentu uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs augstākas nekā patlaban.
Salīdzinot ar 2010.gada janvāri, Mājokļu cenu indikators palielinājies par 40.8 punktiem.
Janvārī īpaši nav mainījies arī cenu kritumu prognozētāju skaits – 16% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgū cenas gada laikā kritīs.
Iedzīvotāju grupā ar pamatizglītību pieaudzis cenu kāpumu prognozētāju skaits, bet iedzīvotāji ar augstāko izglītību kļuvuši mazāk optimistiski, samazinoties cenu kāpumu prognozētāju īpatsvaram. Pēc gada augstākas mājokļu cenas sagaida 38% iedzīvotāju ar augstāko izglītību, 38% ar vidējo un vidējo speciālo izglītību un 42% ar pamatizglītību. Visvairāk cenu kritumu prognozētāju ir starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 20%. Respondentiem ar pamatizglītību ir vislielākā neziņa attiecībā uz mājokļu cenām – 19% šīs grupas respondentu nevēlējās vai nevarēja sniegt konkrētu atbildi par potenciālo mājokļu cenu dinamiku tuvākā gada laikā.
Aptauja pagājušā gada decembrī Latvijā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Tajā piedalījās 1004 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.