Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Turpmāk Rīgā, Sporta2 kvartālā ikviens interesents varēs iepazīties un pētīt Imanta Ziedoņa daiļradi - tur atklāta dzejnieka muzeja veidotā Ziedoņa bibliotēka.

Ziedoņa bibliotēkas lasītavā īpaši veidotā interaktīvā «Atklājumu skapī» apkopotas teju visas no vairāk nekā 200 izdotajām grāmatām ar Imanta Ziedoņa darbiem.

Ziedoņa muzeja komplekss dzejnieka vasarnīcā Murjāņos ir piemērots apmeklētājiem tikai gada siltajos mēnešos un savu sezonu īsteno no jūnija līdz septembra beigām, tāpēc radās nepieciešamība alternatīvai vietai, kurā īstenot muzeja funkcijas visa gada garumā.

Respektējot Imanta Ziedoņa vēlmi - savu muzeju veidot kā mūzu māju un vietu radošām sarunām, vietu, kurā runāt par Imantam Ziedonim būtiskām vērtībām - sevis un pasaules izzināšanu, latviskumu un radošumu, Ziedoņa muzejs dzejnieka daiļrades izpētes funkciju un radošu notikumu veidošanu Rīgā uzticējis Ziedoņa bibliotēkai.

Projektā Tradicionālo augļu, dārzeņu un dekoratīvo augu šķirņu atjaunošana: vēsturisko dārzu tūrisms jeb saīsināti - Vēsturiskie dārzi tūrismā, apvienojusies dārzkopības un tūrisma profesionāļu komanda – Latvijas un Lietuvas dārzkopības institūti, muzeji un lauku tūrisma asociācijas, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunu, uz vēsturisko dārzu vērtībām balstītu tūrisma piedāvājumu.

Kopīgais mērķis ir izcelt dārzkopības tradīcijas un iesaistīt tūrisma piedāvājumā dārzus, kuros tiek audzētas tradicionāli Latvijas un Lietuvas dārzos sastopamās, kā arī mūsu dārzkopju selekcionētās augļu, dārzeņu, garšaugu un puķu šķirnes. Šajā projektā ir vēlme panākt, lai selekcionāri un dārzkopji atver savus dārzus apmeklētājiem un parāda vietējo, vēsturisko šķirņu priekšrocības un labās īpašības.

Projekts tiek realizēts Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam ietvaros no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF). Kopējais projekta budžets visiem iesaistītajiem projekta partneriem (6 partneri) ir 830 733.23 eiro, no tā 706 123.23 eiro ERAF finansējums.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Rīgas pašvaldības filmu fonda (RFF) līdzfinansējumu saņems septiņi filmu projekti, liecina paziņotie iepirkuma konkursa rezultāti.

Kopējais filmu plānotais budžets, kuru paredzēts tērēt Rīgā un Latvijā ir 4,06 milj. Ls. Iepirkuma vērtēšanas komisija atbalstīja visas septiņas pieteiktās filmas par kopējo līdzfinansējuma summu līdz 486,57 tūkst. Ls. L

Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis norāda: «Ņemot vērā, ka pašreiz paredzētais Rīgas filmu fonda līdzfinansējums ir no 7 – 15%, veicot aptuvenus aprēķinus, var secināt, ka viens ieguldītais lats filmu fondā piesaista Rīgas un Latvijas ekonomikai deviņus latus, no kuriem daļa nodokļu veidā nonāks pašvaldības budžetā.»

Atbalstīto projektu skiatā ir SIA Baltic Pine Films pieteikums Valanders: Rīgas Suņi (Wallander: The Dogs of Riga), kas taps sadarbībā ar Left Bank Pictures (Lielbritānija). Šī filma ir zviedru detektīvromāna ekranizācija, kura darbība notiek Rīgā. Plānots iztērēt 1,11 milj. Ls.

2007.gada jūnija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas būvvaldē jūnijā ir saņemtas 263 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas būvinspekcija jūnijā izsniegusi 168 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 71 objektu.

Jūnijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 354 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits jūnijā ir bijis Zemgales priekšpilsētā - 87, Vidzemes priekšpilsētā - 80 projekti, Latgales priekšpilsētā – 59, Ziemeļu rajonā - 54, Kurzemes rajonā – 50, Centra rajonā saskaņoti 24 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti jūnija mēnesī: daudzstāvu daudzdzīvokļu sociālā dzīvojamā ēka Gobas ielā 30, MAXIMA X veikals Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Stopiņu ielā 14/16, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Murjāņu ielā 61a, atpūtas komplekss Ziepniekkalna ielā, sporta komplekss un administratīvā ēka Dambja ielā 8, Dziesmu svētku estrādes Mežaparkā rekonstrukcija, administratīvā un divu daudzstāvu daudzdzīvokļu māju kompleksa jaunbūve Rusova ielā 1, u.c. projekti.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Jaunu noieta tirgu meklējumos Latvijas uzņēmēji tiek aicināti doties uz Japānu un Dienvidkoreju. Uzturēšanās izmaksas segt sola Eiropas Komisija.

ES eksporta veicināšanas programmas ietvaros ES uzņēmumi ir aicināti piedalīties darījuma braucienos uz Japānu un Dienvidkoreju un prezentēt savus produktus potenciālajiem Japāņu un Dienvidkorejas partneriem. Visiem programmas dalībniekiem tiks nodrošinātas pieredzējušu profesionāļu konsultācijas Japānas un Dienvidkorejas uzņēmējdarbības vides jautājumos.

Biznesa brauciens uz Japānu ir ieplānots šā gada 14.-18. septembrī. Tam līdz 4.maijam var pieteikties uzņēmumi, kas strādā veselības aprūpes un medicīnas tehnoloģiju sfērās.

Savukārt uzņēmumi, kas strādā ar vidi un enerģiju saistītajās jomās līdz 15.maijam var pieteikties braucienam uz Dienvidkoreju. Šis brauciens notiks 12. – 16.oktobrī.

Skaists dārzs augu un ainavu cienītājiem dažkārt šķiet interesantāks apskates objekts par jebkuru muzeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādēļ pēdējos gados Latvijā sāk veidoties jauna tūrisma objektu niša – apskatei atvērti daiļdārzi. Viens no tādiem ir ainavu arhitektes Daces Lukševicas daiļdārzs Tukumā.

Viesošanās Latvijas vai tuvāko kaimiņvalstu daiļdārzos, ceļojot gan individuāli, gan grupās bijusi populāra jau padomju laikos. Tie bija atsevišķi gadījumi, balstīti uz individuālu pazīšanos un sarunāšanu. Taču tagad daudzi dārzi visā Latvijā savu sakopto vidi oficiāli pasludinājuši kā apskates objektus, ar noteiktiem darba laikiem, ieejas maksām, u.c..

Dace Lukševica dzīvo vecāku celtā mājā, kura, tāpat kā lielākā daļa jaunā Tukuma, tapusi par rožu un tulpju naudu. Plašajā Krievijā pieprasījums pēc augiem bijis milzīgs un vietējā dārzkopības biedrība to pratusi izmantot. Tādēļ ar dārzkopību saistītas profesijas izvēle bijusi pati par sevi saprotama Dacei. Daces mamma Lidija bijusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas pirmā daiļdārznieku kursa absolvente, Dace – diemžēl pēdējā, jo skola daiļdārzniekus vairs negatavo. Dārzu, kas savulaik bijis izcili moderns, stāvajā grantskalnā, uz kura atrodas māja, iekopusi māte. Dace tagad to pilnībā rekonstruējusi, jo mainās laiki un prasības, paplašinās augu sortiments.

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Lai gan bumbieru raža šogad ir diezgan slikta, ābolu raža šogad lielā daļā Latvijas ir labāka nekā pērn. «Ir ziņas, ka Vidzemes pusē ābolu šogad nav īpaši daudz, taču kopumā ābolu šogad būs vairāk nekā pērn,» prognozēja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka šogad ābolu ražai dažādas slimības nav kaitējušas. «Tā ka būtu jāpievērš īpaša uzmanība slimību apkarošanai, šogad nav bijis,» uzsvēra LAA vadītāja.

Savukārt dārzkopības uzņēmuma Pūres dārzi direktors Edmunds Grīnbergs aģentūrai BNS pastāstīja, ka ābolu raža uzņēmumā šogad ir tāda pati kā pērn. Grīnbergs gan atzina, ka šogad āboli ienākušies ātrāk nekā pagājušajā gadā. «Vasaras ābolu realizāciju jau esam sākuši - veikalos jau ir nopērkami, savukārt septembra pirmajā dekādē sāksim rudens ābolu realizāciju,» norādīja Pūres dārzu direktors un piebilda, ka šogad ābolu cenas ir aptuveni par 5% augstākas nekā 2010.gadā.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Bijušās rūpnīcas Radiotehnika administratīvās ēkas, kas atrodas Rīgā, Imantā, Kurzemes prospektā, nojaukšana tuvojas finišam, novēroja db.lv

Nojaukšanas darbus veic būvkompānija SIA Velve. Velves valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns iepriekš Db.lv pastāstīja, ka ēkas nojaukšanā tiks pielietota klasiskā graušanas metode. Viņš solīja, ka darbs tiks veikts rūpīgi, ar speciālu tehniku neatstājot nekādas pēdas, līdz būs tīra vieta, un varēs sākties jauna ēra.

Jau ziņots, ka bijusī Radiotehnikas ēka pieder juridiskai personai SIA Pārupes būmaņi. Pagājušā gada sākumā Rīgas domes Īpašuma departaments saņēma informāciju no īpašniekiem, ka 30.12.2016 ir saņemta būvatļauja Nr. BV-16-1053-abv/K Būvju nojaukšanai Kurzemes pr.3B, Rīgā.

Tāpat vēstīts, ka bijušās rūpnīcas Radiotehnika administratīvās ēkas vietā tiks celts veikals Depo, liecināja Colliers International pārskatā ietvertā informācija.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Pašmāju ražotāju tirgu «Imantas tirgus» plānots atklāt šā gada maijā, kas ir apmēram divus mēnešus vēlāk nekā plānots iepriekš, apstiprināja tirdzniecības parka uzturētāja SIA «Imantas tirgus» īpašnieks Ēriks Ertmanis.

«Sākotnēji plānojām atvērt tirgu marta sākumā, taču visādu no mums neatkarīgu apstākļu dēļ plāni mazliet - par apmēram diviem mēnešiem - ir nobīdījušies. Taču tirgu plānots atklāt ne vēlāk kā maija vidū,» sacīja Ertmanis, skaidrojot, ka tirgus veidots «no nulles», tāpēc vienviet sapulcēt mazos un vidējos pārtikas produktu ražotājus ir ilgstošs process. Mērķis ir atvērt tirgu ar pilnībā aizpildītām tirdzniecības vietām, nodrošinot visa veida pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem.

Rīgas domē noskaidroja, ka trešdien, 27.februārī, atbalstot SIA «Imantas tirgus» ieceri, Rīgas dome Kurzemes prospektā 3D esošajai teritorijai oficiāli piešķīrusi tirgus statusu.

Eiropas Savienība (ES) un Japāna otrdien parakstījušas brīvās tirdzniecības līgumu, kas atceļ 99% muitas tarifu, kuri ES un japāņu uzņēmumiem ik gadu izmaksāja gandrīz miljardu eiro.

Eiropas Komisija (EK) norādījusi, ka ES un Japānas Ekonomiskās sadarbības līgums (EPA) ir plašākais brīvās tirdzniecības līgums, kādu bloks līdz šim noslēdzis, un tas aptvers gandrīz 600 miljonus cilvēku, kuri rada trešdaļu no pasaules kopprodukta.

Līgumu ES un Japānas 25.samitā Tokijā parakstīja EK prezidents Žans Klods Junkers, Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Japānas premjerministrs Sindzo Abe.

Tusks pēc līguma parakstīšanas uzsvēra: «Mēs sūtām nepārprotamu vēstījumu, ka mēs kopā iestājamies pret protekcionismu.»

Četrus gadus ilgās sarunas par EPA izstrādi noslēdzās 2017.gada beigās, un plānots, ka tas stāsies spēkā vēl šī EK sastāva pilnvaru laikā līdz 2019.gada rudenim.

Jau septīto gadu Japānas vēstniecība Latvijā, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļu, aicina jebkuru Latvijas iedzīvotāju, kurš apgūst japāņu valodu, pārbaudīt savus spēkus un zināšanas, piedaloties VII Latvijas Japāņu valodas runas konkursā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Konkursa dalībnieku sniegumu vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs Latvijā pazīstami japāņu valodas zinātāji un Japānas vēstniecības Latvijā darbinieki.

Galvenā balva konkursa uzvarētājam – mācību ceļojums uz Japānu Japānas Fonda organizētās Japāņu valodas programmas ietvaros.

Konkursa norises laiks: Piektdiena, 2008.gada 14.marts, 14:00~17:00

Norises vieta: Japānas vēstniecības Kultūras zāle, K.Valdemāra ielā 21, (''Valdemāra centrs'', 7. stāvs), Rīgā

Konkursa organizētājs: Japānas vēstniecība Latvijā un Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļa

Atbalsta: Japānas Fonds

Sīkāku informāciju par Japāņu valodas runas konkursu, kā arī dalībnieku pieteikuma anketas var saņemt Japānas vēstniecības Kultūras daļā. Dalībnieku pieteikumus konkursam pieņem līdz 2008.gada 15. februārim.

Rīga zaudējot Dārzu mākslas pilsētas tēlu, neapdomīgi tērējot līdzekļus vēsturisku objektu remontiem.

Tā uzskata ainavu arhitekti, apšaubot atjaunotās Ziedoņdārza strūklakas renovācijas kvalitāti, pret ko iebilst Rīgas dārzu un parku apsaimniekotājs. Latvijas Ainavu Arhitektūras biedrība uzskata, ka vēsturiska strūklaka parkā, kas ir kultūras piemineklis, drīkst tikt atjaunota tikai pēc apstiprināta rekonstrukcijas projekta. Patreiz veiktos strūklakas remontdarbus arhitekti uzskata par nelikumīgiem.

«Līdz šim remontdarbi vairākos Rīgas vēsturiskā centra parkos veikti bez projekta un diemžēl ļoti nekvalitatīvi. Tādējādi tiek strauji degradēta Rīgas kā dārzu mākslas pilsētas vides kvalitāte - vēsturiskas vērtības tiek uzticētas nepietiekami kompetentām pašvaldības institūcijām. Acīmredzot, šādā veidā piešķirtos valsts līdzekļus ir vieglāk izmantot, jo uz remontiem it kā tiekot piešķirti līdzekļi, bet uz projektiem nē,» saka SIA Vides Projektu Studija ainavu arhitekte Daiga Veinberga.

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Aizvadītajā gadā tika mainīta pilsētas dārzu un parku apsaimniekošanas sistēma. Proti, tika pieņemts lēmums par pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki likvidāciju, deleģējot tās īstenoto funkciju izpildi pašvaldības SIA Rīgas meži.

«Pirmais gads ir parādījis, ka šis lēmums ir bijis pareizs, jo Rīgas meži ar savu iepriekšējo pieredzi, kā arī tehniskajiem un administratīvajiem resursiem spēj efektīvi nodrošināt Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu, labiekārtošanu, uzturēšanu un aizsardzību. Domāju, ka šogad parki kļūs vēl skaistāki, jo uzņēmums pats var izaudzēt gan koku, gan puķu stādus,» norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Jāmin, ka pēc Rīgas domes teiktā likvidācija bija nepieciešama, lai Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu padarītu efektīvāku, un ietaupītu apmēram 500 tūkst. Ls.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Pateicoties straujai insektu skaita krišanai, arvien aktuālāki kļūst savvaļīgie dārzi

Četrstūris sulīgi zaļa zāliena, rinda taisni apcirptu tūju un pa malām izpucētās rindās atraitnītes un asteres: aina, ko sev acu priekšā uzburam, kad izdzirdam vārdu «dārzs». Savukārt pasaulē, ja ne praksē, tad vismaz teorijā, pieņemas spēkā kustība, kas sludina dabiskus dārzus (wild gardens). Tie ir lielāki vai mazāki zemes pleķi, kas ir nevis atkaroti dabai un uzturēti perfektā sterilitātē, bet gan pleķi, kur ļauts dzīvībai kūsāt reibinošā haotiskumā. Pateicoties skaļi izskanējušiem ziņojumiem par insektu populācijas strauju samazināšanos, dabisko dārzu sludinātājos beidzot ir sākuši arī ieklausīties (skat, un patiešām katram mākonim pa zelta maliņai!). Pat slavenā britu Karaliskā dārzkopības biedrība sadarbībā ar The Wildlife Trust ir radījusi vairākus ceļvežus, kā dabiskot dārzu.

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.