Nekustamais īpašums

Industriālajiem parkiem vēlas īpašu statusu

Ingrīda Drazdovska [email protected], 30.09.2004

Jaunākais izdevums

Mūsdienīgu industriālo parku tapšanai, kuri veicinātu mazo uzņēmumu attīstību un ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai, tiek lūgts valsts atbalsts. Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija (LTCIA), Nordic Industrial Park un Nordic Technology park vadība šādu lugumu nule nosūtījusi Ekonomikas ministram. Industriālo parku trūkums nesekmē arī bezdarba līmeņa samazināšanu, konkurētspējīgu un inovatīvu produktu radīšanu, reģionālo ekonomisko atšķirību mazināšanu u.c. Viens no risinājumiem varētu būt īpaša statusa noteikšana industriālajiem parkiem dažādās nacionālajās un reģionālajās attīstības politikās. «Mēs neprasām valstij finansiālu atbalstu — mēs aicinām piešķirt industriālajiem parkiem šo īpašu statusu un to iestrādāt nacionālajos un reģionālajos politikas dokumentos — programmās, koncepcijās utt., piemēram, Latvijas attīstības plānā,» norādīja LTCIA valdes priekšsēdētāja vietniece un Nordic Industrial Park, Nordic Technology Park mārketinga direktore Elita Moiseja. Viņa ieteica atjaunot savulaik Ekonomikas ministrijas un Latvijas Attīstības aģentūras izstrādāto Industriālo parku atbalsta koncepciju, kura toreiz neguva Ministru kabineta akceptu. Tās izstrādāšanā varētu piedalīties ministriju, industriālo parku, starptautisku nekustamo īpašumu aģentūru un pašvaldību speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Japānas uzņēmēji viesojas agrākajā RAF un "Nordic Industrial Park"

, 29.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas uzņēmēju delegācija pēc "NP Properties" industriālo parku apmeklējuma atzinīgi novērtēja industriālo parku Latvijā sniegtās iespējas. Uzņēmēji atzina, ka Latvijai ir pietiekams potenciāls, lai ārvalstu uzņēmēji no Japānas, kas darbojas Skandināvijas tirgū, apsvērtu iespējas šeit daļēji pārcelt savas ražotnes vai loģistiku.

Uzņēmēji vizītes ietvaros apmeklēja divus industriālos parkus - agrākā RAF teritorijā topošo industriālo parku "NP Jelgavas Biznesa Parku", kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā ar 111 tūkst.kv.m iznomājamo platību, un "Nordic Industrial Park" Olainē, kas ir viens no pirmajiem un šobrīd modernākajiem industriālajiem parkiem valstī.

Industriālajos parkos viesojās 12 Japānas uzņēmēji, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Austrijā un izrādījuši interesi iepazīties ar iespējām ražošanas un loģistikas jomā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Interesanti, ka japāņu uzņēmēji lielu interesi izrādīja par ekoloģijas jautājumiem, kuriem citu delegāciju vizītēs tiek pievērsta daudz mazāka loma. Mūsu speciālisti informēja uzņēmējus par aktivitātēm, kas ļauj mūsu industriālajos parkos nodrošināt vides prasības un samazināt iespējamo apdraudējumu apkārtējai videi. Vēl japāņi lielu vērību pievērsa jau esošajiem nomniekiem un viņu pieredzei, kā arī iespējai esošās telpas ne tikai sagatavot atbilstoši to prasībām, bet arī nodrošināt ar vajadzīgajām tehnoloģijām un to uzstādīšanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

"Nordic Industrial Park" svin spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam

, 28.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā "NP Properties" svinēs spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā "Nordic Industrial Park".

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbildīs ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

"Nordic Industrial Park" parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad "NP Properties" sadarbībā ar būvniecības kompāniju "Jaunozols Būve" uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā noliktavu un ražošanas ēku kompleksa būvniecība norisinās veiksmīgi, atbilstoši nospraustajiem termiņiem. Tas nozīmē, ka jau šogad vasarā vairāk nekā 7 tūkst.kv.m modernas ražošanas un noliktavu telpas gaidīs savus nomniekus. Vienlaicīgi tā būs iespēja arī jau mūsu esošajiem parka klientiem paplašināt darbībai nepieciešamās telpas. Jaunais komplekss, kurā ieguldītas vairāk nekā 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērt vid, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos "NP Properties" attīstītajos parkos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pabeigta Nordic Industrial Park paplašināšana

, 18.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Samazināts NĪN industriālajiem parkiem veicinātu investoru klātbūtni

Sanita Igaune, 11.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) Rīgā esošajiem industriālajiem parkiem, tas būtu neatsverams atbalsts rūpniecībai, kā arī veicinātu investoru klātbūtni valsts ekonomikā.

Tā uzskata NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, piebilstot, ka samazināta NĪN likme rūpnieciskiem objektiem ir normāla prakse vairums Rietumeiropas valstu.

Viņa informēja, ka tas būtu labs atbalsts laikā, kad nozarē kritums veido 30-40%. Samazinājumam ir vairāki faktori - ražošanas uzņēmumu pārcelšana uz citām valstīm, parku nomnieku maksātnespējas ierosināšana, kā arī telpu nomas maksas samazinājums.

NP Properties Rīgā apsaimnieko četrus industriālos parkus, un NĪN nomaksa ik gadu veido aptuveni 20% no visiem saimnieciskajiem izdevumiem.

Rīgas domes pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis ir ierosinājis samazināt NIN tehnoloģiski -industriālajiem parkiem Rīgā, lai tādējādi paaugstinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iegulda 4 miljonus Nordic Industrial Park paplašināšana

, 28.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien industriālo parku attīstītājs NP Properties svin spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā Nordic Industrial Park, Db.lv informēja NP Properties izpilddirektoreElita Moiseja.

Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvniecības kompāniju Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Nordic Industrial Park atrodas Olainē un tā kopējā platība ir 14 ha, savukārt iznomājamā - 75 tūkst.kv.m ražošanas un noliktavas un 4800 kv.m biroja telpas.

Industriālajā parkā šobrīd darbojas galvenokārt ražošanas kompānijas, kas pārstāv plastmasas pārstrādes, metālapstrādes, šūšanas un zivju rūpniecības nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija atkārtoti mēģinās caur valdību bīdīt atbalsta atņemšanu vecākajiem vēja parkiem .

Par to liecina Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tajā paredzēti divi grozījumi – ieviest terminētu atbalsta laiku (20 gadi) elektroenerģijas ražotājiem un atņemt jebkādu atbalstu 14 vēja parkiem. Iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) virzīja atbalsta noņemšanai 15 vēja parkus, bet tagad no saraksta izņemts SIA Impakt piederošais vēja parks Užavā.

«Šis komersants sākotnēji gatavotajā informatīvajā ziņojumā bijis iekļauts kļūdaini, jo tas jau iepriekš mainījis atbalsta formu, līdz ar to šajā pulkā tas nevar būt,» DB norādīja EM sabiedrisko attiecību pārstāve Evita Urpena. DB jau rakstījis, ka, mainot atbalsta formu, no atbalsta atņemšanas pamanījies izsprukt arī visvecākais vēja parks Latvijā, kas pieder a/s Latvenergo un atrodas Ainažos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs īpaši svaigu banānu svērēji

, 30.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Saimnieciskās darbības veicēji, pamēģinot MUN mundieri, bieži vien secina, ka tas īsti viņu biznesiņam nederot.

Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka šā gada februārī mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātāju statusā strādā 43 922, bet šo statusu zaudējušo skaits ir vēl lielāks – 46 026, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, ka vairāk nekā puse no MUN jau šo statusu ir zaudējuši, viedokļi atšķiras, jo daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN deva iespēju cilvēkiem uzsākt savu biznesu un nebraukt peļņā uz ārzemēm.

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī, un kopš tā laika šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots liegt MUN darboties konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada pirmajos deviņos mēnešos AS Rīgas dzirnavnieks apgrozījums ir sasniedzis 15.5 miljonus latu, liecina AS Rīgas dzirnavnieks finanšu rādītāji.

Pagājušā gada pirmo deviņu mēnešu laikā tika sasniegts apgrozījums 10.5 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā cenu kāpumu, pēc patreizējiem pārdošanas rezultātiem tiek konstatēts, ka 2008. gada pirmo deviņu mēnešu apgrozījums ir palielinājies par 48% salīdzinājumā ar 2007. gada attiecīgo periodu.

AS emRīgas dzirnavnieks/em apgrozījums aug par 48 %Pagājušo gadu AS Rīgas dzirnavnieks noslēdza ar 15.7 miljonu latu apgrozījumu, uzrādot ievērojami labākus rezultātus nekā iepriekšējos četros darbības gados. Kā prognozē uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons, 2008. gada kopējais apgrozījums sasniegs 20.3 miljonus latu, tādējādi nodrošinot 29% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi var pretendēt uz Ģimenei draudzīga komersanta statusu

, 02.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BM) aicina uzņēmums, kas īsteno ģimenei draudzīgu darbības politiku, pretendēt uz Ģimenei draudzīga komersanta (ĢDK) statusu. Pagaidām neviens Latvijas uzņēmums šo statusu vēl nav saņēmis.

Kārtējā vērtēšanas komisija sanāks šā gada novembrī. Tie uzņēmumi, kas vēlas pretendēt uz ĢDK statusu, tiek aicināti visus nepieciešamos dokumentus iesniegt līdz šī gada 31.oktobrim.

BM uzņēmumu izvērtēšanu uzsāka 2007.gada sākumā un pašlaik notiek to uzņēmumu izvērtēšana, kas bija pieteikušies līdz šī gada maijam, stāstīja ministrijas pārstāvis Taivo Trams. Viņš informēja, ka līdz šim uz ĢDK statusu pieteikušies 8 uzņēmumi un tas, vai kādam no tiem tiks piešķirts šis statuss, būšot zināms līdz novembrim. Uzņēmumi, kas pretendē uz ĢDK statusu: SEB Unibanka, Latvijas Valsts meži, Latvijas Finieris, Laima, Leļļu teātris, Latvijas Televīzija, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca un viesu nams Straumēni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LM: lai arī bezdarbnieka pienākumi Latvijā «draudzīgi», tomēr 42,7 tūkst. tos nav spējuši izpildīt

Gunta Kursiša, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka patlaban bezdarbnieka pildāmie pienākumi, ja persona vēlas saglabāt bezdarbnieka statusu, ir «pietiekami draudzīgi», šā gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieka statuss bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir atņemts 42,7 tūkstošiem cilvēku, kas ir vairāk nekā to bezdarbnieku, kas šo statusu zaudējuši, jo iekārtojušies darbā. LM atzīst – šis skaits ir apjomīgs, taču ministrija nespēj izskaidrot iemeslus tik lielam «neapzinīgo» bezdarbnieku skaitam.

Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.

Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Industriālo parku attīstību kavē būvizmaksas un nodoklis ēkām

, 25.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) veiktais pētījums liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas un uzņēmumiem telpas nodrošina 23 industriālie parki ar kopējo platību 460 ha. Parku attīstītāji atzīst, ka veiksmīgu parku attīstību kavē augstās būvizmaksas un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet ēku kopplatības.

Tāpat par nozīmīgu kavēkli parku attīstībai tika minēts sarežģītais un birokrātiskais komunikācijas tīklu izveides process, ko ietekmē kvalitatīvu teritorijas plānojumu un valsts atbalsta trūkums.

Reāli darbojošos industriālo parku kopējā teritorijas platība ir 460 ha, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par gandrīz 110 ha (2006. gadā 350 ha). Šajos parkos iznomājamā telpu platība ir ap 1 000 000 kv.m., no kuriem vairāk nekā pusi veido NP Properties industriālie parki (57 ha).

Pēc kopplatības lielākie industriālie parki Latvijā ir Dominante (65 ha), Dommo (58 ha), NP Industrial Village (55 ha), kas visi ir tā dēvētie jaunizveidojamie industriālie parki. No attīstības stadijā esošajiem projektiem lielākais ir Bauskas pašvaldības attīstītais industriālais un loģistikas parks (100 ha).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vai lieljaudas saules parku tirgus pārkarsīs?

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" Attīstības direktors, valdes loceklis, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālie lieljaudas saules parki sekmēs Latvijas energoneatkarību, lai mazinātu dažādu ārējo faktoru ietekmi elektroenerģijas tirgū.

Karstajās vasaras dienās mums trūkst savu elektroenerģijas ražošanas avotu, jo vasarā Daugavā ir zema ūdens pietece, un mazā siltumenerģijas pieprasījuma dēļ koģenerācijas termoelektrostacijas darbināt ir mazāk efektīvi. Šajās situācijās saules parki sekmēs to, ka saulainajos periodos elektroenerģijas cenas būs būtiski zemākas.

Baltijā ir daudz dažādu attīstītāju sākti saules parku projekti atšķirīgās attīstības stadijās. Vienus no tiem attīsta profesionāli un enerģētikā pieredzējuši, citus tādi, kas izmēģina laimi jaunā biznesa virzienā saklausot, ka tur varētu būtu El Dorado.

2022. gada augstās elektrības cenas radīja bažas, ka tādas tās būs mūžīgi un varbūt pat pieaugs, tādēļ gan Baltijas valstīs, gan citur Eiropā strauji aug uzstādīto saules elektrostaciju skaits. Pēc SolarPower Europe (SPE) apkopotajiem datiem Eiropā 2022. gadā jaunu saules enerģijas jauda sasniedza 41,4 GWp, pieaugot par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 28,1 GWp 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie vēja parkiem jūrā visticamākais tik drīz netiks tie uzņēmēji, kuriem vēl pagājušogad valdība deva zaļo gaismu jaunu enerģijas jaudu ieviešanai, ziņo raidījums De facto.

Tolaik tas, ka normatīvie akti neparedzēja, kā jūras teritorijā šādi projekti attīstāmi, netraucēja veiksmīgi virzīties vēja parku projektiem. Tagad gan ekonomikas ministrs Artis Kampars attapies, ka sistēma no sākuma tomēr jāsakārto un tikai tad var uzņēmējiem dot atļaujas. Tikai šobrīd jau pastāv risks, ka valsts tiks ierauta garā tiesvedībā.

Baltijas jūru vēja parku celtniecībai nolūkojuši četri uzņēmēji, divi no tiem – JK Energy un Baltic Wind Park (BWP) – arī bija tikuši salīdzinoši tālu. Pagājušā gada novembrī Ekonomikas ministrija raidījumam apgalvoja, ka dažu nedēļu laikā šie uzņēmumi saņems atļaujas izpētes un pēc tam arī būvniecības uzsākšanai. Tomēr ne viens, ne otrs atļaujas nav saņēmuši, un rādās, ka tik drīz arī nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju svaigu banānu svērēja statusu izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde.

7.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Projekta izstrādāšanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu atzītā svaigu banānu svērēja statusu un atļauju svēršanai izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde. Lai saņemtu svērēja statusu un atļauju, komersantam VID teritoriālajā muitas iestādē būs jāiesniedz iesniegums par statusa un atļaujas saņemšanu, kā arī svēršanas iekārtu pases kopija. Pēc muitas darbinieka svēršanas vietas apsekojuma VID teritoriālā muitas iestāde sniegs rakstisku paziņojumu par savu lēmumu piešķirt atzītā svērēja statusu un izsniegt atļauju, vai arī to atteikt. Saņemot svaigu banānu svērēja statusu un atļauju, komersantam būs jānosūta iepriekšējais paziņojums uzraudzības muitas iestādei, kurā obligāti jānorāda svaigu banānu sūtījuma svēršanas vietu, datumu un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pretojas e-lietu sekretariāta likvidēšanai

, 28.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKTE nozare izsaka vienotu atbalstu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam

Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas (IKTE) nozares asociācijas un sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv vairāk kā 200 nozares vadošos uzņēmumus, pieņēmušas lēmumu atbalstīt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta saglabāšanu, samazinot 2009. gada budžeta izdevumus.

Pēdējā laikā masu medijos vairakkārt ir izskanējuši ministru un politiķu izteikumi par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, tajā skaitā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS), likvidāciju no 2009. gada, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus.

Kā norāda IKTE, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu no 2009. gada, Latvija var zaudēt vairāk nekā iegūt, jo viena īpašu uzdevumu ministra sekretariāta gada budžets sasniedz aptuveni 1.9 milj. LVL. ĪUMEPLS likvidēšana nopietni apdraudēs ERAF un citu ES struktūrfondu apguvi valstī, radot daudz lielākus zaudējumus nekā valsts budžeta ietaupījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienkāršos darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem

, 12.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan prioritāte ir iekšējie darbaspēka resursi, tomēr jomās, kurās varētu būt nepieciešamība piesaistīt kvalificētus speciālistus no citām valstīm, tas jādara pēc iespējas efektīvāk, samazinot administratīvos šķēršļus darba devējiem, kā arī vienkāršojot procedūras, skaidro Labklājības ministrija.

Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības (ES) direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.

Darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglot kārtībā darba atļaujas tiks izsniegtas arī to ārzemnieku ģimenes locekļiem, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru