Nekustamais īpašums

Industriālajos parkos par trešdaļu pieaug no jauna iznomāto telpu apjoms

Ingrīda Drazdovska, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties šī gada pirmajos sešos mēnešos no jauna klientiem iznomājis ražošanas, noliktavu un biroju telpas 13,3 tūkst. m2 platībā, kas ir aptuveni par 29% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais pieprasījumu pēc telpām ir no ražošanas uzņēmumu puses, tostarp no metālapstrādes, mēbeļu ražošanas, kartona un gumijas izstrādājumu ražošanas nozarēm. Tāpat salīdzinoši augsta interese ir uzņēmumiem, kuru darbības profils ir tirdzniecība un loģistika, kā arī IT un telekomunikāciju uzņēmumi.

NP Properties ir izdevies palielināt arī apgrozījumu – šī gada pirmajos sešos mēnešos tas ir par 4% lielāks nekā šajā laika periodā 2010.gadā.

Ņemot vērā pirmā pusgada darbības rādītājus, uzņēmuma vadība prognozē, ka turpinās palielināties pieprasījums pēc telpām visos segmentos (ražošanas, noliktavas, biroju), vidēji 25% robežās. Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja raksturo, ka vairāk telpas ir pieprasījuši mazie un nelielie uzņēmumi, kas attīstījuši vai arī kuru pamata profils ir balstīts uz inovatīvas produkcijas izstrādi un realizāciju eksporta tirgos. Tieši šāda tipa uzņēmumi no ekonomisko recesiju pārvarēja visefektīvāk un likumsakarīgi šobrīd ir stabili savos attīstības plānos, viņa uzskata.

Šobrīd lielākais pieprasījums ir pēc telpām industriālajos parkos Rīgā – Nordic Technology Park, NP Business Centre, un Jelgavā NP Jelgavas Biznesa Parks. Kopumā šajos parkos iznomāti attiecīgi 98%, 56% un 34% no kopējās iznomājamās telpu platības.

Joprojām industriālajos parkos samazinās ārvalstu uzņēmumu skaits. Patlaban no jauna iznomātajās telpās ir vidēji tikai 3% ārvalstu uzņēmumu.

Pēc E. Moisejas domām, ārvalstu uzņēmumu intereses zudums ir nacionāla līmeņa problēma. Kādreiz NP Properties parkos attiecība starp ārvalstu un pašmāju uzņēmumiem bija aptuveni 60% pret 40%, tad pēdējo divu gadu laikā ārvalstu uzņēmumu īpatsvars parkā samazinājies līdz 22%. Vienlaicīgi pozitīvi esot vērtējams fakts, ka šogad izdevies palielināt nomnieku skaitu, kamēr pērn pirmajā pusgadā zaudēti aptuveni 5% nomnieku.

Kā galvenos ārvalstu uzņēmēju un investoru interesi kopumā kavējošos faktorus E. Moiseja nosauc neprognozējamo nodokļu politiku valstī, kā arī augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, kas ārvalstu uzņēmējus nostāda daudz neizdevīgākā situācijā, uzsākot darbību Latvijā.

NP Properties ir Latvijā lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs. Tā astoņos industriālajos parkos Rīgā, Olainē, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē un Daugavpilī darbojas aptuveni 150 nomnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Industriālajos parkos novērojama pēdējos gados augstākā ražotāju aktivitāte

Lelde Petrāne, 22.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja NP Properties novērojumiem šogad industriālajos parkos būtiski pieaugusi ražotāju aktivitāte, kas sasniegusi pēdējos gados augstāko līmeni. Tas norādot uz rūpniecības nozares un ekonomikas stabilizēšanos, no kā ieguvēja ir tautsaimniecība kopumā.

NP Properties pirmajā pusgadā iznomāja industriālās telpas 15 100 kv.m platībā, kas ir par 15% vairāk nekā pērn līdzīgā periodā. Lielāko daļu iznomāto platību veido telpas ražošanai.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, norāda: «Šogad vērojama pozitīva tendence – ražotāji kļuvuši optimistiskāki par savu nākotni un daudz aktīvāk domā par attīstīšanos un darbības paplašināšanu. Tas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē arī mūsu industriālo parku darbību, kuros 60% nomnieku ir ražotāji, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares - metāla, plastmasas, gumijas, kokapstrādes, poligrāfijas, pārtikas ražošanas un citas. Īpaši liels ražotāju īpatsvars ir Nordic Industrial Park Olainē un NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, sasniedzot 78% no visām iznomātajām platībām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Industriālo parku uzņēmumus atbrīvos no dabasgāzes akcīzes

Līva Melbārzde, 02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmumiem, kas atrodas industriālajos parkos, radītu vienādus konkurences apstākļus ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, kas ir dabasgāzes galalietotāji un noteikto mērķu izmantošanai saņem dabasgāzi, tiem piemēros akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Tādu Finanšu ministrijas sagatavotu noteikumu projektu par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanu rīt skatīs valdība.

Šobrīd akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei piemēro, ja dabasgāzes patērētājs ir dabasgāzes galalietotājs. Taču uzņēmumi, kas atrodas industriālajos parkos, nav dabasgāzes galalietotāji. Dabasgāzes galalietotājs industriālajos parkos ir uzņēmums, kas ir industriālā parka pārvaldnieks.

Noteikumu projekts ir attiecināms uz personām, kas veic darbības ar dabasgāzi, t.i., dabasgāzi ieved un piegādā citiem galalietotājiem vai izmanto paši kā galalietotāji. Noteikumu projekts ir attiecināms arī uz ķīmiskās rūpniecības un farmācijas uzņēmumiem, kas dabasgāzi izmanto rūpnieciskās ražošanas telpās, kā arī citās ar rūpniecisko ražošanu saistītās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā ir lētākie biroji Baltijā; zemākā biroju ēku būvniecības aktivitāte

Ingrīda Drazdovska, 01.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Piche Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības

LETA, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs "Piche" tuvākajos trijos gados Mārupē plāno uzbūvēt vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālās platības, intervijā sacīja "Piche" valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Pēteris Senkāns.

Uzņēmums pašlaik Olainē īsteno projektu "PET Baltija" vajadzībām gandrīz 30 000 kvadrātmetru platībā, kas ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem projektiem līdz šim, un to arī plānots pabeigt šogad. Senkāns uzsvēra, ka tas ir šā gada sarežģītākais objekts ar ļoti apjomīgiem elektrības pieslēgumiem. Investīcijas šajā objektā sasniedz apmēram 25 miljonus eiro.

Savukārt Mārupē uzņēmums ir iegādājies zemi, lai šeit kopumā varētu uzbūvēt industriālos parkus 150 000 kvadrātmetru platībā, bet tuvāko trīs gadu laikā taps virs 100 000 kvadrātmetru.

Senkāns piebilda, ka "Piche" labprāt būvētu industriālos parkus arī Rīgā, bet pašlaik uzņēmumam ne pārāk veicas ar zemes gabaliem, jo ir diezgan liels to deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Industriālajos parkos puse platību iznomātas jauniem klientiem

Ingrīda Drazdovska, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA NP Properties 2011. gadā ir iznomājis telpas aptuveni 51 tūkst.m2; kopumā iznomāts par 13% vairāk platības, nekā gadu iepriekš.

2011. gadā vairāk nekā 50% platību NP Properties industriālajos parkos ir iznomāti jauniem klientiem. 60% platību ir iznomāti ražotājiem.

2010. gadā industriālo parku segmentā tika sasniegts cenu ziņā zemākais punkts, savukārt šogad, būtiski palielinoties pieprasījumam pēc augstākas kvalitātes telpām un aprīkojuma, kas likumsakarīgi radīja nepieciešamību pēc papildus investīcijām, pieauga arī industriālo telpu nomas maksa – aptuveni 10% robežās, informē NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

NP Properties parkos šī gada vienpadsmit mēnešos tika pieprasītās ražošanas un biroju telpas ar augstākām kvalitātes prasībām, kas nomas cenas jaunajiem nomniekiem palielināja vidēji līdz pat 10%. Nākamajā gadā tiek prognozēta nomas maksas cenu stabilizācija, un jauns cenu kāpums netiek gaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksai, apsaimniekošanas maksai un apdrošināšanai turpmākajos 27 gados katru gadu būs nepieciešami 8 923 436 eiro gadā. Savukārt VID plānotie izdevumi komunālo pakalpojumu maksas segšanai 2016.gadam un turpmākajiem gadiem ir 1 368 579 eiro gadā, šodien nolēma valdība.

Valdība nolēma, ka ilgtermiņa saistību apmērs VID administratīvās ēkas Talejas ielā 1 telpu nomas maksas izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2016.gadā un turpmākajos 27 gados ik gadu ir 7 645 355 eiro, bet 2044.gadā 2 548 452 eiro apmērā.

Saskaņā ar apakšnomas līguma nosacījumiem telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas maksa nedrīkst pārsniegt 2,19 eiro par kvadrātmetru (bez PVN) mēnesī. Ņemot vērā, ka VID iznomāta mazāka platība, nekā sākotnēji tika plānots, nepieciešamais finansējums telpu Talejas ielā 1 apsaimniekošanas izdevumu segšanai 2016.gadā un turpmāk ir 1 258 897 eiro gadā un nekustamā īpašuma apdrošināšanas izdevumu segšanai 19 184 eiro (kopā 1 278 081 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skandināvi pārceļ ražotnes uz Latviju, bet tirgū brīvu telpu deficīts

Lelde Petrāne, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū pietrūkst brīvu industriālo telpu, kuras iznomāt ražotāju vajadzībām, norāda industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Saskaņā ar NP Properties rīcībā esošo informāciju šobrīd iznomāšanai tirgū pieejamo industriālo platību vakance ir vien aptuveni 4% un jaunas platības nekustamo īpašumu tirgū parādīsies, visticamāk, tikai 2015. gadā.

E. Moiseja skaidro: «Interesanti, ja pērn lielu interesi savas ražotnes izvietot Latvijā izrādīja uzņēmumi no Krievijas, tad šobrīd redzam, ka interesi par ražošanas pārcelšanu uz Latviju izrāda vairāki Skandināvijas uzņēmumi. Kā norāda šo uzņēmumu pārstāvji, tad interese skaidrojama ar joprojām zemākām darbaspēka, kā arī komunālo pakalpojumu izmaksām, mūsu valsts pievienošanos eiro valūtai un, protams, Latvijas robežu ar Krieviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Personāla nomas tirgus buksē

Kristīne Stepiņa, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla nomas ziņā Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropā, pagaidu darba aģentūras norāda uz nesakārtotajiem normatīviem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā darbiniekus nomā ņem galvenokārt starptautiskie uzņēmumi – no Skandināvijas valstīm, Somijas, Francijas, Dānijas un Krievijas. Latvijā šobrīd ir teju vai 250 firmu, kas piedāvā šo pakalpojumu, lielākā daļa no tām organizē darbinieku nomu tieši uz ārvalstīm.

Pieaugums neliels

Pēc uzņēmuma Simplika aprēķiniem, personāla nomas tirgus Latvijā pieaug vidēji par 8 līdz 12% gadā. Visticamāk, šāda pieauguma tendence saglabāsies arī šogad, norāda Simplika vadītāja Jūlija Lobanovska. Iznomāto darbinieku skaits Latvijā 2014. gadā bija aptuveni 1300. 25% iznomāti uz īsu termiņu, līdz vienam mēnesim, 19% – uz laiku no viena līdz trim mēnešiem, bet vairāk nekā puse jeb 56% – uz trim mēnešiem vai ilgāk. Kopumā Latvijas uzņēmumos joprojām ir salīdzinoši ļoti zems iznomāto darbinieku skaits, pēdējie starptautiskās pagaidu darba aģentūru asociācijas Ciett dati liecina, ka pie mums no kopējā strādājošo skaita tiek iznomāti tikai 0,03% darbinieku. Lietuvā iznomāti tiek 0,2%, bet Igaunijā – 0,6% darbinieku. Lielākais iznomāto darbinieku īpatsvars Eiropā ir Luksemburgā – 2,4%, Nīderlandē – 2,7% un Lielbritānijā – 3,8%. Latvijas Pagaidu darba aģentūru asociācijas un darbinieku nomas uzņēmuma Manpower vadītāja Ludmila Skibo norāda, ka pēdējos gados pieaugums bijis neliels, 2009. gadā personāla noma bijusi aptuveni tāda pašā līmenī, proti, 0,02%. Salīdzinot, piemēram, ar Japānu, kur iznomāti tiekot pat 20% no visiem strādājošajiem, Eiropā šo darbinieku īpatsvars ir krietni mazāks, taču tam ir tendence pieaugt, – liecina Ciett dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Virtuves mēbeļu izgatavotājs paplašina ražošanas telpas

Ingrīda Drazdovska, 29.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju virtuves un iebūvējamo mēbeļu ražotājs Accenta industriālajā parkā Nordic Technology Park veicis ražošanas telpu paplašināšanu par 50%, līdz ar to uzņēmuma kopējā nomāto telpu platība ir aptuveni 9400 m2.

Kompānija tādējādi ir kļuvusi par trešo lielāko Nordic Partners Properties industriālo parku nomnieku (pēc platības). Palielinoties pieprasījumam pēc Accenta ražotās produkcijas, tika veikta vērienīga ražotnes paplašināšana, palielinot ražošanas jaudas vietējam un eksporta tirgiem. Šobrīd uzņēmuma produkcijas stratēģiski nozīmīgākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija, Norvēģija.

Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja norāda, ka tik vērienīga telpu paplašināšana veikta pirmo reizi pēdējā gada laikā. Sadarbību ar Nordic Partners Properties ražotājs Accenta sācis 2007.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju kompleksa “Verde” iznomāto biroju un papildu servisu telpu līmenis jau ir virs 90%, pārsniedzot iepriekš uzstādītās 2023. gada prognozes.

Tas kļuvis iespējams, pateicoties jaunākajiem darījumiem, kas noslēgti ar četriem uzņēmumiem – biotehnoloģiju uzņēmumu “Roche Services & Solutions” (RSS) , kredītu risku menedžmenta uzņēmumu “IGK AG”, mākoņpakalpojumu uzņēmumu "Also Cloud” un dermatoloģijas klīniku “Vividerm”. Tagad abi stratēģiskie kompleksa attīstīšanas procesi – atlikušo telpu noma un otrās (B) ēkas noslēdzošie būvdarbi – iet roku rokā un tiks pabeigti jau 2024. gada pavasarī.

Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore, valdes locekle saka: “Šis iznomāto biroja telpu apjoms – 90% – ir ne tikai labs rādītājs visā nozarē, bet arī apliecinājums tam, ka mūsu piedāvātais produkts ir pieprasīts un atradis savu klientus vēl pirms tā pilnīgas pabeigšanas. Mūsu darījumi ar jaunajiem nomniekiem tam ir lielisks apliecinājums. Šāds nomas progress liecina arī ne tikai par abu “”Verde” ēku pievilcību, bet ir arī pozitīvs signāls kompleksa attīstītājam “Capitalica Asset Management” nākotnē ieguldīt ilgtspējīgos projektos Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums Newsec Latvia noslēdzis telpu nomas līgumu ar Skandināvijas apdrošināšanas uzņēmumu Seesam Insurance, Somijas bankas Pohjola Bank filiāli Latvijā un līzinga kompāniju Pohjola Finance.

Pohjola Banka plc Latvijas filiāles, Seesam Insurance AS Latvijas filiāles un Pohjola Finance jaunais apvienotais birojs atradīsies Rīgā, Muitas ielā 1.

Kopējā iznomāto biroja telpu platība, kurās strādās šie uzņēmumi, ir 1564,3 kvadrātmetri. Ēkas pirmajā stāvā atradīsies apdrošināšanas kompānijas Seesam klientu apkalpošanas telpas.

Newsec pārstāve Ilze Reira uzsver, ka iznomāto telpu platība, to plānojums un tehniskais nodrošinājums ir piemērots finanšu iestādes darba specifikai, turklāt, ņemot vērā jaunā nomnieka vēlmes, ir veikta telpu papildu pielāgošana. Plānots, ka nomnieki tuvākajā laikā sāks pārcelšanos no Pārdaugavas uz jaunajām telpām. Paredzēts, ka pilnībā biroju pārcelšana tiks pabeigta līdz šā gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aktīvākie biroju telpu meklētāji gada otrajā ceturksnī bijuši IT jomas uzņēmumi

Lelde Petrāne, 15.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas biroju telpu pieprasījums un nomas maksa saglabājās iepriekšējā ceturkšņa līmenī. Lai gan mazliet audzis neiznomāto telpu īpatsvars, prognozējams, ka līdz gada beigām A un B klases biroju nomas maksa varētu palielināties par 5%, teikts Latio jaunākajā komercīpašumu tirgus pārskatā.

Brīvo telpu pieaugums daļēji saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta līdz šim nomāto telpu aptuveni 40 000 kvadrātmetru platībā atbrīvošanu un dienesta struktūrvienību pariešanu uz aprīlī ekspluatācijā nodoto jauno biroju ēku. Tāpat atbrīvojušās un nav aizpildītas telpas vairākās citās Rīgas centra biroju ēkās, piemēram, ēkā 13.janvāra ielā 3, kurā atradās GE Money Bank.

«Nomnieku atstāto telpu kvalitatīvākā daļa pakāpeniski aizpildīsies un šis process veicinās sliktāku telpu atbrīvošanos. Saglabājoties līdzšinējām pieprasījuma tendencēm, paredzams, ka A un B klases biroju nomas maksa līdz gada beigām Rīgā vidēji palielināsies par 5%,» norāda Latio Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latio: aktīvajā centrā un Vecrīgā nepietiek labu tirdzniecības telpu

Gunta Kursiša, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labas tirdzniecības telpas Vecrīgā un pilsētas aktīvajā centrā ar nomnieku darbības jomai atbilstošu gājēju plūsmu tiek iznomātas īsā laikā, un šādu telpu piedāvājums nav pietiekams, norādīts Latio jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā.

Lielāko tirdzniecības telpu pieprasījumu nodrošina ēdināšanas uzņēmumi, un Vecrīgā un Rīgas centrā brīvo telpu īpatsvars ir minimāls, turklāt neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir samazinājies ļoti strauji, piemēram, 2009. gada nogalē brīvi bija 25-30% tirdzniecības platību.

Tāpat saglabājas tendence pieaugt labu tirdzniecības telpu nomas maksai. 2012. gada laikā nomas maksa telpām labās Vecrīgas un Rīgas centra vietās vidēji ir palielinājusies par aptuveni 15%-20%.

Vecrīgā tādās ielās kā Kaļķu, Vaļņu, Audēju iela 50-100 kvadrātmetrus lielu telpu nomas maksa 2012. gada trešajā ceturksnī bija 40-70 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Rīgas centra labākajās tirdzniecības ielās - Tērbatas, Kr. Barona ielā virzienā no centra līdz Ģertrūdes ielai, Brīvības ielā līdz Lāčplēša ielai, Elizabetes ielā posmā starp Brīvības un A.Čaka ielu, dzelceļa stacijas tuvumā - 150 kvadrātmetrus lielu telpu nomas maksa trešajā ceturksnī bija 15-25 eiro par kvadrātmetru mēnesī robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Biroju telpu piedāvājums sarūk, bet nākotnē gaidāms papildinājums

Žanete Hāka, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja agrāk visi populārākie apģērbu un ēdināšanas zīmoli, bankas, apģērbu tīrīšanas pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi atradās centra galvenajās ielās, tad tagad tie pārsvarā ir izvietojušies lielajos tirdzniecības centros, kas atrodas perifērijā.

Tā pašlaik notiekošo centra tirdzniecības platībās komentē nekustamo īpašumu kompānijas Starlex Real Estate komercplatību speciālists Oskars Frīde.

Jau pirms Covid uzliesmojuma, centrā ļoti daudzas telpas kādu laiku stāvēja tukšas. Cilvēki arvien vairāk izvēlas savu dzīvesvietu ārpus centra vai Pierīgā, līdz ar to visus savus nepieciešamos pirkumus veicot lielajos tirdzniecības centros. "Vēl nemaz ne tik sen bija diezgan liels pieprasījums pēc tirdzniecības telpām no mazo zīmolu apģērbu tirgotājiem, taču Covid ierobežojumi veica savas korekcijas. Daļa neizturēja spriedzi un aizvērās pavisam. Daļa nomainīja telpas uz mazākām, bet kaut kur netālu, lai pastāvīgajiem klientiem nenāktos ilgi maldīties, meklējot iecienītā zīmola jauno atrašanās vietu," novērojis O. Frīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

DBA Tehnoloģijas atver ražotni industriālajā parkā NP Business Centre

Lelde Petrāne, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo parku attīstītājs NP Properties un ražotājs DBA Tehnoloģijas noslēguši līgumu par 2017 kvadrātmetru plašu ražošanas telpu iznomāšanu industriālajā parkā Rīgā NP Business Centre.

Industriālajā parkā atradīsies uzņēmuma DBA Tehnoloģijas pamatražotne, un līgums par ražošanas telpu nomu noslēgts uz 5 gadiem.

DBA Tehnoloģijas specializējies pilna spektra poligrāfijas produktu izstrādē.

Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja, akcentē: «Neskatoties uz faktu, ka uzņēmums eksportē savus pakalpojumus un apkalpo tirgu visā Baltijā un Skandināvijas valstīs, pieņemts lēmums ražošanas telpas izvietot Latvijā. Par spēcīgu uzņēmuma stratēģiju un biznesa pamatu liecina arī uz 5 gadiem noslēgtais līgums, kas šī brīža ekonomiskajā situācijā vērtējams kā pietiekami ilgs periods.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igauņu MySpotit ienāk Rīgā

Anda Asere, 10.03.2020

"MySpotit" komanda Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), Timo Mits (Timo Mitt), Marge Raitma, Hardi Kinns (Hardi Kinnas) un Andres Kostivs (Andres Kostiv).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz marta beigām "MySpotit" platformā sanāksmēm ārpus biroja pieejamo telpu piedāvājums Rīgā sasniegs 70 līdz 80.

Igaunijā izstrādātā sapulču un pasākumu telpu koplietošanas platforma "MySpotit" šobrīd piedāvā vairāk nekā 250 vietas Igaunijā un Latvijā. "Pirmajos divos mēnešos Latvijā mēs pārsvarā esam fokusējušies uz jaunu vietu pievienošanu platformā. Aktīvs mārketings un komunikācija sāksies martā, taču pirmās rezervācijas jau ir veiktas," stāsta Miks Pūrmans (Mikk Puurmann), "MySpotit" līdzdibinātājs.

Db.lv jau rakstīja, ka "MySpotit" saved kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss "Elemental Business Centre" parakstījis sadarbības līgumu ar starptautiskā holdinga "IWG" hibrīda kopstrādes telpu zīmolu "Spaces".

Iznomāto telpu kopējā platība būs 2300 m2, un tās aizņems vienas "Elemental Business Centre" ēkas divus stāvus.

"Elemental Business Centre" pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka "Spaces" koplietošanas telpas plānots atvērt jau šā gada beigās.

"Līdz ar mainīgajiem darba modeļiem, mainās arī biroju loma, kā rezultātā kopstrādes jeb co-working telpas pēdējos gados kļuvušas arvien aktuālākas. Jau uzsākot biroju kompleksa būvniecību, paredzējām, ka viens no mūsu piedāvājumiem būs tieši kopstrādes telpu noma, tāpēc esam lepni par noslēgto līgumu ar "Spaces". Tas, ka starptautiski atzīts zīmols pieņem lēmumu nomāt telpas pie mums, ir apliecinājums, ka esam novērtēti kā vieni no vadošajiem biroju telpu iznomātājiem Rīgā," norāda I. Krēsliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju telpu tirgu tuvākajos divos gados papildinās gandrīz 200 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu, trešdien konferencē "Ko sagaidīt Baltijas nekustamo īpašumu frontē? "Newsec" Property Outlook, Autumn 2023" sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Newsec" biroju tirgus speciāliste Dace Priede.

2025.gadā A klases biroju telpu īpatsvars sasniegs 33% no kopējās biroju telpu platības. Salīdzinājumam 2019.gadā A klases biroju telpu īpatsvars bija 15%, bet šogad - 27% no kopējās platības.

Kopējā biroju telpu platība Rīgā 2025.gadā sasniegs vienu miljonu kvadrātmetru, kas būs līdzīgs apjoms kā Viļņā un Tallinā, teica Priede.

Šogad ekspluatācijā paredzēts nodot kopumā 107 404 kvadrātmetrus jaunu biroju telpu, 2024.gadā - 12 670 kvadrātmetru, bet 2025.gadā - aptuveni 78 000 kvadrātmetru. Priede sacīja, ka, iespējams, jauno telpu 2025.gadā būs vēl vairāk, jo daži attīstītāji vēl neatklāj visu informāciju par saviem plāniem.

Šogad ir nodoti ekspluatācijā 43 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu, informēja Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājušais gads neiezīmējās ar lielām ekonomiskām krīzēm un gan Latvijā, gan arī pasaulē ekonomikā valdīja nosacīta stabilitāte, tomēr par pietiekami aktīvu izaugsmi arī nevaram runāt. Līdzīgas tendences prognozējamas arī šogad, un liela izaugsme vismaz pirmajā pusgadā nav gaidāma. Aizvadītajā gadā Latvijas industriālo un biznesa parku platības ir nedaudz palielinājušās. Kopumā gada laikā valstī ir nodoti ekspluatācijā daži desmiti tūkstošu no jauna uzbūvētu kvadrātmetru šajā segmentā. Lielākajai daļai šo objektu ir būtiska vienojoša pazīme, tie ir jau Latvijā darbojošos un pieredzējušu biznesa un industriālo parku operatoru attīstīti projekti, kuriem ir profesionāli izstrādāti biznesa plāni ar diezgan precīzi iezīmētu konkrētu jauno klientu loku.

2016. gads biznesa parkam Abava ļoti vienmērīgs

„Tas ir stāsts, kas šobrīd notiek Latvijas ekonomikā. Ekonomikas attīstība notiek, taču pēc vidējiem rādītājiem būtiski lēnāk, nekā varētu vēlēties. Piemēram, IKP pieaugums ir mazāks, nekā tika prognozēts, un šos globālos procesus katrs atsevišķais uzņēmums faktiski nevar ietekmēt, bet var censties tiem pielāgoties. Arī šādā relatīvi stagnējošā situācijā ir uzņēmumi, kuriem izdodas attīstīties un sasniegt cienījumus rezultātus. Svarīgi šīs jomas paturēt fokusā, lai varētu koncentrēties uz pozitīvo un veiksmīgo ,” skaidro SIA Abava līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Rolands Gritāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru