Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Pretēji pasaule praksei, Latvijā netiek izmantota puse no funkcijām, ko paredz un nodrošina industriālie parki, uzskata industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Šāda situācija izveidojusies, jo Latvijā šī nozare nav sakārtota un nefunkcionē valsts mērogā, kas savukārt neļauj nodrošināt lielu daļu atbalsta mehānismu industriālo parku nomniekiem. Apmēram pirms desmit gadiem Latvijas valdība izveidoja industriālo parku atbalsta koncepciju, taču tā netika ieviesta. Rezultātā industriālo parku joma attīstās pašplūsmā, balstoties uz privātu iniciatīvu, bez valdības atbalsta.

Viņa atgādina, ka Latvijas industriālajos parkos darbojas ārvalstu un pašmāju ražotāji, bet Latvijā industriālie parki joprojām tiek pieskaitīti kategorijai «operācijas ar nekustamo īpašumu», kas ir pretrunā ar pasaules praksi.

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas (LTCIA) veiktais pētījums liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas un uzņēmumiem telpas nodrošina 23 industriālie parki ar kopējo platību 460 ha. Parku attīstītāji atzīst, ka veiksmīgu parku attīstību kavē augstās būvizmaksas un nekustamo īpašumu nodoklis ēkām, kas no šā gada 1.janvāra tiek aprēķināts nevis pēc bilances, bet ēku kopplatības.

Tāpat par nozīmīgu kavēkli parku attīstībai tika minēts sarežģītais un birokrātiskais komunikācijas tīklu izveides process, ko ietekmē kvalitatīvu teritorijas plānojumu un valsts atbalsta trūkums.

Reāli darbojošos industriālo parku kopējā teritorijas platība ir 460 ha, kas salīdzinājumā ar pērno gadu ir palielinājusies par gandrīz 110 ha (2006. gadā 350 ha). Šajos parkos iznomājamā telpu platība ir ap 1 000 000 kv.m., no kuriem vairāk nekā pusi veido NP Properties industriālie parki (57 ha).

Pēc kopplatības lielākie industriālie parki Latvijā ir Dominante (65 ha), Dommo (58 ha), NP Industrial Village (55 ha), kas visi ir tā dēvētie jaunizveidojamie industriālie parki. No attīstības stadijā esošajiem projektiem lielākais ir Bauskas pašvaldības attīstītais industriālais un loģistikas parks (100 ha).

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, jau tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu ar samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Japānas uzņēmēju delegācija pēc "NP Properties" industriālo parku apmeklējuma atzinīgi novērtēja industriālo parku Latvijā sniegtās iespējas. Uzņēmēji atzina, ka Latvijai ir pietiekams potenciāls, lai ārvalstu uzņēmēji no Japānas, kas darbojas Skandināvijas tirgū, apsvērtu iespējas šeit daļēji pārcelt savas ražotnes vai loģistiku.

Uzņēmēji vizītes ietvaros apmeklēja divus industriālos parkus - agrākā RAF teritorijā topošo industriālo parku "NP Jelgavas Biznesa Parku", kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā ar 111 tūkst.kv.m iznomājamo platību, un "Nordic Industrial Park" Olainē, kas ir viens no pirmajiem un šobrīd modernākajiem industriālajiem parkiem valstī.

Industriālajos parkos viesojās 12 Japānas uzņēmēji, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Austrijā un izrādījuši interesi iepazīties ar iespējām ražošanas un loģistikas jomā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Interesanti, ka japāņu uzņēmēji lielu interesi izrādīja par ekoloģijas jautājumiem, kuriem citu delegāciju vizītēs tiek pievērsta daudz mazāka loma. Mūsu speciālisti informēja uzņēmējus par aktivitātēm, kas ļauj mūsu industriālajos parkos nodrošināt vides prasības un samazināt iespējamo apdraudējumu apkārtējai videi. Vēl japāņi lielu vērību pievērsa jau esošajiem nomniekiem un viņu pieredzei, kā arī iespējai esošās telpas ne tikai sagatavot atbilstoši to prasībām, bet arī nodrošināt ar vajadzīgajām tehnoloģijām un to uzstādīšanu."

Valsts mērogā jāizstrādā vienota industriālo teritoriju datubāze, kurā iekļautu informāciju par industriālajām teritorijām un zonām.

Tas būtu viens no sākotnējiem mehānismiem, lai ieviestu vienotus kritērijus un definētu industriālās teritorijas, kā arī industriālos parkus un nozari kopumā. Tas veicinātu arī lielāku ārvalstu investoru interesi par Latviju, uzskata industriālo parku attīstītājas SIA NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Veiksmīgs piemērs, kā valstī kopumā varētu veicināt industriālo parku nozares sakārtošanu un attīstību, ir Jelgavas pašvaldības un Norvēģijas valdības izstrādātā Zemgales reģiona industriālo teritoriju datu bāze, norāda uzņēmēja.Tās ģeoportālā apskatāmi novadu plānošanas dokumenti un informācija par industriālajām teritorijām reģionā, ko var izmantot iedzīvotāji, uzņēmēji, valsts iestādes, tūristi un potenciālie investori.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs Nordic Partners Properties ir sagatavojis ierosinājumus vienotu kritēriju ieviešanai un industriālo parku nozares definēšanai, ko pēc vairāku neatkarīgu ekspertu izvērtējuma virzīs attiecīgajās institūcijās.

Pagājušā gada rudenī pirmo reizi desmit gados valdības deklarācijā paredzēts atbalsts arī industriālo, tehnoloģisko un biznesa parku darbības veicināšanai. Lai to praktiski īstenotu, vispirms nepieciešama nozares definēšana un vienoto kritēriju ieviešana valsts mērogā. Šī nozare būtu jānodala no kategorijas operācijas ar nekustamo īpašumu, kas neatbilst patiesajām industriālo parku funkcijām, saka NP Jelgavas Biznesa Parks vadītāja Arta Nordmane.

Valsts mērogā būtu nepieciešama industriālo parku nozares definēšana un vienotu kritēriju ieviešana, pēc NP Jelgavas Biznesa Parks apmeklējuma un pēc tikšanās ar ražotājiem atzina arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende.

Ventspils osta jau tagad var piedāvāt atbilstošu pakalpojumu atkrastes vēja parku attīstītājiem, informē Ventspils Brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Nīderlandes kompānijas "Witteveen+Bos" pētījumā par Ventspils ostas pielāgošanu atkrastes vēja parku apkalpošanai secināts, ka visa potenciāla jēgpilnai izmantošanai Ventspils ostā nepieciešams uzbūvēt no izmaksu un izmantošanas viedokļa efektīvu termināli Ziemeļu mola rajonā.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs norāda, ka enerģētiskās neatkarības un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai Baltijas jūras reģionā attīstās atjaunojamās enerģijas projekti, kas ir ne tikai pavērsiens enerģētikā, bet arī maina veidu, kā ostas var dot savu pienesumu kopējā ekonomikas noturēšanas un attīstīšanas procesā.

"Ja vairāk nekā gadsimtu Ventspils osta galvenokārt kalpoja par fosilās enerģijas nodrošināšanas tranzīta punktu, tad tagad tā paralēli esošajiem darbības virzieniem var transformēties par enerģijas ostu daudz plašākā tvērumā - te mēs runājam par atjaunojamo enerģiju, ūdeņraža ekonomiku, arī Latvijas produktu eksportu," skaidro Udodovs.

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā NP Properties līdz šim šogad investējis vairāk kā 6 miljonus eiro kompānijai piederošo parku rekonstrukcijā, jaunizveidojamo parku attīstībā un jaunu industriālo telpu sagatavošanā, atbilstoši klientu prasībām.

Kopumā NP Properties attīstītajos parkos šogad jau iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 22 000 kv.m. platībā, tādējādi palielinot kompānijas apgrozījumu par 60%.

Gada pirmajā pusē NP Properties noslēdza arī šogad vērienīgāko līgumu par aptuveni 8000 kv.m. telpu iznomāšanu loģistikas kompānijai Dunker Latvija. Tāpat noslēgti ilgtermiņa līgumi uz 3 - 7 gadiem par telpu paplašināšanu ar vairākiem esošajiem klientiem, tostarp PET Baltija, Smurfit Kappa Baltic, Baltijas Gumijas Fabrika, Hilti Services Ltd., MADARA Cosmetics, Digital Mind, Aerodium, PPE Serviss u.c.

Gada pirmajā pusē lielākās ražošanas, noliktavu un biroju telpu platības iznomātas Nordic Technology park/NTP Biznesa Centrs Rīgā, Nordic Industrial Park Olainē un NPJelgavas Biznesa Parks Jelgavā.

Uzņēmēji varētu būt ieinteresēti pārcelt daļēji vai pilnībā savu ražošanu vai loģistiku no Krievijas uz Latviju, tā secināts Krievijā notikušajā biznesa sadarbības forumā Latvija - aicinājums uz sadarbību: investīciju vide, ES granti, industriālie, tehnoloģiskie un biznesa parki, ekonomiskās zonas.

Latvijā ir daudz attīstītāks industriālo telpu segments, kā arī daudzkārt zemākas industriālo telpu nomas maksas, Db.lv informēja integrēto komunikāciju firmas Eksodus sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

Latvija varētu būt īpaši interesanta tiem ārvalstu investoriem, kuriem produkcijas noieta tirgus ir Krievija un agrākās NVS valstis, kā arī Austrumeiropa un Ziemeļeiropa.

Jau kopš iestāšanās ES par NP Properties industriālajiem parkiem pastiprinātu interesi izrādījuši vairāki uzņēmumi no Krievijas. Daži no tiem jau uzsākuši savu darbību parkos. Atšķirībā no Latvijas Krievijā industriālo parku attīstītāji nesaskaras ar tādām problēmām kā darbaspēka trūkumu un pastāvīgo celtniecības izmaksu kāpumu.

Ļoti skaidri un noslīpēti kā dārgakmeņi - tā par biznesa mērķiem teic Elita Moiseja. Runājot konkrētāk, nākamgad industriālo parku attīstītājs NP Properties grib noturēties pašreizējā līmenī.

«Būtu labi, ja spētu apgrozījumu palielināt par 5 - 10 %, bet to mēs vēl redzēsim,» NP Properties valdes priekšsēdētāja E. Moiseja piebilst. Šogad apgrozījums ir krities - par aptuveni piekto daļu salīdzinājumā ar 2008. gadu, tomēr tas esot krietni labāk nekā vidēji nekustamā īpašuma tirgū, kur samazinājums ir 25 - 30 %. Kā tas panākts? Elita Moiseja stāsta, ka, krīzei sākoties, uzņēmums rīkojās diezgan strauji. «Jau 2008. gada vidū samazinājām visu, ko varēja. Kopumā izmaksas samazinājām par gandrīz 30%. Bijām diezgan gatavi visam, kas būs, tomēr tas bija kā cunami, kas nāk virsū, un tu neko nevari izdarīt.»

Līdz ar agrākās Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas ēku iegādi NP Properties uzsācis jauna industriālā parka NP Daugavpils Biznesa Parks attīstīšanu Latgalē ar kopējo iznomājamo telpu platību 194 tūkst.kv.m., Db.lv informēja NP Properties izpilddirektore Elita Moiseja.

Plānots, ka parka iegādes un rekonstrukcijas pirmajā kārtā tiks ieguldītas 9,5 milj.eiro lielas investīcijas.

NP Properties tā būs jau piektā padomju laiku rūpnīca, kas no sava laika fiziski un morāli nokalpojušas teritorijas tiks rekonstruēta par modernu industriālu parku. Savukārt kompānijas izveidotajā industriālo parku ķēdē tas būs jau devītais industriālais parks.

NP Properties ir izveidojusi industriālo parku ķēdi, kurā šobrīd ir jau deviņi industriālie parki dažādās attīstības stadijās Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Olainē, Rēzeknē, Salaspilī un Ventspilī. NP Properties ir lielākais industriālo parku attīstītājs ne tikai Latvijā, bet Baltijā. Kompānijai piederošo parku kopējā platība ir 198 ha, un iznomājamā telpu platība ir 571 tūkst.kv.m.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Industriālo parku attīstītājs NP Properties pērn investējis aptuveni 11 miljonus latu kompānijai piederošo industriālo parku rekonstrukcijā, jaunizveidojamo parku attīstībā un jaunu industriālo telpu sagatavošanā, atbilstoši klientu prasībām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā NP Properties attīstītajos parkos aizvadītajā gadā iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas vairāk nekā 40 000 kv.m. platībā, kas ir par 17% vairāk nekā pērn.

Līdzīgi kā iepriekšējos periodos arī 2007. gadā lielākais iznomāto telpu īpatsvars ir bijis ražošanas un noliktavu telpām, kas sastāda aptuveni 80% no kopējās pērn iznomātās platības. Kopumā aptuveni 85% no visiem NP Properties klientiem ir dažādu nozaru ražotājuzņēmumi.

Patlaban NP Properties attīsta 8 industriālos parkus 202 ha platībā sešās Latvijas lielākajās, stratēģiski izdevīgākajās pilsētās ar kopējo iznomājamo telpu platību 450 tūkst. kv.m. Pērn lielākās ražošanas, noliktavu un biroju telpu platības iznomātas NP Jelgavas Biznesa Parks Jelgavā, Nordic Industrial Park Olainē, NTP Biznesa Parks un NP Business Centre Rīgā.

Tuvāko gadu laikā Grantīta ielā 1005,7 hektārus lielā teritorijā paredzēts izveidot industriālo parku, informē Rīgas dome.

Industriālo parku paredzēts izveidot Šķirotavas apkaimē starp Pļavniekiem, Ķengaragu un Rīgas robežu. Teritorijas ziemeļrietumu daļā izvietotas galvenokārt ražošanas ēkas un noliktavas, un daļu teritorijas aizņem mazdārziņi un mežs. Pašlaik apbūvētās un rūpnieciski izmantotās teritorijas ir privāto vai juridisko personu īpašumā, bet neapbūvētās un ekstensīvi izmantotās teritorijas ir pašvaldības īpašumā. Pašvaldībai pieder aptuveni viena ceturtā daļa no attīstības teritorijas.

Pašlaik plānotā industriālā parka teritorijā darbojas vairāki desmiti uzņēmumu, kas nodarbojas ar vairumtirdzniecību, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, dzelzceļa būvi un remontu, būvniecību, pārtikas ražošanu, mēbeļu ražošanu u.c. Pēc aptuvenām aplēsēm, esošie uzņēmumi nodrošina 14,6 tūkstošus darbavietu, taču Granīta ielas industriālā parka nodarbinātības potenciāls ir no 19 tūkstošiem līdz 38 tūkstošiem darba vietu, norāda Rīgas domes pārstāvji.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties 2010.gadā visvairāk platību ir iznomājis dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem ražotājiem – gandrīz 65% no kopējās iznomātās platības.

Kopumā šī gada 11 mēnešos iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 28 tūkst. m2 platībā, tostarp 18,8 tūkst. m2. iznomāti jauniem klientiem, bet 15,1 tūkst. m2 esošajiem klientiem pēc līgumu pagarināšanas.

Uzņēmums gadu cer noslēgt ar pozitīviem rezultātiem, ko lielā mērā ietekmē industriālo parku telpu iznomāšanas rezultāti, vērtēja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

2010. gadā visvairāk telpu šogad ir iznomāts eksportējošiem ražotājiem. Nākamgad varētu pieaugt interese no nišas ražotājiem.

Lielākās platības šogad ir iznomātas SIA Nordic Metalplast (Jelgavas Biznesa parks) – 2300 m2. Tas ir itāļu uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu metāla un plastmasas ceļa zīmju ražošanu. 3100 m2 ir iznomāti augsto metālkosnstrukciju ražotājiem SIA Belmast (Daugavpils Industriālais parks). Savukārt kopumā visvairāk platības šogad iznomātas Nordic Industrial Park (Olainē, Rūpnīcu ielā) – aptuveni 9500 m2.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Uzņēmēji piedzīvojuši nepatīkamu pārsteigumu, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus par 2007. gadu. Par saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām maksājumā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) summas ir ievērojami mainījušās, jo no 2007. gada 1. janvāra tas tiek aprēķināts, par pamatu ņemot ēku kadastrālo, nevis bilances vai inventarizācijas vērtību, kā tas bija iepriekšējos gados.

Db (11.12.2006.) jau vēstīja, ka atsevišķās Latvijas pašvaldībās līdz ar NĪN aprēķināšanas kārtības maiņu, prognozētie nodokļa ieņēmumi pieauguši pat par 5456%, bet dažās samazinājušies par vairāk nekā 90%. Jāņem arī vērā, ka uzņēmēju NĪN maksājumus par saimnieciskajā darbībā izmantotajām ēkām ietekmē ne tikai nodokļa aprēķināšanas kārtības maiņa, bet arī Valsts zemes dienesta aprēķinātās ēku kadastrālās vērtības izmaiņas.

Nepatīkami pārsteigti

Tā, piemēram, SIA Solo Rīga aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) par zemi un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām Rīgā, Maskavas ielā, pieaudzis par teju 380%, proti, no 5153.97 Ls 2006. gadā līdz