Ekonomikas ministrijas veiktajā iedzīvotāju aptaujā, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu, piedalījās 22 677 cilvēki, no kuriem 94,7 % jeb 21 476 cilvēki izteikuši atbalstu šādu darbdienu pārcelšanai, Db.lv informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

4,5 % jeb 1019 cilvēki neatbalsta pārcelšanu, 99 cilvēki (0,4 %) snieguši atbildi ''nepiešķiru tam īpašu nozīmi'' un 83 cilvēki (0,4 %) - ''grūti pateikt''.

Ekonomikas ministrija ir gandarīta par tik lielu sabiedrības aktivitāti un pateicas visiem iedzīvotājiem, kas piedalījās aptaujā un pauda savu viedokli.

Aptauja tika veikta Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā (www.em.gov.lv) no šī gada 25.februāra līdz 7.martam (plkst.17.00). Aptaujā bija aicināti piedalīties visi interesenti, atbildot uz jautājumu ''Vai Jūs atbalstāt darbdienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu?''.

Aptauja tika rīkota ar mērķi apzināt sabiedrības viedokli par darbdienu pārcelšanas ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Apkopotie aptaujas dati tiks iekļauti informatīvajā ziņojumā ''Par turpmāko rīcību par darbdienu pārcelšanu''. Ziņojumu izstrādās Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju, sniedzot izvērtējumu par darbdienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanas ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Gala lēmumu par turpmāko rīcību attiecībā uz šādu darbdienu pārcelšanu nākotnē pieņems Ministru kabinets.

Šodien, 28.janvārī, Ministru kabineta komitejas sēdē tika skatīts Informatīvais ziņojums par darba dienu pārcelšanu, pieņemot lēmumu, ka tiks veikti grozījumi Darba likumā un attiecīgajos normatīvajos aktos, kas paredzēs iespēju Ministru kabinetam pārcelt darbdienas; un turpmāk rīkojuma projektus par darbdienu pārcelšanu gatavos Labklājības ministrija sadarbībā ar Bērnu ģimenes lietu ministriju, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Informatīvajā ziņojumā Ekonomikas ministrija aprakstīja pērn gatavotā MK rīkojuma projekta Par darbadienu pārcelšanu 2008.gadā izstrādes gaitu un starpministriju apspriedes rezultātus. Rīkojuma projekts paredzēja darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienām un brīvdienām, pārcelšanu, lai racionālāk izmantotu darba un atpūtas laiku. Rīkojuma projekta apspriešanas procesā radās virkne iebildumu, kas liedza ministrijai šo rīkojuma projektu virzīt apstiprināšanai MK.

Būtiskākie iebildumi bija saistīti ar to, ka Latvijas likumdošanā nav paredzēta darba dienu pārcelšana, kā arī nav veikts pētījums par to, kā darba dienu pārcelšana valsts pārvaldes iestādēs ietekmē valsti kopumā un atsevišķu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās intereses.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

2. maija darbadiena (piektdiena) tiek pārcelta uz 10. maiju (sestdienu), tā šodien, 1.aprīlī, nolēma Ministru kabinets (MK).

Ministru kabinets lēma, ka šogad tiek pārceltas 2 darbadienas, kuras ir starp brīvdienām un svētku dienām:

- no piektdienas, 2. maija, uz sestdienu, 10. maiju;

- no pirmdienas, 17. novembra, uz sestdienu, 22. novembri.

Ministru kabineta lēmums par darba dienu pārcelšanu attiecas tikai uz no budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm, bet pašvaldībām, komersantiem, komercsabiedrībām un organizācijām šis rīkojums ir rekomendējošs – tām pašām ir tiesības brīvi noteikt darba un atpūtas laiku.

17. novembra darba diena tiek pārcelta, lai nodrošinātu sekmīgu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svētku norisi. Tā kā 2008. gadā Latvijas valsts svētku publiskie pasākumi tiek plānoti jau vairākas dienas pirms 18. novembra, tas veicinās arī Latvijas iedzīvotāju iespēju iesaistīties Latvijas jubilejas svētku pasākumos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos četru dienu garumā, norāda Ekonomikas ministrija.

Labklājības ministrija (LM) neatbalsta Ekonomikas ministrijas ierosināto darba dienu pārcelšanu, jo to īstenot būtu problemātiski gandrīz 70% strādājošo. "Šāda iniciatīva negatīvi ietekmētu tos vecākus, kuri strādā pie komersanta vai komercsabiedrībā, kurš nepārceļ darba dienas, jo viņiem rastos papildu izdevumi auklītēm," akcentē ministrija.

LM uzskata, ka darba dienu pārcelšanu būtu neiespējami vai apgrūtināti īstenot daudzās darbības jomās, tostarp, veselības un sociālajā aprūpē, būvniecībā, transporta un sakaru jomā, viesnīcās un restorānos lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā.

Tāpat darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta 6 dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Vienlaikus, pēc LM speciālistu domām, darba dienu pārcelšana varētu radīt krietnus zaudējumus uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos.

LM atzīst, ka vienota darba dienu pārcelšana visā valstī praktiski ir realizējama tikai tādos uzņēmumos un iestādēs, kuros ir noteikts normālais darba laiks 5 dienas nedēļā (no pirmdienas līdz piektdienai). Turklāt, analizējot valsts sektorā strādājošo darba laika organizāciju, daudzās valsts institūcijās, piemēram, sociālās aprūpes centros, muzejos, tiek izmantots cits darba laiks. Līdz ar to pat valsts pārvaldes iestādēs nav iespējams vienoti pārcelt darba dienas.

Maksātnespējīgu uzņēmumu, to ražotņu reanimācija ir sarežģīts pasākums, turklāt darbības atjaunošanas izdošanās ir saistīta ne tikai ar jauno saimnieku atrašanu, viņu rocību un apsviedību, bet arī ar piesaistīto konsultantu verdiktu – potenciāls ir vai nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc divtūkstošo gadu sākumā piedzīvotajiem tā dēvētajiem treknajiem gadiem sekojošā recesija ne vienu vien uzņēmumu nostādīja maksātnespējas rēga priekšā. Tobrīd sabruka daudzi biznesa plāni, aizdevēji (bankas) sāka ar neuzticību raudzīties uz kredītņēmējiem. Situācijas izvērtēšanai nereti bankas piesaistīja konsultantus, lai spētu novērtēt jauno situāciju un pieņemt lēmumu, ko šādā krīzes situācijā darīt. Vadītāju pieredzes trūkums un pārāk liela eiforija par ekonomiskās izaugsmes turpināšanos bieži vien tiek minēti kā galvenie iemesli, kas noveduši uzņēmumus līdz iznīcībai.

Savukārt maksātnespējīgo darbības atjaunošanai bieži vien ar ieceltā maksātnespējas administratora zināšanām par reizēm ļoti specifisku biznesu un tā vadību un iekārtām nepietiek, tāpēc tiek piesaistīti dažādi konsultanti. Vēl jo vairāk – bankrotējošo uzņēmumu ražotņu reanimācija nebūt nav ikdienas parādība. Tas saistīts ne tikai ar to, vai ir interesenti, kuri vēlētos to iegādāties, bet arī ar to, kādā stāvoklī tā ir, ko tajā var ražot un vai šiem izstrādājumiem ir noieta tirgus – pircēji. Ir slēgto uzņēmumu ražotnes, kuras atjaunojuši vietējā kapitāla uzņēmumi (Daiļrade koks atjaunoja bijušās Sāgas mēbeļu ražotni Tukumā), kā arī ārvalstu investori (Dānijas Kvist atjaunoja ražošanu bijušajā Laiko ražotnē Mālpilī). Praktiski visos ražotņu atjaunošanas gadījumos iekārtas un tehnoloģiskās līnijas ir saglabātas.

Hasbro ziņo, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas

Globālie tirdzniecības kari sākuši mainīt pasaules kārtību, un vairākas lielās Rietumvalstu kompānijas izsver savas ražošanas nākotni šajā valstī. Šonedēļ, piemēram, pasaules lielākais rotaļlietu ražotājs Hasbro ziņojis, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas uz Vjetnamu un Indiju.

Jāpiebilst, ka Hasbro ražo vairākas pasaulē ļoti populāras rotaļlietu franšīzes, piemēram, Frozen un Avengers. Šobrīd uzņēmums aptuveni divas trešdaļas savu rotaļlietu rada tieši Ķīnā. Uzņēmuma vadība gan klāstījusi, ka jau nākamgad šis īpatsvars varot sarukt līdz 50%.

Tādējādi Hasbro ir vēl viens liels uzņēmums, kas pēdējā laikā ziņojis par savas stratēģijas mainīšanu, visticamāk, saistībā ar asāku ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un šo valstu savstarpējo tarifu vētru.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Šodien UPB holdings oficiāli atklāj UPBGmbH uzņēmumu Vācijā, kas ir 100 % Latvijas kapitāla uzņēmums. 2007. gadā paredzētas deviņu miljonu latu investīcijas jaunu ražotņu būvniecībai, esošo modernizācijai un eksporta apjomu kāpināšanai.

Pagaidām lielākais eksporta tirgus visām UPB struktūrām ir Skandināvija – Norvēģija, Islande, Zviedrija, Dānija, kur visvairāk tiek realizēts holdinga saistītajos uzņēmumos ražotās stikla, alumīnija fasāžu konstrukcijas, dzelzsbetona izstrādājumi, metāla konstrukcijas un ALCOM (alumīnija – koka stiklotās konstrukcijas). Tomēr jau tuvāko gadu laikā holdinga vadība cer uz nozīmīgu tirgus daļu arī citās ES valstīs, neizslēdzot iespēju izplatīt augstas pievienotās vērtības produktus arī ārpus ES. Tilts uz šiem tirgiem ir mests – gadu veiksmīgi sākuši energotehnisko iekārtu projektēšanas, ražošanas un servisa uzņēmumi UPB Energy grupa – Latvijā (UPB Energy), Vācijā (UPB GmbH) un Šveicē (UPB AS GmbH). Tie ir uzņēmumi ar 100 % Latvijas kapitālu, taču tajos vadošos amatos strādā arī Rietumeiropas speciālisti. Eksporta apjomu pieaugums liek domāt arī par saistīta uzņēmuma dibināšanu Skandināvijā, Db pastāstīja UPB holdinga prezidents Uldis Pīlēns. Viena no panākumu atslēgām, kas ļauj tik strauji augt UPB konsolidētajiem uzņēmumiem, ir arvien jaunu, savstarpēji saistītu tēmu integrēšana, apgūstot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, atzīst U. Pīlēns.

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi pārceltu citā amatā – Finanšu ministrijā (FM).

Šādu portāla diena.lv rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju apstiprināja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams ierobežot ēnu ekonomiku. (Tas definēts jaunās valdības deklarācijas izstrādes procesā kā arī diskutēts 2022.gada 27.jūlija NTSP budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē.).

Sekmīgai ēnu ekonomikas ierobežošanai būtiska ir efektīva institūciju sadarbība. Valsts interesēs ir nekavējoties jāķeras pie jaunā Ēnu ekonomikas plāna 2023.-2025. gadam izstrādes. Plāna izstrādei vajadzīga plaša starpinstitūciju koordinācija un institūciju atbalsts plāna efektīvai pārraudzībai un īstenošanai, norāda A. Jarockis.

Uzņēmuma ražošanas iekārtas patiešām tiek izvestas uz ārzemēm, tomēr ziņas par Komētas ražotnes pārcelšanu kaut kur uz Āfriku, īsti neatbilst īstenībai, uzsver sērkociņu un sērkociņu skaliņu ražotāja a/s Komēta valdes priekšsēdētājs Zigmunds Mežnieks.

Viņš bija pārsteigts par laikrakstā Biznes & Baltija publicēto ziņu par Komētas pārcelšanos uz Āfriku. «Ja Komēta kaut eksportē uz Āfriku, tas nenozīmē ražotnes pārcelšanu uz šo kontinentu, bet gan to mums ir ne tikai ko pārdot, bet arī to, ka varam tur pārdot,» tā neielaižoties sīkākos paskaidrojumos, sarunā ar Db atzina Z. Mežinieks.

Viņš gan norādīja, ka, kopš pērnā gada sākuma ražošana Latvijā straujā ražošanas izmaksu pieaugumā dēļ tika pārtraukta un tiek īstenots projekts par ražošanas pārcelšanu tur, kur tas ir ekonomiski izdevīgāk, par ko Db jau rakstīja pērnā gada 6. februārī. Tiesa, runa gan neesot par Āfriku.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Ekonomikas ministrija uzsāk iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par darbdienu, kas iekrīt starp svētku un brīvdienām, pārcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aptauja notiks no šā gada 26.februāra līdz 7.martam. Aptaujā aicināti piedalīties visi interesenti, atbildot uz jautājumu "Vai Jūs atbalstāt darbdienu, kas iekrīt starp svētku un svinamajām dienām, pārcelšanu?" Ekonomikas ministrijas interneta mājaslapā: http://www.em.gov.lv.

Pēdējos divos gados tika pārceltas divas darbdienas - 2006.gadā tika pārcelta viena darbdiena no 27.novembra uz 2.decembri, un 2007.gadā - arī viena darbdiena – no 30.aprīļa uz 14.aprīli.

Sakarā ar Datu noliktavas sistēmas datu bāzes pārcelšanu uz jauniem un jaudīgākiem serveriem, kas nodrošinās operatīvāku datu bāzē esošās informācijas apstrādi, VID vērš uzmanību, ka nākamās nedēļas sākumā izziņu sagatavošana un izsniegšana, iespējams, aizņems nedaudz ilgāku laiku kā viena darba diena, taču ne vairāk kā divas darba dienas.

Proti, izziņu, kas nepieciešamas kredīta saņemšanai un uz kurām iedzīvotāji būs pieteikušies piektdien pēc pulksten 16:00 un pirmdien, 16.jūlijā, sagatavošanu VID varēs uzsākt otrdien no rīta. Atkarībā no kopējā pieprasījumu daudzuma, piektdienas pēcpusdienā un pirmdien pieprasītās izziņas tiks sagatavotas otrdienas laikā.

Datu noliktavas sistēmas datu bāzes pārcelšana uz jauniem un jaudīgākiem serveriem nepieciešama, lai informāciju, kas glabājas šajā datu bāzē būtu iespējams operatīvāk apstrādāt. Ņemot vērā, ka serveri tika piegādāti šonedēļ, datu bāzes pārcelšanu nebija iespējams veikt agrāk. Ņemot vērā lielo datu apjomu, kas uzkrāts Datu noliktavas sistēmā, darbi, kas saistīti ar datu pārnešanu uz jauno tehnoloģisko platformu, aizņem vairāk kā trīs diennaktis. Ņemot vērā šo apstākli, datu pārcelšanu izvēlēts uzsākt uzreiz pēc piektdienas darba dienas beigām un veikt brīvdienās, lai iespējami mazāk tiktu traucēts VID darbs.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.

Pēc Valsts kases izvērtējuma finanšu ministrs Einars Repše parakstījis valsts galvojumu a/s Liepājas Metalurgs par aizņēmumu aptuveni 60 miljonu latu apmērā uzņēmuma ražotņu modernizācijai. Finansējumu nodrošinās viena no vadošajām Itālijas bankām UniCredit MedioCredito Centrale SpA.

Galvojumu paredzēts sniegt tikai par aizdevuma pamatsummas atmaksu.

a/s Liepājas Metalurgs (LM) informē, ka finansējumu nodrošinās viena no vadošajām Itālijas bankām UniCredit MedioCredito Centrale SpA. Kopējā bankas finansējuma summa ir 85 milj. eiro.

Sākotnēji kopējais finansējuma apjoms tika plānots 160 milj. eiro, par ko 2009.gada 27.aprīlī bija izsludināts finansējuma konkurss, kas 19.jūnijā beidzās bez rezultātiem - netika saņemti piedāvājumi.

Ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, a/s Liepājas Metalurgs pārrunu ceļā panāca ievērojamu modernizācijas projekta izmaksu samazinājumu, nesamazinot projekta apjomu.

Paralēli tika nepārtraukti turpinātas sarunas ar potenciālajām finansējošajām bankām, kā rezultātā tika saņemts finansējuma piedāvājums no bankas UniCredit MedioCredito Centrale SpA. Lai pārliecinātos, ka piedāvājums ir šajā brīdī izdevīgākais finanšu tirgū, tika atkārtoti 2009.gada 9.decembrī izsludināts finansējuma konkurss, kas 21.12.2009. beidzās bez rezultātiem.

Tuvāko gadu laikā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes holdings SIA Eko Baltija plāno ieguldīt vairākus miljonus latu lielas investīcijas uz eksportu orientētu produktu ražotņu izveidē Latvijā, biznesa portālam Nozare.lv pastāstīja Eko Baltija valdes loceklis Viesturs Tamužs.

Tā būtu jaunas uzņēmumu grupas izveide, un ražotņu skaits tuvāko piecu gadu laikā varētu sasniegt līdz 100 ražotnēm. «Tie būtu vairāki uzņēmumi, kuros gribam multiplicēt savu pašreizējo pieredzi no PET Baltija, Nordic Plast un citiem uzņēmumiem,» stāstīja Tamužs, pagaidām neatklājot, ko plānots ražot.

Ražotnes gandrīz 100% būtu orientētas uz eksportu, jo Latvijas tirgus ir ierobežots, bet tajā pašā laikā Latvija atrodas pasaules lielākajā ekonomiskajā telpā, atzina Tamužs, norādot, ka tas, visdrīzāk, būšot eksports pa sauszemi.

Jaunās ražotnes tiks būvētas un izvietotas Latvijas reģionos, pastāvot iespējamība, ka izmantoti varētu tikt uzņēmumi, kuriem nav gājis tik labi un kuru darbību pārņēmušas bankas, bet pamatuzsvars ir uz jaunu ražotņu izveidi, norādīja Tamužs.

Krievijā un Ukrainā uzsākta lieljaudas plātņu ražotņu izveide vairāku simtu miljonu eiro vērtībā, to liecina gan pašu kompāniju mājas lapu dati, gan arī izdevuma Ļesnoj kurjer informācija. Krievijā pašlaik ir tikai 7 rūpnīcas, kurās ražo MDF plātnes, taču jāņem vērā šā gada martā bez jau minētā Kronospan MDF ražošanu uzsāka arī citi, piemēram, rūpnīca MDF — Mortka. Savukārt Austrijas holdings Fritz Egger Ivanovas apgabalā pēc kokskaidu plātņu ražotnes izveides pabeigšanas solījis ķerties pie MDF ražotnes. Irkutskas apgabalā tiek strādāts pie 20 milj. ASV dolāru vērtās MDF ražotnes. Pie jauniem MDF ražotņu projektiem tiekot strādāts arī Komi republikā, Kostromas, Krsnojarskas, Krsnodaras, Permas, Tomskas un Habarovskas apgabalā. Turklāt, MDF ražotņu projektus Krievijā mēģina realizēt ne tikai tādi pasaules plātņu ražošanas giganti kā Kronospan, bet arī Krievijas un pat Ķīnas kompānijas, piemēram, Honkongas Luen Fat Group, kura iecerējusi jau nākošgad sākt darbināt vairāk nekā 70 milj. ASV dolāru vērto MDF ražotni Krasnojarskas apgabalā. Turklāt jārēķinās, ka Krievijā tiek īstenoti daudzi kokskaidu plātņu ražotņu izveides projekti, kuros investējuši gan ārvalstu, gan arī Krievijas kompānijas.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Bauskā patlaban nav vērienīgu ražotņu, nozīmīgākie uzņēmumi izvietojušies novadā, nodrošinot darba vietas arī pilsētas iedzīvotājiem. Palīdz arī Rīgas tuvums, jo Bausku no galvaspilsētas šķir vien nepilni 70 kilometri, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, autobusi, kas rītos dodas uz Rīgu un vakaros atgriežas Bauskā, par pasažieru trūkumu nevarot sūdzēties. Arī automašīnu straume, kas ik dienu plūst pa Rīgas-Bauskas ceļu, esot iespaidīga.

«Rīga Bausku baro,» norādījuši vietējie iedzīvotāji un piebilduši, ka «nabagi mēs te neesam».

Vairāki automašīnu desmiti un lielais cilvēku daudzums ar apjomīgiem iepirkumu maisiem rokās pie Bauskas centrālā lielveikala uzskatāmi parādot, ka baušķeniekiem ar pirktspēju viss kārtībā un bailes izdot naudu viņus arī nevajājot.

Tikmēr ieceres attīstīt vērienīgu ražošanu pilsētā un tās pievārtē pagaidām neesot vainagojušās panākumiem, atzīmē Diena. No aptuveni 600 darba devējiem Bauskā un novadā 90% esot mikrouzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošajiem. Savukārt mazāk par pusi - tikai 43% - darba devēju atrodas pilsētā.

Valsts deklarētais atbalsts rūpniecības, jo īpaši ar augstu pievienoto vērtību attīstībai, no vienas puses, ir bijis ar augošu līkni. Realizēti daudzi ES struktūrfondu un valsts budžeta nopietni balstītie projekti, apgriezienus uzņem Garantiju aģentūra, mazajam biznesam un iesācējiem palīdz Hipotēku banka. No otras puses, praktiskais rezultāts ir mazāks nekā gaidīts.

Rūpniecības atbalstam vajag jaunu pieeju (protams, neizslēdzot iepriekšējos atbalsta mehānismus). Nebaidoties no pārmetumiem par valsts un pašvaldību lomas palielināšanos un plānveida ekonomikas iezīmēm (gan Skandināvijā, gan Rietumeiropā, gan ASV jau sen valsts un pašvaldības spēlē daudz aktīvāku lomu nekā pašlaik Latvijā, nemaz nerunājot par Āzijas «tīģeriem») valstij ir skaidri jādefinē, kādu preču ražošanu tā vēlas attīstīt papildus jau esošajām ražotnēm, jānosaka, kuros reģionos tām būtu jāatrodas un jāizveido attiecīga atbalsta programma.

Programmas būtība būtu ar grantu konkursa palīdzību radīt ap 50 jaunu ražotņu dažādos Latvijas reģionos ārpus lielajām pilsētām. Tajos novados, kuri no savas puses gatavi līdzdarboties programmas realizēšanā un kur ir attiecīgi cilvēkresursi.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.