Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma RIX Technologies direktori Evu Butāni. Darbaspēka deficīts jau šobrīd ir faktors, kas ierobežo ekonomisko izaugsmi, tādēļ veselības apdrošināšanas polise vai darba automašīna IT nozares darbiniekam vairs nav nekas ārkārtējs, tas jau ir tik pašsaprotami, kā ikmēneša darba alga, atzīst E. Butāne.
Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.
- Kāds uzņēmumam RIX Technologies bija pagājušais gads? Kādi bija būtiskākie uzņēmuma projekti un notikumi nozarē kopumā?
Viennozīmīgi, veiksmīgs, bet šī veiksme nav nejaušība. Tā ir likumsakarība. Esam daudz un smagi strādājuši. Rezultāti mūs patiesi iepriecina: A/s RIX Technologies apgrozījuma pieaugums pēdējo 3 gadu laikā ir sasniedzis 73%, pateicoties tam, ka piedalāmies daudzu valstiski nozīmīgu un apjomīgu programmizstrādes projektu realizācijā. Darbinieku pieaugums 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir 39%, mūsu komanda ir papildinājusies ar daudziem pieredzējušiem IT profesionāļiem, kā arī izdevies saglabāt faktiski nemainīgu līdzšinējo kompānijas darbinieku kodolu. Esam mērķtiecīgi strādājuši un turpināsim attīstīt savas kompetences, lai kļūtu par vienu no vadošajiem programmatūras izstrādes uzņēmumiem.
Kā galvenos no RIX realizētajiem projektiem 2006.gadā varētu minēt IeM PMLP Iedzīvotāju reģistra sistēmas izstrādi un ieviešanu (jeb Vienotā migrācijas informācijas sistēma), Elektronisko iepirkumu sistēmas izstrādi un ieviešanu, Ārlietu ministrijas diplomātisko pārstāvniecību dokumentu apmaiņas sistēmas izstrādi, digitālo kultūrkaršu projekta realizāciju, Latvijas Valsts portāla izstrādi.
Viens no nopietnākajiem un arī interesantākajiem projektiem, kura realizāciju esam uzsākuši pagājušajā gadā un šogad turpinām, ir Latvijas nacionālās vīzu sistēmas izstrāde, kurā jārealizē ir arī biometrijas funkcionalitāte, tāpat šobrīd procesā ir vairāku nozīmīgu e-pārvaldes projektu un valsts nozīmes sistēmu realizācija.
Mūsu kompānija ir iekļauta Baltijas TOP 20 straujāk augošo uzņēmumu sarakstā 2006.gadā, esam kļuvuši par LIKTA IS klastera biedru, es darbojos tā valdē, kā arī esmu tikko kā ievēlēta darbam LIKTA valdē.
Uzskatu, ka IT nozare 2006. gadā kopumā ir veiksmīgi attīstījusies, par ko varam lielā mērā pateikties īpašo uzdevumu ministrei Gudeles kundzei un viņas vadītajai ministrijai e-pārvaldes lietās, kas aktīvi strādāja un turpina strādāt pie informācijas sabiedrības izveides politikas gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas, popularizējot Latvijas paveikto IT jomā.
- Kā varētu risināt darbaspēka problēmu IT nozarē? Kā raugāties uz Eiropas Komisijas aicinājumu sievietēm veidot karjeru IT nozarē, lai risinātu speciālistu trūkumu?
Manuprāt, IT ir viena no jomām, kura ir cieši saistīta ar darbaspēka un migrācijas/imigrācijas, jauniešu izglītošanas jautājumiem. Un šī problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Es domāju, ka tai būtu jābūt daļai no valsts politikas, kā to ietekmēt un regulēt. Labi apzinos, ka darbaspēka deficīts jau šobrīd ir faktors, kas ierobežo ekonomisko izaugsmi.
Mūsu kompānija šobrīd šo problēmu risina, veidojot sadarbību ar Latvijā esošajiem programmatūras izstrādes partneriem, veidojot konsorcijus un kopīgi piedaloties konkursu realizācijā.
Eiropas Komisijas aicinājums viennozīmīgi ir atbalstāms, bet tas, ka sieviete ir IT nozares darbinieks, nav nekas jauns, vismaz Latvijā. RIX Technologies strādā daudz sieviešu, kas ir veiksmīgas kā speciālisti un ir uzticamas darba kolēģes, tai skaitā, kas attīstījušas savas prasmes un iemaņas, izveidojot veiksmīgu karjeru, kļūstot no programmētājām par projektu vadītājām. Kā piemēru var minēt arī mūsu izpilddirektores, kas arī ir dāma, izaugsmes karjeru RIX-ā, utt., ir ļoti daudz pozitīvu piemēru.
- Kā uzņēmuma darbu ietekmē darbinieku mainība?
Mūsu kompānijā ir ļoti neliela kadru mainība, vidēji 3% gadā, tā kā tas mūsu darbu īpaši neietekmē. Mēs labi saprotam, ka mūsu lielākā vērtība un pamatkapitāls ir labi speciālisti, un to arī attiecīgi cenšamies novērtēt.
- Būvnieki saviem darbiniekiem palīdz iegādāties dzīvokļus, apmaksā pusdienas un mācības, kā IT nozares uzņēmumi cīnās par darbiniekiem?
Domāju, ka līdzīgi, atkarībā no katra uzņēmuma iespējām un rocības. Veselības apdrošināšanas polise vai automašīna vairs nav nekas ārkārtējs, tas jau ir tik pašsaprotami, kā ikmēneša darba alga.
Uzskatu, ka katram darbiniekam, neskatoties uz materiālajiem labumiem un izaugsmes, ko cenšamies radīt, ir svarīga darba vide un komanda, kurā viņš strādā, kā arī individuāla attieksme un viņa darba atzinīgs novērtējums.
- Kā vērtējat IT speciālistu sagatavošanas kvalitāti Latvijas augstskolās? No kurām augstskolām nāk vislabāk sagatavotie IT speciālisti?
Manuprāt, jebkura augstskola tikai dod iespēju apgūt zināšanas. Tas, vai un cik lielā mērā to izmantot, ir katra studenta ziņā. To apliecina arī tas, ka daudzi labi IT speciālisti nemaz nav ieguvuši tieši profilam atbilstošu specialitāti, bet gan kādu no IT tuvākām, piem., matemātika, fizika, vai tālākām - ekonomika, jurispudence, jomām.
No lielajām augstskolām, cik zinu, vērā ņemamu ieguldījumu IT speciālistu sagatavošanā sniedz LU, RTU, LLU, Ventspils un Vidzemes augstskolas.
Esmu dzirdējusi vairāku speciālistu viedokļus, ka RTU piedāvājot vairāk tehniskās zināšanas, bet LU - akadēmiskās.
- Kā veicas ar Latvijas portāla latvija.lv attīstību? Kā zināms, portālu iecerēts izveidot par pieejas punktu valsts sniegtajiem e-pakalpojumiem. Kādi uzlabojumi šajā sakarā gaidāmi šogad? Kāda ir latvija.lv atdeve, apmeklējums?
Latvija.lv ir pabeigta portāla otrā kārta, e-pakalpojumu katalogs, kurā tiks kategorizēta e-pakalpojumu pārlūkošana, tajā ir iedzīvotāju darba vieta e-pakalpojumu saņemšanai, tāpat ir realizēts lietotāju autentifikācijas mehānisms, izmantojot Latvijas Pasta elektroniskā paraksta infrastruktūru. Taču e-pakalpojumu katalogs tiks publicēts, kad sagaidīs savu saturu - 25 pilota e-pakalpojumus.
Paredzams, ka portālā savus pakalpojumus varēs izvietot citas valsts iestādes, ministrijas. Cik man zināms, RAPLM plāno publicēt portālā ar pašvaldību darbību saistītos pakalpojumus (piem. dokumentu iesniegšanas un virzības atsekošana).
Statistiku par portāla apmeklējumiem uztur EPS un viņi atbild par saišu sadaļas aizpildījumu, viņi ir izveidojuši redkolēģiju un tā nodarbojas ar saišu publicēšanu.
- Kā vērtējat e-paraksta izveidi un attīstību, kādas ir Jūsu prognozes, cik ātri to sāks lietot Latvijā?
E-paraksta izveides faktu vērtēju kā pozitīvu un nepieciešamu IKT nozares tālākai attīstībai Latvijā. E-paraksta potenciāls ir liels, teorētiski tas tiek lietots. Drīzāk ir jautājums par tā izplatību.
Diemžēl, pašlaik Latvijā vēl tā pielietojums nav pārāk plašs, ko galvenokārt ietekmē (ierobežo) nozīmīgs faktors - e-pārvaldes jeb šaurākā nozīmē integrēto e-pakalpojumu kvantitatīvas un kvalitatīvais pieejamības faktors gan iedzīvotājiem, uzņēmējiem, gan juridiskās un tehniskās iespējas pašai valsts pārvaldei tos sniegt.
Pozitīvi ir tas, ka pie e-pakalpojumu attīstības un ieviešanas aktīvi tiek strādāts. Bez tam, Latvijas Pasts apņēmies nodrošināt 50 000 Latvijas personas - ierēdņus un valsts iestāžu darbiniekus ar e-paraksta pakalpojumu komplektiem, kas, manuprāt, ja tos aktīvi uzsāktu lietot, varētu ievērojami veicināt e-paraksta izplatību Latvijā.
Uzskatu, ka e-paraksts Latvijā ir tikai attīstības stadijā, Eiropas Komisija šodien runā un strādā pie termina E-identitāte, kas ir daudz plašāks jēdziens par e-parakstu, un viedoklis darba grupās ir viennozīmīgs, ka e-pakalpojumu sniegšanai nepietiek tikai ar e-parakstu, nepieciešams ir nodrošināt personas e-identitāti.
- Kādas, pēc Jūsu domām, bija lielākās IT neveiksmes pagājušajā gadā Latvijā un pasaulē?
Ja godīgi, tad lielas neveiksmes nosaukt nevaru.
- Kas, pēc Jūsu kā IT speciālistes domām, bija pamatā Latvijas Pasta sistēmas sabrukumam?
Grūti spriest, jo publiski pieejamā un manā rīcībā esošā informācija ir nepietiekama, lai izdarītu secinājumus. Ne vienmēr pie tā, ka sistēma nav kvalitatīvi ieviesta, ir vainīgs izstrādātājs, ir iespējama dažādu apstākļu sakritība.
- Kādi ir būtiskākie RIX Technologies veicamie darbi šogad?
Uzņemto saistību un projektu veiksmīga un kvalitatīva realizācija, kompānijas apgrozījuma palielināšana un galvenais - apmierināti klienti.
- Vai ir kādi faktori, kas patlaban Latvijā bremzē IT nozares izaugsmi un traucē RIX Technologies attīstīties?
Pēc maniem ieskatiem, pēdējā laikā IT nozares izaugsme ir stabili virzījusies uz priekšu pozitīv nozīmē. Arī investīciju apjoms IT nozarē, pateicoties ES fondu pieejamībai, ir ļoti apjomīgs un ļauj veikt pasūtītājiem nozīmīgas investīcijas valsts sistēmu un komunikāciju attīstībā. Ja pirms kāda laika varēja runāt par nepietiekamo interneta pieejamību, it sevišķi reģionos, tad tagad vairs to par šķērsli arī īsti uzskatīt nevar.
Lai varētu runāt par sekmīgu informācijas sabiedrības attīstību Latvijā un līdz ar to, arī par IT nozares izaugsmi, nepietiek tikai ar drošu internetu un izveidoto infrastruktūru, ir jāveido e-pārvaldes pieejamība uzņēmējiem, iedzīvotājiem, jānovērš esošie juridiskie un administratīvie šķēršļi to sniegšanai. Nenoliedzami, kā svarīgs priekšnoteikums e-pārvaldei ir un būs sniedzamo e-pakalpojumu saturs un pieejamība sabiedrībai.
Kā bremzējošo faktoru varu minēt kvalificēta IT darbaspēka trūkumu, līdz ar to arī straujo darba samaksas kāpumu. Uzņēmēji ir spiesti paaugstināt darba samaksu straujk par produktivitātes kāpumu. Šī problēma ir aktuāla ne tikai mums, programmatūras izstrādātājiem, bet arī pasūtītājiem, it īpaši, ja pasūtītājs ir valsts budžeta iestāde un iespēja maksāt IT speciālistam tirgus situācijai atbilstošu algu ir ierobežota.
- Vai Latvijas uzņēmēji pietiekami apzinās IT nozīmi savā darbā?
Uzskatu, ka arvien vairāk tiek novērtēta IT nozīme uzņēmumu sekmīgā attīstībā. Progresīvi domājošs un uz attīstību orientēts kompānijas menedžments labi apzinās pozitīvos faktorus un ieguvumus, investējot līdzekļus IT attīstībā.
- Kādēļ Jūs kā šī uzņēmuma vadītāja strādājat tieši šajā nozarē, kas sabiedrībā tiek uzskatīta par vīriešu profesiju?
Paskatieties, kas ir IT nozares valsts politikas virzītāji Latvijā? E-lietu ministre -sieviete, e-lietu ministrijas sekretariāta vadtāja -sieviete, vairāku IT uzņēmumu vadītājas ir sievietes. Latvijā sievietes ir ļoti aktīvas un mērķtiecīgas, acīmredzot, arī es. Manā amata aprakstā netika izvirzīta prasība - prasme programmēt tādā vai tādā valodā...: No manis kā no uzņēmuma vadītāja tiek prasīts - vadīt šo uzņēmumu un atbildēt par veiksmīgu tā darbību.
Domāju, ka dalījums pa profesiju dzimumiem IT nozarē sen vairs nepastāv, arī mūsu kompānijā strādā ļoti daudz sievietes, kas ir labi un veiksmīgi IT speciālisti.
