Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Šodien no plkst.9 līdz 10.30 pie Ministru kabineta norisināsies pikets pret valdības lēmumu ļaut cirst jaunākus kokus un par daudzveidīgu Latvijas mežu saglabāšanu, informēja Rīgas domē.

Plānots, ka piketā piedalīsies 150 dalībnieki. Piketa pieteicējs ir Jānis Balodis, kuram darba ikdienā vairākkārt esot bijusi saskarsme ar vairākām dabas organizācijām.

Balodis iepriekš pauda, grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ieteikumiem no tādām vides aizsardzības organizācijām kā Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt, pēc viņa teiktā, Latvijā jau patlaban esot problēmas ar bioloģisko daudzveidību, kā arī atsevišķām sugām ir ļoti liels samazinājums, un situācija, kas tikšot radīta ar valdības lēmumu, to pastiprināšot vēl vairāk.

Valdība dod nedaudz lielāku brīvību meža īpašniekiem 

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda...

Piemēram, runājot par mežirbju populāciju, gadījumā, ja tiks izcirsti jaunākie koki, palikušo koku apkārtmērs vairs nebūs piemērots putnu ligzdu un dobumu veidošanai, stāstīja Balodis, uzsverot, ka tā tas nav tikai mežirbēm, bet arī daudzām citām putnu sugām, kas izmanto dobumus.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijai ir saistības par šo sugu aizsardzību, piemēram, tikko Slovākijai bijis sods par to, ka suga, kura šai valstij ir jānosargā, nav tikusi nosargāta. Balodis pauda, ka tādas ir sankcijas, kuras šajā gadījumā var tikt piemērotas arī Latvijai.

Lai gan AS "Latvijas valsts meži" projekts "Mammadaba" norādījis, ka arī izcirtumi ir pieskaitāmi pie meža, Balodis apgalvo, ka mežirbei to būs grūti ieskaidrot.

Pēc Baloža paustā, nepieņemami esot arī tas, kādā Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus. "Arī ļoti būtiska ir procesu kartība, kādā veidā tas tika izdarīts, pieņemot, ka 21.jūnijā mēs nepamanīsim vai aizmirsīsim pirms svētkiem, uzdāvinot šādu šausmīgu dāvanu Latvijas iedzīvotājiem. Pēkšņa iniciatīva, kas nākamajā dienā bez nekādas plašākas apspriedes sabiedrībā un, pretēji aicinājumiem, ko sniedza vides aizsardzības organizācijas, tika akceptēta," sacīja piketa pieteicējs.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Viņaprāt, skumjākais ir tas, ka tika izmantots karš Ukrainā - vajadzība pēc energoneatkarības - kā arguments, lai pieļautu jaunāku mežu izciršanu.

"Jā, varbūt mēs šobrīd iegūsim, bet mēs ļoti apzagsim tos cilvēkus, kas nāks un dzīvos šeit, pieaugot viņiem, šo resursu būs vēl mazāk," bažas pauž Balodis.

Jau vēstīts, ka ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība 21.jūnijā vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Savukārt dabas aizsardzības organizācijas par konkrētajiem grozījumiem cēlušas trauksmi.

Vides organizācijās norāda, ka šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet tagad tiek virzīti vēlreiz pretēji Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) solījumam, ka tie netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.

Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017.gadā un atkārtoti - 2019.gadā. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, atzīmē vides organizācijās.

Dabas aizsardzības organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, tā noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti riski dabas un klimata ietekmēm.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 700 ha platībā un, lai arī tas ir par 3700 vairāk nekā aizpērn, tomēr, cik daudz nocērt, tik daudz arī atjauno

Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2015. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti lielākā apmērā nekā pēdējos 7–10 gados. Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/ sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos gados, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu, 2018. gadā ir sasniegts līdz šim lielākais hektāru skaits, kuros meža atjaunošana veikta stādot. Proti, pērn šādā veidā atjaunoti 14 100 ha, salīdzinājumam 2017. gadā – tikai 13 000 ha. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57%), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21% no kopējās 2018. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. 2018. gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža – valsts mežos atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežos atjaunoti 26,2 tūkst. ha. 2018. gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki nekā 2017. gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Arī Zviedrijā 35 000 mājsaimniecības joprojām ir bez elektrības pēc orkāna un dažām no tām būs jāgaida trī četras nedēļas, iekams atkal parādīsies strāva. Tā ziņo avīze Dagens Nyheter(DN). DN atsaucās uz Dienvidzviedrijas enerģētikas kompānijas Sydkraft amatpersonām. Iemesls, kādēļ kavējās elektrības atjaunošana ir neredzēti lielais posts, kas nodarīts Sydkraft virzemes elektrības pārvada līnijām. Aptuveni 1 100 kilometru līniju ir pilnībā izpostīti. Kā skaidro Sydkraft, orkāns tās nav tika pārrāvis, bet arī nolauzis un izvazājis stabus un torņus, kurās tās bija pakārtas. Turklāt ceļi pie līnijām un izcirtumi, kur līnijas atradās ir bloķēti ar milzu daudzu vējā gāztu koku un citu drazu. Sydkraft darbiniekiem vispirms jaizlaužas cauri šai postažai lai sāktu darbus, kas faktiski līdzinās jaunas līnijas vilkšanai, liekot jaunus torņus, stabus, balstus u.tml.

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica rīkojuma projektu „Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006. – 2010.gadam”, kas nosaka koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam. Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts meža dienesta aprēķiniem un ekspertu darba grupas ieteikumiem. Koku ciršanas apjoms nav rēķināts platībām, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides un dabas aizsardzību aizliegta galvenā cirte. Platības, kurās pēc 2005.gada janvāra vējgāzes izņemti apliecinājumi koku ciršanai galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, datu bāzē ieskaitītas kā izcirtumi, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Koku stādu noliktavu paplašināšanā, kā arī stādaudzētavās a/s Latvijas valsts meži šogad ieguldīs aptuveni 2 milj. Ls, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

«2011. gada uzdevums ir papildus uzbūvēt stādu noliktavas, kas ļautu jau rudenī sagatavot nākamajai sezonai lielāku stādu daudzumu un tad nodrošināt to ritmiskas piegādes pavasarī, kas nav iespējams, ņemot pavasarī stādus no lauka,» uzsver Latvijā lielākā koku stādu audzētāja, valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «LVM Sēklas un stādi» direktors Guntis Grandāns.

Viņš norāda, ka gan Podiņu, gan Strenču kokaudzētavā paredzēts komplekss, kur bez stādu glabātavām ir arī paredzētas telpas stādu šķirošanai.

«Tādējādi jaunajās stādu noliktavās varēs uzglabāt vēl papildus 15 milj. stādu salīdzinājumā ar tiem 13 milj., ko varam uzglabāt jau esošajās,» norāda G. Grandāns. Viņš piebilst, ka tādējādi noliktavā varēs glabāt aptuveni pusi no kopējā izaudzēto stādu daudzuma, jo šogad kopējais stādu apmērs sasniedzis 43 miljonus gabalu, bet turpmāk plānots realizēt vairāk nekā 50 milj. stādu gadā. Pēc G. Grandāna sacītā, glabātavās uzglabāto stādu kvalitāte ziemā saglabājas nemainīga un samazinās to zudumi salīdzinājumā ar to, ja stādi ziemo lauka poligonos.

Pērn apmežoti izcirtumi 38,6 tūkst. ha platībā, kas ir gan nedaudz mazāk nekā 2015. gadā; pēdējos gados mežu atjaunošanas apmēri nostabilizējušies

To liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu. Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme, tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā, ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

Meža nozares sekmīgai attīstībai ir vajadzīga politiķu izpratne un arī konkrēti lēmumi, kas radītu ieguvumus gan biznesam, gan arī valsts budžetam

Tādu nākotnes vīziju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē iezīmēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš aicināja parlamentāriešus ieviest reverso PVN maksāšanas kārtību koksnes blakusproduktiem – šķeldai, zariem, skaidām. «Ieguvums no šāda soļa būtu ne tikai godīgāka konkurence, zūd arī PVN izkrāpšanas iespējas, samazinās aplokšņu algu avoti un budžeta ienākumu kāpums aptuveni par 5 milj. eiro,» uzsvēra K. Klauss. Reversā PVN maksāšanas kārtība (valsts makā PVN maksā nevis pārdevējs, bet gan pircējs) darījumos ar kokmateriāliem ir sevi pierādījusi kopš 2000. gada, taču šo kokmateriālu klāstā nav iekļauti koksnes blakusprodukti. «Tikko sazinājos ar Finanšu ministriju, kura šo reversā PVN piemērošanu darījumiem ar kokmateriāliem uz nākamo periodu un arī šķeldai un zariem jau saskaņo ar Eiropas Komisiju,» piezīmēja Saeimas deputāts Dzintars Zaķis. Viņaprāt, saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas atbildi, šo jautājumu var atrisināt ar grozījumiem PVN likumā pat steidzamības kārtībā. Savukārt K. Klauss atgādināja, ka viss ir un būs Saeimas deputātu ziņā.

#Zaļajā «noliktavā» esošie resursi nevar glabāties mūžīgi, un, ja tos neizmanto, tie iet bojā.

Latvija ir bagāta valsts, jo tās mežos netiek izmantota koksne 1,5 miljardu eiro vērtībā, kura tiek atstāta sapūšanai

Par to liecina Eiropas mežu statistikas dati (2015.g.), kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesora Dagņa Dubrovska aprēķini. Viņš norāda, ka pēc mirušas koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā visā Eiropas Savienībā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Vairāk par Latviju mirušās koksnes apjomi ir Francijā un Slovākijā, kurai mūsu valsti izdevās šajā parametrā «pārspēt» tikai tāpēc, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem tā piekrita dabas draugu uzstādījumam par to, ka aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo koksni vajag atstāt sapūšanai, kā rezultātā Slovākijai tas vēlāk izvērtās cīņā ar mizgraužu savairošanos,» stāsta D. Dubrovskis.

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Pērn apmežoti izcirtumi 38 000 ha platībā un, lai arī tas ir nedaudz mazāk kā aizpērn, tomēr, cik daudz izcērt, tik daudz arī atjauno

To liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2014. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti tikpat lielos apmēros kā vidēji pēdējos 7–10 gados, izņemot krīzes skarto 2010. gadu. Arī atjaunošanas veids – stādot vai dabiskā ceļā – sadalās uz pusēm. Vienīgā lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot un sējot, bet otra puse – dabiski.

Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati, kā to mežu platības – attiecībā 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki: pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā); ES struktūrfondu atbalsts; izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav); agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Latvijā raža bez pārsteigumiem, bet Eiropā bites strādājušas sliktāk – var prognozēt, ka oktobrī un novembrī, pieaugot pieprasījumam, noietu tur atradīs arī medus no mūsu valsts dravām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārsteigumu medus ražā šogad nebūs, saka Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Neskatoties uz ne sevišķi sekmīgo saimju ziemošanu daļā dravu, bitēm nelabvēlīgo pavasari un vasaras sākumu, medus ražu viņš prognozē ap vidējo ikgadējo rādītāju – 25 līdz 30 kg preču medus no bišu saimes.

Bišu saimju kopskaits valstī ir ievērojami mazāks, nekā to pieļauj Latvijas dabas resursi un bišu barības bāze, norādīts Latvijas biškopības programmā 2014.–2016. gadam. Joprojām liela daļa bišu saimju īpašnieku (ap 40 %) apkopj no 1 līdz 14 bišu saimes – dravošana notiek ļoti ekstensīvi, un bišu saimes tiek turētas galvenokārt prieka pēc un lai radītu nelielus papildu ienākumus ģimenes budžetā.

Atsaucoties uz Philip Morris cigarešu nodarīto ļaunumu viņas veselībai, kāda Floridas iedzīvotāja no kompānijas piedzinusi 300 miljonus dolāru, raksta newsru.com.

Tiesa atzina, ka no tik lielas naudas summas tabakas ražošanas kompānijai ir jāšķiras savas bezdarbības dēļ, kas 61 gadu vecajai amerikānietei Sindijai Noglai izraisījusi plaušu emfizēmu. Līdz šim tā ir lielākā kompensācija, ko par līdzīgiem nodarījumiem jebkad saņēmusi privātpersona. Nogla smēķēt sākusi 1968. gadā, kad viņai bija 20 gadi, jo tādējādi viņa «esot izskatījusies vecāka».

Tiesa piespriedusi Philip Morris S. Noglai atlīdzināt visus ārstēšanās izdevumus 56.6 milj. dolāru apmērā, kā arī likusi samaksāt 244 milj. dolārus par sievietei sagādātajām morālām un fiziskām ciešanām.

Pēc dažu dienu mokošām pārdomām ir nolemts – saistībā ar plūdiem Daugavpilī un Daugavpils rajonā izsludināms ārkārtas stāvoklis. «Ātri» gan, ņemot vērā, ka vairākas Latvijas pašvaldības ar lūgumu tieši šajā kontekstā izsludināt ārkārtas stāvokli valdībā vērsās piektdien, bet attiecīgais lēmums pieņemts pirmdien.

Rodas sajūta, ka valdībā strādājošie ir nosprieduši – ņemot vērā, ka sestdiena un svētdiena mūsu valstī ir brīvdienas, gan jau atpūtīsies arī Daugava ar visiem saviem ledus ūdeņiem un nekur neplūdīs. Diemžēl dabā tā nenotiek. Jāatzīst, ka šopavasar piedzīvoto plūdu dēļ ir viens otrs faktors, ko nevar nepieminēt.

Pirmkārt, nav šaubu par to, ka šogad no pārplūdušām upēm ir cietuši tik daudzi iedzīvotāji un īpašumi, cik mūsu valstī nav bijis ļoti sen. Vietās, kur ūdens ne tikai plūst pa ēku logiem, bet arī paralizē nozīmīgus autoceļus un izskalo dzelzceļa posmus, ārkārtas stāvoklis ir izsludināms, un valstij seku novēršanas pasākumos ir jāiesaistās iespējami ātri, negaidot, kad no ārzemēm atgriezīsies premjerministrs.

Rīgas ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt, lai sakārtotu ielas un izvestu sniegu, un turpmāko divu līdz trīs dienu laikā pilsēta tiks sakārtota, šodien žurnālistiem sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks teica, ka pašreiz Rīgā neesot nevienas ielas, kas nebūtu caurbraucama.

Gaidāmajā naktī plānota sniega izvešana, tādēļ iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ierobežojumiem auto novietošanā. Par ierobežojumiem pašvaldība iedzīvotājus laicīgi informēs gan ar sociālo tīklu, gan pasta starpniecību, sacīja Ameriks. Sniega izvešanu plānots sākt no Vecrīgas.

Šodien sanāksmē ar atbildīgajām amatpersonām un ceļu uzturētājiem tika pārrunāts turpmākais ielu sakārtošanas darbības plāns. Ameriks sacīja, ka pašreiz pašvaldībai papildu palīdzība pilsētas sakārtošanā nav nepieciešama - uzturētāji tiekot galā. Pašreiz jau esot nodrošināta piebraukšana pie maģistrālēm un visām pilsētas skolām.

Latvija saražo 31% no Eiropas profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras, un tā ir sava veida dabas zelts, pēc kura pieprasījums tikai pieaug

Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā visvairāk tiek ražots produkts ar pievienoto vērtību – substrāts. Tie ir dažādi maisījumi, paredzēti konkrētu augu audzēšanai. Latvijas kūdras ieguvēju mērķis – salāgot dabas aizsardzību ar biznesa ambīcijām, un šīs nozares uzņēmumi nākotnē iecerējuši saglabāt ieguves platības un pieejamo resursa apjomu pašlaik esošajā apjomā, lai būtu iespējams saglabāt arī vidējo ieguves īpatsvaru.

«Pēdējie Latvijas Universitātes pētījumi rāda, ka vidējais kūdras uzkrāšanās ātrums ir divi mm gadā. Desmit gadu griezumā Latvijā vidēji gadā tiek iegūts 0,95 milj. t kūdras, tas nozīmē, ka ik gadu kūdras pieaugums ir 0,65 miljoni tonnas. Kūdras resurss pieaug vairāk, nekā tas tiek iegūts, saprātīgi turpinot apsaimniekot Latvijā pieejamo kūdras resursu, varam vēl gadsimtiem ilgi nodarboties ar kūdras ieguvi. Jāievēro ir līdzsvars starp tautsaimniecību un vides aizsardzību,» uzsver Latvijas kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Rīgas pilsētas būvvalde 15. janvārī nojaukusi privātīpašnieka patvaļīgi uzbūvēto žogu Miera ielā 31, kas traucēja blakus esošā Miera ielas 29. nama iedzīvotājiem novērst bojājumu sekas kanalizācijā.

Žoga piespiedu demontāža veikta, jo teritorijas īpašnieks neievēroja vairākus būvvaldes lēmumus par nekavējošu patvaļīgas būvniecības seku novēršanu.

2015. gada nogalē tika saņemts Miera ielas 29. nama iedzīvotāju iesniegums, kurā minēts, ka blakus zemesgabalā notiekošo rakšanas darbu rezultātā bojāts mājas kanalizācijas pievads, kā arī liegta piekļūšana bojātajām komunikācijām avārijas seku novēršanai, ko traucē uzstādītais žogs. Bojāto komunikāciju dēļ dzīvojamās mājas pagrabstāvā izplūda kanalizācijas ūdeņi.

Būvvaldes būvinspektori konstatēja, ka žogs uzbūvēts patvaļīgi. 17. decembrī, veicot atkārtotu īpašuma vizuālu apsekošanu, būvvalde secināja, ka patvaļīgi novietotā žoga demontāža nav veikta. Tāpat tika konstatēts, ka ar žogu norobežoti rakšanas darbi ap kanalizācijas pievadu. Par minēto pārbaudi 22. decembrī tika sastādīts atzinums, uzliekot par pienākumu zemesgabala Miera ielā 31 īpašniekiem nekavējoties demontēt patvaļīgi novietoto žogu.

Šonedēļ rubrikā «Kā top?» portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, ziedu galerijā «Elizete» top izlaiduma svētku pušķis.

«Mans stāsts ir par to, ka ir jāsapņo lieli sapņi un tie piepildās,» šādi ar sevi iepazīstina salona «Elizete» saimniece, floriste Sanita Cipruse. 2016. gadā viņa kļuva par salona īpašnieci Rīgā, Elizabetes ielā, un ikdienā pati apkalpo klientus.

Viena «recepte» skaistam ziedu pušķim nav, atzīst S. Cipruse. Skaists ziedu pušķis nenozīmē, ka tam jābūt ļoti dārgam. Dārgāks pušķis būs bagātīgāks, taču skaistu pušķi var izveidot gan par 7 eiro, gan 150 eiro. Pielāgoties var visiem budžetiem.

«Kad mācījos par floristi, nācu praksē šajā salonā, un «Elizete» kļuva par kaut ko īpašu manā dzīvē. Kad pēdējā prakses dienā gāju pa Elizabetes ielu, man bira asaras. Ne jau tādēļ, ka gribēju sev šo salonu, bet tādēļ, ka biju sajutusi savu vietu – tā līdz kaulam. Pagāja gadi, kuru laikā ieguvu pieredzi, un tad nāca piedāvājums iegādāties «Elizeti» savā īpašumā,» stāsta S. Cipruse.

Šonedēļ publiski izskanējušais ierosinājums par izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot 2.pensiju līmenī uzkrāto līdzekļu mantojamību, ir pilnībā atbalstāms, jo atšķirībā no 1.pensiju līmeņa, kas ir valsts īpašums, 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir uzskatāms par nodokļu maksātāja īpašumu. Šis dzīves laikā veiktais uzkrājums ir tieši tāds pats privātpersonas īpašums, kā, piemēram, mājoklis un auto vai cits personai piederošs kapitāls, ko īpašnieka nāves gadījumā likumā noteiktā kārtībā vai pēc sastādītā testamenta manto aizgājēja tuvinieki. Tāpēc tikai loģiski būtu, ja valsts pārvaldījumā privātpersonas īpašums nonāktu tikai tad, ja mirusī persona to valstij novēlētu.

Jāatzīmē, ka arī citviet pasaulē, kur ir līdzīga pensiju sistēma kā Latvijā, 2.pensiju līmenī veikto uzrājumu mantojamība ir ierasta prakse, jo dzīves laikā uzkrātais ir privātpersonas īpašums. Piemēri nav nekur tālu jāmeklē – arī Lietuvā un Igaunijā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir mantojuma subjekts. Piemēram, to var mantot gan aizgājēja laulātais, gan viņa bērni vai citi tuvinieki. Vācijā, turpretim, mirušās personas laulātais visa mūža garumā saņem daļu valsts pensijas, kas būtu pienākusies mirušajam, papildus savai.

Fakts, ka abās Latvijas kaimiņvalstīs 2.pensiju līmeņa uzkrājumus personas nāves gadījumā var mantot tās tuvinieki, apliecina, ka šāda kārtība ir pašsaprotama un atbilst vispārpieņemtām cilvēktiesību normām. Līdz ar to nav nekāda pamata, lai Latvijā netiktu ieviests tieši tāds pats princips. Kā zināms, līdzīga uzkrātā kapitāla mantošanas kārtība attiecas uz 3.pensiju līmeni, kurā dalība ir brīvprātīga.