Trešdien Eiropas Parlaments plenārsēdē Strasbūrā ar ievērojamu balsu vairākumu nobalsoja par ES regulu, kuras mērķis ir būtiski samazināt maksu par mobilā tālruņa lietošanu ārzemēs.

ES regula, kuru Eiropas Komisija ierosināja 2006. gada 12. jūlijā, pagājušajā nedēļā guva ES 27 dalībvalstu pārstāvju plašu atbalstu. Regula stāsies spēkā vēl pirms ES iedzīvotāji dosies vasaras brīvdienās, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

„ES patērētājiem un tiem, kuri ceļojumos dodas darba darīšanās, šī ir ļoti laba diena,” teica ES Telekomunikāciju komisāre Viviane Reding. „Rekordīsā laikā — 10 mēnešos — tika panākta politiska vienošanās par ES Viesabonēšanas regulu, pateicoties milzīgam Eiropas Parlamenta atbalstam un Vācijas prezidentūras profesionalitātei sarunu vidutāja lomā. Līdz ar to jau šo šovasar mobilo tālruņu lietotājiem, ceļojot Eiropas Savienībā, mobilo tālruņu viesabonēšanas maksājumi būs krietni zemāki nekā līdz šim. Eiropas iekšējais tirgus beidzot būs tiešām bez liekiem ierobežojumiem — pat attiecībā uz mobilo tālruņu rēķiniem.”

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta, liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā, db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. 15 % mobilo tālruņu lietotāju ceļojumā tālruni neņem līdzi vai to pilnīgi izslēdz, bet 21 % ārzemēs izmanto tikai īsziņu (SMS) pakalpojumu.

Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4–6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu – tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

„Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. „Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis – tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo traucēkli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Jauna ES aptauja liecina, ka augstā viesabonēšanas maksa attur eiropiešus no mobilo tālruņu izmantošanas ārzemēs

Maksa par mobilo sakaru viesabonēšanu Eiropā joprojām ir augsta. Par to liecina šodien Eirobarometrā publicētā Eiropas mēroga aptauja un jaunākās tendences mobilo tālruņu starptautiskās viesabonēšanas cenu attīstībā. Vairums ES iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībai jānodrošina, lai izejošie un ienākošie zvani mobilajā tīklā, abonentam ceļojot citās ES valstīs, būtiski neatšķirtos no cenām abonēšanas valstī. Eiropas mobilo tālruņu lietotāji joprojām maksā 4-6 eiro par četru minūšu viesabonēšanas zvanu - tā lasāms šodien atjauninātajā Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē. Dažos gadījumos viesabonēšanas cena par tādu zvanu pārsniedz 12 eiro.

"Pārmērīgi augstās cenas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu ārzemēs. Cieš gan patērētāji, gan Eiropas rūpniecība, gan Eiropa kopumā," skaidro par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā Komisijas locekle Viviāna Redinga. "Viesabonēšanas cenu samazināšana ir ne vien politisks Eiropas Komisijas uzdevums, bet arī interesants uzņēmējdarbības modelis - tā liecina to operatoru pieredze, kuri pēdējos mēnešus sākuši pazemināt cenas, piedāvājot īpašus viesabonēšanas pakalpojumu kompleksus. Es aicinu visus mobilo sakaru operatorus palīdzēt sagraut šo pēdējo trauckli Eiropas vienotajā tirgū. Nav pieļaujams, ka starptautiskās mobilo sakaru viesabonēšanas izmaksu nasta jāuzņemas parastajiem patērētājiem, kas maksā pēc standarta tarifiem."

Šā gada 1.augustā darbu uzsācis jauns Latvijas uzņēmumu katalogs internetā Biznesa Katalogs.

Biznesa Katalogs ir lietišķs uzziņu katalogs, kurā strukturēti apkopota informācija par visās sfērās strādājošiem uzņēmumiem, veidojot plašu, noderīgu un ērti pārskatāmu datu bāzi. Īpaši precīzais un smalkais kategoriju sadalījums ne vien ļauj ietaupīt laiku, bet arī padara informāciju uztveramāku un ērtāk apskatāmu.

Katalogs ir noderīgs palīgs ikvienam, kam svarīga informācijas precizitāte un kas nevēlas patērēt daudz laika sev nepieciešamo kontaktu meklēšanai. Ērti izveidotais meklētājs neļauj apjukt plašajā informācijas klāstā, precīzi atrodot konkrēto, interesējošo sfēru un uzņēmumu.

Biznesa Kataloga veidotājs ir 100% vietējā kapitāla uzņēmums SIA Hotline. Sabiedrības valdes loceklis Kaspars Pujāts: “Pievērsties šāda projekta izveidei pamudināja novērota tendence, kas liecina, ka arvien mazāk tiek izmantotas uzziņu katalogu grāmatas, un arvien vairāk lietišķā informācija tiek meklēta internetā.”

Kā to paredz jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 619, sākot ar nākamā gada janvāri mobilo sakaru operatori veidos kopīgu zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi. Līdz ar to šo tālruņu darbība tiks slēgta visu Latvijas operatoru tīklos, Db.lv informēja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Citu valstu prakse pierāda, ka šādā veidā ir iespējams samazināt mobilo tālruņu zādzības. Latvijā to joprojām ir diezgan daudz. Pagājušajā gadā vien LMT saņēma gandrīz 27 tūkstošus pieteikumu par zagtu vai nozaudētu tālruni.

LMT līdz šim konsekventi veidojis savu klientu piereģistrēto zagto un nozaudēto tālruņu datu bāzi un bloķējis šādu tālruņu darbību LMT tīklā. Taču pagaidām šos aparātus var brīvi lietot citu mobilo sakaru operatoru tīklos. Sākot ar 2008. gada janvāri, visi GSM mobilo sakaru operatori uzsāks kopīgi izveidotās centralizētās datu bāzes lietošanu un bloķēs zagto vai nozaudēto mobilo tālruņu aparātu darbību visos Latvijas GSM operatoru sakaru tīklos.

Latvijā pērn realizēti aptuveni 500 tūkstoši mobilo tālruņu, otrdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Tas ir 9% pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu, kad tirgus apjoms tika lēsts 460 tūkst. mobilo telefonu apmērā, liecina tirgus pētījumu kompānijas GfK dati.

Pērn Tele2 pārdoto mobilo tālruņu skaits, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga aptuveni par 5%, DB informē Tele2 Priekšapmaksas un pēcapmaksas produktu tirdzniecības vadītājs Madars Liepiņš. Pērn pēdējos desmit mēnešos tālruņu pārdošanas apjomi sāka pakāpeniski pieaugt, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu. «Neliels pieaugums vērojams arī šogad,» atzīmē M. Liepiņš. Savukārt Bite Latvija pērn pārdevusi par 49% vairāk tālruņu nekā 2009.gadā. Subsidētie tālruņi Latvijas tirgū ieņem lielāko daļu no kopējo tālruņu pārdošanas apjomiem. Pēc LMT dīlera DT Mobile datiem, mazcenas telefonu īpatsvars kopējā telefonu «grozā» ir ap 70%. Tele2 klienti mobilo tālruni vidēji lieto divus gadus, kas lielākoties skaidrojams ar to, ka subsidēto jeb mazcenas tālruņu līgumu termiņš ir divi gadi.

Pasaules, tostarp Latvijas uzņēmumi par galveno risku šogad uzskata ekonomisko lejupslīdi.

Jaunākais apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta Aon veiktais Globālā risku vadības pētījums 2009 liecina, ka ekonomiskās lejupslīdes riskam seko bažas par normatīvo aktu izmaiņām un biznesa pārtraukšanu.

Aptaujātas tika 550 kompānijas un organizācijas no 40 pasaules valstīm, kas pārstāv visplašāko nozaru spektru.

Aon secinājis, ka, salīdzinājumā ar pirmo šāda veida pētījumu 2007. gadā, risku Top 10 piedzīvojis nozīmīgas izmaiņas. Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina uzskata, ka riski, kas šobrīd satrauc milzīgos transnacionālos uzņēmumus, ir tikpat aktuāli arī Latvijas firmām. «Palaist pašplūsmā risku vadības procesu vai arī risināt šos jautājumus ļoti formāli – tā ir bīstama pieeja no top menedžeru un īpašnieku puses. Ja palūkojamies uz desmit galvenajiem riskiem, tad divi no tiem – atbildība pret trešajām personām un biznesa pārtraukšana – nepārprotami ir Latvijas kompāniju vājās vietas. Ja Aon aptaujātie uzņēmumi atzīst, ka ir gatavi šiem riskiem par 80 %, tas nozīmē, ka viņiem ir iespējamo zaudējumu aprēķini un, visticamāk, viņi ir iegādājušies atbilstošu apdrošināšanu. Taču Latvijas uzņēmumi itin bieži vispār neņem vērā šos divus svarīgos riskus,» saka Ņ. Kukuškina.

Privātpersonu noguldījumi šogad februārī pieauguši 13 bankām, tostarp straujāko pieaugumu – par 6 milj. Ls jeb 59.1 % mēneša laikā piedzīvojusi Baltic International Bank. Mēneša laikā visvairāk – par 25 miljoniem latu jeb 4.8 % tie samazinājušies Parex bankā.

Šogad februāra beigās lielākā banka pēc privātpersonu noguldījumiem pārliecinoši bija Swedbank. Tā piesaistījusi 825.6 milj. Ls, kas ir par 1.8 milj. Ls jeb 0.2 % mazāka nekā šogad janvāra beigās un par 136.9 milj. Ls jeb 14.2 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Otra lielākā privātpersonu norēķinu kontu un depozītu naudas piesaistītāja februāra beigās bija SEB Banka – 565.8 milj. Ls, kas ir par 6.4 milj. Ls jeb 1.2 % vairāk nekā janvāra beigās, bet par 7.6 % mazāk nekā pērn februāra beigās.

Db aplēses, izmantojot asociācijas datus, liecina, ka Parex bankā privātpersonu noguldījumu apjoms šogad februāra beigās bija 498.2 miljoni latu, kas ir par 25 milj. Ls jeb 4.8 % mazāk nekā janvāra beigās, bet par 146.7 milj. Ls jeb 22.7 % mazāk nekā pirms gada.

Somijas mobilo tālruņu ražotāja Nokia piekritusi pārdot tās atlikušo daļu programmatūras izstrādes apakšvienībā Qt, citējot kompānijas pausto, vēsta The Wall Street Journal.

Kompānijas Nokia lietojumprogrammu izstrādes vienība tiks pārdota Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmumam Digia Oyj, tomēr darījuma summa netiek atklāta.

Šīs vienības pārdošana vēlreiz apliecina, ka Somijas mobilo tālruņu ražotājs turpina atbrīvoties no aktīviem, cerībā atgriezties pie peļņas. Pēdējā laikā Nokia, kas šogad zaudējusi pasaules lielākā tālruņu ražotāja statusu, realizējusi vairākus taupības un pārstrukturēšanas pasākumus, turklāt arī nākotnē kompānijā paredzētas vairākas izmaiņas.

Jau rakstīts, ka mobilo tālruņu ražotājs Nokia lēmis par savas pēdējās rūpnīcas, kas atrodas pilsētā Salo, slēgšanu. Tādējādi ierīču montāža tiks pilnībā pārcelta uz Āziju. Šāds lēmums saistīts ar «tirgus situācijas uzlabošanu», iepriekš norādīja kompānijas paziņojumā. Somijā gan saglabāsies Nokia galvenais birojs.

Samsung Electronics paziņojusi par ievērojamu – 79% - peļņas kāpumu, un to kompānijai nodrošinājusi viedtālruņu pārdošanas apjomu palielināšnās un televizoru biznesa pozitīva attīstība, vēsta BBC.

Kompānijas peļņa šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi rekordu – 5,9 miljardus ASV dolāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, ir 79% pieaugums.

Jau vēstīts, ka Galaxy viedtālruņu sērijas ražotājs Samsung šogad pārspēja Somijas kompāniju Nokia un kļuva par pasaules lielāko tālruņu ražotāju.

Tomēr maz ticams, ka Samsung peļņa tāpat turpinās pieaugt arī nākotnē, prognozē analītiķi, kas norāda, ka peļņas augstākais punkts tiks sasniegts šā gada trešajā ceturksnī.

«Patlaban 60% no Samsung peļņas veido viedtālruņu un ar tiem saistīto komponenšu pārdošana, un augošā tālruņu pārdošanas peļņa izlīdzinās zaudējumus, ko rada televizoru un tradicionālās elektronikas segmenta zaudējumi,» norāda Kims Jangs-Čans (Kim Young Chan) no Shinhan Investment Corp.

Valdis Šķesters Datoru Drošības Tehnoloģijas Pirms dažiem gadiem mobilais tālrunis, kurš pēkšņi izrādīja zināmas „vieduma” pazīmes, atbildot uz pārāk steidzīgu pogu spaidīšanu uzreiz pēc ieslēgšanas ar tekstu: „Uzgaidiet. Esmu aizņemts.”, pirmajā brīdī izsauca pārsteigumu, bet pēc tam smieklu vētru. Kaut kāds tālrunis paziņo – pienāc vēlāk, man savi darbi darāmi. Šodien daudzu mobilo tālruņu „viedums” pārsniedz tā laika galda datoru iespējas, diemžēl ne tikai tehnoloģisko labumu, bet arī ievainojamību ziņā. Analītiķi no Gartner prognozē, ka vēl pāris gadus mobilo tālruņu „viedums” nebūs tik izplatīts, lai mūs sāktu vajāt globālas kaitīgo kodu epidēmijas. Praksē tas izpaužas tā, ka lielākā daļa cilvēces šobrīd lieto tādas mobilās iekārtas, kurām kaitīgo kodu radīšana dažādu iemeslu dēļ ir ļoti apgrūtināta un/vai neinteresanta priekš šo kodu radītājiem. Tāpēc pagaidām incidenti tiek novēroti parasti tur, kur pulcējas internacionāla sabiedrība ar dārgiem un ļoti „viediem” mobilo tālruņu modeļiem, piemēram, pasaules mēroga sporta pasākumos, slavenību koncertos utt. Uz šodienu nepārspējams „vieduma” līderis mobilajos tālruņos ir Symbian, tālāk seko Microsoft, tad Palm. Brīžiem šķiet, ka iekārtu ražotāji ar analītiķiem ir vienojušies piepildīt prognozes un savlaicīgi nodrošināt globālo epidēmiju iespējamību – kompānija Symbian nesen ir paziņojusi par stingriem plāniem iekarot vidusmēra masveida tirgu. Bet vai līdz šai stundai „x” mēs varam mierīgi atpūsties un vērot kā viens pēc otra parādās dažādi konceptuālie kodi priekš Symbian? Diemžēl škiet, ka nē. Lūk dažas šīs nedēļas ziņas īsumā. Atklātas ievainojamības divos Nokia tālruņu modeļos, kas ļauj veikt pakalpojumatteices tipa uzbrukumus. Anglijā pētnieki, sēžot Londonas stacijās ar portatīvo datoru, garām braucošajos vilcienos konstatējuši 943 ar Bluetooth aprīkotas ierīces, 138 no kurām izrādījušas viegli pieejamas hakeriem. Vai tas viss kaut ko neatgādina? Atgādina, tieši to pašu visu jau esam piedzīvojuši ar galda datoriem, bet mobilo tālruņu skaits pasaulē jau tagad ir vairākas reizes lielāks. Vienīgi to vidējais „viedums” pašlaik tikai nedaudz pārsniedz pirms 20 gadiem ražota Texas Instruments kalkulatora līmeni. Tikmēr piesardzīgākie izcili „viedu” tālruņu īpašnieki ir sākuši satraukties jau laikus, pat Latvijā. Un ir jau arī pamats. Parasti šādu tālruņu īpašnieki nav no tiem nabadzīgākajiem un arī mēdz apmeklēt jau iepriekš minētos pasākumus, kur risks satapties ar kādu Symbian tārpu pieaug daudzkārtīgi. Kāpēc viss šis stāsts? Tas ir par godu tam, ka nopietni pasūtītāji tepat Latvijā nupat ir izrādījuši pilnīgi konkrētu interesi par mobilo tālruņu drošību vispār un piedevām par antivīrusu programmu iegādi no kaitīgo programmu puses potenciāli apdraudētajiem mobilo tālruņu modeļiem. Kā nekā pirmais gadījums ...

Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks, informē Swedbank.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā. Tas norāda arī uz bankas pieaugošo lomu turīgo klientu labklājības vairošanā ilgtermiņā.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi (turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro).

Latvijas arhitektūras 2008. gada Lielā balva piešķirta Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles autoriem.

Tie ir a/s UPB, arhitekts Uldis Pīlēns, Guna Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe. Sporta zāle atzīta arī par labāko projektu kategorijā Jaunbūves – publiskas ēkas.

No kopumā iesniegtā 81 darba astoņās nominācijās tehniskās komisijas žūrija konkursa otrajai kārtai izvirzīja 32 darbus. Konkursa otrajā kārtā darbus izvērtēja un laureātus noteica starptautiska žūrija: Igaunijas Arhitektūras centra direktors Ilars Marks (Ülar Mark), Kijevas Arhitekta Sergeja Babuškina biroja direktors Aleksandrs Babuškins, Viļņas Ģedimas Tehniskās universitātes docents Sauļus Mikšts (Saulius Mikstas), Tallinas pilsētas arhitekts Endriks Mands (Endrik Mand), kā arī Igaunijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Ike Volkovs (Ike Volkov).

Mobilo telefonu ražotāji šī gada otrajā ceturksnī piegādājuši 361 miljonu tālruņu, kas ir par 13% vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada. Viedtālruņu piegādes apjomi ir sasnieguši 110 miljonus, turklāt Apple viedtālruņu segmentā ir apsteidzis mobilo tālruņu ražotāju «milžus» - kompānijas Nokia un Samsung, kļūstot par lielāko viedtālruņu piegādātāju, vēsta BBC.

Līdz šim Somijas uzņēmums Nokia ir bijis lielākais mobilo telefonu ražotājs visos tālruņu segmentos, bet kompānijas piegādes apjomi gada otrajā ceturksnī nokritās līdz 88,5 miljoniem tālruņu, kas ir par 20% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2010. gadā. Samazinājusies arī Nokia tirgus daļa - šobrīd tā ir 25%, kas ir zemākais Somijas kompānijas rādītājs kopš 1999. gada.

Samsung, otrais lielākais mobilo tālruņu ražotājs pasaulē, gada otrajā ceturksnī piegādāja 74 miljonus vienību, palielinot savus piegādes apjomus par 16%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. 2010. gadā Samsung piegādāja 63,8 miljonus mobilo tālruņu. Šogad kompānijas tirgus daļa palielinājās līdz 20%, un pašlaik Samsung «elpo Nokia pakausī», norādījuši eksperti.

Somijas kompānija Nokia zaudējusi savu pasaules lielākā mobilo tālruņu ražotāja titulu, kurš tai bijis kopš 1998. gada. Somijas kompānijas vietu ieņēmis Dienvidkorejas gigants Samsung, liecina tirgus pētījumu kompāniju aprēķini.

Gada pirmajā ceturksnī Samsung izdevies piegādāt 93,5 miljonus tālruņu, kas ir par 36 procentiem vairāk, nekā tādā pašā laika posmā pirms gada. Savukārt Nokia izdevies piegādāt 82,7 miljonus tālruņu, liecina Strategy Analytics dati.

Nedaudz savādākus aprēķinus veikusi tirgus pētījumu kompānija IHS iSuppli. Saskaņā ar šīs kompānijas datiem – gada pirmajā ceturksnī Samsung piegādājis 92 miljonus mobilo tālruņu, bet Nokia 83 miljonus tālruņu. Viedtālruņu jomā Apple joprojām saglabājusi līderpozīcijas – ASV kompānija gada pirmajā ceturksnī piegādājusi 35 miljonus ierīču, Samsung – 32 miljonus, bet Nokia – 12 miljonus.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

Lai popularizētu Latvijā ražotos produktus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aprīlī prezentēja Latvijas produktu e-katalogu. Šobrīd tā saturs ir papildināts līdz 160 dažādiem produktiem un pieejams arī angļu valodā.

Savu produkciju iekļaušanai katalogā pieteicis, piemēram, kafijas grauzdētavas "Kalve" vadītājs Gatis Zēmanis, uzsverot, ka šobrīd līdz ar valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem būtiski ir samazinājies pieprasījums pēc viņu ražotās produkcijas no kafejnīcām, viesnīcām un citiem biznesa klientiem: "Arvien aktuālāks kļūst vietējais tirgus, un te mēs jūtam, ka cilvēku interese par Latvijas produktiem aug, īpaši, ja spējam nodrošināt labu cenas un kvalitātes balansu."

Sākam biznesu: Viss sākās ar kafijas tasīti  

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas...

Lai sekmētu Latvijas ražojumu noietu arī ārvalstīs, izveidots e-kataloga tulkojums angļu valodā.

"Kataloga versiju angļu valodā izplatīsim, izmantojot LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības, kā arī sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēl nav izstrādājuši darbības stratēģijas eksporta tirgos, tā ir laba iespēja mēģināt uzrunāt potenciālos pircējus," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti Latvijas uzņēmēju ražojumi deviņās kategorijās, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles mājoklim.

Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un mājdzīvniekiem paredzētajiem produktiem. Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

LIAA aicina arī citus interesentus pieteikt savus produktus iekļaušanai izdevumā, aizpildot anketu LIAA mājaslapā. Saņemot jaunus pieteikumus, katalogs tiks aktualizēts un papildināts.

Latvijas produktu katalogs: http://www.liaa.gov.lv/lv/iepazisti-latvijas-produktus

Latvijas produktu katalogs angļu valodā: http://www.liaa.gov.lv/en/best-of-latvia

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) šobrīd nedarbojās drukas iekārtu piederumu e-katalogs, jo iepriekšējā iepirkuma darbības laiks ir beidzies, bet jaunus līgumus par drukas iekārtu piederumu piegādi EIS ietvaros nevar noslēgt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtās sūdzības dēļ.

E-lietu sekretariāts norāda, ka šobrīd sistēmā šajā katalogā ir iespējams tikai pabeigt 2008. gadā iesāktos darījumus, E-lietu sekretariāta nostāju Db skaidroja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte.

Sekretariāts atzīmē, ka darījumi e-iepirkumu sistēmā nav iesaldēti. Ja katalogs turpina darboties 2009. gadā, tad iepirkumu apstiprināšana notiek parastajā kārtībā. Ja katalogs ir beidzis savu darbību 2008. gada 31. decembrī, kā šajā gadījumā, tad sistēma atļauj pabeigt attiecīgās nepieciešamās darbības, lai pirkums būtu pabeigts. Nav iespējams veidot jaunu pirkuma pieprasījumu katalogā, kura darbība jau ir beigusies.

Viens no drukas iekārtu piederumu e-kataloga pārstāvošajiem uzņēmumiem - biroja tehnikas izejmateriālu kompānija Sinerta pauž savu sašutumu par izveidojušos situāciju. Sinerta direktore Kristīne Avena Db norāda, ka E-lietu sekretariāta pārstāvju izteikumi par to, ka pērn sāktos darījumus šogad iespējams pabeigt, īsti neatbilst patiesībai. "Pēc mūsu klientu teiktā, tie darījumi, kas e-sistēmā tika uzsākti 30. decembrī palika nepabeigti - 5.janvārī valsts iestādes tos vairs nevarēja apstiprināt," stāsta K. Avena.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Pieaugošais spiediens no citiem mobilo tālruņu ražotājiem licis Nokia šī gada trešajā ceturksnī iedzīvoties zaudējumos, vēsta BBC.

Trijos mēnešos līdz septembrim (ieskaitot) Nokia zaudējumi veidoja 151 miljonu eiro iepretim 322 miljonu eiro peļņai, ko mobilo tālruņu ražotājs guva attiecīgajā periodā pērn.

Nokia pārdošanas apjomi samazinājušies līdz deviņiem miljardiem eiro, kas ir par 13% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Nokia zaudējusi savas pozīcijas, piekāpjoties sāncenšiem Apple un viedtālruņiem, kas darbojas ar Google Android operētājsistēmu.

Šī gada laikā Somijas mobilo tālruņu ražotāja akciju cenas samazinājušās par 41%.

Nokia paziņojusi, ka šī gada trešajā ceturksnī tā pārdeva 16,8 miljonus viedtālruņu, kas ir par 38% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Taču kopumā Nokia mobilo tālruņu pārdošanas apjomi ir pieauguši par 8%, sasniedzot 89,8 miljonus, pierādot Nokia kā spēcīgu spēlētāju «parasto» mobilo tālruņu segmentā.

Mobilo tālruņu ražotājs Nokia slēgs savu pēdējo rūpnīcu Somijā Salo pilsētā, un ražošanu pilnībā pārcels uz Āziju. Pēdējais tālrunis Salo pilsētas ražotnē tika izgatavots 25. jūlijā, vēsta Reuters.

«Lēmums pārcelt ierīču montāžu uz Āziju ir saistīts ar mūsu tirgus situācijas uzlabošanu,» norādīja kompānija. «Strādājot tuvāk mūsu piegādātājiem, mēs ticam, ka spēsim tirgū ieviest inovācijas daudz ātrāk un rezultātā būsim daudz konkurētspējīgāki.»

Ražotnes slēgšana Salo ir viena no Somijas kompānijas reorganizācijas pasākumu daļām. Iepriekš Nokia pavēstīja, ka atlaidīs kopumā desmit tūkstošus darbinieku un līdz 2013. gadam aizvērs vairākas ražotnes. Tāpat tiks slēgti vairāki pētījumu un attīstības projekti – ieskaitot projektus Ulmā, Vācijā un Bārnabijā, Kanādā. Pētniecības un attīstības centrs Salo turpinās darbu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 1000 latu sodu mobilo sakaru operatoram SIA Bite Latvija par negodīgu komercpraksi reklāmā Telefoni tie paši, bet lielāka brīvība!, kurās šā gada pavasarī interneta vietnēs delfi.lv un inbox.lv tika piedāvāts iegādāties Samsung un Nokia tālruņus.

Strīdus reklāmās četri abu minēto zīmolu tālruņu modeļi bija attēloti krītot ar izpletni un šādi raksturots arī cenu kritums. PTAC uzskatīja, ka reklāmas baneros abās minētajās interneta vietnēs, sniegta maldinoša informācija, jo reklāmā norādītās tālruņu cenas nav tālruņu iegādes cenas, bet gan tikai pirmā iemaksa par tālruņiem to pirkšanas gadījumā, liecina PTAC interneta mājaslapā publicētais lēmums.

Savukārt, Bite Latvija uzskatīja, ka PTAC reklāmas banerus ir skatījis nepareizā veidā un tas novedis pie nepareiza banera vērtējuma kopumā ar pamata reklāmu. Uzņēmums uzskata, ka vidusmēra patērētājam pēc banera ieraudzīšanas nav jāpieņem lēmums iegādāties tālruni, jo reklāmā atveidotais ar izpletni krītošais tālrunis starp peldošiem mākoņiem uztverams kā aicinājums vidējā patērētāja uzmanības piesaistīšanai un intereses radīšanai.

Lai uzlabotu multivides tālruņos pieejamās izklaides iespējas, LG visā pasaulē piedāvās tālruņus, kuros izmantota Dolby Mobile tehnoloģija.

LG Electronics (LG) un DolbyLaboratories, Inc. paziņoja, ka LG būs pirmais tālruņu ražotājs pasaulē, kas tālruņos izmantos Dolby Mobile tehnoloģiju. Kompānijas parakstīja līgumu, kas uzņēmumam LG piešķir licenci savos tālruņos izmantot Dolby Mobile tehnoloģiju.

Dolby Mobile ir skaņas apstrādes tehnoloģijas platforma, kas radīta, lai nodrošinātu bagātu, rezonējošu skaņu un ievērojami uzlabotu klausīšanās iespējas. Pateicoties Dolby plašajam tehnoloģiju portfelim, Dolby Mobile tika pielāgots mobilajām programmām.

“Kļūstot par pirmo kompāniju pasaulē, kas tālruņos izmantos Dolby Mobile tehnoloģiju, uzņēmums LG ir palielinājis savu lomu mobilo tālruņu un multivides tālruņu nozarē”, sacīja Dr. Skots Āns (Skott Ahn), uzņēmuma LG Electronics Mobile Communications prezidents un izpilddirektors. “Mēs ticam, ka šī tehnoloģija uzlabos multivides tālruņu skaņas kvalitāti, un ceram, ka Dolby Mobile palīdzēs radīt jaunu attīstības virzienu mobilo tālruņu nozarē. LG mērķis ir nodrošināt patērētājus ar labākajām iespējamajām funkcijām un mūsu jaunā sadarbība ar Dolby palīdz turēt šo doto solījumu”.

Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu «Valsts un tauta» kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveido īpašu atbalsta biedrību, ar kuras palīdzību cer savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim Latvijas Nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, turklāt tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā. Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu.