Iepriekšējos gados Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta plānošanā ir pieļautas kļūdas, kuru dēļ ir izveidojies iztrūkums mērķdotācijā pedagogu atalgojumam, secinājis Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) norāda, ka iztrūkums radies iepriekš plānotu, bet nerealizētu pedagogu darba samaksas reformu dēļ.

^{Papildināta ar FM komentāru no 16. rindkopas.}

Iztrūkums ir izveidojies dēļ nekvalitatīvi veiktas budžeta plānošanas IZM un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sadarbības memoranda nosacījumu izpildei. Kopējā iztrūkuma summa ir 6,04 miljoni latu.

Lai novērstu budžeta iztrūkumu un nodrošinātu mērķdotāciju pedagogu algām pilnā apmērā, tuvākajā laikā IZM virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un vērsīsies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt papildus finansējumu mērķdotācijai, veicot budžeta grozījumus šāgada budžetā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajās sarunu procedūrās pieteikušies pa vienam pretendentam, kas interesi par iepirkumiem izrādījuši jau iepriekš, Db uzzināja ministrijā.

Savu dalību IZM izsludinātajā sarunu procedūrā «Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārtas izveide un uzturēšana» pieteicis viens pretendents RIX Technologies ar apakšuzņēmējiem Datorzinību centrs un Softikom.

Savukārt IZM sarunu procedūrā «Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» piedāvājumu iesniedzis Datorzinību centrs ar apakšuzņēmējiem iSoftSolutions, RIX Technologies un DPA.

IZM paskaidro, ka ņemot vērā, ka projekti ir apjomīgi un sarežģīti, lai izpildītu prasības, iesniegtie piedāvājumi paredz vairāku uzņēmumu sadarbību, kas arī nolikumā netika liegts.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) aizlieguma ir pārtrauksi abas sarunu procedūras valsts izglītības informācijas sistēmu jomā, liecina IUB dati.

Tas ministrijai bija jādara, jo IUB, izskatot IT uzņēmuma Datakom sūdzības par IZM vēlreiz izsludinātajām sarunu procedūrām «Skolu portāla informācijas sistēmas (SPIS) 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» un «Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) 2.kārtas izveide un uzturēšana», atzina, ka IZM ir pieļāvusi būtiskus iepirkuma procedūras pārkāpumus, bez kuru novēršanas nav pieļaujama līguma slēgšana.

Db jau rakstīja, ka izgāzušies arī otrreiz IZM izsludinātie iepirkumi, lai gan ministrija iepriekš solīja, ka visas nepilnības otrreiz izsludinātajās sarunu procedūrās tiks novērstas.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics uzdevis IZM Informācijas tehnoloģiju departamentam uzsākt atvērtā koda programmatūras lietošanu.

IZM paziņojumā minēts, ka tas darīts, lai izvērtētu tās piemērotību IZM un tās padotības iestāžu darba un mācību procesa vajadzībām, kā arī identificētu iespējamos riskus, kas novēršami, lai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārietu uz pilnīgu atvērtā koda programmu lietošanu, tādējādi ietaupot valsts budžeta līdzekļus.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 tūkstoši lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 tūkstošus latu gadā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Daļu no Veselības ministrijas (VM) e-veselības projekta izstrādājis tas pats uzņēmums, kurš izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) neveiksmīgo skolas.lv projektu, liecina Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija.

e-veselības trīs projektu izstrādāšanā šobrīd ieguldīti 6 917 418 eiro, tomēr ceturtā projekta īstenošana izmaksās vēl 4 720 980 eiro. Kopumā pagājušajā gadā pabeigti trīs no četriem e-veselības projektiem. Pērnajā gadā pabeigts projekts par elektroniskās veselības kartes un integrācijas platformas izveidi, un tas izmaksājis 3 492 178 eiro.

Daļu no šī projekta jeb elektronisko veselības karti izstrādāja SIA Datorzinību centrs. Šī uzņēmuma apvienība kopā ar E-Synergy izstrādāja arī IZM projektu skolas.lv, kura izveidē un uzturēšanā beigās tika pazaudēti 3,5 miljoni eiro.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

IT uzņēmums Datakom ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunu procedūru «Skolu portāla informācijas sistēmas 2.kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana,» Db apliecināja Datakom vadītājs Ģirts Romanovskis.

Viņš pastāstīja, ka uzņēmums sūdzību IUB iesniedzis, jo pēc sarunu procedūras izsludināšanas tika mainīts sarunu procedūras nolikums, līdz ar to Datakom bija vērsies IZM ar lūgumu pagarināt pretendentu pieteikšanās termiņu, bet IZM uz to nereaģēja, tāpēc iesniegta sūdzība IUB.

IZM sniegtā informācija liecina, ka 15.jūnijs ir pēdējā diena, kad pretendenti var iesniegt savu pieteikumus.

Db (11.06.2009.) jau vēstīja, ka laikā, kad Latvijā pastāv bažas par to, ka daudzi skolotāji var palikt bez darba un skolotāju algas var tikt būtiski samazinātas, IZM nolēmusi ieviest jaunu, vienotu valsts izglītības informācijas sistēmu (VIIS).

Izglītības sistēmas informatizācijas programmas "Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei" īstenošanai 2007.-2009.gadā bija paredzēti 46 miljoni latu, to skaitā ERAF un valsts budžeta līdzekļi. IZM gan atzīmē, ka minētais finansējums netika piešķirts, bet kopš 2009.gada IZM un tās pakļautībā un pārraudzībā esošajām institūcijām pavērās iespēja ERAF pieteikt informācijas sistēmu un elektronisko e-pakalpojumu attīstības projektus par kopējo summu 14.5 miljoni latu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno atkal izmantot neveiksmīgā projekta Skolas.lv izstrādātāja AS Datorzinību centrs pakalpojumus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Datorzinību centrs uzvarējis IZM iepirkumā par Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas izveidi, par ko plānots izmaksāt 287 314 eiro, teikts IZM mājaslapā.

Ministrija šajā konkursā bija saņēmusi divu uzņēmumu pieteikumus. Taču no dalības konkursā IZM izslēdza uzņēmumu AS Exigen Services Latvia, norādot, ka tā iesniegtais piedāvājums nav atbilstošs atsevišķām nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Rezultātā līdz tehniskā piedāvājuma vērtēšanai tika vien Datorzinību centrs, skaidroja IZM pārstāve Edīte Olupe.

Kā izriet no IZM mājaslapā publicētā iepirkuma nolikuma, pretendentiem bija jāiesniedz vismaz viena pozitīva atsauksme par katru pieredzes aprakstā norādīto sistēmu. Iepirkuma uzvarētājs noskaidrots atklātā konkursā, meklējot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas atbilst iepirkuma procedūras dokumentos iekļautajiem kritērijiem.

Valdība otrdien, atbalstot izmaiņas iestādes nolikumā, pauda atbalstu ministra Roberta Ķīļa lēmumam reorganizēt Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).

Šis jautājums tika pieteikts tikai valdības sēdes sākumā. Ķīlis norādīja, ka tas jāskata steidzami, lai var sākt ministrijas reorganizāciju.

Izmaiņas IZM nolikumā paredz, ka valsts sekretāra vietnieks vienlaikus varēs būt arī departamenta direktors, kuram var būt vietnieki. Grozījumi nolikumā arī noteic, ka ministrijas struktūrvienības turpmāk būs departamenti un patstāvīgās nodaļas, atsakoties no līdzšinējās struktūrvienības ‒ departamenta nodaļas.

Līdz ar valdības atbalstu grozījumiem iestādes nolikumā IZM varēs praktiski ķerties klāt reorganizācijai.

Tādējādi iecerēts būtiski samazināt vadītāju līmeni, jo valsts sekretāra vietnieki turpmāk būs arī departamentu direktori. Paredzēts, ka līdzšinējo divu valsts sekretāra vietnieku vietā turpmāk būs pieci ‒ katrs būs atbildīgs par savu departamentu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Šodien Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) neatļāva izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam (ZZS) iekļaut valdības darba kārtībā jautājumu par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām.

Dombrovskis ministram norādīja, ka dokumenti valdības darba kārtībai ir jāiesniedz laikus, nevis pirms sēdes, turklāt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) dokumenti par mērķdotāciju sadali pedagogu darba algām līdz nākamajai valdības sēdei 4. oktobrī ir jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, kā arī jārod risinājums, kā privāto izglītības iestāžu skolotāju algām paredzēto finansējumu pārskaitīt šīm iestādēm, nevis vispirms pašvaldībām, kuras to tālāk pārskaita privātajām izglītības iestādēm.

Kā ziņots, 20.septembrī IZM izveidotā komisija apstiprināja mērķdotācijas sadalījumu pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šā gada četriem mēnešiem.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konsolidētais pārskats kārtējo reizi nesniedz patiesu priekšstatu par tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem. Proti, tajā ir iekļauti nekustamie īpašumi vismaz Ls 3,64 milj. vērtībā, kuru īpašumtiesības nepieder IZM, savukārt nav iekļauti IZM valdījumā nodotie īpašumi vismaz Ls 3,59 milj. vērtībā.

Jau vismaz pēdējos piecus gadus Valsts kontrole (VK) norāda uz būtiskām neatbilstībām IZM nekustamo īpašumu uzskaitē.

Savā atzinumā VK vērš uzmanību arī uz to, ka IZM un tās padotības iestādes, veicot budžetā neparedzētus avansa maksājumus kopā Ls 353,26 tūkst. apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem. VK arī norāda, ka Liepājas Jūrniecības koledžas direktors, pretēji likuma prasībām par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā, noslēdzis darba līgumu ar savu radinieku (dēlu).

2010.gadā IZM piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā Ls 1,57 milj. apmērā tādiem pasākumiem kā zinātniskas konferences organizēšanai, sporta sacensībām, naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Izlietojot līdzekļus šādām iepriekš ieplānojamām vajadzībām, nav ievērots normatīvajā aktā noteiktais līdzekļu piešķiršanas mērķis, secina VK. Turklāt līdz 25.03.2011. IZM no finansējuma saņēmējiem nebija saņēmusi atskaites par Ls 129,23 tūkst. izlietojumu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) mainījusi viedokli un tomēr nodrošinās pilnu finansējumu Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistiem Aļonai Ostapenko, Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kuri ir piedalījušies sacensībās kopā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

IZM norāda, ka, izvērtējot apstākļus, kas saistīti ar finansiālā pabalsta aizturēšanu LOV sportistiem Ostapenko, Skujiņam un Neilandam, kā arī uzklausot Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvijas Tenisa Savienības viedokli, IZM sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) ir sagatavojusi grozījumus līgumā par valsts finansiālo atbalstu LOV sportistiem.

Grozījumi no šodienas paredz novērst pabalsta aizturēšanu minētajiem sportistiem un nodrošinās pilnu finansējuma apjomu, uzsver IZM.

"Sportistiem ieturētā nauda tiks izmaksāta tiklīdz grozījumi stāsies spēkā. Tās nav nekādas milzu summas," aģentūrai LETA trešdien apliecināja LOK Komunikācijas daļas vadītāja Dace Gulbe. "Šī nauda nekur citur netika novirzīta, vienkārši tika ieturēta. Labi, ka beigās sanāca kā sanāca. No rīta par to vēl bija bažas."

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

IT uzņēmums DEAC ir iesniedzis divas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izsludinātajām sarunu procedūrām, liecina IUB dati.

DEAC sūdzības iesniedzis par IZM sarunu procedūru «Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) 2.kārtas izveide un uzturēšana», kā arī par «Skolu portāla informācijas sistēmas 2.kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana,» par šo sarunu procedūru IUB saņēmis arī IT uzņēmuma Datakom sūdzību.

Db jau vēstīja (11.06.2009.), ka vērtējot IZM izsludinātās sarunu procedūras, esošās skolvadības sistēmas «E-klase» izstrādātājs DEAC pauž bažas.

«IZM izsludinātajā kandidātu atlases nolikumā par VIIS izveidi un uzturēšanu skaidri saskatāmi nosacījumi, kuriem realitātē atbilstu tikai viens kandidāts,» Db iepriekš skaidroja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis, uzskatot, ka uzvarētājs jau ir izvēlēts, vēl konkursam nesākoties.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavos dokumentāciju un sludinās atklātus iepirkumu konkursus izglītības informācijas sistēmu jomā, DB uzzināja ministrijā.

Tādējādi tas būs trešais piegājiens, jo iepriekšējās divas reizes IUB ministrijas sarunu procedūrās «Valsts izglītības informācijas sistēmas 2.kārtas izveide un uzturēšana» un «Skolu portāla informācijas sistēmas 2. kārtas izstrāde, ieviešana un uzturēšana» atklāja nepilnības un aizliedza slēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētājiem.

IZM speciālisti atgādina, ka atbilstoši IUB lēmumam ministrija arī otro reizi ir pārtraukusi sarunu procedūras, turklāt nepārsūdzēs IUB lēmumu, lai nekavētu projektu tālāko virzību, kas pretendentu sūdzību dēļ ir būtiski aizkavējusies.

Db jau rakstīja, ka sūdzības IUB par IZM iepirkumiem pirmo reizi iesniedza Datakom un DEAC, bet otro reizi pārsludinot iepirkumus, sūdzības iesniedza Datakom.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Amata vietu skaits Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) saruks par gandrīz ceturtdaļu (no 234 līdz mazāk nekā 180), paredz Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pieņemtais lēmums par ministrijas reorganizāciju.

Darbinieku skaita samazināšana nenotiks mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaus palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, informē ministrija.

IZM reorganizācija paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu. Paredzams, ka šī gada aprīļa vidū IZM sāks strādāt savā jaunajā veidolā.

«Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām,» norāda R. Ķīlis.