Kāpēc joprojām pieaug tipveida dzīvokļu cenas, ņemot vērā, ka padomju laikā būvētās ēkas tiek atjaunotas, tehniski pilnveidotas ļoti gausi, bet tirgū parādās arvien jauni daudzdzīvokļu māju projekti? Nira fonds prezidents Vadims Markovs saka: «Jauno māju būvniecība neattīstās tik strauji, kā gribētos. Piedāvājums pagaidām nekompensē pieprasījumu, tāpēc joprojām tipveida dzīvokļu cenas pieaug. Ja visi tie projekti, kas bija izziņoti, tiktu realizēti pilnībā, protams, notiktu cenu stabilizācija otrreizējā tirgū. Gan pie mums, gan arī Rietumeiropā cilvēki ir piesardzīgi un nevēlas iesaistīties lielos, apjomīgos īpašuma attīstības projektos — jūt nestabilitāti. Tirgū parādās projekti, kuri ir saskaņoti pilsētas atbildīgajās institūcijās un kurus nesāk būvēt, bet visai dārgi sāk pārdot «zeme, projekts, būvatļauja».» Pēc SIA Baltic Property Group partneres Milānas Skumbiņas domām, tas, ka gadā tiek uzbūvēts 1000 vai 2000 dzīvokļu, nemaina situāciju — esošais pieprasījums netiek apmierināts. Turklāt cenu līmenis jauno dzīvokļu un otrreizējā tirgū visai būtiski atšķiras, un ne visiem jaunie dzīvokļi ir pieejami. Neesot pavisam skaidrs, kā tirgu ietekmēs īres «griestu» brīvlaišana. Maksātspējīgākie varētu mēģināt ņemt kredītus un pirkt dzīvokļus, visticamāk, sērijveida mājās un nosacīti lētākos mikrorajonos. Ilgtermiņā raugoties, ir nosacīti riskanti sērijveida māju projekti. «Tā kā tipveida māju stāvoklis diez vai strauji uzlabosies, kalpošanas laiks arvien sarūk, atsevišķos rajonos (piem., Ķengaragā) un atsevišķiem māju projektiem (t.s. mazģimeņu, lietuviešu) vai arī ēkās ar nelabvēlīgu sociālo vidi utt., varētu samazināties tirgus vērtība,» spriež viņa.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra