Tāds pats ir arī viņa pirms trim gadiem angliski izdotās grāmatas nosaukums. Šogad kā Intīmā bezgalība tā lasāma latviešu valodā, vēstot par mājām un ceļu.

Ceļš Edmundu Bunkši ir aizrāvis prom no kara pārņemtās Latvijas, vedis uz Ameriku un Kanādu, tad saucis atpakaļ, tuvāk Baltijas jūrai, kamēr beidzot 1990. gadā ar Fulbraita stipendijas atbalstu kļuva iespējama sāpīga atgriešanās. Kad 17 gadus vēlāk pastaigājamies gar Baltijas jūras krastu Miķeļtornī, profesors atzīst, ka tagad Latvijas ainavā jūtas harmoniski. Šajā novembrī tā atbilst iekšējām izjūtām.

Smilgu Miglās

Te, netālu no Miķeļbākas, ir Edmunda Bunkšes, pēc pirmās izglītības arhitekta, paša projektēts, mājīgs un gaišs namiņš zilpelēkos toņos. Kultūrģeogrāfijas profesoram ir pilna slodze Delavēras Universitātē Amerikas austrumu krastā, bet, kad vien iespējams, viņš atbrauc uz Smilgu Miglām. Tas ir māju vārds, kurš atnācis kādā brīdī Vašing­tonas Mākslas muzeja oranžērijā. Kāpas, žuburainas, skarbas priedes, bērzu birzīte, tad viga, pilna ar smilgām, kas vasarā zied. Jāņos virs smilgu pļaviņas pie mājas paceļas gaisīgs miglas plīvurs. Rudenī piejūras ainavā ir citas lietas, ko vērot. Kadiķu zaļums, smilts, nekad neuzminamā jūras krāsa un viļņi. «Mani interesē cil­vēka jūtas ainavā, visas maņas, ne tikai redze,» saka Edmunds Bunkše. «Geogrāfijas izjūtas jēdziens mani saista vairāk nekā ģeogrāfijas zināšanas.»

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Rīgas mikrorajonu sērijveida dzīvokļu vidējā cena 2007.gada septembrī samazinājusies par 1,2%. Vidējā cena septembra beigās ir 1570 EUR/m2, liecina SIA Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats par septembri.

Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības. 2007.gada septembrī Rīgas pilsētā reģistrētais pirkuma līgumu skaits turpina samazināties un septembrī tas bija 2001./2002.gadu mijas līmenī.

Septembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 16 pieteiktiem jaunajiem daudzdzīvokļu projektiem. Lielāko projektu apjomi ir 320 – 360 dzīvokļi. Tai pašā laikā vairāki attīstītāji ir apturējuši celtniecību, citu plānoto projektu virzīšana ir atlikta.

Īres piedāvājums 2007.gada laikā pieaudzis par 70%, īres cenas par 25%. Ierobežotas pirktspējas apstākļos strauji attīstās jauno projektu īres tirgus.

Rīgas centra dzīvokļu, Rīgas apkārtnes apbūves gabalu un privātmāju tirdzniecība ir mazaktīva. Piedāvājums pieaug, tomēr pārdevēju cenu politika ir nogaidoša.

Jauno dzīvojamo ēku projektu cenas augs, jo jauno dzīvokļu piedāvājumu skaits ir ļoti sarucis, piektdien nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" tiešraides pasākumā sacīja uzņēmuma vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš stāstīja, ka šogad jauno projektu dzīvokļu cenas augušas par aptuveni 5%, bet līdz gada beigām pieaugums varētu sasniegt 7-10%.

Patlaban vidējā darījuma cena jauno projektu dzīvokļiem ir sasniegusi 1580 eiro par kvadrātmetru, taču jauno projektu dzīvokļu vidējā piedāvājuma cena ir augusi no 1700 eiro par kvadrātmetru pavasarī līdz 1900 eiro par kvadrātmetru novembra sākumā.

Laukalējs skaidroja, ka vidējā darījuma cena neatspoguļo un nefiksē šī brīža situāciju, jo pārsvarā tie ir rezervācijas līgumi, kas noslēgti pirms pusotra vai diviem gadiem, kad sākusies kāda konkrēta projekta būvniecība.

"Skaitlis 1580 eiro par kvadrātmetru vairāk atspoguļo pirms diviem gadiem noslēgtos darījumus, kas tagad pēc mājas nodošanas ekspluatācijā fiksējas zemesgrāmatā. Savukārt piedāvājuma vidējās cenas atspoguļo to, par kādu cenu jauno projektu dzīvokļus piedāvā iegādāties patlaban," sacīja Laukalējs.

Pēdējo divu gadu laikā Rīgā ir bijis manāms jauno projektu pieaugums, lai gan Viļņa jauno projektu būvniecībā aizvien saglabā līdera pozīcijas.

Tieši Viļņā tiek būvēti dzīvokļu skaita ziņā ievērojamākie projekti, Rīgai pēc šī rādītāja ieņemot otro vietu. Savukārt platības ziņā lielāki dzīvokļi jaunajos projektos ir Rīgā un Tallinā. Šīs un citas atšķirības iezīmējušās DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju Ober-Haus veiktajā apskatā par jauno projektu attīstību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Kopš 2015. gada sākuma Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem jaunajos projektos ir parādījies 5,1 pilnībā pabeigts dzīvoklis, kas ir par 2 dzīvokļiem vairāk nekā 2013. – 2014. gadā. Tallinā kopš 2015. gada jaunajos projektos ir pieejami 8,6 pabeigti dzīvokļi, kas ir par 4,7 vairāk nekā divus gadus iepriekš. Bet Viļņā attiecīgi - 13,4 pabeigtie dzīvokļi, kas ir par 5,6 dzīvokļiem vairāk nekā iepriekš.

Septembrī ievērojami sarucis darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem, norādīts Arco Real Estate jauno projektu tirgus pārskatā.

Rīgā noticis vien 51 darījums, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 2 gadu laikā kopš 2012. gada septembra. Līdzīga tendence novērota arī Jūrmalā, kur darījumu skaits ar jauno projektu dzīvokļiem bija attiecīgi 56 darījumi jūlijā un 51 darījums augustā, bet septembrī notikuši vien 12 šādi darījumi. Tāpat samazinājies arī darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena pārsniedza jauno 250 tūkstošu eiro slieksni termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Jautāts, kādas ir jauno projektu raksturīgākās cenas Rīgas jaunajos projektos, Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs uzsver, ka mikrorajonos esošo jauno projektu dzīvokļu vidējā cena 3. ceturksnī bija 1480 EUR/m², kas ir par 5% augstāka kā iepriekšējā ceturksnī, savukārt Rīgas centrā, kā arī tādos centram tuvos rajonos kā Ķīpsala un Klīversala vidējā cena jauno projektu dzīvokļiem 3. ceturksnī saglabājās 2600 EUR/m² pozīcijā.

Septembrī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki kļuvuši arvien piesardzīgāki. Lai gan statistiskas dati sniedz informāciju par ievērojamām tirgus attīstības iespējām, noskaņojumu kopumā ietekmē Latvijas ekonomikas attīstības dažādās prognozes. Pieprasījumu ierobežo banku piesardzība un pretinflācijas pasākumu prasības, norāda Ober-Haus.

RĪGAS MIKRORAJONU SĒRIJVEIDA DZĪVOKĻI

2007.gada septembra beigās Ober-Haus aprēķinātā sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1570 EUR/m2 (augustā 1589 EUR/ m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 1,2%. Pēc Ober-Haus datiem cenu samazinājuma maksimumi pēc rajoniem reģistrēti Āgenskalnā – 2,0%, Teikā – 1,8%, Bolderājā – 1,7%. Pēc dzīvokļu veidiem procentuāli būtiskākie cenu samazinājumi ir mazajiem dzīvokļiem. Septembrī tie ir bijuši 104.sērijas vienistabas dzīvokļi Purvciemā -5,6%, Lietuviešu projekta vienistabas dzīvokļi Purvciemā un Pļavniekos – 5,4%.

Septembra otrajā pusē bija vērojams potenciālo pircēju intereses pieaugums. Klientu aktivitāti var raksturot kā interesi par tirgus tendencēm un piedāvājuma kvalitāti. Lielāka interese ir par dažādiem specprojektiem, arī pirms dažiem gadiem būvētajiem jaunajiem projektiem. Ober-Haus konstatē, ka paaugstinātā aktivitāte zināmā mērā saistīta ar to, ka daļa klientu vairs negaida būtisku cenu samazināšanos un meklē savām vajadzībām atbilstošu dzīves vietu.

Vācijas kapitāla uzņēmums CompaQpeat dažu gadu laikā Latvijā uzbūvējis divas uz eksportu orientētas kūdras pārstrādes rūpnīcas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums plāno 150 ha jaunu purva platību apguvi Rucavas novadā, kur atrodas 2009.gadā būvēta kūdras pārstrādes rūpnīca. Tās struktūrvienības un saistītie uzņēmumi strādā arī Kuldīgas un Nīcas novadā, bet šā gada septembrī, ieguldot piecus miljonus eiro, atvērta jauna rūpnīca Balvu novadā. Pērn par 26% pieaudzis CompaQpeat produkcijas eksporta apjoms, bet par 27% – uzņēmuma apgrozījums. Ražotājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 pretendē uz balvu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Plaša ģeogrāfija

SIA CompaQpeat nodarbojas ar kūdras ieguvi, pārstrādi un dažādu substrātu gatavošanu. Ar uzņēmuma zīmolu top gan substrātu maisījumi, gan substrāti pavairošanai un podiņiem. Savukārt izstrādāto kūdru var iedalīt frēzkultūras un grieztās gabalkūdras produktos. Gandrīz visu saražoto (vairāk nekā 97%) SIA CompaQpeat eksportē – tikai neliela daļa nonāk Latvijas dārzniecībās. Eksporta ģeogrāfija ir ļoti plaša –Eiropa, Ķīna, Japāna, Taivāna, Koreja, Omāna, Saūda Arābija, Libāna, Irāna, Kipra, Jemena, Katara, Pakistāna, Grieķija, Ukraina, pavisam 34 valstis. Produkcijas noiets tiek organizēts ar uzņēmuma radīto aģentūru distribūcijas sistēmas starpniecību dažādās valstīs, kā arī tiek izmantotas lielās nozares izstādes, lai atrastu jaunus klientus. Pārvadājumus koordinē CompaQpeat loģistikas nodaļa. Eksporta nodrošināšanai uzņēmums sadarbojas ar autopārvadātājiem, kā arī konteineru pārvadātājiem Klaipēdas ostā. No jaunās Balvu rūpnīcas produkciju ved pa autoceļiem, bet no Rucavas izdevīgākais maršruts ir caur netālo Klaipēdas ostu. «No Krievijas caur Terehovu daudzi autopārvadātāji brauc ar tukšu transportu. Gan viņiem, gan mums ir izdevīgi, ja varam Eiropas virzienā uzkraut savu produkciju,» sadarbību ar tranzītbraucējiem skaidro SIA CompaQpeat projektu vadītājs Valdis Polmanis.

Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

"Situācija, kad attīstītāji nevar saņemt finansējumu, ilgākā laikā var izraisīt piedāvājuma samazināšanās jauno projektu tirgū, bet tas nākotnē var samazināt jauno mājokļu piedāvājumu un provocēt jaunu cenu lēcienu," uzskata Ober Haus Jauno projektu nodaļas direktore Jeļena Koroļova. Šobrīd atteikumus saņemot pat lielas kompānijas ar lieliem projektiem.

2007.gada maijā Ober Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 19 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem 9 realizēs Rīgā, 7 - Rīgas rajonā un 3 - citās Latvijas pilsētās. Tos sadalot pa Rīgas rajoniem, lielāko daļu projektu plānots būvēt mikrorajonos - 6, bet Rīgas centrā - 3.

Maijā arī publiskota informācija par kompānijas PBLC nolūkiem attīstīt veselu mikrorajonu Salaspilī, uzbūvējot tur no 1500 līdz 3000 jaunu mājokļu.

Lai gan pircēju aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, maijā jauno mājokļu segmenta vidējā cena ir pieaugusi par 2,1% un veido 2137 EUR/kv.m, liecina Ober Haus informācija.

Atsevišķi klienti atliek pirkumu, cerot uz cenu samazinājumu. Tomēr būtiskāk pieprasījuma samazinājumu ietekmē banku politika. Vadošās skandināvu bankas - Latvijas hipotekārā tirgus smagsvari - arī jauno projektu dzīvokļu pircējiem noteikušas stingrākas prasības. Bankas kopumā kļuvušas piesardzīgākas gan projektu, gan privātpersonu finansēšanā.

Lai gan nākotnē projektu izvērtēšanas termiņš noteikts ne vairāk kā trīs mēneši, reāli uzņēmējiem tāpat var nākties gaidīt krietni ilgāk. Ņemot vērā vēl arvien no jauna pienākošos protestus par gauso izvērtēšanas laiku, Finanšu ministrija (FM) paziņojusi "labo vēsti", ka no nākamā gada projektu izvērtēšanas termiņš būs 3 mēneši. Taču realitāte var nebūt tik rožaina.

Var ieilgt

Proti, 3 mēnešus sāks skaitīt no brīža, kad projektu pieteikšanās termiņš būs beidzies. Tādējādi tie, kas savus projektus būs iesnieguši pirmie, dabūs gaidīt visilgāk, jo šie projekti ierēdņu plauktos gaidīs, kamēr visi finansējuma pretendenti būs iesnieguši savus projektus, un tad vēl trīs mēnešus. EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Raimonds Aleksejenko skaidro, ka programmām, kur vajadzētu būt vislielākajai projektu apritei, piemēram, Inovāciju programmai, uzsaukumi tiks izsludināti bieži, taču "lēnākām" aktivitātēm, piemēram, biznesa inkubatoru izveidei, projektu pieņemšana varētu tikt izsludināta arī reizi divos gados.Turklāt uzņēmumiem adresētajās programmās projektu pieteikumi tiks izvēlēti, salīdzinot tos savā starpā. R. Aleksejenko šādu izvērtēšanas principu ironizējot dēvē par "skaistuma konkursu". ·āda metode izvēlēta pēc vairākkārt izskanējušās kritikas par "pirmais brauc, pirmais maļ" principu, kas lika uzņēmējiem četras diennaktis stāvēt rindās. Rindas kārtība tiks piemērota tādās programmās kā finanšu instrumenti vai atbalsts dalībai izstādēs.

Latvijas Universitātē (LU) notiek darbs pie jaunas iniciatīvas - Projektu atbalsta centra izveides. Centra mērķis būs kalpot par atbalsta vienību augstskolas fakultātēm un institūtiem projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā, lai veicinātu gan projektu pieteikumu skaita pieaugumu, gan to kvalitāti, sasniedzot sekmīgus rezultātus kā vietējā, tā starptautiskā mērogā.

Jaunveidotajā Projektu atbalsta centrā plānots sniegt atbalstu gan pieredzējušiem pētniekiem, gan tiem, kuriem līdz šim nav bijusi pieredze projektu pieteikumu sagatavošanā un īstenošanā vai kuri nav bijuši sekmīgi finansējuma piesaistē. Šādu atbalsta funkciju stiprināšanu pamato arī 2018. gada rudenī veiktā Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla aptauja un fokusgrupu intervijas, ar kuru palīdzību precīzāk tika noteiktas akadēmiskā personāla vēlmes un vajadzības projektu pieteikšanas un īstenošanas procesā.

Jūnijā ir notikusi pirmā Projektu atbalsta centra darba tikšanās klātienē ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes pārstāvjiem, iepazīstinot ar Projektu atbalsta centra izveides uzdevumiem un apzinot fakultātē esošo situāciju, projektu pieteikumu dalības pieredzi konkrētu programmu un projektu konkursu uzsaukumos, kā arī fakultātes vajadzības un intereses projektu izstrādes jomā un esošos uzticamos starptautiskos sadarbības partnerus.

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir iesniegusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Papildus, skatot aktuālāko operatīvo informāciju līdz šī gada 1.augustam, FM konstatē ievērojamu aktivitāti ES fondu projektu virzībā. Līgumi par projektu īstenošanu gandrīz visās jomās tuvojas pusei no ES fondu «aploksnes», t.i. jau par 1,9 miljardiem eiro, 44% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī vien par 81 miljonu eiro). Tāpat projektu naudas plūsma pieaug – projektu īstenotāji saņēmuši ES fondu līdzfinansējuma izmaksu par 396 miljoniem eiro, 9% no kopējā ES finansējuma (t.sk. jūlija mēnesī 22 miljoni eiro). Lielākie maksājumi ir transporta sektorā, īpaši ceļu projektos, kā arī vides jomā - teritoriju revitalizācijas projektos.

Tomēr FM vērš uzmanību uz negatīvu kopējo tendenci kavējumos jau arī projektu sagatavošanas un īstenošanas posmā - projektu īstenotāji vāji pilda ieviešanas plānus, ar ko FM rēķinās, prognozējot budžetu un programmas mērķu sasniegšanu. Vairumā gadījumu projektu īstenotāji nobīdes skaidro ar nepietiekamu kapacitāti vai nepietiekamu projektu gatavības stadiju (piemēram, nav pabeigts tehniskais projekts). Kavējumi ir gan projektu iesniegšanā, gan naudas plūsmā. Piemēram, plānotajos termiņos nav iesniegti puse (90) no iepriekš plānotajiem 181 projektu iesniegumiem par 107,7 miljoniem eiro ES fondu finansējuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tas ir gandrīz trīs reizes lielāks neiesniegto projektu skaits. Tāpat projektu īstenošanā vairākos gadījumos netiek nodrošināta īstenotāju plānotā projektu naudas plūsma. Tas liecina par negatīvu tendenci - projektu iesniedzēji nespēj izpildīt savus solītos termiņus.

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā lielākā daļa darījumu (63%) t.s. jauno projektu tirgū notika ar mājokļiem cenu robežās no 40 līdz 110 tūkst. eiro, secina nekustamā īpašuma uzņēmums Arco Real Estate. Kuplākais jauno dzīvokļu piedāvājums - Purvciemā, Āgenskalnā un Imantā.

Savukārt kompānija Ober Haus Real Estate savā jaunākajā tirgus pārskatā akcentē, ka šā gada 2. ceturksnī jauno projektu segmentā ir novērojams neliels kritums, vidēji mēnesī veikti 120 darījumi. To varot saistīt ar piedāvājuma samazināšanos «lētā gala» dzīvokļiem. Ņemot vērā, ka klientu interese pēc dzīvokļiem jaunajos projektos turpina pieaugt, likumsakarīgi arī pieaug piedāvājumā esošo dzīvokļu cenas, kas, savukārt, uz laiku piebremzē pircējus tos nekavējoties iegādāties, spriež tās speciālisti. Tomēr ilgtermiņā pircēji spēj adaptēties nelieliem cenu pieaugumiem un sagaidāms, ka darījumu būs vairāk.

«Lai arī gada sākumā bija vērojams kritums pirmreizējā tirgū, tomēr pieprasījums ir pietiekami augsts un, pieaugot sērijveida dzīvokļu cenām un palielinoties piedāvājumam ekonomiskajā jauno projektu segmentā, paredzam, ka jauno dzīvokļu tirgus gada otrajā pusē atgūs 2016.gadā novēroto aktivitāti,» līdzīgi spriež kompānijā Latio. Taču tiek norādīts, ka šobrīd nav nepieciešamo priekšnosacījumu, lai notiktu kādas vērā ņemamas cenu izmaiņas.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) beigusi projektu iesniegumu vērtēšanu valsts atbalsta programmā Atbalsts ieguldījumiem sīko un mazo komersantu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās.

Aktivitātes pirmās kārtas ietvaros pieejamais finansējums bija LVL 9.4 milj. Atklāta konkursa projektu iesniegumus šajā aktivitātē varēja iesniegt no šī gada 14. janvāra līdz 22. februārim, Db.lv informē LIAA.

Šobrīd ir noslēgusies projektu iesniegumu izvērtēšana. Projektu iesniegumi tika vērtēti atbilstoši programmā noteiktajiem kritērijiem un izsludinātā finansējuma ietvaros. Projekti tika sarindoti atbilstoši saņemtajam punktu skaitam, tos savstarpēji salīdzinot ar citiem projektu iesniegumiem.

Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija ir pieņēmusi lēmumu par 150 projektu iesniegumu apstiprināšanu par kopējo summu LVL 7.23 milj. un 123 projektu iesniegumu noraidīšanu, savukārt 1 projekta iesniegums tika atsaukts.

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Situācija jauno mājokļu tirgū vairs neizsauc sajūsmu ne no attīstītāju, nedz arī no pircēju puses. Vairāki uzsāktie jaunie projekti tiek apturēti, esošos popularizē, piedāvājot pircējiem dažādus bonusus, tā secināts nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate nekustamā īpašuma tirgus oktobra apskatā.

Rīgā oktobrī kopumā pārdošanā tika pieteikti pavisam 3 jaunie dzīvojamo māju projekti, kas ir par 1 projektu vairāk, nekā septembrī, kad tika pieteikts rekordzems jauno projektu skaits – tikai 2. Ārpus Rīgas jauno projektu skaits kopā sasniedz piecus – viens jaunais projekts pieteikts Jūrmalā, viens Mārupē un trīs Salaspilī.

Salīdzinot oktobra datus ar jūlija un augusta datiem, kad attiecīgi jūlijā tika pieteikti 6 jaunie projekti, augustā – 7, var secināt, ka aktivitāte jauno projektu tirgū joprojām ir zema - attīstītāji ir piesardzīgi, rūpīgāk analizē un izvērtē tirgus iespējas, pieprasījumu un jauno projektu ienesīgumu, skaidro Arco Real Estate: "Tā, piemēram, daudzi mazie attīstītāji ir jau atteikušies no saviem sākotnējiem plāniem celt daudzdzīvokļu mājas Rīgas mikrorajonos, ko var izsecināt no pieaugošo zemes pārdošanas sludinājumu skaita ar jau izstrādātiem projektiem daudzdzīvokļu māju celtniecībai. Savukārt arī lielie attīstītāji, ņemot vērā esošo situāciju tirgū, ir nolēmuši apturēt dažu jauno projektu celtniecību. Turklāt, jauno projektu attīstītāji, lai stimulētu pircējus iegādāties jaunu mājokli, dāvanā piedāvā dažādus bonusus un dāvanas, piemēram, autostāvvietu, sadzīves tehniku, virtuves iekārtu u.c. lietas, kuru vērtība mērāma vairākos tūkstošos EUR, vai arī, piemēram, iegādājoties jaunu privātmāju Mārupē, dāvanā iespējams saņemt jaunu automašīnu."

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.