SOS Bērnu ciematu asociācija šajā nedēļas nogalē, 25. augustā, Valmierā atklāj otro SOS bērnu ciematu Latvijā, kas vienlaicīgi ir arī 100. SOS bērnu ciemats Eiropā. SEB Unibanka un SOS Bērnu ciematu asociācija pērn vienojās par ilgtermiņa sadarbību, lai sniegtu ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī informētu savus klientus un sabiedrību kopumā par SOS bērnu ciematiem. Jauno ciematu Valmierā veido 12 jaunuzceltas ģimenes ēkas, kas būs mājvieta 72 bez vecāku gādības palikušiem bērniem no visas Latvijas.

"Latvijas bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēma saņem nozīmīgu papildinājumu - otro SOS bērnu ciematu Latvijā. Tas dos iespēju vēl 72 bērniem, kas zaudējuši savu vecāku aprūpi, augt ģimeniskā vidē un izveidoties par patstāvīgiem un atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Šis projekts ir tapis tikai patiecoties cilvēku un uzņēmumu nesavtīgiem ziedojumiem Latvijā un Skandināvijas valstīs," stāsta Guna Bundule, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore.

"SOS Bērnu ciematu asociācija veic ļoti nozīmīgu ieguldījumu Latvijas sabiedrības labā. Un veicamo darbu saraksts nav īss. Tieši tādēļ priecājos, ka SEB Unibanka kā banka, tās klienti un darbinieki ir sekmējuši Valmieras ciemata ātrāku atklāšanu. Ir iekopta teritorija, uzceltas jaunas un modernas mājas, bērni var apdzīvot ciematu. Arī mēs, SEB Unibanka, būsim kopā ar SOS Bērnu ciematu asociāciju šajā jaukajā pasākumā, un esam sarūpējuši ciematam dāvanu - zāles pļāvēja traktorīti, kas būs palīgs zāles pļaušanā un sniega šķūrēšanā," dāvinājuma prieku pauž SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols.

RĪGA, 2007. gada 15.augusts - Latvijā attīstoties bērnu sociālajai aprūpei, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija saskārusies ar sociālo audzinātāju (SOS mammu) trūkumu. No 66 pretendentēm sociālās audzinātājas amatam profesionāli un psiholoģiski atbilstošas ir tikai 6 mammas. Šobrīd, lai nodrošinātu visas SOS Bērnu ciematu ģimeņu ēkas Latvijā ar sociālajām audzinātājām, pretendenšu skaitam būtu jāpalielinās vismaz par 2 reizēm.

"25.augustā Valmierā tiks atvērts otrais SOS Bērnu ciemats Latvijā. Pēc pusgadu ilga un aktīva atlases darba mūsu jaunajā SOS Bērnu ciematā pieejams darbs vēl sešām SOS mammām. Ģimenes sajūtas radīšana bez aprūpes palikušiem bērniem, kopā dzīvojot, veicot ikdienas pienākumus, daloties priekos un bēdās, ir atbildīgs un vienlaikus lielu gandarījumu un prieku sniedzošs darbs. Tā ir iespēja bērnam nenovirzīties no viņa dzīves ceļa, bet gan ar stipru atbalstu turpināt sasniegt mērķus. SOS mammām tā ir iespēja pilnveidot sevi, strādājot darbu, kas vienlaikus ir dzīvesveids," saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas nacionālā direktore Guna Bundule.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Apmēram gadu analizējot dažādās attīstības pakāpēs esošos ciematu projektus, vērtēšanas kompānija SIA Eiroeksperts nonākusi pie secinājuma, ka ar realizāciju grūtāk klājoties t.s. pļavu biznesam. Turpretī labi attīstītu ciematu ar sakārtotu infrastruktūru un rūpīgi pārdomātu koncepciju nebūt nav tik daudz, — atzīst SIA Eiroeksperts nekustamā īpašuma vērtētājs Mārcis Strazdiņš. Līdzīgi novērojumi ir nekustamā īpašuma kompānijas Realia projektu nodaļas vadītājam Uldis Petrovičam, kurš teic, ka pieprasījums pēc kvalitatīva produkta ir krietni lielāks nekā piedāvājums. SIA Eiroeksperts pētījuma atziņas: — apskatāmo projektu skaits pieaudzis no 82 pagājuša gada pavasarī līdz 113 gada nogalē; — 19 ciemati ir izpārdoti; — šobrīd piedāvājumā ir ļoti liels skaits zemes gabalu. Pagājušajā apkopojumā gruntsgabalu kopskaits bija ap 3500 , šobrīd to ir ap 5500. Var prognozēt, ka piedāvājumā esošo zemes gabalu skaits tikpat strauji vēl kādu laiku pieaugs, jo piemēram, ir dzirdēts, ka Ādažu pagastā vien ir ap 60 detālplanojumu, kas gaida savu kārtu un paredz apbūves gabalu izveidi; — pārdoto zemes gabalu skaits audzis no 1040 līdz 1600 — nepārdoto skaits — no 1740 līdz 3960

Atšķirībā no dzīvokļu tirgus interese par māju iegādi ir ļoti zema, bet gruntsgabalu tirgū kustība arvien ir niecīga.

Tas izriet no Nira fonds apkopotajiem datiem par nekustamā īpašuma tirgu šā gada novembrī.

Darījumi ar privātmājām laiku pa laikam notiekot, taču tiem ir gadījuma raksturs. Gandrīz pilnībā apstājies ir gruntsgabalu tirgus. Cenas un izvietojuma ziņā pievilcīgu piedāvājumu ir daudz, bet pieprasījuma faktiski nav.

Bankas darījumus nefinansē, savukārt ārzemju pircēji nevēlas riskēt. Gruntsgabala iegāde ir līdzekļu investīcija uz trim līdz pieciem gadiem. Piemēram, Krievijas iedzīvotāji parasti investē naudu, cerot uz gada rentabilitāti 20 – 25% apmērā. Latvijas ekonomiskajā situācijā šādus rentabilitātes rādītājus garantēt nav iespējams. Kompānijas speciālisti šaubās, vai kāds vēlēsies ieguldīt līdzekļus komerciālai apbūvei piemērotos gruntsgabalos, kamēr Latvijas ekonomika nesāks uzrādīt stabilas izaugsmes pazīmes.

Interneta portāls Realty.lv veica aptauju, lai noskaidrotu kāds ir iedzīvotāju viedoklis par dzīvojamo ciematu tirgus segmentu. Neskatoties uz baumām, ka neapbūvētie zemes gabali ciematos tiek izpirkti nenormālā ātrumā un tik pat lielā ātrumā tiek apbūvēti, veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa respondentu (38%) krievvalodīgie (42%) un latviski runājošie (36%) dod priekšroku jau uzceltām mājām. Otrajā vietā ierindojas vēlme patstāvīgi uzcelt privātmāju uz atsevišķa zemes gabala, nevis ciematā : krievvalodīgie respondenti 32 %, latviski runājošie 23%. Zemes gabali ciematos ar apbūvi pēc pasūtījuma ir populāri tikai 19 % aptaujāto vidū. Aptaujāti tikuši 600 respondentu, no kuriem 350 bija krievu valodā runājošie, bet 250 bija latvieši. Pēc kataloga „Jaunie Projekti” apkopotajiem datiem 2004. gada aprīlī tirgū realizācijai tika pieteikti 70 ciemati. Pēc datiem uz 2004. gada jūliju ciematu daudzums ir palielinājies par 16 procentiem. BaltHaus izpilddirektore Jeļena Koroļova: «Latvijā daudzi nekustamā īpašuma projektu attīstītāji veido t.s. dzīvojamos ciematus bez koncepcijas — tiek ņemts liels zemes gabals, tas tiek sadalīts vairākos mazos zemes gabalos uz kuriem pircējs var celt māju pats pēc saviem ieskatiem. Ciematu ar koncepciju Latvijā ir ļoti maz. Tie ir nelieli pēc māju skaita, tiem ir oriģināla apbūves un infrastruktūras koncepcija (piemēram, Beberi, Taureņi, Dārzciems). «Konceptuālie» ciemati ir daudz pievilcīgāki dzīvošanai, tāpēc, ka tiek garantēta teritorijas labiekārtošana un vienmērīga visa ciemata apdzīvošana. Rezultātā izveidojas iedzīvotāju kopums, kas var regulēt pārvaldīšanas normas, apsardzi un tālāku ciemata infrastruktūras attīstību.

Lai varētu kontrolēt privātmāju būvniecību cerībā pieķert tur strādājošos nelegālos celtniekus, VID un Valsts darba inspekcija ar nozari regulējošu likumu maiņu grib panākt tiesības apmeklēt būvlaukumus.

Cer kontrolēt privātmāju būvi

Lai veiktu pārbaudes fizisko personu būvobjektos, tādējādi mazinot nelegālo nodarbinātību, grib izmaiņas būvniecības noteikumos.

Būvniecību kā vienu no galvenajām nozarēm, kur pastāv "aplokšņu" algu un nelegālās nodarbinātības problēmas, izvirzījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI), norādot, ka būvniecību nepieciešams dalīt divās grupās - būvuzņēmumi un individuālo māju būvnieki. "Pēdējiem no tiem nepieciešama gan atsevišķa pieeja, gan cita likumdošanas bāze," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas saliekamo koka paneļu māju ražošanas jomā darbojas jau ilgāku laiku, bet pēdējos gados, sākoties t.s. ciematu projektu attīstībai, perspektīvu šajā jomā saskata arvien vairāk jaunu spēlētāju, — situāciju tirgū raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs (ZTC) direktors Māris Avotiņš. «Respektējami, manuprāt, ir tie, kuri paši ražo, nevis tie, kas kaut ko ieved,» uzsver viņš un kā piemērus piemin kompānijas SIA Super Bebris, Līvānu mājas un durvis, SIA Indriķis u.c. SIA Super Bebris projektu vadītajs Ģirts Vītols piekrīt, ka pašreiz šādas mājas ir «topā», īpaši attīstoties jaunu privātmāju ciematu projektiem, jo īsā laikā ir iespējams saražot un uzstādīt vairākas privātmājas, kas faktiski jau veido ciematu. «Pēc manām domām, pašlaik nopietni šajā tirgus nišā darbojas aptuveni astoņas firmas. Ražošanas apjomi ir no 1 līdz 4 mājām mēnesī. Tādējādi gadā tās varētu būt ap 300 mājām. Mums vēl viss ir priekšā,» uzskata SIA Indriķis valdes loceklis Sergejs Semjonovs. Strauji pieaugot pieprasījumam pēc ekonomiskām ēkām, vairākas būvfirmas, kā arī kokrūpnieki ir mainījuši darbības profilu vai izveidojuši papildu ražotnes tieši saliekamo ēku izgatavošanai. Tādēļ konkurence tirgū ir labi jūtama. Turklāt ir kompānijas, kas pašmaju tirgū piedāvā arī citu valstu produkciju. To var novērot rīkotajās būvniecības izstādēs. Kā tām veicas, ir grūti spriest, — papildina Ģ. Vītoliņš.

SIA “BG Būve” piešķirts Industra Bank finansējums pusmiljona eiro apmērā, lai Upesciemā veidotu jaunu mūsdienīgu un energoefektīvu privātmāju ciematu “Rezidences UPE”. Dažu gadu laikā tur plānots uzbūvēt 28 jaunas privātmājas.

Pirmajā etapā, izmantojot Industra Bank līdzfinansējumu, tiks uzbūvētas piecas mājas Elenburgas, Plūmju un Upeņu ielas kvartālā, un tās iegādāties varēs jau šogad.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Industra Bank fokusējas uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu, un mūsu stiprā puse un privilēģija ir spēja iedziļināties klientu idejās un finanšu aprēķinos, izvērtējot kredīta piešķiršanu. Esmu gandarīts par uzsākto sadarbību ar SIA “BG Būve” un iespēju mūsu bankai atbalstīt tās ieceri veidot mūsdienīgu augstākās klases privātmāju ciematu tepat Rīgas pievārtē. Latvijas iedzīvotāju paradumi pēdējos gados ir mainījušies un arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, tāpēc šāda veida īpašumi noteikti būs pieprasīti. Turklāt uzņēmuma paša līdzfinansējums projekta īstenošanai un uzstādītā latiņa ēku kvalitātes nodrošināšanā bija vairāk nekā pārliecinoši argumenti finansējuma piešķiršanai.”

Ungārijā par 680 eiro dienā piedāvā īrēt nelielu ciematu. Meģeras mērs Krištofs Pajers cer, ka neparastā iespēja ļaus lielākam skaitam tūristu iepazīt apburošo un nomaļo ciematu, kurā ir tikai 18 iedzīvotāji. Meģera atrodas 193 kilometru attālumā no Budapeštas.

Īrniekiem būs pieejamas septiņas viesu mājas, kurās var izguldīt 39 cilvēkus, kā arī brīva pieeja četrām ielām, autobusa pieturai, šķūnim un 4,5 hektāriem zemes. Uz īres laiku to pārraudzībā nonāks divas aitas, divas govis, seši zirgi un mēra vietnieka amata nosaukums.

Pajers iecerējis, ka uzņēmumi varētu īrēt kluso un mierīgo ciematu darbinieku pasākumiem. «Mēs piedāvājam viesiem visdažādākās programmas, taču lielāko daļu apbur vienkārši daba un klusums, » norāda 42 gadus vecais mērs. «Kad viņi apsēžas pļavā ar pudeli rozā vīna, nekas cits viņus vairs neuztrauc».

«Es ieviesu likumu, ka īrnieks uz nedēļas nogali var kļūt par mēra vietnieku un pat mainīt ielu nosaukumus, ja ir tāda vēlēšanās, » viņš stāsta.

Līdz ar 1. septembra tuvošanos laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SOS bērnu ciematu asociāciju aicina ikvienu ziedot, dodot iespēju bērniem no maznodrošinātām ģimenēm nokļūt atpakaļ skolā, kā arī iegūt izglītību un nākotnes iespējas.

SOS bērnu ciematu asociācijas Ģimeņu stiprināšanas projektos kopumā sociālo darbinieku, psihologu, logopēdu, pedagogu un citu speciālistu palīdzību saņem aptuveni 700 bērnu no vairāk nekā 360 sociālā riska ģimenēm. No šiem bērniem 63 šogad uzsāks savas pimās skolas gaitas, savukārt 348 bērni mācās vispārizglītojošās vai speciālajās skolās.

Deviņgadīgā Anna ir viena no SOS Ģimeņu stprināšanas projekta bērniem - viņa šogad ies 3. klasē. Anna dzīvo nabadzīgos apstākļos kopā ar mammu, 2 māsām un brāli. Mazajai māsiņai šogad būs 1 gads, vecākai māsiņai un brālītim 3,5 un 5 gadi. Annai patīk mācīties, bet viņa neapmeklē skolu regulāri. Reizēm mamma iet piestrādāt un Annai jāpieskata mazā māsiņa. Dažreiz Anna pati izvēlas palikt mājās, jo brālis saķēpājis burtnīcu vai nav izpildīts mājas darbs. Viņai klasē nav draugu un ir smagi būt atstumtajam.

Runāt par krīzi nekustamo īpašumu tirgū pašreiz nav pamata. Tas, ka strauji ir kritušās cenas otrreizējā dzīvokļu tirgū un citos nekustamajos īpašumos, liecina vairāk par nekustamo īpašumu tirgus stabilizāciju, nevis krīzi.

Pašreiz būtu jāatzīmē pozitīvā lieta, ka uzņēmēji jebkurā brīdī pie jebkura valdības sastāva mēģina izķepuroties no esošās situācijas un mēģina meklēt iespējas pelnīt. Līdz ar to viņi restrukturizē iepriekšējos uzņēmumus, meklē jaunas nišas. Tas rada pozitīvu skatu ne tikai uz Latvijas ekonomisko situāciju kopumā, bet arī attiecībā uz nekustamo īpašumu attīstību nākotnē.

Dzīvokļu tirgus ir apstājies. Šajā tirgū cenas ir kritušās, un tā dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā. Tomēr ir skaidrs: tā kā dzīvokļu joprojām trūkst, par noteiktu cenu tie joprojām būs pieprasīti. Tas pats attiecas uz komercobjektiem, ražošanas objektiem.

Noslēgusies Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un laikraksta Dienas Bizness labdarības atbalsta akcija Atpakaļ uz skolu! Šīs akcijas laikā bērniem un jauniešiem no sociālā riska ģimenēm tika saziedoti gandrīz 3000 Ls, kā arī sagādāti dažādi skolas piederumi, apģērbi un spēles.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja: «Esam pateicīgi laikraksta Dienas Bizness komandai un lasītājiem par atsaucību un sniegtajiem ziedojumiem. Pateicoties akcijā iegūtajiem līdzekļiem mēs varējām palīdzēt bērniem sagatavoties skolai un arī mācību gaitā sniegt nepieciešamo atbalstu. Paldies, ka palīdzat!»

Iegūtie līdzekļi palīdzēs SOS Ģimeņu stiprināšanas projektos esošajiem bērniem no sociālā riska ģimenēm: 44 bērni ieguvuši iespēju iegādāties darba burtnīcas un rakstāmlietas, 25 pirmklasnieki apgādāti ar visām skolai nepieciešamajām lietām, bet 10 bērni varēs iespēja saņemt 16 stundu papildus apmācības kādā no mācību priekšmetiem.

Aizvadītā gada pavasarī nelielais Spānijas Huskaras (Juzcar) ciematiņš tika pilnībā nokrāsots zilā krāsā, lai popularizētu 3D filmu The Smurfs. Kopš tā laika ciematu apmeklējuši desmitiem tūkstošu tūristu, un tā iedzīvotāji vairs pat nedomā atgriezties pie tradicionālā krāsojuma.

Filmēšanas nolūkiem zilā krāsā tika nokrāsots tik pat kā viss ciematā – ieskaitot baznīcu un pat kapu pieminekļus. Aizvadītajā decembrī Sony Pictures piedāvāja ciemata ēkas nokrāsot baltā krāsā, kas ir tradicionāla šajā Spānijas reģionā, tomēr iedzīvotāji no tā atteicās.

Kopš aizvadītās vasaras ciematu apmeklējuši jau 125 tūkstoši tūristu, bet pirms kļūšanas par Smurfu ciematu, Huskara gada laikā redzēja tikai 300 viesu. Huskaras mērs Davids Fernandess (David Fernandez) vietējam laikrakstam Sur norāda, ka apmeklētāju skaits nesamazinās. «Izņemot aukstas ziemas dienas, [ciemats] turpina izraisīt interesi,» sacīja D. Fernandess.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Sitio Pariahan, piekrastes ciemats Filipīnās, kādreiz bija sala, bet tagad ir bez zemes.

Ciemats, kas atrodas aptuveni 17 kilometru attālumā no Filipīnu galvaspilsētas Manilas, katru gadu nogrimst dziļāk par apmēram 4 cm.

Globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās drīz varētu padarīt šo ciematu nelietojamu. Ar šādu problēmu saskaras arī citas Āzijas valstis, kur vissmagāk cieš tieši visnabadzīgākā sabiedrības daļa.

Sitio Pariahan ciematā dziļa aka ir vienīgais ūdens avots. Uz daudziem jumtiem uzstādīti saules paneļi, lai iegūtu elektrību, kas galvenokārt tiek izmantota, lai kopīgi skatītos televīzijas pārraides. Dienās, kad elektrības ir maz, iedzīvotāji laiku pavada, spēlējot azartspēles.

Taču savulaik ciemats bijis pavisam citāds. Tur rīkoti basketbola turnīri un tik grandiozi svētki, ka uz tiem ieradušies viesi no citām valsts vietām. Basketbola laukums tagad ir pilnībā nogrimis.

Kamēr lielākā daļa attīstītāju ieņem nogaidošu pozīciju, SIA YIT Celtniecība mājokļu cenu samazina vidēji par 20 - 25 %. «Projektos, ko šobrīd būvējam, veiksim cenu korekciju. Par laimi mums nav daudz iesāktu projektu - Rīgā, Jūrmalas gatvē (126 dzīvokļi) un Kuldīgas ielā (79 dzīvokļi).

Pieejamas cenas

Plānots, ka, piemēram, Jūrmalas gatvē dzīvokļi maksās, 1100 - 1150 Ls/m2. Manuprāt, ļoti pieejamas cenas,» tā nekustamā īpašuma attīstīšanas un celtniecības kompānijas SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Ahto Aders (Ahto Ader). Pēc viņa teiktā, pircēji par mājokļu iegādi interesējoties - staigājot kā kaķi ap krējuma podu, tomēr kaut kā pietrūkstot. «Es domāju, ka šādi mēs paiesim pircējiem pretī. Protams, iepriekš izmantojām situāciju, kad tirgus gāja uz augšu. Cenu samazināsim uz peļņas rēķina, turklāt patlaban atsevišķus celtniecības darbus var veikt lētāk. Jāteic, ka uzņēmuma projektus finansē nevis komercbankas, bet mātes uzņēmums Somijā.

Latvijas nākotne – rūpniecības attīstība un jaunu darba vietu izveide, intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Valmieras gaļas kombināta investors, Krievijas giganta GazEnergoStroi prezidents, par miljonāru dēvētais uzņēmējs Sergejs Čerņins, kurš piedalījās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā.

Viņš arī atzīst, ka lielais emigrējušo skaits, kad aizbrauc augsti kvalificēti kadri, ir viena no nacionālajām traģēdijām.

Domāju, ka tas mezgls ir jāpārcērt un šeit jārada jaunas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu. Konferencē piedalījās latvieši no pasaules mēroga kompānijām, un skaidrs, ka viņi šeit atnāks ar citām zināšanām un Eiropas pieredzi. Viņi transnacionālās kompānijās ir mācījušies, kā organizēt biznesu, un viņi savu biznesu jau varēs pārvaldīt kvalitatīvi augstākā pakāpē.

Kādu redzat Latvijas vietu globālajā pasaulē?

Latvijai ir jāattīsta tūrisms. Šeit ir attīstīta Rīga un Jūrmala, bet nav pilnībā attīstītas brīnišķīgas ekoloģiskas vietas dažādās Latvijas malās. Daba šeit ir vienreizēja, tā ir ekoloģiski tīra. Arī pārtikas produkti ir ļoti labi, piemēram, piena produkti. Tāpēc vēlamies attīstīt Valmieras gaļas kombinātu. Skaidrs, ka nav jēgas nodarboties ar gigantomāniju, kā tas bija Padomju Savienības laikā, kad tā platība bija 25 ha, bet jāskatās, kas notiek tirgū. Sākumā jāražo nedaudz. Kad iet labāk, tad jāaug. Tā soli pa solim jāiet uz priekšu.

Kopš izmaiņām Imigrācijas likumā, ar kurām ārvalstu rezidentiem tika dota iespēja saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, veicot ieguldījumus uzņēmumu pamatkapitālā, bankās vai iegādājoties nekustamo īpašumus, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) teritorijā netiešā veidā ir investēti vairāk nekā200 miljoni latu, kas ir vērtējams kā nozīmīgs atbalsts Baltijas lielākā reģiona attīstībai kopumā.

Pēdējā laikā ir raisījušās diskusijas par nepieciešamību atcelt grozījumus Imigrācijas likumā, tomēr vēlos pievērst uzmanību vairākiem faktiem, ko ir svarīgi ņemt vērā, pieņemot lēmumus, lai izstrādātu nopietnu ilgtermiņa imigrācijas politiku valsts līmenī.

Pirmkārt, pēdējo divu gadu laikā, kopš stājas spēkā šie noteikumi, ieguldījumi nekustāmā īpašuma sektorā ir veicinājuši krīzes pārvarēšanu būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2008.gadā šajās nozarēs Rīgā strādāja 45,5 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, savukārt, sākoties krīzei 2009.gadā, darījumi apsīka un šajās nozarēs vairs strādāja gandrīz uz pusi mazāk – vien 28,5 tūkstoši iedzīvotāji.

“Garupe Beach Cottages” ir jauns, unikāls piejūras privātmāju ciemats tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, Carnikavas virzienā.

Projekta vīzija ir veidot skaistu un sakoptu jauno ciematu, kurā pulcēties līdzīgi domājošiem. Ciemata mājokļos apvienota estētika ar ekoloģiju un dinamisks dzīves ritms savijas kopā ar dabas mieru. Modernās guļbūves būvētas no Somijas priedes (“Honka”), kas nodrošina veselīgu un ekoloģisku dzīves telpu.

Projekta attīstītāji uzsvaru liek uz māju teicamo tehnisko aprīkojumu un augstām prasībām to iekārtojumā – tās aprīkotas ar vietējo galdnieku darinātām mēbelēm, kvalitatīvu sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotām virtuvēm. Visās mājās ir arī kamīns un sauna, atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem un ikviena iedzīvotāja vēlmei pēc siltuma un gaismas gada tumšajos mēnešos. Māju plānojums ir pārdomāts un funkcionāls, kā arī liela uzmanība pievērsta izmantoto materiālu kvalitātei - koka mājas bez sintētiskiem, mākslīgiem materiāliem. Māju tehniskajā nodrošinājumā tiek izmantota augstākās klases tehnika, kā piemēram, apkures sistēmu nodrošina "Panasonic Aquarea" gaisa siltumsūknis, ventilāciju - "Komfovent domekt" rekuperācijas sistēma, bet ūdens spice - ūdens pumpis no "Grundfos”. Blakus esošais priežu mežs brīvdienās aicina nesteidzīgā pastaigā vai aktīvākā izbraucienā ar divriteni, klusā pludmale - baudīt skaistus saulrietus, un tajā pašā laikā darba dienās galvaspilsētu iespējams sasniegt vien 30 minūtēs. Projekta attīstītājs Sergejs Pališčuks (Sergei Palishchuk) norāda: “Esam apmierināti ar māju kvalitāti un estētiku. Mūsuprāt, šīs astoņas Honka mājas piešķir īpašu šarmu visam ciematam, kas sastāv no vairāk nekā simts mājām.”

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Nekustamā īpašuma attīstītājs West East Industries turpina risināt parādsaistības, piesardzīgi kaldinot vērienīgus nākotnes plānus, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atšķirībā no ļoti daudziem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem a/s West East Industries (WEI) ir izdevies pārdzīvot krīzi, nepazaudējot īpašumus un saglabājot vēlmi darboties šajā nozarē arī turpmāk. WEI, kas nekustamo īpašumu tirgū darbojas kopš 1993. gada, jau trešo gadu pēc tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) izbeigšanas, vēl joprojām turpina risināt finansiālās problēmas. WEI kārto parādsaistības ar banku un piesardzīgi, taču ar zināmu optimismu raugās nākotnē. WEI ir izdevies atrisināt konfliktu ar banku un nepazaudēt ciematu Meža ciems, kas Rīgā, Mežciemā, tika uzbūvēts 2008. gadā. Lai arī WEI prezidents Viktors Koroļenko atzīst, ka «cilvēki brauc projām un nav īsti, kam celt ēkas», viņš ir pārliecināts, ka «pēc krituma nekustamo īpašumu tirgū noteikti būs arī kāpums.»