Nekustamais īpašums

Jēkabpilī noteikti konkursa «Būve 2003» uzvarētāji

Aleksandrs Eiduks, 31.03.2004

Jaunākais izdevums

Jēkabpilī jau ceturto gadu noteikti pilsētas domes rīkotā konkursa «Būve 2003» uzvarētāji. Par labāko individuālo ēku grupā ir atzīta Stellas Mekšas un Intas Čamanes rindu dzīvojamā māja, saimniecisko ēku grupā — pirts jaunbūve Gunta Araka īpašumā, bet par labāko sabiedrisko ēku komisija noteica rekonstruēto Kristīgās labdarības centra būvi. Savukārt inženierbūvju un komunikāciju grupā uzvarētājs netika noteikts. Kopumā pērn ir ekspluatācijā pieņemti 82 objekti — 13 individuālās dzīvojamās mājas, 6 saimniecības ēkas, 63 sabiedriskās ēkas un inženierbūves. Kopējā uzbūvēto objektu vērtība ir 2 353 2000 Ls: ģimenes mājas — 85 300 Ls, saimniecības ēkas — 16 200 Ls, sabiedriskās ēkas — 1 529 300 Ls, inženierbūves un komunikācijas — 722 400 Ls. Pagājušajā gadā valsts un pašvaldības investīcijas bija 472 800 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens megalīgumu ar CAF parakstīs mēneša laikā; pirmo vilcienu redzēsim 2013. gadā

Māris Ķirsons, 25.10.2011

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdis Nils Freivalds piedalās AS "Pasažieru vilciens" rīkotajā preses konferencē Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā uz perona, kurā informē par jauno vilcienu iegādes tālāko gaitu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Tūrisma forumā noskaidro labākos tūrisma produktus

Jūlija Pudenko [email protected], 12.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) Tūrisma fonda izsludinātajā konkursā par labāko jaunā tūrisma produktu 2005.gadā tika noteikti pieci uzvarētāji. Konkursa mērķis ir izcelt un apbalvot jaunus tūrisma produktus, kas savus pakalpojumus sākuši piedāvāt 2005.gada laikā un guvuši ievērību tūrisma profesionāļu vidū. Konkursa uzvarētāji nominācijā Labākais jaunais kultūras tūrisma produkts 2005 atzīta Kinostudijas «Cinevilla Studio» kinopilsēta «Rīgas sargi», kura uzbūvēta 2004.gadā, uzsākot kinofilmas «Rīgas sargi» filmēšanu, taču kā apskates objekts tūristiem tā atklāta 2005.gada pavasarī. Konkursa uzvarētāji nominācijā Labākais jaunais ekstrēmā tūrisma produkts 2005: SIA »Aerodium» vertikālais vēja tunelis – Aerodiums ir Austrumeiropā pirmais vertikālais vēja tunelis. Konkursa uzvarētāji nominācijā Labākais jaunais dabas tūrisma produkts jaunatnei 2005 – Tērvetes dabas parks, «Ciemos pie Tērvetes sila Raganiņas» – Tērvetes dabas parka izstrādātā projekta «Dzīvie pasaku tēli Tērvetes dabas parkā». Nominācijā Labākais jaunais veselības tūrisma produkts 2005 uzvarētāji – SPA kūrorts Mārcienas muiža. Konkursa uzvarētāji nominācijā Labākais jaunais transporta pakalpojumu un kruīzu tūrisma produkts 2005 – prāmju kompānijas «SLK Ferries» prāmja līnija Ventspils – Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkurss "Ideju kauss 2007" noslēdzas ar praktiskiem rezultātiem

, 14.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 15.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija" notiks Jaunatnes inovatīvo biznesa ideju konkursa "Ideju kauss 2007" svinīgs noslēgums. Pasākuma ietvaros dalībniekiem būs iespēja ieklausīties pieredzējušu uzņēmumu stāstījumos par savu ceļu uz panākumiem, konkursa Stratēģisko partneru uzrunās, atskatā uz konkursa norisi un nākotnes iezīmēm, kā arī piecu labāko biznesa plānu prezentācijās un uzzināt, kas ir minētā konkursa laureāti.

Konferences atklāšana un konkursa "Ideju kauss" biznesa plānu prezentācijas sāksies pulksten 10:00, savukārt uzvarētāju apbalvošana - pulksten 15:00. Pasākums notiks viesnīcā "Reval Hotel Latvija", Elizabetes ielā 55, zālē "Beta". Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Kā jau iepriekš tika informēts, Latvijas jaunieši ir izrādījuši necerētu aktivitāti un konkursa "Ideju kauss 2007" 1.kārtā iesnieguši 269 inovatīvas biznesa idejas, no kurām 127 idejas konkursa žūrija izvirzīja otrajai kārtai. Konkursā piedalījās rekordliels dalībnieku skaits - 384 jaunieši vecumā līz 35 gadiem, no kuriem 95 apmeklēja konkursa organizatoru rīkotās apmācības.

Konkursa ietvaros dalībnieki saņēma profesionālu ekspertu vērtējumu par iesniegtajām idejām un ieteikumus to tālākai attīstībai. Žūrijā darbojās pārstāvji no konkursa Stratēģiskajiem partneriem - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Rīgas Domes, Hansabankas un riska kapitāla fonda Eko investors, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un portāla Draugiem.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jēkabpilī plānota divu lieljaudas ražotņu būvniecība

Kristīne Stepiņa, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bezdarba līmenis Jēkabpilī ir visnotaļ augsts, mežizstrādes flagmaņi kāpina ražošanas apjomus, pilsētas teritorijā plānota divu lieljaudas kokapstrādes ražotņu būvniecība, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bezdarba līmenis Jēkabpilī šobrīd ir 10% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas, salīdzinot ar 2007. gadu, kad tas bija tikai 3,8%, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Šobrīd lielāks bezdarba līmenis ir tikai Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. Bez meža nozares, kas ir vadošā, Jēkabpilī visattīstītākās nozares ir būvniecība un ceļu būve. Pēdējā laikā Jēkabpilī ir izveidojušies daudzi mazi ģimenes uzņēmumi. Lielo uzņēmumu vadītāji uzņēmējdarbības vidi Jēkabpilī vērtē pozitīvi, uzsverot pilsētas ģeogrāfisko stāvokli, labu transporta infrastruktūru, pieejamas ražošanas platības un pašvaldības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Atļauj LDz slēgt līgumu ar Nordes būve & BCC par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), izskatot AS "BMGS" sūdzību, nolēma atļaut VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) slēgt līgumu ar personu apvienību "Nordes būve & BCC", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Baltic Construction Company (BCC)", par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, liecina IUB publiskotā informācija.

"BMGS" iesniedza sūdzību LDz rīkotajā konkursā, jo uzņēmums nepiekrita LDz iepirkuma komisijas lēmumam, ka uzņēmuma piedāvātais speciālists projekta vadītāja amatam un tehniskais piedāvājums neatbilst atsevišķām konkursa nolikuma prasībām, norādīts IUB lēmumā.

Tāpat lēmumā norādīts, ka "BMGS" uzskata, ka LDz ir izrādījis favorītisku attieksmi un vēlējies, lai konkursā uzvar personu apvienība "Nordes būve & BCC".

Savukārt IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija, izskatot sūdzību, uzskata, ka, lai arī "BMGS" iesniegums ir daļēji pamatots, konstatētie pārkāpumi nevarēja ietekmēt lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, tādēļ LDz iepirkuma komisijas lēmums par konkursa rezultātiem ir atstājams spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta ar foto - Skonto būve skaidro papildus naudas nepieciešamību gudrona dīķu izsmelšanai

LETA, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto būve ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Finanšu ministrijai un Valsts vides dienestam (VVD) rakstisku pamatojumu tam, kāpēc nepieciešami papildus līdzekļi, lai pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošās vēstules, kas adresētas minētajām iestādēm un to piesaistītajiem inženieriem.

Kā norādīts vēstulē, acīmredzot, darbu pasūtītājs VVD līdz galam neizprot noslēgtā līguma būtību, kas tam radījis kļūdainu priekšstatu, ka Skonto būvei uz sava rēķina ir jāizsmeļ viss gudrons, kas atrodas dīķos.

Skonto būve atgādina, ka finanšu piedāvājumus iepirkumā gan Skonto būve, gan citi pretendenti sagatavoja atbilstoši pasūtītāja norādītajiem datiem un apjomiem. Iepirkuma procedūras gaitā netika noteikts, ka VVD sniegtajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs un ka tie var būtiski mainīties projekta izpildes laikā.

Vēstulē norādīts - līguma noteikumi nenosaka, ka Skonto būve būtu apņēmusies iztīrīt visu, arī iepriekš neparedzēto gudrona apjomu, uz sava rēķina. Līgumā noteikts, ka Skonto būve apņemas izprojektēt, veikt un pabeigt darbus, kuru apjomi ir konkrēti noteikti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērsīsies Eiropas Komisijā

Lelde Petrāne, LETA, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VVD neredz pamatojumu palielināt finansējumu sanācijas darbiem Inčukalnā; Skonto Būve prasa 11 miljonus

Dienas Bizness, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) no SIA Skonto Būve saņēmis neapstiprinātu, mutisku informāciju par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu iespējamu norises apdraudējumu, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams, informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.

Rakstisks viedoklis, pamatojums vai kādi aprēķini līdz šim laikam no uzņēmuma puses nav iesniegti. VVD uzver, ka uzņēmums neformāli izteicis dienestam vien pieņēmumus par iespējamu gudrona apjoma pārpalikumu Dienvidu dīķī pēc projektā paredzētā dīķa smelšanas termiņa beigām – 2015. gada vasarai.

Tāpat SIA Skonto Būve vides dienestam neoficiāli norādījis, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildus līdzekļus. VVD aicinājis SIA Skonto Būve rīkoties valstiski un atbildīgi, meklējot risinājumu dīķa pilnīgas sanācijas turpināšanai esošā finansējuma ietvaros, kā arī to paredz starp abām pusēm noslēgtais sanācijas darbu līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Skonto Būve sūdzas par Ldz iepirkuma rezultātiem

Gunta Kursiša, 26.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Skonto Būve iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš vairāk nekā 38 miljonus eiro vērtā Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcijas iepirkuma konkursa rezultātiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš par Šķirotavas stacijas uzkalna rekonstrukcijas veicēju izvēlēja a/s BMGS. Projetka īstenošanas ietvaros saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu tika organizēts atklāts konkurss, un līdz šī gada 1. septembrim savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti – a/s BMGS un SIA Skonto Būve.

Skonto Būve uzskata, ka ir pārkāptas tās tiesības uz taisnīgu vērtējumu, un nav ievērota vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret pretendentiem. Skonto Būve arī lūgusi IUB aizliegt Valsts a/s Latvijas Dzelzceļš slēgt līgumu ar izvēlēto pretendentu a/s BMGS. «Nav saprotama un pieņemama par 8,5 miljoniem eiro dārgāka piedāvājuma izvēlē konkursā, kurā par izvēlēs kritēriju ir noteikta cena,» uzskata Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. «Lai konkursā, kurā izvēles kritērijs ir zemākā cena, izvēlētos dārgāko piedāvājumu, jābūt argumentētam un detalizētam pamatojumam, taču tādu nav. Tas liek domāt par klaju nelikumību, un būtu dīvaini, ja mēs uz to nereaģētu,» norāda Skonto Būve valdes priekšsēdētājs. Viņš stāsta, ka konkursa uzvarētāja piedāvājums būtiski pārsniedz arī iepirkuma nolikumā norādīto paredzamo līgumcenu 30 miljoni eiro. SIA Skonto Būve piedāvātā līgumcena ir 30,3 miljoni eiro bez PVN 22%. «Skonto Būve apakšuzņēmēji AŽD Praha un Prvni Signali ir Čehijas kompānijas ar lielu pieredzi dzelzceļu būvniecībā, arī dzelzceļu uzkalnu modernizācijā, un piedāvātās iekārtas ir ražotas Eiropas Savienībā un atbilst visiem spēkā esošajiem standartiem, norāda Skonto Būve vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melngalvju namā ceturtdien norisinājās Latvijas gada auto ceremonija. Tajā visaugstāk vērtējamo titulu ieguva auto Ford S-max, Db.lv informēja konkursa preses sekretārs Mareks Ivans.

Konkursā pieteikto mašīnu skaits ar katru gadu palielinās, tā nupat noslēgtajā konkursā dalību ņēma trīsdesmit četri automobiļi. Žūrijas skaits gan ik gadu nemainās, šogad vērtētāji bija precīzi piecdesmit. Anketā starp desmit pusfinālu izturējušajiem auto bija jāizvēlas sev simpātiskākie. Balsošanas kārtība bija jau ierasta, pazīstama jau trešo gadu. Katra žūrijas locekļa rīcībā ir divdesmit seši punkti, kurus jāizdala starp sešiem auto. Pirmajai vietai jāatdod desmit punktus, nākošajām attiecīgi sešus, četrus, trīs, divus un vienu punktu. Divas dienas pirms konkursa fināla balsojumus apkopoja, lai noskaidrotu galveno laureātu.

Finālisti galvenajā nominācijā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jēkabpilī topā mežinieki, būvnieki un grāmatveži

Signe Knipša, 23.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpils lielie uzņēmumi audzē kapacitāti, taču bažas raisa aizvien asāks darbaspēka trūkums pilsētā.

Salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem Jēkabpilī ir augstāks bezdarbs, nedaudz zemākas algas. Ar 24 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpils ir viena no Zemgales lielākajām pilsētām, taču beidzamajos gados daudzi iedzīvotāji devušies prom.

Pēdējos gados pilsēta kļuvusi skaistāka, sakoptāka – kopš 2008. gada te ir īstenoti 35 infrastruktūras un sociālie projekti, attīstībā ieguldīti vairāk nekā 53 miljoni latu. Ar pusotru tūkstoti latu uz vienu cilvēku ES fondu finansējuma piesaistē Jēkabpils ierindojas otrajā vietā Zemgales reģionā.

Pēc apgrozījuma trīs svarīgākās uzņēmējdarbības nozares Jēkabpilī ir kravu pārvadājumi, kokapstrāde un grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, kā arī konsultēšana nodokļu jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jēkabpilī sāk lēni brukt pilsētu aizsargājošais dambis, to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus

LETA, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Godināti lielākie Latgales reģiona nodokļu maksātāji

Aleksandrs Eiduks, 26.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālā iestāde (VID LRI) godināja lielākos reģiona nodokļu maksātājus, kas noteikti pēc veikto summu iemaksām valsts budžetā, ņemot vērā parādu esamību un administratīvos vai citus pārkāpumus to darbībā. Nodokļu maksātāji godināti vairākās nominācijās — Lielākais maksātājs valsts budžetā, Lielākais lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājs un Lielākais rūpniecības preču ražotājs — eksportētājs, kā arī noteikti konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji. VID LRI administrē nodokļus Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes rajonos. Lielākie maksātāji valsts kopbudžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz SIA Verems SIA Dauer D SIA Daugavpils gaļās kombināts R SIA Lettglas SIA Gādība SIA Nemo SIA Kora Lielakie uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Anda optec Lielākie pievienotās vērtības maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Lettglas SIA Dauer D Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Dauer D SIA Lettglas Lielākie lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāji 2003. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts R SIA Vecā maiznīca A/s Rēzeknes dzirnavnieks SIA Ludzas maiznīca SIA Rēzeknes gaļas kombināts A/s Latgales piens SIA Daugavpils putni SIA Ariols A/s Latgales bekons SIA Cirmas bekons Lielākie rūpniecības preču ražotāji — eksportētāji 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Zieglera mašīnbūve SIA Nemo SIA Rezekne fashion SIA Krebsar Sabiedrisko organizāciju uzņēmums Dana SIA Peter Willemsen SIA Anda optec SIA Lettglas Konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji Olga Višņakova Olga Jurkāne Ilona Gavarāne Avots: VID LRI

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirms konkursa par sadarbību vienojas

Lāsma Vaivare kopā ar Oskaru Prikuli un Vēsmu Lēvaldi, 07.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu pārvadātāju, kam, šogad uzvarot konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus Latvijā, valsts nākamos divpadsmit gadus garantējusi ienākumus, vieno juridiskas saites.

A/s Liepājas autobusu parks, a/s Nordeka, a/s Rīgas Taksometru parks, SIA Rīgas satiksme, SIA Saldus autobusu parks un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija 2006. gadā nodibinājuši a/s Starppilsētu līnijas, kuras "uzdevums ir sagatavot materiālus un piedalīties konkursā par tiesībām veikt pasažieru pārvadāšanu LR reģionos saskaņā ar izstrādātiem konkursa noteikumiem".

Plūc laurus

Starppilsētu līniju akcionāri un uzņēmuma amatpersonu pārstāvētas firmas plūca laurus valsts SIA Autotrans­portu direkcija šovasar izsludinātajā konkursā par tiesībām divpadsmit gadus veikt (un iegūt iespaidīgas dotācijas) reģionālos starppilsētu pārvadājumus ar autobusiem, pilnībā iegūstot četras no astoņām konkursā piedāvātajām lotēm (reģionālas starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla daļas) un līdzdarbojoties piektajā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apbalvoti konkursa Mūsu mazais pārgājiens uzvarētāji

Sandra Dieziņa, Db, 09.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes dabas parkā noticis Zemkopības ministrijas organizētā un Meža attīstības fonda finansiāli atbalstītā konkursa Latvijas skolēniem Mūsu mazais pārgājiens 2007 apbalvošanas pasākums.

Uzvarētāji 1.-4. klašu grupā:

1.vieta – Ogres 1.vidusskolas 3.a klase;

2.vieta – Atašienes brāļu Skrindu vidusskolas 2.klase;

3. vieta – Smiltenes Trīs Pakalnu pamatskolas 1.a, 1.b un 1.c klase.

Uzvarētāji 5.-9. klašu grupā:

1.vieta – Jersikas pamatskolas 9.klase;

2.vieta – Sīļukalna pamatskolas 6.klase;

3.vieta – Murmastienes pamatskolas 5.-7.klašu skolēni.

Uzvarētāji 10.-12. klašu grupā:

1.vieta – Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 11.a klase;

2.vieta – Vaboles vidusskolas 10.-12.klašu skolēni;

3.vieta – Zilupes vidusskolas 10.c klase.

Uzvarētāji interešu izglītības pulciņu un mazpulku grupā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizdomas par konkursu ar zināmu uzvarētāju

Inese Helmane, Db, 14.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru pakalpojumu konkurss ir izveidots tā, lai maksimāli atsijātu jebkuru mēģinājumu ietekmēt jau iepriekš skaidrus rezultātus.

Transporta grupa Rīgas taxi vadītājs Genādijs Aksjonovs pārmetumus pilnībā noraida, uzsverot, ka viņa vadītā kompānija tikai pirms īsa brīža saņēmusi konkursa nosacījumus un tie nebūt nesniedz priekšrocības viņa kompānijai. "Patiesībā, iepazīstoties ar konkursa prasībām, man pat jāpadomā, vai visām prasībām atbilstam un vai nebūs mazliet jāpiestrādā," norāda G. Aksjonovs. Ignatjevs savukārt nosūtījis vēstuli Konkurences padomei un Iepirkumu birojam, kura ir arī Db rīcībā. Tajā uzņēmējs pauž neizpratni gan par konkursa nolikuma saņemšanas augsto maksu - 10 000 Ls, gan par ārkārtīgi ātro piedāvājuma iesniegšanas termiņu - 7. janvāris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājas pludmales metu konkursā uzvar piedāvājums ar devīzi K.A.I.J.A.

Vēsma Lēvalde, 27.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa žūrija par uzvarētāju atzinusi darbu ar devīzi K.A.I.J.A., ko iesniegusi vairāku juridisku un fizisku personu grupa.

Uzvarētāji ir SIA CORE projekts, SIA Veido vidi, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, mārketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa.

To piektdien, 27. septembrī, pēc aplokšņu atvēršanas paziņoja konkursa žūrijas priekšsēdētājs, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

«Metu konkursa piedāvājuma autori ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,» atzīmē I. Kalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konkurss "Ceļā uz labiekārtotu skolu"

, 24.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Vides departaments izsludina konkursu "Ceļā uz labiekārtotu skolu". Konkursa mērķis - veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu, darīt savas skolas teritoriju skaistāku. Skolas teritorijas sakopšanas darbos aicināti iesaistīties skolu audzēkņi, pedagogi un direktori. Konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" balvu klāsts būs gana plašs, taču galvenā balva tikai viena - uzvarētājam Rīgas domes Vides departaments veiks skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.Vides departaments informē, ka ar konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikumu skolas var iepazīties izglītības vortālā E-skola: www.e-skola.lv , šis nolikums ir izsūtīts visām skolām arī pa e-pastu.Rīgas domes Vides departaments pieteikumus gaidīs līdz š.g. 10. novembrim Rīgā, Basteja bulvārī 1, kontaktpersona - Maija Vanaga, tālrunis 7012968. Turpmāk jūsu informācijai konkursa "Ceļā uz labiekārtotu skolu" nolikums.

Nolikums

1. Konkursu rīko Rīgas domes Vides departaments.

2. Mērķis

Veicināt skolu teritoriju sakopšanu un labiekārtošanu Rīgas pilsētā kā arī, iesaistot skolu audzēkņus un pedagogus, veidot izpratni par dabas vērtībām un to saudzēšanu.

3. Galvenā balva

Rīgas domes Vides departaments veic vienas skolas teritorijas apstādījumu fragmenta rekonstrukciju (sākot no priekšlikuma skices izveidošanas līdz apstādījumu un labiekārtošanas elementu ierīkošanai) par kopējo summu 2400Ls.

4. Papildus balvas

Skola, kuras apstādījumu rekonstrukcijas pieteikuma sagatavošanā aktīvi piedalījušies skolēni un konkursa komisija to atzinusi par labāko, saņem GRAND PRIX balvu - bezmaksas ekskursiju visai skolai uz Rīgas Zooloģisko dārzu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s \"Strenču mežrūpniecības saimniecība\" atbildes uz Rīgas Fondu biržas valdes jautājumiem

Ainars Sedlenieks [email protected], 14.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Komentāri

Pievienot komentāru