Nekustamais īpašums

Jūraslīča vietā grib mājas ar vaļņiem

Dienas Bizness, 28.05.2010

Jaunākais izdevums

Ja vēl pirms pāris gadiem starptautiskā arhitektu plenērā uzvarēja ideja par augstbūvēm Jūraslīča teritorijā, tagad tiek piedāvāts pilnīgi atšķirīgs risinājums - savrupmājas un viesu nami, ko citu no cita atdala nevis sētas, bet dažādas formas zemes vaļņi, vēsta laikraksts Diena.

Projekta attīstītājs ir SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderim, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Vai jaunais, Krievijā tapušais arhitektu priekšlikums gūs jūrmalnieku atbalstu, noskaidros detaļplānojuma sabiedriskā apspriešana, kas notiks no 2. līdz 30. jūnijam.

Jaunajā risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais - savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 037 m2 lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei. Starp zemesgabaliem iecerēti vaļņi, kas organiski iekļaušoties ainavā un tikšot apaudzēti ar zāli. Tos izveidos no būvgružiem, kas radušies pēc Jūraslīča ēku nojaukšanas. Teritorijai pa vidu ies tikai viens galvenais ceļš, kurš turklāt tiks iegremdēts zemē, tādējādi, cik var saprast no paskaidrojuma raksta, no šā ceļa mājas nebūs redzamas.

Tieši vaļņi izraisījuši vispretrunīgākās atsauksmes. Piemēram, Jūrmalas mērs Romualds Ražuks (PS) izteicās, ka skaistākajā Jūrmalas vietā tiks izveidoti Ziemassvētku kauju modeļi, turklāt katrs zemesgabals būs futbola laukuma lielumā. Vicemērs Māris Dzenītis kritizē to, ka šeit neveidosies darba vietas, bet deputāts Ilmārs Ančāns negribētu pieļaut, ka «vietā, kur nepieciešama attīstība sabiedrības interesēs, uzcels milzīgas savrupmājas.» Viņaprāt, šeit jābūt kūrorta teritorijai ar atklāto peldbaseinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome šodien apstiprināja detālplānojumu bijušajai zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijai, aģentūru Leta informēja Jūrmalas domes deputāts Romualds Ražuks (PS).

Zemesgabals atrodas Jūrmalā, Lašu ielā 11, Db.lv jau rakstīja, ka šajā vietā SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem, plāno vērienīgu apbūvi. Zemesgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus, lai realizētu privātmāju apbūvi, lai gan sākotnēji tika solīts jaukta darījumu teritorijas apbūve ar viesnīcām un sabiedriskām teritorijām.

Savukārt pēc Rāvja uzskatiem, piedāvātajā teritorijas attīstības risinājumā esot akcentēts Jūrmalai raksturīgākais – savrupmājas un viesu nami, kas neviens nebūšot ar daudziem stāviem. Krievijas projektēšanas biroja Sergey Kisselev & Partners izstrādātais projekts paredz sadalīt 228 kvadrātmetru lielo zemesgabalu 23 zemes vienībās, no kurām 22 paredzētas apbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt vairākus jautājumus par projektiem, kas iepriekš izraisījuši sabiedrības iebildumus un diskusijas. Savāda sagadīšanās, bet tieši šīs sēdes darba kārtība «pārpratuma dēļ» netika izsūtīta medijiem, kas par sēdi uzzināja tikai no pašiem domes deputātiem iepriekšējā vakarā.

Zemasgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus lai realizētu privātmāju apbūvi, lai gan sākotnēji tika solīts jaukta darījumu teritorijas apbūve ar viesnīcām un sabiedriskām teritorijām.

Tāpat tiks lemts par grozījumiem mazstāvu daudzdzīvokļu namu Jūrmalā, Līču ielā 2, būvniecības līgumā. Šeit jau kopš 2007. gada tiek plānots būvēt pašvaldības dzīvojamās mājas.

Toreiz dome, skatot jautājumu piecās domes sēdēs pēc kārtas, lēmumu nepieņēma, jo radās šaubas par iepirkuma likumību, tā salīdzinoši augsto cenu un pašvaldības budžeta apgrūtināšanu. Vēlāk māju būvniecība tika uzticēta SIA Jūrmalas attīstības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamo karteļa vienošanos novēršanai publiskajos iepirkumos milzīga loma ir pasūtītājiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru