Citas ziņas

Juridiskā komisija atbalsta sodu palielināšanu par būtisku ātruma pārsniegšanu

Dienas Bizness, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.maijā, noslēdza darbu pie izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

«Starp Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Šie divi rādītāji dod skaidru signālu, ka sodu politika mūsu valstī nav līdz galam sakārtota. Juridiskās komisijas deputātiem nebija domstarpību par nepieciešamību palielināt administratīvo atbildību, taču diskutējām par to, kādam jābūt pieaugumam,» atzīst Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Šodien atbalstīti Krimināltiesību politikas apakškomisijā izstrādātie priekšlikumi, kas paredz mērenāku naudas sodu pieaugumu, nekā to piedāvāja Iekšlietu ministrija un Tieslietu ministrija, taču galavārds vēl jāsaka Saeimai, norāda G.Bērziņš.

Kā argumentus pret straujāku naudas sodu palielināšanu deputāti minēja gan iedzīvotāju ierobežoto maksātspēju, gan slikto ceļu stāvokli un ielu apgaismojumu, kas arīdzan bieži vien kalpo par iemeslu traģiskām avārijām.

Komisijā trešajam lasījumam atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredzēts tikai brīdinājums, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Patlaban par šādu pārkāpumu paredzēts brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Par ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām naudas sods būs divreiz lielāks - 30 eiro -, bet apdzīvotās vietās tas tiks vēlreiz dubultots, sasniedzot 60 eiro. Smago automobiļu vadītājiem sods par ātruma pārsniegšanu ārpus apdzīvotām vietām plānots 60 eiro, bet apdzīvotās vietās – 80 eiro.

Pie pārsniegtā ātruma no 31 līdz 40 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām naudas sods paredzēts 60 eiro, bet apdzīvotās vietās – 120 eiro. Smago auto vadītājiem sods paredzēts attiecīgi 120 un 150 eiro.

Par vēl lielākiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots būtiski palielināt. Ja patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h ārpus apdzīvotām vietām ir no 120 līdz 140 eiro, pēc likuma spēkā stāšanās sods paredzēts robežās no 200 līdz 280 eiro, atņemot arī tiesības uz 3 mēnešiem.

Savukārt par ātruma pārsniegšanu virs 60 km/h sods plānots robežās no 400 līdz 500 eiro līdzšinējo 210-430 eiro vietā, atņemot tiesības uz 6 mēnešiem. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi – līdz 1000-1100 eiro ar tiesību atņemšanu uz 18 mēnešiem.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeimā vēl jāvērtē trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Juridiskā komisija lūgs parlamentu šo likumprojektu izskatīt 4.jūnija sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem.

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 144 līdz 192 naudas soda vienībām (no 722 līdz 960 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem.

Savukārt, ja ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, tad plānots piemērot naudas sodu no 208 līdz 280 naudas soda vienībām (no 1040 līdz 1400 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem.

Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu 400 naudas soda vienību apmērā (2000 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 mēnešiem, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp, Latvijā piektdien norisināsies 24 stundu ātruma kontroles maratons, informēja Valsts policija.

Jau vairākus gadus Eiropas ceļu policijas tīkls ("Roadpol") pavasarī pievērš pastiprinātu satiksmes dalībnieku uzmanību tam, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību gan pašam autovadītājam, gan apkārtējiem satiksmes dalībniekiem.

Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļas laikā Valsts policija visā Latvijas teritorijā pastiprināti rūpēsies par satiksmes drošību un uzraudzīs, lai satiksmes dalībnieki ievērotu atļauto braukšanas ātrumu.

Pērn kopumā policija Latvijā konstatējusi 63 313 ātruma pārkāpējus. Savukārt ar pārvietojamiem fotoradariem konstatēti 72 974 pārkāpumi, bet ar stacionārajiem radariem - 256 096.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt videokameras, kas fiksēs sarkanās gaismas šķērsotājus

LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad desmit mēnešos uzlikto sodu summa par ātruma pārkāpumiem, kas konstatēti ar mērierīcēm, neapturot transportlīdzekli, ir 15,93 miljoni eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Vienlaikus attiecīgajā periodā samaksāto sodu summa ir 12,505 miljoni eiro.

Ātruma pārkāpumus, neapturot transportlīdzekli, kontrolē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) stacionārie fotoradari, Valsts policijas pārvietojamie fotoradari, netrafarētā policijas automašīna ar 360 grādu kameru, kā arī pielāgotās meteostacijas.

Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija (SM) plāno ieviest tiesību izmantošanas aizliegumu, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā.

Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atbalsta tiesību atņemšanu par braukšanas ātruma pārsniegšanu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) atbalsta Iekšlietu ministrijas rosināto priekšlikumu ieviest tiesību izmantošanas aizliegumu, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 30 kilometriem stundā, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē sacīja SM Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) parakstīta vēstule ar priekšlikumiem iesniegta Saeimas Juridiskajai komisijai, aģentūra LETA noskaidroja Iekšlietu ministrijā.

Patlaban Ceļu satiksmes likums paredz, ka tiesību atņemšanas sankcija iestājas, ja atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana pieļauta no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā. Šādā gadījumā piemēro 240 līdz 320 eiro naudas sodu un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz trim mēnešiem.

Savukārt, ja pārkāptais ātrums ir bijis lielāks, tad attiecīgi pieaug naudas sods un tiesību izmantošanas aizlieguma periods.

Novikova CSDP sēdē papildināja, ka plānotie priekšlikumi grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ietver arī brīdinājuma vietā par atļautā ātruma pārsniegšanu virs sešiem kilometriem stundā ieviest naudas sodu, kā arī iesniegti priekšlikumi jaunai elektroskrejriteņu definīcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par traukšanos ar gandrīz 200 km/h ātrumu aizturēts iereibis autovadītājs bez tiesībām

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Beverīnas novadā aizturēts iereibis autovadītājs bez vadītāja apliecības, kurš braucis pa ceļu ar ātrumu, kas sasniedzis 196 kilometrus stundā (km/h), aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote.

Automašīna «Audi A6» pirms plkst.14 Beverīnas novada Kauguru pagastā uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši pamanīta, jo vietā, kur atļautas braukšanas ātrums ir 90 km/h, braukusi ar 196 km/h. Turklāt transportlīdzekļa vadītājam konstatēts 0,86 promiļu reibums, kā arī vīrietis centies izvairīties no administratīvā soda, slēpjot savu identitāti un uzrādot citas personas dokumentus.

Mote pauda, ka autovadītājs jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Kopš 2016.gada vīrietim ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

«Zīmīgi, ka lielais ātruma pārkāpums konstatēts netālu no fotoradara, kas uzstādīts uz šī paša ceļa posma. Valsts policija atgādina, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Ir bezatbildīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu tikai fotoradara uztveršanas zonā un pārkāpt to brīdī, kad no tās tiek izbraukts,» pauda policijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeima palielina sodu par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu

Dienas Bizness, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, palielinot naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

Saeima šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas piedāvātās izmaiņas, kas paredz straujāku naudas sodu pieaugumu, nekā to noteica Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā un Juridiskajā komisijā iepriekš atbalstītie priekšlikumi.

Pieņemtie grozījumi par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h turpmāk vieglo automobiļu vadītājiem paredz tikai brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Līdz šim par šādu pārkāpumu bija brīdinājums vai naudas sods attiecīgi 7 vai 15 eiro.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h ar vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt 20 eiro lielu naudas sodu, bet apdzīvotās vietās par to būs brīdinājums vai 40 eiro naudas sods. Savukārt smago automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar attiecīgi brīdinājumu vai 40 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 80 eiro sodu apdzīvotās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pilsētā braucot ar 226 kilometru stundā ātrumu, nopelna 680 eiro sodu un zaudē tiesības

Lelde Petrāne, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

22.augustā ap plkst. 23:50 Ventspilī, Talsu ielā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki, patrulējot ar trafarēto automašīnu, apturējuši transportlīdzekli BMW 535, kura vadītājs vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 226 kilometri stundā.

Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 540 līdz 680 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem. Šajā gadījumā šodien pieņemts lēmums vīrietim piemērot maksimālo sodu – 680 eiro un tiesību atņemšanu uz divpadsmit mēnešiem.

Valsts policija: Netrafarētās automašīnas pierāda savu efektivitāti

Transportlīdzekļa vadītājs, 1985.gadā dzimis vīrietis jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par līdzīgiem pārkāpumiem, tāpat viņam iepriekš ir atņemtas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta (12.35) - Liepnieku un Ēķi atzīst par vainīgiem digitālās televīzijas lietā

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par līdzīgiem pārkāpumiem konkurences jomā ar vienādu sodu rēķināties nevar , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Konkurences padome (KP) par Konkurences likuma pārkāpumiem ir piemērojusi dažādus sodus – gan lielākus, gan mazākus. Pats lielākais piemērotais sods bija tā saucamajā Samsung karteļa lietā. Toreiz KP konstatēja aizliegtu vienošanos starp pieciem uzņēmumiem – Samsung Electronics Baltics, RD Elektroniks, Proks, Elkor Trade un Rota un K. Kopumā uzņēmumiem tika uzlikts naudas sods 6,62 milj. latu apmērā. Šāds soda apmērs Latvijā bija kaut kas nebijis.

Izskaitļot nedrīkst

«Par Konkurences likuma pārkāpumiem šobrīd maksimālais naudas sods ir 5% vai 10% no tirgus dalībnieka pēdējā gada neto apgrozījuma atkarībā no pārkāpuma veida,» skaidro zvērināta advokāta palīdze Māra Stabulniece. Viņa arī norāda, ka vienlaikus praksē ir daudz neskaidrību par KP piemērotā soda apmēra noteikšanu katrā konkrētajā lietā, un precīzs soda apmērs ir grūti prognozējams. Tiesisko nenoteiktību vēl vairāk pastiprina nesens Augstākās tiesas spriedums lietā, kurā tiesa, atsaucoties arī uz Eiropas Komisijas praksi, norādīja, ka tirgus dalībnieks nevar paļauties uz iepriekšējās lietās noteiktu soda apmēru, jo tas ir tikai orientējošs. «Tiesa pamatoja, ka, ja KP būtu saistīta ar iepriekšējās lietās noteiktiem naudas sodiem, tad tirgus dalībnieks varētu ar samērā lielu precizitāti aprēķināt saimniecisko risku, kas tam rastos, iesaistoties aizliegtas vienošanās darbībās, kas nebūtu atbilstoši Konkurences likuma mērķim veicināt godīgu konkurenci. Attiecīgi tirgus dalībniekiem jebkuros apstākļos ir jārēķinās ar to, ka iespējamā pārkāpuma finansiālais risks ir maksimālais Konkurences likumā paredzētais soda apmērs,» uzsver M. Stabulniece. Arī KP pārstāve Inita Kabanova atzīmē – lai gan Ministru kabineta noteikumos ir sacīts, kas jāņem vērā, nosakot soda apmēru, katrs gadījums ir individuāls un varbūtējam Konkurences likuma pārkāpējam nav iespējas pašam izskaitļot, cik liels sods viņam varētu draudēt. «Sodam ir jābūt neizskaitļojam, lai uzņēmumi nevarētu izrēķināt ka par izdarītu pārkāpumu būs tik un tik liels sods,» piebilst I. Kabanova. Viņa arī norāda, ka pēdējā KP veiktā aptauja parādījusi – puse no respondentiem nezināja, pēc kāda principa sodi vispār tiek aprēķināti. Vienādās daļās dalās gan tie, kas saka, ka sodi ir par mazu, ar tiem, kas saka – par lielu. «Aktuāls un jauns naudas soda piemērošanā ir solidārās atbildības princips, kad mātes kompānijām jārēķinās, ka var nākties atbildēt par savu meitu grēkiem,» skaidro I. Kabanova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) par konkurences pārkāpumiem saistībā ar tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumu noteikusi rekordlielu sodu - 2,42 miljardus eiro - ASV tehnoloģiju kompānijai Google.

Eiropas Savienības (ES) konkurences uzraugs otrdien paziņoja, ka Google «ir ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli tiešsaistes meklētāju tirgū, sniedzot nelikumīgas priekšrocības citam Google produktam - savam iepirkumu salīdzināšanas pakalpojumam».

EK noteica 90 dienas, kuru laikā Google var izbeigt konkurenci kropļojošo praksi, vai arī tai draud sods līdz 5% no māteskompānijas Alphabet vidējā globālā apgrozījuma.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādīja, ka Google ir izstrādājusi daudz inovatīvu, noderīgu produktu un pakalpojumu, tomēr Google rīcība tiešsaistes iepirkšanās pakalpojumā pārkāpj ES konkurences likumus. «Tā liedz citām kompānijām iespēju godīgi konkurēt un ieviest inovācijas. Un vissvarīgākais, tā liedz patērētājiem Eiropā patiesu pakalpojumu izvēli un pilnīgu ieguvumu no inovācijām,» piebilda komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cityparks: arguments «ieskrēju uz 1-2-5 minūtēm» citreiz ir 22-25 minūšu gājiens

Zane Atlāce - Bistere, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izmantotā publiskā informācija liecina, ka par Cityparks ir saņemtas 482 sūdzības, kas ir pretrunā ar PTAC sniegto oficiālo informāciju, kas liecina, ka šo gadu laikā ir saņemtas tikai 72 sūdzības, visas pārējās ir bijušas konsultācijas, paziņojumā medijiem norāda uzņēmums.

Db.lv jau vēstīja, ka PTAC par negodīgu komercpraksi piemērojis 50 000 eiro sodu autostāvvietu apsaimniekotājam SIA Cityparks Latvija.

Cityparks Latvijas tirgū darbojas piecus gadus un apzinās, ka tā darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Cityparks apsaimnieko 52 autostāvvietas. Vairākums no šīm stāvvietām ir radītas no jauna un jaunos rajonos, kur līdz tam tas nav bijis ierasts. Līdz ar to, ir jāmaina ieradumi un cilvēkiem tas nepatīk. Uzņēmuma komanda apzinās, ka darbība soda saņēmējam izraisa dusmas, vilšanos un citas negatīvas emocijas. Neviens klients, saņemot līgumsodu, nav apmierināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja bērniem ziema parasti saistās ar Ziemassvētkiem un brīvlaiku, autovadītājiem šī gadalaika tuvošanās mēdz asociēties ar ziemas riepām – tās šajā periodā ir obligātas, tāpēc rudens mēnešos jautājums par riepu nomaiņu ir īpaši aktuāls. Ja vēlies zināt, no kura datuma automašīnai ar ziemas riepām jābūt aprīkotai obligāti un kāds sods draud par šī noteikuma pārkāpšanu, esi nonācis pie pareizā raksta!

1. decembris – datums, kas jāatceras visiem autovadītājiem

Jautāsi – kāpēc? Jo no 1. decembra līdz 1. martam automašīnai obligāti jābūt aprīkotai ar ziemas riepām, un to nosaka likums. Bet vai tas nozīmē, ka ziemas riepu montēšanu droši var atlikt līdz 30. novembra pievakarei? Nebūt ne, jo, iestājoties aukstam laikam un ceļa segumam arvien biežāk esot klātam ar ūdeni, sniegu vai ledu, vasaras riepas vairs nespēj nodrošināt vajadzīgo saķeri ar ceļu. Par riepu nomaiņu vajadzētu domāt jau tad, kad termometra stabiņš sāk rādīt mazāk par +7 grādiem – zemākā temperatūrā ziemas riepas uzrāda savu labāko veiktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Restorānam 280 eiro sods par neuzlīmētu smēķēšanas aizlieguma zīmi

Zane Atlāce - Bistere, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes restorāna "Zviedru vārti" īpašniecei Ziemassvētku laikā rūgtumu sirdī iepilinājusi Rīgas pašvaldības policija, uzliekot 280 eiro sodu par to, ka pie ieejas nav uzlīmēta smēķēšanas aizlieguma zīme.

Par šādu situāciju sociālajā tīklā "Facebook" padalījusies restorāna īpašniece Agneta Sica. Jautāta, vai iepriekš saņēmusi brīdinājumu par šo, uzņēmēja teic, ka sods uzlikts uzreiz, bez aizrādījuma vai brīdinājuma. "Jāatzīmē, ka šī summa ir tik augsta, jo pēc likuma sods par vienu un to pašu pārkāpumu pienākas katram īpašniekam (valdes loceklim). Vienu restorānu vadu es, otru - mamma. Katram restorānam sods 70 eiro x 2. Un tas ir minimālais. Interesanti, ja valdē būtu septiņas personas, tad minimālais sods arī būtu 7x70 eiro utt.," norāda A.Sica.

"Tā vien šķiet, ka Rīgas pašvaldības policija ir šeit, lai iznīcinātu mazos uzņēmējus! Kad regulāri zvanam policijai, lai atrisinātu čigānu un bezpajumtnieku problēmu Vecrīgā, mūsu zvani vai nu tiek ignorēti, vai arī atbrauc neapmierināti darbinieki: "Ko no mums gribat?,"" sašutusi ir uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par nepamatotām darbnespējas lapām ārstei 700 eiro sods; mediķe vaino kļūdas e-veselībā

LETA, 05.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par atkārtotu nepamatotu darba nespējas lapu izrakstīšanu ģimenes ārstei Ilonai Timčenko Veselības inspekcija (VI) piemērojusi 700 eiro naudas sodu, aģentūrai LETA apstiprināja inspekcijā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā preses konferencē Timčenko norādīja, ka viņai piemērots maksimālais sods - 700 eiro, jo ārste e-veselības sistēmas trūkumu dēļ nav varējusi pagarināt slimības lapu pacientam, tādēļ atvērusi jaunu darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.

Timčenko skaidroja, ka, secinot, ka pacients sākotnēji atvērtās darbnespējas lapas termiņā nav izveseļojies, viņa nolēmusi slimības lapu pagarināt, taču e-veselības sistēmā šāda iespēja neesot tikusi piedāvāta. Tādēļ Timčenko pieņēma lēmumu atvērt jaunu darbnespējas lapu no datuma, no kura izrakstīta pirmā slimības lapa, līdz vēlākai dienai.

Taču šādi izrakstītu darbnespējas lapu apšaubīja pacienta darba devējs, kura vēršanās VI rezultējās ar soda piemērošanu ārstei, pauda Timčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru