Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuriem tiek iesaldētas kadastrālās vērtības, vienlaikus nolemjot Saeimai lūgt jautājumu virzīt steidzamības kārtībā.

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā likumprojektā norādīts, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.

Izņēmumi varētu tikt veikti, lai koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi, kā arī noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra.

Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka kopš šī gada septembra Rīgas reģionālās nodaļas darbības teritorijā izveidojusies saspringta situācija pakalpojuma Būves kadastrālā uzmērīšana nodrošināšanā. VZD ir būtiski pieaudzis apjomīgu pasūtījumu skaits, līdz ar to gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem pašreiz jārēķinās ar pasūtījumu izpildes termiņa pagarinājumu uz laiku līdz diviem mēnešiem, inform VZD pārstāve Ksenija Vītola.

Lai risinātu radušos situāciju, VZD kopš septembra ir piesaistījis papildu speciālistus un veicis darbu pārdali starp reģioniem. Šobrīd Rīgas reģiona pasūtījumu izpildē ir iesaistīti visu pārējo VZD reģionālo nodaļu – Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales – speciālisti. Slodzes izlīdzināšana savukārt izraisīja nelielus termiņu kavējumus VZD reģionālajās nodaļās. Pieņemot pasūtījumus, klienti tiek informēti, ka pasūtījuma izpilde tiks kavēta, paskaidrojot kavējuma iemeslus.

VZD aicina būvniecības procesā iesaistītos, kam ir svarīgi īsā laikā pēc būvniecības darbu pabeigšanas saņemt būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu un nodot būvi ekspluatācijā, laikus veikt būvju kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu. Pasūtījumu iespējams noformēt vēl pirms būvniecības darbu pabeigšanas. Īpaši svarīgi tas ir klientiem, kas realizē Eiropas Savienības investīciju fondu līdzfinansētos projektus vai izmanto kredītiestāžu finansējumu.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Valsts zemes dienests (VZD) ir sagatavojis un publicējis pārskatus par kadastrālo vērtību izmaiņām katrā Latvijas pašvaldībā. 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas sagaidāmas lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās.

Lai ikvienam nekustamā īpašuma (NĪ) īpašniekam Latvijā būtu ieskats kadastrālo vērtību izmaiņās savā novadā, VZD pārskatos sniedzis ieskatu par norisēm NĪ tirgus norisēs un kontekstā ar tām skaidrojis bāzes vērtību izmaiņu iemeslus visām NĪ grupām.

Pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām Latvijas pašvaldībās 2014. gadā ir nosūtīti pašvaldībām, un tie būs lasāmi pašvaldību mājaslapās un/vai informatīvajās avīzēs. Tāpat pārskati par kadastrālo vērtību izmaiņām ir pieejami VZD specializētās mājas lapas kadastralavertiba.lv sadaļā Izmaiņas kadastrālajās vērtībās 2014. gadā.

VZD rīcībā ir plaša NĪ tirgus datu bāze, kurā ir uzkrāta informācija par vairāk nekā 550 tūkstošiem darījumu. Nosakot bāzes vērtības 2014. gadam, tika izmantoti 2011. un 2012. gadā valstī notikušie (vairāk nekā 87 tūkstoši) darījumi.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9. martā, vērtēs Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025.gada 1.janvāri.

Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiks piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības.

“Jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Pagājušā gada nogalē Tieslietu ministrijā (TM) un Valsts zemes dienestā (VZD) izskanējušie solījumi jau no šā gada 1. janvāra pārskatīt dzīvojamo ēku kadastrālās vērtības palikuši uz papīra.

Iespējams, ka mainītu nekustamā īpašuma nodokli par mājokļiem sagaidīsim 2012. gadā, raksta Latvijas Avīze.

Patlaban dzīvokļu kadastrālā vērtība šādās ēkās ir augstāka nekā namos, kuru pirmajos stāvos nav veikalu vai biroju.

VZD bija iecerējis, ka visu dzīvojamo ēku balkoniem, terasēm un nojumēm kadastrālā vērtība būs par 70% mazāka nekā nama dzīvojamām telpām. Bet daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpām, piemēram, kāpņu telpām, par 80% mazāka nekā dzīvojamām telpām.

Tika solīts arī par 40% samazināt kadastrālo vērtību pagrabstāvu telpām, arī garāžām. Tāpat solīja samazināt kadastrālo vērtību arī dzīvokļiem daudzstāvu namu pirmajos stāvos un pagrabstāvos.

Nākamgad lauksaimniekus atkal gaida nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums (NĪN) , ko izraisīs vērā ņemams zemes kadastrālo vērtību kāpums

Saskaņā ar noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2014.gadam, kas pagājušajā nedēļā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tieši lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība pieaugs visstraujāk – vidēji tās kadastrālā vērtība kāps par 12, 7 %, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini. Proti, lauku īpašumu grupā ietilpstošo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība šogad ir 1,429 miljardi Ls, tas ir, tikai nedaudz augstāka nekā sabiedriskās un komercapbūves zemes kopējā kadastrālā vērtība, kas ir 1,410 miljardi Ls. Turpretī nākamgad lauku īpašumu grupā ietilpstošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība pieaugs līdz 1,610 miljardiem Ls jeb teju par 13 %, kamēr sabiedriskās un komercapbūves zemes kadastrālā vērtība varētu pieaugt līdz 1,464 miljardiem Ls jeb par 3, 8 %, aplēsis VZD.

Neskatoties uz Jūrmalas domes iebildumiem, valdība apstiprinājusi nākamā gada kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz, ka nevienā teritorijā tā netiks palielināta, bet dažās zonās tā samazināsies, paredz otrdien valdības apstiprinātie noteikumi.

Kā informē Tieslietu ministrija, nākamgad nevienā vērtību zonā zemes un ēku bāzes vērtības nepalielinās, aptuveni 70% - 80% zonu izmaiņu nav, 15% – 20% zonu bāzes vērtību samazinājums ir līdz 10%, bet atsevišķās zonās bāzes vērtību samazinājums ir līdz 25%.

Kopumā kadastrālās vērtības valstī nākamgad samazināsies par vidēji 4%.

Šis samazinājums gan ir mazāks nekā pērn noteiktais kadastrālo vērtību kritums 2010. gadam. Valsts zemes dienests skaidro, ka tirgū vērojama nekustamā īpašuma cenu stabilizācija, jo tās nesamazinās un arī neaug.

Kadastrālo vērtību zonējumus pārskata reizi četros gados, bet bāzes vērtības aktualizē katru gadu, ņemot vērā nekustamā īpašuma tirgus darījumu informāciju. Vērtēšanas noteikumi nosaka, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma tirgū vērojams cenu kritums, tad, nosakot zemes un ēku bāzes vērtības nākošajam gadam, izvērtē iespējamo cenu kritumu uz nākošā gada 1.janvāri. Šādu principu zemes un ēku bāzes vērtību noteikšanā sāka izmantot, nosakot bāzes vērtības 2010.gadam. Tāpēc nekustamā īpašuma tirgus cenu kritums, kas bija vērojams 2009.gadā, jau tika ņemts vērā, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam, atgādina Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājuši projektētās kadastrālās vērtības, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Jaunās kadastrālās vērtības ir noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju.

TM un VZD 15.jūlijā ir nodevuši projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: "Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis tiek maksāts no proporcionāli mazākas daļas nekā par padomju laikā būvētu ēku."

Valsts zemes dienests (VZD) secinājis, ka Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz nekustamā īpašumu darījumu skaitu un cenu, teikts Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts valdībā.

Ziņojumā teikts, ka 2021.gadā nekustamo īpašumu cenu izmaiņu tendence valstī turpina uzrādīt nelielu cenu pieaugumu, bet darījumu skaits valstī 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ir palielinājies salīdzinājumā ar 2019. un 2020.gada attiecīgajiem periodiem.

Tāpat VZD secinājis, ka darījumu skaits lielajās pilsētās samazinās, bet nedaudz pieaug ap tām. Savrupmāju segmentā pieaug darījumu skaits un cenas savrupmājām Rīgas plānošanas reģionā, kā arī teritorijās pie lielajām valsts nozīmes pilsētām. Rīgā sērijveida dzīvokļiem un dzīvokļiem jaunajos projektos ir tendence cenām pieaugt, pašlaik tās ir augstākas par 2019.gada pirmā pusgada līmeni.

Tāpat ziņojumā secināts, ka lauksaimniecības zemēm darījumu skaits un cenas stabilizējušās, tām vairs nav tik liela tendence pieaugt.

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz, ka kadastrālās vērtības tiks noteiktas 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, norāda Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

«Šāds ierosinājums koncepcijā iekļauts tādēļ, lai neviena kadastrālā vērtība nākotnē nepārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Patlaban tā nav, un nereti ir arī gadījumi, kad kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību,» sacīja Baklāne-Ansberga.

Viņa skaidroja, ka koncepcijas izstrādāšanas mērķis bija izšķirties par kadastrālās vērtēšanas sistēmā pastāvošo problēmu labākajiem risinājumiem, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Baklāne-Ansberga norādīja, ka galvenās patlaban esošās kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmas ir tas, ka kadastrālās vērtības nereti ir neprecīzas un neatspoguļo īpašuma patieso vērtību un objekta stāvokli dabā, savukārt sabiedrība neizprot un neakceptē kadastrālās vērtības, pieņemot izplatītos negatīvos viedokļus un aizspriedumus.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Šobrīd norit Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošana par plānotajām kadastrālo vērtību bāzes izmaiņām 2017.-2018. gadā, informē Valsts zemes dienests.

Vienlaikus tiek strādāts pie izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtībā jauno daudzfunkcionālo ēku grupā.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam kadastrālo vērtību bāzi apstiprina reizi divos gados. Savukārt kadastrālās vērtības atbilst tirgus cenām 85% apmērā. Kadastrālo vērtību bāzes izstrādē izmanto tirgus informāciju uz noteiktu brīdi – 1,5 gadu pirms bāzes piemērošanas. Šogad izmantos tirgus informāciju uz 2015. gada 1. jūliju.

Noteikumu projekta izstrādes procesā Valsts zemes dienests (VZD) konsultēsies gan ar Tieslietu ministriju, gan ar Finanšu ministriju, lai pārrunātu nepieciešamos grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli. VZD ir rosinājis visām iesaistītajām pusēm savlaicīgi meklēt risinājumus nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanai un būs sagatavojis priekšlikumus, kā nepieļaut strauju nodokļu sloga pieaugumu pie nozīmīgām kadastrālo vērtību izmaiņām.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi priekšlikumus Saeimā skatītajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai paredzētu nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

TM priekšlikums paredz, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot šā likuma attiecīgā normā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības.

Tā kā aktualizētā kadastrālā vērtība uz noteiktu laiku tiktu atsaistīta no nekustamā īpašuma nodokļa, lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu un citu publisko maksājumu vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, tiktu paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību, skaidro TM.

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Valsts zemes dienestam (VZD) radušās aizdomas par tīšām manipulācijām ar būvju kadastrālo vērtību, kas īpašniekiem ļauj ievērojami ietaupīt uz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem, šodien Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijā pastāstīja VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

VZD veic būvju kadastrālo uzmērīšanu un kadastrālās vērtības noteikšanu. Taču, kā komisijai stāstīja Zvidriņa, pēdējā laikā dienests konstatējis «kliedzošus faktus», proti, ka daudzām vizuāli normālā stāvoklī esošām ēkām piešķirta tāda nolietojuma pakāpe, ka tā būtībā definējama kā grausts. Tā esot zināma shēma, kā izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, jo, ja ēkai ir piemērots grausta nolietojums, tās kadastrālā vērtība zūd vai ir tuvu nullei. Savukārt, ja nama kadastrālā vērtība ir nulle, tad par ēku NĪN vairs nav jāmaksā, bet jāmaksā tikai par zemi zem ēkas.

Viens no spilgtākajiem piemēriem esot nams Rīgā, Elizabetes ielā 51, kur vēl pagājušajā gadā kadastra vērtībā bijusi vairāk nekā divi miljoni eiro, bet tagad, pateicoties piešķirtajai nolietojuma pakāpei, tā ir nulle. Kopumā šādu aizdomīgu gadījumu esot vairāk nekā 100.

Kadastrālās vērtības zemei nākamgad valstī vidēji varētu samazināties par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%. Par 15% nākamgad varētu būt kadastrālās vērtības samazinājums rūpniecībai izmantotajai zemei, turpretī par 6% tā varētu pieaug lauksamniecības zemei, liecina Valsts Zemes dienesta (VZD) sagatavotais kadastrālo vērtību bāzes projekts 2013.gadam.

Nekustamā īpašuma tirgus ir stabilizējies, vadoties pēc dienesta datiem, uzsver VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. Kopumā cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī nav bijuši krasi. 2011.gadā darījumu skaits ir pieaudzis visos segmentos (pēc darījuma objekta sastāva). Tradicionāli lielākais darījumu skaits ir ar neapbūvētu zemi un dzīvokļiem. Turklāt 71% darījumu ar neapbūvētām zemēm attiecas uz lauku zemi. Tieši darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm bijušas uzskatāmākās cenu izmaiņas. vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15 – 25%.

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis tādu jauno kadastrālo vērtību projektu, kas ir kļūdains, nepareizs pēc būtības un var radīt zaudējumus nekustamo īpašumu nozarei un tautsaimniecībai kopumā.

Šo iemeslu dēļ LĪVA neatbalsta Valsts zemes dienesta izsludināto Ministru kabineta noteikumu projektā „Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” paredzētās vērtības un uzskata tās par neatbilstošām Latvijas standartā Īpašumu vērtēšana LVS 401 definētajai tirgus vērtībai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus cenu līmenim.

"LĪVA arī pilnībā norobežojas no jebkādas atbildības par sekām, ko Latvijas tautsaimniecībai un nekustamā īpašuma nozarē radīs šī normatīvā akta rezultātā noteiktās kadastrālās vērtības," norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis.

LĪVA aicina visus Latvijas nekustamā īpašuma īpašniekus un lietotājus pievērst uzmanību Valsts zemes dienesta portālā Kadastrs.lv (atverot saskarni un ievadot sava īpašuma adresi vai kadastra numuru) norādītajai īpašuma projektētajai kadastrālajai vērtībai no 2022.gada, izvērtēt tās atbilstību reālai tirgus situācijai, piemēram, veiktajiem sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju novērtējumiem, jau notikuša darījuma cenai vai potenciāli iespējamai darījuma cenai un savu viedokli nosūtīt Valsts zemes dienestam uz elektroniskā pasta adresi – [email protected].

Tieslietu ministrija ir izsludinājusi atklātu konkursu uz vakanto Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amatu, liecina oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais sludinājums.

Pretendentam ir jābūt maģistra grādam tiesību zinātnēs vai ekonomikā, teicamām krievu un angļu valodas zināšanām, darba pieredzei vadošā amatā ne mazāk kā pieci gadi un valsts pārvaldē ne mazāk kā divi gadi, kā arī jāpiemīt labām zināšanām administratīvajās tiesībās un procesā un jābūt zināšanām par nekustamā īpašuma vērtēšanu, reģistrāciju, mērniecību un citiem dienesta kompetencē esošajiem jautājumiem.

Uz šo amatu var pieteikties kandidāts, kam ir zināšanas par Eiropas Savienību (ES), izpratne par budžetu un finanšu vadību un VZD darbību un attīstību, augsta atbildības sajūta, spēja argumentēt, kā arī labas komunikācijas prasmes.