Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.
Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?
Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.
Tieši pēdējos dažus gadus mēs nepārtraukti dzirdam par to, ka apgrozījums būvniecības sektorā iet strauji uz augšu, būvkompānijas nespēj vien pildīt visus daudzos pasūtījumus, bet jūs meklējāt, kam pārdot uzņēmumu…
Katrs bvnieks ir cietis no tā fakta… Es domāju, ka valsts pienākums bija brīdināt Latvijas uzņēmējus, ka, iestājoties ES, notiks cenu izlīdzināšanās - tā bija acīmredzama lieta. Ja kāds mūs par to nebrīdināja, tad tas varētu būt liels noziegums pret visiem Latvijas uzņēmējiem. Domāju, ka daudzi Latvijas būvnieki no fakta, ka ir notikusi drastiska cenu izlīdzināšanās - gadā par 20 %, ir cietuši. Jā, pasūtījumi ir, taču jāņem vērā viss, kas saistīts ar apakšuzņēmējiem, strādniekiem, materiālu piegādēm - tas viss pēdējā laikā ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Rezultātā cieš kvalitāte, termiņi utt. Piesaistot partneri, mēs iegūstam pietiekami spēcīgu partneri, apgrozāmos līdzekļus, kā arī lielākus garantiju limitus. Jāņem vērā, ka mums garantiju jeb aizdevumu limitus bankas ir saglabājušas tādus pašus kā pirms trīs gadiem, bet apgrozījums ir pieaudzis vismaz par 50 %.
Uzskatāt, ka jūsu nupat nosauktās problēmas skar tikai Kalnozols celtniecību, vai arī visus Latvijas būvuzņēmumus?
Domāju, ka mazajiem būvuzņēmējiem, kuri slēdz līgumus uz diviem trīs mēnešiem, šī problēma ir mazāka, taču visiem lielajiem būvniekiem, kas līgumus ir slēguši uz lieliem termiņiem… Domāju, ka tie ir cietuši lielus zaudējumus, šīs inflācijas dēļ. Droši vien zināt pēdējo skandālu ar Dienvidu tiltu, kur bija noslēgts līgums ar inflācijas koeficientu, taču izrādījās, ka būvnbiecības un vidējais Latvijas inflācijas koeficients atšķiras. Ja vidēji Latvijā gada inflācija ir ap 10 %, tad būvniecībā - 20 %.
Dienvidu tilta gadījumā gan Rīgas pašvaldība sedza visus 20 %...
Jā, nosedza. Taču mēs varam pārmest valdībai, ka līdz pat šim brīdim nav izdarīts nekas, lai būvniecības līgumos legalizētu inflāciju. Vācijā jau pirms pusgadsimta izstrādāja līgumus, kuru mērķis bija aizsargāt ne tikai pasūtītājus, bet arī darba ņēmējus - būvniekus. Domāju, ka neviens neiegūst no tā, ka būvuzņēmums cieš zaudējumus. Pēdējais objekts, kur strādājām, bija Pārtikas un veterinārā dienesta ēka, kur bijām spiesti ieguldīt papildu 350 tūkstošus latu savu līdzekļu. Nesaprotu - kāpēc?! Tikai tāpēc, ka valsts likumdošanā nav paredzēta šī inflācijas lieta. Un tad mēs vienkārši ar izspiestām acīm skatamies, kā rīkoties. Tajā pašā laikā mēs pērn esam samaksājuši 7 miljonus latu nodokļos. Sanāk, ka mēs gandrīz vai dāvanas taisam valstij.
Laikā, kad izskanēja informācija par šo 75 % Kalnozols celtniecība pārdošanu, jūs minējāt, ka ar kompānijas mazākumakcionāriem ir panākta mutiska vienošanās par šādu soli. Vai beidzot ar viņiem ir arī parakstīts līgums?
Es ceru, ka šonedēļ tas tiks saskaņots. Mazākumakcionāri paši zvana un interesējas par to, kad mēs parakstīsim šo līgumu. Domāju, ka tas ir tuvāko dienu jautājums.
Varbūt tomēr atklāsiet, kāda ir noslēgtā darījuma summa?
Galvenais, ko es varu atklāt ir tas, ka 2,6 miljoni latu tiks ieguldīti statūtkapitālā.
Bet kāda ir paša darījuma summa?
Tas lai paliek komercnoslēpums.
Eksperti lēš, ka šie 75 % uzņēmuma varētu būt pārdot aptuveni par 3 miljoniem latu. Cik tuvi šādi pieļāvumi ir realitātei?
Kad tika veikta LEC pārdošana, tika minēts, ka runa varētu būt par 20 miljoniem latu, bet es domāju, ka… Naudas lietas ir jautājums, par ko man nepatīk runāt. Uzņēmumā arī parasti tiek noteikts, ka tas, cik darbinieks saņem algā, tomēr ir viņa noslēpums. Man daudzos gadījumos nepatīk arī tas, ka tiek popularizēts, cik kuram cilvēkam ir nauda. Tas tomēr ir zināms risks arī tiem cilvēkiem, kam šī nauda ir. Mēs zinām, ka ir bijuši gadījumi, kad tiek nozagti bērni utt.
Jūs pieminējat kompānijas LEC pārdošanas darījumu…
Es nedomāju, ka tur šī summa varētu būt 20 miljoni latu. Domāju, ka tā varētu būt krietni vien mazāka. Pašreiz var teikt, ka mēs esam iedzīti strupceļā, jo mums nav apgrozāmo līdzekļu un ir jāpiesaista investors, kas savā ziņā diktē savus noteikumus. Domāju, ka LEC šī situācija nebija dažādāka. No vienas puses, ir sāpīgi zaudēt kontroli savā uzņēmumā, bet, no otras puses, domāju, ka daudzi mūsu konkurenti ar skaudību skatās, kā mēs savā veidā atrisinām šo naudas plūsmas jautājumu. Cik zinu, tad ļoti daudziem ir problēma savlaicīgi norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Piemēram, manai sievai pieder galdniecības uzņēmums, kuram viena no lielākajām būvniecības firmām jau pusotru gadu nav samaksājusi 30 000 latu. Tāpat, lai arī PBLC vadība ir paziņojusi, ka kompānijai nav problēmu… Lai nemelo!
Vai jums ir informācija, ka tuvākajā nākotnē varētu tik pārdota vēl kāda no lielajām Latvijas būvkompānijām?
Grūti spriest. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu tirgus šobrīd ir interesants investoriem - viņi vēlas nopirkt kaut kādu īpašumus Austrumeiropā, jo, salīdzinot ar Rietumeiropu, ko varētu raksturot kā purvu, šeit vismaz notiek kaut kāda attīstība. Šeit ir biznesam pietiekami izdevīga vieta.
Pārdoti tka 75 % kompānijas, bet atlikušie 25 % - paturēti Ranka K īpašumā. Kāpēc?
Ranka ir ar nekustamo īpašumu saistīts uzņēmums, un es domāju, ka tas, ka nekustamo īpašumu firmai pieder kaut kādas daļas celtniecības kompānijā, ir tikai labi.
Vai pieļaujat, ka drīzumā varētu tikt pārdota arī Ranka K?
Never say never*. Es labāk gribētu darīt visu, lai pēc kaut kāda laika atpirktu tās daļas, kuras esmu pārdevis. To, cik tas ir vai nav reāli, ir grūti pateikt, tomēr es 20 gadu garuma esmu veidojis šo kompāniju, esmu savā veidā iedzīts strupceļā un man šāds darījums ir jāveic, taču ar laiku sakārtojoties varbūt būs iespēja to visu atpirkt.
Bet kāpēc tad devāt priekšroku uzņēmuma pārdošanai, nevis tam, lai apvienotos ar kādu kompāniju?
Bija vairākas sarunas par šo jautājumu. Pat ar LEC bija par to sarunas par šādu apvienošanos, esmu braucis par to runat arī uz Lietuvu un Igauniju. Ir bijušas sarunas arī ar Alta Capital, kas nopirka LEC par to, ka mēs varētu sadarboties. Rezultātā tika atrasti vislabākie, vismaz man pieņemamākie sadarbības partneri no Lietuvas.
Kā tad īsti bija attiecībā uzņēmumu apvienošanās iespēju - jums nebija pieņemam šāds turpmākās darbības veids, vai arī neviens tā īsti negribēja apvienoties ar Kalnozols celtniecību?
Grūti pat pateikt, kāpēc tā notika.Tas būtu jākomentē tiem, ar ko mums bija pārrunas. Es principā uzskatu, ka uzņēmumiem celtniecības tirgū ir jākonsolidējas, taču mūsu nelaime ir tā, ka mēs to vēl nespējam. Mums ir viensētnieka domāšana, mums nav sādžas līmeņa domāšanas.
Vienlaikus ar ziņu par kompānija pārdošanu izskanēja arī informāciju par SIA Stasenko ierosināto maksātnespējas procesu pret Kalnozols celtniecība par 14 000 latu. Vai tas nozīmē, ka kompānijas ir tik nopietnas finansiālās problēmas, ka tā nav spējusi šo parādu likvidēt?
Ja kādam ir zināšanas par to, kā piedzīt parādus, tad tie cilvēki zina, ka maksātnespējas ierosināšana ir nereāls veids, kā piedzīt no otra parādu. Tas vienkārši ir nereāli! Tāpēc es dziļi šaubos, vai šī maksātnespēja ir ierosināta tiešām par šiem, rupji runājot, 14 000 latu, ka tas ir noticis ar ideju piedzīt šo naudu. Jāatgādina, ka gadījumā, ja kādai kompānijai tiek izsludināta maksātnespēja, tad tas notiek divu trīs gadu laikā, turklāt šāda līmeņa kreditors parasti vispār netiek pie savas naudas. Kompānija ir maksātspējīga, un vienīgā problēma ir tā, ka mums šie līdzekļi ir iesaldēti, un lietuvieši ir piesaistīti ar galveno domu - normalizēt masājumus.
Pieminētais SIA Stasenko ir vienīgais uzņēmums, kam Kalnozols celtniecība ir parādā padsmit tūkstošus latu, vai arī tādi ir vairāki?
Kreditoru mums ir pietiekami daudz, jo iesaldēti ir 3,6 miljoni latu. Taču kompānija pēc bilances strādā ar peļņu, un tās darbība tiks normalizēta. Turklāt, lai ko arī teiktu mūsu konkurenti, es esmu pārliecināts, ka šāda situācija ir visiem pārējiem celtniekiem. Vienīgi atšķirībā no konkurentiem, par mums presē pēdējā laikā ir rakstītas negācijas, kas rada zināmu ažiotāžu ap šo jautājumu. Nezinu, kā justos bankas, ja ap tām būtu tāda ažiotāža, kāda ir ap mums.
Nākamnedēļ ir paredzēta tiesas sēde saistībā ar šo maksātnespēju. Kādu redzat tās iznākumu?
Esmu opārliecināts, ka maksātnespēja tiks atcelta. Pirmkārt, uzņēmuma bilance ir pozitīva, otrkārt, šis darījums ar lietuviešiem ir noslēgts un ir skaidri un gaiši redzams, ka 2,6 milj. Ls tiks ieguldīti šajā uzņēmumā. Nevarētu būt citāds skatījums uz šo 14 000 latu parādu, kā tas tiks samaksāts.
Tātad parāds līdz tiesai tiks samaksāts?
Jā.
Kalnozols celtniecība ietilpst arī būvnieku sabiedrībā saistībā ar Lucavsalas projektu. Vai līdz ar pārdošanas darījumu šajā sakarā kaut kas mainās?
Lucavsalā esam nolēmuši, ka runaspersona ir Guntis Rāvis. Vienīgais, ko gribētu minēt, ir tas, ka Latvijas būvniekiem, ja tā godīgi runā, tika apsolīts, ka būs tiesības apbūvēt Lucavsalu. Tas tika apsolīts tanī brīdī, kad citas mūsu kaimiņvalsts būvuzņēmums ieguva pietiekami labas iespējas iznomāt un apbūvēt teritoriju Rīgas pilsētā, pēc tam šis solījums netika turēts un tika pārmests Latvijas būvniekiem kaut kādi slikti. Man ļoti žēl, ka mūsu valsts tā rīkojas - citu valstu būvuzņēmumus atbalsta un sekmē un iespējams labākos un gardākās pilsētas teritorijas iznomā. Kad jautājums saistīts ar vietējo uzņēmumu, tad vietējo uzņēmumu cenšas padarīt par zagli, laupītāju.
Skaidrs, ka G. Rāvis ir Lucavsalas runasvīrs. Bet kādu jūs redzat Kalnozola turpmāko lomu šajā projektā?
Man ir grūti teikt. Tas ir atkarīgs arī no mūsu partneriem. Partneri ir saistīti ar nekustamo īpašumu attīstīšanu. Mans uzskats ir tāds, ka Lucavsala ir pietiekami liela pilsētas teritorija, kurā ir lielas investīcijas, un tur nevar ieguldīt viena kompānija. Tā varētu būt tikai mega kompānija no Amerikas, kas varētu iegūt šādus līdzekļus. Ja runa ir par tuvākās apkārtnes kompānijām, dziļi šaubos, ka tām tādi līdzekļi būs. Šo projektu var attīstīt tikai kopīgiem spēkiem.
Bet kāds ir jūsu personīgais viedoklis par to, kādai jābūt Kalnozols celtniecība lomai šajā projektā?
Šobrīd arī Kalnozols celtniecība ir ieguldījusi naudu šinī projektā. Cik es zinu, tad ap 0,5 miljoniem latu SIA Lucavsala ir ieguldījusi, izstrādājot attīstības priekšlikumus. Uzskatu, ka valstij jāatbalsta uzņēmumi. Es principā pat nezinu nevienu Latvijas uzņēmumu, kas tik agresīvi strādā Lietuvā vai Igaunijā, tanī pašā laikā Lietuvas un Igauunijas kompānijas pie mums strādā pietiekami veiksmīgi. Es neesmu par kaut kādu lobēšanu, bet labi zinām, ka katra valsts cenšas atbalstīt savus uzņēmējus. Lai arī kā mēdz teikt, ka Eiropā jābūt vienādiem nosacījumiem, nu nav nekur Eiropā vienādi nosacījumi, ir atrunas. Varbūt ārēji izskatās vienādi nosacījumi, bet tanī pašā Zviedrijā redzējām, ka nav vienādi nosacījumi. Atrod veidus, kā aizsargāt savējo tirgu. Mūsu valstī tik tagad sāk runāt, ka vajag aizsargāt uzņēmumus, attīstīt eksportu, patīkami dzirdēt, bet kur mēs bijām pirms 10 gadiem?!
Jūs esat pārdevis lielāko uzņēmuma daļu, ieguvis noteiktus līdzekļus. Kādi ir jūs nākotnes plāni biznesa jomā?
Iegūtie līdzekļi nav diez ko lieli. Galvenokārt tas viss tika darīts, lai nodrošinātu naudas plūsmu. Mani plāni ir saistīti ar nekustamā īpašuma attīstīšanu, varbūt piepalīdzēšu saviem bērniem, no kuriem viens ir beidzis Celtniecības fakultāti. Šobrīd esmu uzsācis palīdzēt attīstīt lauksaimniecības biznesu Latgales pusē, kas pašreiz ir mazattīstīts reģions. Šobrīd esam tur radījuši jau ap 30 darba vietas, un jau attīstam trīs četrus uzņēmējdarbības veidus.
Par kādiem uzņēmējdarbības veidiem īsti ir runa?
Tas ir saistīts ar atpūtas biznesu, ar lauksaimniecību.
Par kāda veida lauksaimniecību ir runa?
Šobrīd runa ir par zemes apstrādi. Vai nu audzēsim kaut kādu rapsi vai kaut ko citu. Tāpat darīsim visu, kas saistīts ar aitkopību - aitu audzēšanu, to vilnas pārstrādāšanu. Vieta, kur es Latgalē dzīvoju, saucas Vucini, un katrs latgalis zinās, kas ir vucins un kas ir vuška.
Jūs minējāt, ka audzēsiet rapsi, vai plānojat pievērsties bioetanola ražošanai?
Grūti pateikt, bet Eiropas un pasaules politika ir sekmēt alternatīvās enerģijas iegūšana. Lauksaimniecības zemes vajag saprātīgi izmantot, tādēļ rapsis ir apsēts 50 hektāros, un šogad tas iesēts eksperimentālos nolūkos.
Šopavasar aktualizējās jautājums par Kalnozols celtniecības nodokļu nomaksu, un kompānija iekļuvusi valsts lielāko nodokļu nemaksātāju sarakst…
Pagājušajā gadā mēs esam samaksājuši 7 miljonus latu Uzskatu, ka valstij vajadzēja rūpēties par mūsu uzņēmumu, vai par mani - dieva dēļ, lai mūsu uzņēmumajm kaut kas nenotiek, lai mūsu uzņēmumam vai man neizmežģījas kājas, jo mēs valstij 7 miljonus latu ienesam budžeta naudas. Šie ir pietiekami lieli naudas līdzekļi, ko valsts izlieto. Kā jau teicu, Pārtikas un veterinārais dienests bija aptuveni 1,7 miljonus latu vērts projekts, un par mūsu nodokļos samaksāto naudu varētu realizēt tādus četrus tādus. Ir mums zināmas grūtības ar šo naudas plūsmu, jo mainoties bankas politikai, šis bankas kredītlimits mums ir saglabājies trīs gadu garumā vienādā līmenī. Palielinoties apjomam celtniecībā, jāatstāj aptuveni 10% izpildes laika garantijas, līdz uzbūvējam, un vēl nesaņemam līdz uzbūvējam un vēl 5 - 10% garantijas laika garantijas. Principā būvniecības laikā strādājam, gandrīz ieguldot savus līdzekļus, jo celtnieka peļņa ir aptuveni 5%. Līdz mēs nododam objektu un līdz garantijas pašām beigām, esam mīnusā ap 15% no objekta vērtībām.
Tātad šis parāds uz 1. aprīli bija 307,3 tūkst. Ls. Kāds tas ir šobrīd?
Iespējams, šobrīd ir mazāks**. Mēnesī samaksājam 500 - 600 tūkst. Ls nodokļos, tas ir atkarīgs no atskaites posma. Mēs nomaksājam parādu, iekrājas kaut kas, atkal nomaksājam. Domāju, ka tā dara daudzas kompānijas. Kāpēc piesaistam lietuviešu kompāniju - lai nostabilizētu šo naudas plūsmu, lai finanšu departamentam nebūtu viena liela domāšana, kā kuram šinī brīdi samaksāt - kuram svarīgāk, kuram mazāk svarīgi.
Pāris reizes esat startējis politikā. Vai plānojat to darīt atkal?
Grūti pateikt. Iespējams. Never say never*. Mans sauklis ir - paseņeje utopajuščih delo ruh samih utopajuščih***. Man nav pieņems, ka sēžam un lamājam valdību, bet tanī pašā laik paši neesam ar mieru neko darīt. Vēl nepatīkamāka situācija ir, ka lamājam šos deputātus. Deputātiem maksā smieklīgu naudu. Ja kādam no projektu vadītājam es piedāvātu naudu, ko maksā deputātiem, viņš nemūžam nestrādātu. Deputāti pārvalda miljardus valsts budžetā un saņem smieklīgu naudu. Deputāts ir sociāli neaizsargāts cilvēks, jo pēc četriem gadiem viņš ir sen aizmirsis būt ārsts, skolotājs, aizmirsis savu profesiju.
Kādu prognozējat Kalnozols celtniecība apgrozījumu un peļņu šogad?
Es ceru, ka šogad būs aptuveni par 5% lielāks apgrozījums un ceru, ka peļņa arī būs lielāka. Pagājušais gads bija saistīts ar zaudējumu segšanu ar sakārtošanos. Līdz gada beigām iesaistoties jaunajam partnerim, mēs strādāsim ar vismaz 1,5 reizi lielākām jaudām un lielākiem spēkiem. Apgrozījums varētu sasniegt 30 - 35 miljonus latu, un peļņa, ceru, ka būs 1 miljons latu.
Vai Kalnozols celtniecība pēc īpašnieku maiņas paliks Latvijas Būvnieku asociācijā, vai paredzētas kaut kādas izmaiņas?
Cik es zinu tad Latvijas Būvnieku asociācija ir jauni biedri kā Igaunijas kompānija Merks un Lietuvas kompānija Costructus, un šo uzņēmumu pārstāvji ir arī valdes locekļi asociācijā. Man ir grūti komentēt. Mēs esam asociācija, bet gribu teikt, ka visus šos gadus neesam bijuši aktīvi asociācijas biedri.
* Nekad nesaki nekad
** Pēc VID informācijas, uz 1. jūniju kompānijai Kalnozols celtniecība bija 476,5 tūkstoši latu nodokļu parāds.
*** Slīkstošo glābiņš ir pašu slīkstošo rokās
