Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība. Šāds ministra lēmums pieņemts, balstoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot, Ķekavas pagasta padomes 2007.gada 27.novembrī apstiprinātos teritorijas plānojuma grozījumus, RAPLM secināja, ka pagasta padome pretēji Ministru kabineta noteikumos paredzētajam atbalstījusi teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas maiņu vairāk nekā 50 nekustamajiem īpašumiem. Valdības noteikumi paredz, ka pēc vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma galīgās redakcijas noteikšanas nav pieļaujamas izmaiņas teritorijas plānotajā (atļautajā) izmantošanā un tās aprobežojumos.

Tāpat konstatēts, ka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos norādīti 162 detālplānojumi, no kuriem 60 ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tie ir apstiprināti pirms tika pieņemts Ķekavas pagasta ģenerālplāns. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam Ķekavas pagasta padome nebija tiesīga apstiprināt detālplānojumus pirms teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina Ķekavas pagasta padomi tuvākajā laikā novērst pieļautos normatīvo aktu pārkāpumus būvniecības jomā, izvērtējot pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka attīstības jautājumos un būvvaldes līdzšinējo darbību. Būtiskākie no pārkāpumiem saistīti ar dzīvojamo māju būvniecību ciematā Vāverītes.

Situāciju Ķekavas pagastā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien pārrunāja ar pagasta padomes priekšsēdētāju Dzintru Maļinovsku, Db.lv stāstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

"Ķekavai nekavējoties jānovērš pieļautos pārkāpumus. Ar pagasta vadītāju vienojāmies, ka tiks izstrādāts grafiks un tuvākajā laikā nodrošināts būvniecības procesa tiesiskums," norāda A.Štokenbergs.

Likums Par pašvaldībām no saka pienākumu pašvaldībai nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu. RAPLM, veicot likumā noteikto pašvaldību pārraudzību, secinājusi, ka Ķekavas pagastā ir pieļauti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi.

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Ķekavas novada pašvaldība saņēmusi Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes oficiālo atbildi, kurā tā apstiprina pašvaldībai aizņēmuma izsniegšanu Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai, informē pašvaldības pārstāvji.

Kopējās izmaksas Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai ir 10,1 miljons eiro apmērā, no tiem aizņēmums no valsts - aptuveni 7,6 miljonu eiro apmērā. Bet 25%, proti, 2,5 miljoni eiro no kopējās summas segs pati Ķekavas novada pašvaldība, 2016. gadā šim mērķim ieplānojot 1,6 miljonus eiro, bet 2017. gadā - aptuveni 934 tūkstošus eiro.

Ķekavas sākumskolas 3. kārtā tiks izbūvēta sporta zāle ar 500 skatītāju sēdvietām tribīnēs un laukumu, kas paredzēts florbolam, volejbolam, basketbolam, rokasbumbai un citiem sporta veidiem, lielais peldbaseins ar četriem 25 m gariem celiņiem un 140 skatītāju sēdvietām tribīnēs, bērnu baseins peldētprasmes apguvei. Paredzēts, ka šo skolas infrastruktūru no mācībām brīvajā laikā varēs apmeklēt ne tikai pārējo skolu skolēni un Sporta skolas audzēkņi, bet arī novada iedzīvotāji.

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Starp Ķekavas novada pašvaldību, jaunā dzelzceļa Rail Baltica projektētājiem un Satiksmes ministriju šobrīd ir izveidojusies konstruktīva sadarbība, kuras rezultātā tiek domāts par adekvātām kompensācijām iedzīvotājiem un tiek plānots, kā apiet sākotnēji šķērsotās dzīvojamās mājas un nodrošināt nepieciešamos šķērsojumus, liecina medijiem izplatītā informācija.

Tāpat sarunu gaitā jau tiek diskutēts par nākotnē iespējamā loģistikas centra un pasažieru stacijas izveidi Ķekavas novadā. Augstākminēto lietu trūkums sākotnēji bija galvenie pašvaldības iebildumi dzelzceļa būvniecībai Ķekavas novadā.

«Novada dome vēlas sasniegt rezultātu, kas Rail Baltica darbības rezultātā būtu ar pievienotu vērtību novada ekonomiskajai darbībai un iedzīvotāju ierastajai ikdienai. Šobrīd sarunas ir devušas pozitīvu rezultātu, jo būtiskajos jautājumos ir panākti risinājumi, kuri varētu apmierināt novada un iedzīvotāju vēlmes. Viens no būtiskiem pozitīviem pagriezieniem ir panāktā virzība par taisnīgas atlīdzības un kompensācijas izmaksāšanu iedzīvotājiem, kuru īpašumus tieši vai netieši skartu dzelzceļa trasi. Tāpat būtiska ir panāktā vienošanās par to, lai dzelzceļa trase skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumus,» skaidro Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Turpinot Ķekavas apvedceļa būvdarbus, no piektdienas, 25.augusta, satiksmei būs atvērts Ķekavas ielas sākumposms paralēli Bauskas šosejai no Mežmalas ielas līdz Baložu aplim, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Savukārt Ķekavas iela no Baložiem līdz Everesta ielai, kā līdz šim, būs pilnībā slēgta satiksmei.

Citur Bauskas šosejas posmā no Rīgas līdz Katlakalnam saglabāsies līdzšinējā satiksmes organizācija. Transporta kustība pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu noris ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports līdz Baložu aplim brauks arī turpmāk pa Ķekavas ielu, bet no Baložu apļa līdz Bauskas šosejai - pa pārbūvēto Bauskas šosejas posmu.

Satiksmei pilnībā atvērts Valdlauču apļveida satiksmes mezgls. No Baložiem un Rāmavas uzbraukšanai uz Bauskas šosejas Ķekavas virzienā satiksme tiks organizēta pa jaunizbūvēto Baložu ielas apļa atzaru. Virzienā no Rīgas nobraukšanai uz Baložiem un Rāmavu satiksme noris pa jaunizbūvēto nobrauktuvi no Bauskas šosejas uz Baložu ielas apli. Savukārt vietā, kur sākās Ķekavas apvedceļa jaunbūve, satiksme Ķekavas virzienā tiks organizēta pa rampu pāri Ķekavas apvedceļam, pēc tam pa jaunizbūvēto paralēlo ceļu un apli pie Naudītes ielas.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai nosūtījusi materiālus par Ķekavas pagasta padomes pieņemtajiem lēmumiem būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā, lūdzot veikt pašvaldības amatpersonu darbības likumības izvērtējumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Veicot pārraudzību par Ķekavas pagasta padomes darbību, ministrija ir konstatējusi Ķekavas pagasta padomes pieņemtus prettiesiskus lēmumus būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā.

Konkrēti normatīvo aktu pārkāpumi ir norādīti RAPLM sagatavotajā ziņojumā, uz kura pamata ir izstrādāts un Ministru kabinetā atbalsts likumprojekts par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Ar ziņojumu var iepazīties ministrijas mājas lapā www.raplm.gov.lv.

Ministrija lūdz KNAB un prokuratūru izvērtēt, vai Ķekavas pagasta pašvaldības amatpersonu rīcībā, pieņemot prettiesiskus lēmumus, nav konstatējamas noziedzīgas nodarījuma pazīmes un šīs amatpersonas nav saucamas pie kriminālatbildības.

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasījis Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārbaudē konstatēto prettiesisko lēmumu būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā atcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pašvaldībai par prettiesisko lēmumu atcelšanu bija jālemj pēc ministra šā gada 22.februāra rīkojuma, ar kuru tika apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003. – 2015.) grozījumu darbība. Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nesekoja arī pēc RAPLM sagatavotā ziņojuma par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, E.Zalāns pieprasa nekavējoties sasaukt Ķekavas pagasta padomes ārkārtas sēdi.

RAPLM, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu un citus ar būvniecību, teritorijas plānošanu un zemes sadali saistītus lēmumus, konstatējusi daudzskaitlīgus un sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, norāda ministrija.

Šodien atklātas jaunas mācību telpas Ķekavas vidusskolā un Pļavniekkalna sākumskolā Ķekavas novadā. Problēmu ar vietas trūkumu sākumskolā Ķekavas novada Dome atrisināja pie vidusskolas un sākumskolas uzstādot Cramo pārvietojamās moduļu sistēmas, kurā izbūvētas attiecīgi trīs un divas papildus klases, kā arī citi mācību kabineti.

Ķekavas vidusskola un Pļavniekkalna sākumskola ir paplašinājusi savas telpas un šogad savā novadā mācību gaitas varēs uzsākt vairāk nekā 100 bērni. Visiem Ķekavas vidusskolas skolēniem līdz šim nebija iespējas apmeklēt skolu savā novadā –ap 130 skolēni bija spiesti mācīties citā novadā vai pilsētā, kas radīja būtiskus izdevumus pašvaldībai. Ņemot vērā, ka Latvijas izglītības sistēma paredz, ka nauda seko skolēnam, katru gadu pašvaldība maksāja ap 450 000 latu no sava budžeta.

Cramo pārvietojamās sistēmas pašvaldība iznomā no uzņēmuma un šobrīd pie Ķekavas vidusskolas un Pļavniekkalna sākumskolas papildus telpas tika izveidotas no septiņiem moduļiem katrā un mācības uzsāktas attiecīgi divās un trijās mācību klasēs, informēja Roberts Jurķis, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs.

Balstoties uz Ķekavas novada domes lēmumu, pašvaldības speciālisti šobrīd aktīvi strādā, lai nākamā gada pavasarī uzsāktu Ķekavas novada Jaunu ideju centra būvniecību Ķekavā, Skolas ielā 2, vecās saimniecības ēkas vietā. Patlaban tiek veikta centra tehniskā projekta aktualizācija.

Deputāti šī gada 10. novembra sēdē nolēma būvēt Ķekavas novada Jaunu ideju centru Ķekavā, blakus sākumskolai, par pamatu ņemot 2014. gada izstrādāto Ķekavas jauniešu centra rekonstrukcijas tehnisko projektu. Vienlaicīgi tika uzdots papildināt un aktualizēt šo tehnisko projektu Jaunu ideju centra pārbūves realizēšanai, paredzot tajā publiskās tualetes.

Izvērtējot Jaunu ideju centra projektu, deputāti atbalstīja ieceri mainīt centra nosaukumu – no Jaunatnes iniciatīvu centra uz Jaunu ideju centru, jo tika secināts, ka jaunieši galvenokārt ēku izmantos pēc mācību laika un vakara stundās, bet dienā tur mājvietu radīs dažādas novada nevalstiskās organizācijas, senioru biedrības, kā arī citas sabiedrības grupas, tai skaitā mūžizglītības un neformālās izglītības īstenošanai. Tāpat centrā varēs rīkot dažādus pasākumus un seminārus.

Ķekavas novada dome 8. februārī vienbalsīgi apstiprināja Ķekavas novada pašvaldības budžetu 2016. gadam 37,3 miljonueiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, palielinājums vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā saistīts ar saņemto kredītu Ķekavas sākumskolas 3. kārtas būvniecībai un ielu rekonstrukcijai, informē pašvaldība.

2016. gadā plānoti ieņēmumi – 28,2 milj. eiro, izdevumi – 37,3 milj. eiro un aizņēmumi - 6,3 milj. eiro (Ķekavas sākumskolas 3. kārtai, Rāmavas ielas (Rāmavā) un Skolas ielas (Baložos) rekonstrukcijai un Pliederu ielas (Ķekavā) ietves izbūvei.

Ņemot vērā likuma izmaiņas, šogad pašvaldībai par 80% ir palielinājušās izmaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, proti, šogad Ķekavas novadam jāmaksā citām pašvaldībām 3,8 milj. eiro. Pērn tie bija 2,1 milj. eiro.

Budžeta nepietiekamie ieņēmumi lielā mērā iespaido pašvaldības iestāžu, uzņēmumu un infrastruktūras attīstību, jo pamatā visi līdzekļi jānovirza iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai. Taču arī šajā situācijā šogad plānoti lieli kapitālieguldījumi - Ķekavas sākumskolas celtniecības darbiem ieplānoti līdzekļi 6,4 milj. eiro apmērā, ielu un ceļu rekonstrukcijai – 2,4 milj. eiro, ielu apgaismojuma uzturēšanai un rekonstrukcijai – 385 000 eiro, pašvaldības īpašumā esošo ēku remontdarbiem - 395 000 eiro.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 22.aprīlī, ticies ar industriālā parka Dominante Park pārstāvjiem, kuri vēstulē ministram pauduši bažas par iespējamu uzņēmējdarbības attīstības apdraudējumu saistībā ar Ķekavas pagasta pašvaldības pieņemtajiem prettiesiskajiem lēmumiem teritorijas plānošanas un būvniecības jomā.

Apturot Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) veica pārbaudi, konstatējot, ka Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Ministrs E.Zalāns ir pieprasījis pagasta padomei lemt par prettiesisko lēmumu atcelšanu.

Dominante Park investoru pārstāvis Rafails Deifts akcentēja, ka pašreizējā neskaidrā situācija kavē uzņēmuma attīstības plānus un apdraud līdz šim ieguldītās investīcijas.

Uzņēmēji aicina nekavējoties sākt darbu pie Ķekavas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes, novēršot pašvaldības iepriekš pieļautās kļūdas. Neskaidrības teritorijas plānošanas un būvniecības jomā uzņēmējiem neļauj mērķtiecīgi plānot savas tālākās aktivitātes.

Veikalu ķēdes Ķekava īpašniece AS Ķekavas broileri Rīgas rajona tiesā iesniegusi pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa noteikšanu, liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts.

Ķekavas broileru pieteikums nodots izskatīšanai tiesnesei Madarai Ābelei, taču viņa vēl nav noteikusi datumu, kad tas tiks izskatīts un kad tiks lemts par tiesiskās aizsardzības noteikšanu sabiedrībai, liecina Latvijas tiesu interneta portālā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka veikalu ķēdes Ķekava īpašnieka AS Ķekavas broileri apgrozījums 2010.gadā bija 7,71 miljons latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija. Tas ir par 15% vairāk nekā 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 6,69 miljonus latu.

2010.gadā uzņēmums strādājis ar 303 736 latu zaudējumiem, salīdzinot ar 8507 latu peļņu 2009.gadā.

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.