No Kimmels Rīga piederošajiem 7,3 ha pagājušajā gadā atdalīts zemes gabals 1,96 hektāru platībā, kas tālāk par 260 tūkstošiem Ls pārdots pērn janvārī reģistrētajai A. Corporation, kuras valdes priekšsēdētāja un vienīgā īpašniece ir Ilona Drikina, liecina Lursoft un Zemesgrāmatas dati.

Maina darbības profilu

Notikušais vedina domāt, ka Kimmels Rīga īpašnieki nopietni iecerējuši pievērsties nekustamo īpašumu biznesam. Maval Aktivi līdzīgās daļās pieder Kimmels Rīga kontrolpaketes īpašnieka SIA Rīgas Oriģinālais īpašniekam V. Belokoņam un Kirgizstānas uzņēmējam, Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva dēlam Maksimam Bakijevam (Db, 14.09.2006.), kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, ir Kimmels Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet padomes priekšsēdtājs ir V. Belokoņs.

Kirgizstānas uzņēmējs M. Bakijevs iepriekš solīja, ka Kimmels Rīga jaunais investors Maval Aktivi galvenokārt darbosies lielos projektos ārpus Latvijas, tostarp naftas un gāzes projektā Kazahstānā un, iespējams, arī zelta un dimantu nozarē Āfrikā. Maval Aktivi galvenā darbības joma ir nekustamie īpašumi.

Alus ražotājs a/s Kimmels Rīga ārkārtas akcionāru pilnsapulcē uzņēmuma pamatkapitāls palielināts par Ls 1 650 000 Ls līdz 2 408 265 Ls, informē kompānijas mārketinga menedžere Agnese Briška. Saskaņā ar akcionāru pilnsapulcē lemto Kimmels Rīga pamatkapitālu veidos 4 816 530 parastās vārda akcijas ar balss tiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība būs 0.50 Ls. Pēc statūtu grozījumu izdarīšanas mēneša laikā līdz 2004.gada 11.janvārim tiks veikta parakstīšanās uz jaunajām akcijām. Sapulcē par jauno valdes locekli tika ievēlēts a/s Kimmels Rīga ražošanas direktors Aigars Mednis. Db jau rakstīja(08.12.2003.), ka Kimmels Rīga pamatkapitāls tiek palielināts, lai uzlabotu uzņēmuma ekonomisko stāvokli, lai stabilizētu uzņēmējdarbību un lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju kā vietējā, tā arī eksporta tirgū.

Alus darītava a/s Kimmels Rīga uz Angliju plāno eksportēt ap 20 % no kopējiem saražotajiem apjomiem. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Dūklavs piektdien informēja, ka šogad uz Apvienoto Karalisti plānots nosūtīt vairāk nekā 128 konteinerus jeb 1,66 miljonus litru alus, to paredz Kimmels Rīga un Aldinga UK LTD piederošā uzņēmuma Baltic Food&Beverages Ltd. noslēgtais sadarbības līgums. Angļiem tiks piedāvātas četras alus šķirnes: Kimmel Premium, Kimmel Rīgas Oriģinālais, Kimmel Stiprais un Kimmel Tumšais. Iespējams, nākotnē uz Angliju uzņēmums varētu eksportēt arī Maizes kvasu, par kuru izrādīta interese. Savukārt vietējā tirgū Kimmels līdzšinējo nepilnu 5 % tirgus daļu vēlas palielināt par aptuveni 3 %. Taču vietējais tirgus kļūst arvien sarežģītāks un jo īpaši neziņu rada jaunais alkoholisko dzērienu aprites likumprojekts, kuru pieņemot pašreizēja redakcijā, alus patēriņš varētu sarukt, teica J. Dūklavs. Kimmels Rīga apgrozījums pērn, salīdzinājumā ar 2002. gadu, pieaudzis par 7 % un vissekmīgāk darbs veicies ar izlejamā alus realizāciju. Pērn, pēc kompānijas finanšu direktores Olgas Bikovas teiktā, samazinājušies arī zaudējumi, kas 2002. gadā sasniedza aptuveni miljonu latu.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

Mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā uzrāda stabilu izaugsmi, liecina Lursoft dati.

Ja vēl 2011.gadā vidēji viens mazkapitāla SIA apgrozījis 8529 eiro, tad pērn vidējais apgrozījums bijis jau 12,4 tūkstošus eiro, kas ir par 45,26% vairāk. 2011.gada vidējo apgrozījumu lielā mērā ietekmējis arī fakts, ka mazkapitāla SIA iespējams reģistrēt vien kopš 2010.gada maija, kas nozīmē, ka iepriekšējie gadi jaunajiem uzņēmumiem bijis iesildīšanās periods, kad pilnvērtīgi tiek iepazīta tirgus specifika, piesaistīti piegādātāji un klienti. Tiesa gan, lai arī mazkapitāla SIA vidējais apgrozījums ar katru gadu uzrāda aizvien labāku rezultātu, tas ir aptuveni divas reizes zemāks nekā valstī reģistrēto uzņēmumu vidējais rādītājs.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.

Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.

«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.

Mazkapitāla SIA pamatkapitālu lielākoties palielinājušas līdz 2000 latiem, taču ir arī tādas SIA, kuras to palielinājušas līdz miljoniem latu.

To liecina SIA Lursoft pētījums par reģistrēto mazkapitāla SIA pamatkapitāla lielumu. «Līdz šim pamatkapitāls palielināts 18,4% no visām reģistrētajām mazkapitāla SIA,» pētījuma iegūtos datus rāda SIA Lursoft pētniece Indra Jansone.

Visaktīvāk pamatkapitāls palielināts 2010.gadā reģistrētajām mazkapitāla SIA, kur no 4888 SIA pamatkapitālu tas palielināts 1127 jeb 23,05% no reģistrētajām. «Īpaši naski uzņēmēji bijuši pagājušajā gadā, kad no visām mazkapitāla SIA, kurām palielināts pamatkapitāls, palielināšana veikta 2973 jeb 55,38%,» skaidro I. Jansone. Viņasprāt, šo aktivitāti var izskaidrot ar faktu, ka pirmajos gados pēc komersanta dibināšanas uzņēmēji izvēlējušies nogaidīšanas taktiku, lai izvērtētu sava biznesa attīstības potenciālu nākotnē, savukārt pērn, redzot, ka nākotne zīmējas pozitīvā gaismā, izvēlējušies par labu līdzekļu ieguldīšanai pamatkapitāla palielināšanā.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Latvijas alus brūvētāji pērno gadu pabeiguši ar dažādām sekmēm – daļai peļna pieaugusi, savukārt daļa strādājusi ar zaudējumiem, kas gan bija mazāki nekā gadu iepriekš. Paši aldari uzsver, ka pērnais gads bijis veiksmīgs un prognozes liecina, ka šis gads būšot vēl labāks. Latvijā lielākā alus darītava a/s Aldaris pagājušajā gadā strādāja ar 3,1 miljonu Ls tīro peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs Aldara pastāvēšanas vēsturē un divreiz lielāks nekā gadu iepriekš. Pērn, salīdzinājumā ar gadu iepriekš Latvijā lielākā alusdarītava strādāja ar 22,6 miljonu Ls apgrozījumu, kas bija par 12,1 % lielāks. Arī pērn Aldaris saglabājis vadošās Latvijas alus darītavas statusu ar kopējo realizētā alus tirgus daļu 38,7 %. Peļna pērn pieaugusi arī citām alusdarītavām. Tā SIA Bauskas alus nopelnījis 199,4 tūkstošus Ls, kas ir gandrīz septiņas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņas pieaugums pērn bijis arī daudznozaru a/s Agrofirmai Tērvete, sasniedzot 576 tūkstošus latu. Ar zaudējumiem pērno gadu noslēgusi gan valstī otra lielākā alusdarītava a/s Cēsu alus, gan a/s Lāčplēša alus, kas ierindojas ceturtajā vietā, kā arī SIA Piebalgas alus. Tiesa gan, Cēsu alus finanšu rādītāji pērn uzlabojušies 2,3 reizes un zaudējumu apjoms bija 472 tūkstoši Ls. Gandrīz 1,44 miljonu Ls zaudējumus pērn cieta Lāčplēša alus, kura vadība zaudējumu iemeslus nekomentē. Arī uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošā a/s Kimmels Rīga pagājušo gadu beigusi ar 1,2 miljonu Ls zaudējumiem un 2 miljonu Ls apgrozījumu. Kimmels Rīga zaudējumi, salīdzinot ar 2004. gadu, pieauguši teju par 300 000 Ls.

Gāztā Kirgizstānas prezidenta dēls Maksims Bakijevs visticamāk ir pametis Latviju un devies uz kādu citu Šengenas zonas valsti. «Ja viņš būtu Latvijā, mēs viņu jau būtu atraduši,» DB norādīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Arī Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins DB teica, ka policija veikusi pietiekami aktīvu meklēšanu, lai šobrīd varētu apgalvot, ka M. Bakijevs vairs neatrodas Latvijā. Viņa izdošanu prasīja Kirgizstānas varas iestādes, kuras M. Bakijevu apsūdz korupcijā. Maija beigās beidzas termiņš M. Bakijeva Šengenas vīzai, kuru viņam izsniegusi Šveice.

M. Bakijevs Latvijā pēdējo reizi ieradās 3. maijā ar privātu lidmašīnu no Minskas, bet šī lidmašīna jau 3. maijā devusies prom. Iekšlietu ministre nepieļauj, ka M. Bakijevs varētu būt devies uz Baltkrieviju, kur patvērumu radis viņa tēvs, gāztais Kirgizstānas prezidents Kurmanbeks Bakijevs. Ja, Interpola meklēšanā esošais, M. Bakijevs būtu mēģinājis doties uz kādu trešo valsti, ar kuru Latvijai ir robežkontrole, viņš būtu aizturēts, ir pārliecināta L. Mūrniece. To, ka M. Bakijeva bildes atrodas pat nomaļākajos Latvijas robežkontroles punktos DB pirmdien pārliecinājās uz Latvijas un Krievijas robežas Opoļos.

Aviokompānijā airBaltic abi akcionāri plāno ieguldīt 50 līdz 70 miljonus latu. Prioritārs ir proporcionāls abu akcionāru – valsts un Baltijas aviāciju sistēmu (BAS) – ieguldījums, secināts pušu sarunās, preses konferencē informēja premjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat puses redz iespēju nomainīt patreizējo airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku. Satiksmes ministrs Uldis Augulis informēja, ka Flika vietā varētu nākt cilvēks, kam ir pieredze tādas kompānijas vadīšanā, kas ir lielāka par airBaltic.

Nepieciešamos līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai paredzēts atrast, veicot šā gada budžeta grozījumus, taču tā lai tas neskartu nākamā gada budžeta konsolidāciju. Taču Finanšu ministrijai dots uzdevums nepieciešamības gadījumā rast risinājumus īstermiņa likviditātes nodrošināšanai.

Savukārt valdības izvēlētā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja, ka nav vērts ieguldīt kompānijā, ja tā nevar atgriezties pie rentabilitātes. To paredzēts sasniegt 2013. gadā, lai nebūtu nepieciešami turpmāki ieguldījumi.

Biļetes uz septembrī atceltajiem 14 Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem bija pārdotas un tie varēja notikt, informē satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Šādu informāciju Augulis saņēmis no aviokompānijas darbiniekiem.

«Visādas spekulācijas tiek izspēlētas, lai valsts pēc iespējas ātrāk iemaksātu naudu [airBaltic pamatkapitāla palielināšanai],» šorīt Latvijas Televīzijas rīta raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Augulis, uzsverot, ka valdība joprojām nav saņēmusi no aviokompānijas privātā akcionāra SIA Baltijas aviācijas sistēmas prasīto informāciju par airBaltic darbību.

Augulis uzskata, ka airBaltic līdzīpašnieka un vadītāja Bertolta Flika paziņojumi par reisu atcelšanu, tika skaidrota ar pārāk mazo lidmašīnu piepildījumu, un to skaita samazināšanu parāda privātā akcionāra attieksmi - vai tas grib sadarboties ar valsti vai «iet uz konfliktiem».

airBaltic prezidents Bertolts Fliks paziņojis, ka vērsīsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar šodien izskanējušo informāciju par kapitāla palielināšanu.

airBaltic Ģenerālprokuratūrai sniegs pilnu informāciju (akcionāru sapulču un citu sanāksmju protokolus, dokumentus un atzinumus), ne tikai selektīvi izraudzītus vecus lēmumus, uz kuriem politiķi šobrīd atsaucoties publiskajā telpā.

airBaltic pēc iesnieguma nodošanas ģenerālprokuratūrai sola to arī publiskot, lai novērstu jebkādas spekulācijas un informācijas sagrozīšanas iespējas, uzsver B. Fliks.

Db.lv jau vēstīja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.

Rīgā pazīstamo restorānu Vairāk saules īpašnieks SIA Vēl vairāk saules paplašinās un palielina pamatkapitālu, apstiprina SIA Vēl vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš.

«Tā kā paši kļūstam arvien lielāki, aizvien vairāk attīstāmies, tad ir tikai loģiski, ka brīdī, kad strauji attīstāmies, palielinām arī pamatkapitālu. Turklāt ar lielāku pamatkapitālu mēs kā uzņēmums mūsu esošajiem un iespējamajiem sadarbības partneriem izskatīsimies nopietnāk nekā līdz šim,» norāda Kalniņš.

Kā liecina Firmas.lv informācija, uzņēmuma pamatkapitāls no 1.jūlija ir palielināts līdz 45 600 eiro. Līdz 1.jūlijam uzņēmuma pamatkapitāls bija 17 074 eiro. Kalniņš pamatkapitāla palielināšanu skaidro ar nepieciešamību palielināt uzņēmuma reputāciju partneru acīs.

Jautāts par iespējamo sadarbības partneru piesaisti, Kalniņš atzīmē, ka Vēl vairāk saules tuvākajā laikā plāno sākt uzņēmuma ražotās produkcijas eksportu uz Krieviju. «Patlaban mūsu ražotos produktus var nopirkt Latvijā, Lietuvā un Kaļiņingradā. Taču ir arī plāni izvērst uzņēmuma darbību Krievijā.»

Pēc straujā jaunreģistrēto uzņēmumu pieauguma 2011.gadā, kad Latvijā tika reģistrēti 18 tūkstoši jaunu subjektu, pēdējie divi gadi nesuši zināmu stabilitāti, liecina Lursoft dati.

Vairs netiek atkārtots 2011.gada rekords, taču netiek novērots arī straujš jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

Lursoft pētījums parāda, ka pērn Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā kopumā ierakstīti 16,36 tūkstoši jaunu subjektu, kas ir par 9,31% mazāk nekā 2011.gadā un par 3,11% mazāk nekā 2012.gadā.

Tradicionāli, tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākā daļa no visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA. 2013.gadā valstī reģistrēti 15,34 tūkstoši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veido 93,77% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. No visiem uzņēmumiem, kuri reģistrēti aizvadītajā gadā, 98,84% ierakstīti Komercreģistrā.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 290 jauni subjekti, kas ir par 55 mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēts 21 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 276 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 10 individuālie komersanti un 20 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 153 subjekti, kas ir par diviem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais pagājušajā nedēļā reģistrētais uzņēmums bijusi SIA B9B ar 2,346 miljonu eiro pamatkapitālu. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīga, Ernesta Birznieka-Upīša iela 29-8A un valdes locekle – Beatrise Petkeviča.

Pagājušajā nedēļā reģistrēti vairāki uzņēmumi ar līdzīgiem nosaukumiem – SIA Rumbulas 9A-20 ar 93 tūkstošu eiro pamatkapitālu, SIA Rumbulas 9A-11 ar 62 tūkstošu eiro pamatkapitālu, SIA Rumbulas 9A-6 ar 58 tūkstošu eiro pamatkapitālu un SIA Rumbulas 9A-5 ar 56 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Šo uzņēmumu valdes locekle ir Igaunijas pilsone Anna Artemjeva.

Latvijā reģistrēts pirmais uzņēmums ar pamatkapitālu eiro - SIA Grif 33 –, un tas ietilpst uzņēmējam Guntim Rāvim piederošajā holdinga grupā, apstiprina uzņēmumu grupas pārstāve Kristīne Zeltiņa.

Tā, piemēram, uzņēmums ar līdzīgu nosaukumu – SIA Grif 2 ir SIA Skotno Plan Ltd līdzīpašnieks.

SIA Grif 33 pamatkapitāls ir 2846 eiro jeb 2000 lati. Par uzņēmuma darbības nozari pašlaik dati nav pieejami.

Uzņēmumu reģistrācija ar pamatkapitālu eiro iespējama, sākot no šā gada 9. jūlija, kad Eiropas Savienības Finanšu ministru padome oficiāli apstiprināja Latvijas dalību eirozonā. Eiro maiņas kurss ir nofiksēts 1€=0,702804 lati. līdz ar to no 9. jūlija, dibinot SIA vai AS, to dibinātājiem ir tiesības pamatkapitālu izteikt eiro.

Lai pamatkapitālu izteiktu eiro, ir jāievēro divi noteikumi - daļas vai akcijas nominālvērtību izsaka veselos eiro un pamatkapitāla apmērs nedrīkst būt mazāks par Komerclikumā noteikto. No 9. jūlija līdz 31. decembrim komersantu minimālo pamatkapitālu apmēri tiek noteikti šādi: SIA – 2 846 eiro, Mazkapitāla SIA – 1 eiro akciju sabiedrība – 35 572 eiro, informē Uzņēmumu reģistrā.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Aizkraukles banka palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot arī jaunus akcionārus, kuru vidū ir bankas vadība, darbinieki un klienti.

Tomēr ap 86% bankas akciju īpašumā saglabājuši līdzšinējie lielākie akcionāri Oļegs Fiļs un Ernests Bernis (kopā ar Niku Berni). Par to, kāpēc banka spēra šādu soli un kādi ir tās nākotnes plāni, intervijā DB pastāstīja E. Bernis.

Par cik Aizkraukles banka ir palielinājusi pamatkapitālu, piesaistot jaunus akcionārus? Kāpēc tas tika darīts?

Pēdējā pusgada laikā būtiski pieauga apjomi visos biznesa segmentos - privāto un korporatīvo personu apkalpošanā, to kreditēšanā, operācijās ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad biznesa apjomi pieauguši vismaz par 30%, tajā skaitā aktīvu, ieņēmumu, arī operāciju skaita ziņā. Šāds biznesa pieaugums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt kapitālu. Palielinājām pamatkapitālu par 6,5 miljoniem latu, papildus emitējot jaunas akcijas 10% apjomā. Lai gan emisija bija slēgta un piedāvājumi tika izteikti ierobežotam dalībnieku lokam, kopīgais apmaksātais pieteikumu apjoms bija virs deviņiem miljoniem latu - par 40% pārsniedza piedāvājumu, tāpēc atsevišķus pieprasījumus apmierinājām daļēji.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.