Rīgas pašvaldības namu apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās mājās komunālo maksājumu parādi netiek pārdalīti mājas iedzīvotāju vidū, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.

«RNP apsaimniekotajās mājās nenotiek parādu pārdalīšana uz visu nama iedzīvotāju pleciem. Nevienā no mūsu apsaimniekotajām mājām kopējais parāds netiek pārlikts uz kaimiņu pleciem,» viņš uzsvēra.
Komentējot to, ka līdz šim dažādus strīdus izraisījuši jautājumi par siltumenerģijas rēķinu samaksu, jo brīdī, kad mājai jāpievieno siltums, godprātīgie rēķinu maksātāji ir līdzatbildīgi par nemaksātāju radītajiem parādiem, Straupe paskaidroja, ka RNP dara visu, lai mājām apkuri pievienotu laicīgi un, ņemot vērā, ka RNP ir liela kompānija, to ir vieglāk izdarīt.

Mazajiem apsaimniekošanas uzņēmumiem gan šīs problēmas risināšana beidzas atšķirīgi, viņš atzina, atgādinot par Māju servisa KSA gadījumu ‒ Māju serviss KSA atteicās apsaimniekot 32 mājas, jo nespēja norēķināties ar Rīgas siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums (RS) par saņemto siltumenerģiju un tā apsaimniekotajām mājām netika pievienota apkure. «Pašlaik liela daļa šā apsaimniekotāja māju ir kļuvušas par mūsu klientiem. Tajā pašā laikā, pārņemot māju, mēs nepārņemam atbildību par iepriekšējā apsaimniekotāja nesamaksātajiem parādiem. Citiem vārdiem runājot, mēs nevaram atmaksāt šīs mājas komunālo rēķinu parādu no sava uzņēmuma līdzekļiem,» klāstīja Straupe un piebilda, ka ar RS panākta vienošanās par šīs mājas vēsturiskā parāda atmaksas grafiku.

«Tā arī ir – šī rēķina summa tiek sadalīta atsevišķi uz iedzīvotāju galviņām kā atsevišķa rēķinu pozīcija. Tajā pašā laikā šajās mājās dzīvojošajiem cilvēkiem ir iespēja saņemt siltumu,» sacīja Straupe un uzsvēra, ka parasti gan komunālo maksājumu parādi uz iedzīvotāju galviņām RNP apsaimniekotajās mājās netiek dalīti.

«Šajā gadījumā bija cita situācija – cilvēki bija samaksājuši naudu nama apsaimniekotājam, bet tas šo naudu nebija samaksājis tālāk pakalpojuma sniedzējam. Mēs šīs mājas pārņēmām un centāmies risināt problēmu. Mēs šīs problēmas neradījām. Tās radīja privātais apsaimniekotājs, bet šīs mājas atnāca pie mums, vaicājot ‒ ko mums tagad darīt ar parādiem,» viņš paskaidroja.
«RNP un arī kādreizējās pašvaldības namu apsaimniekošanas kompānijās nekad nav bijusi tāda kārtība, ka godīgie un rēķinus maksājušie iedzīvotāji ir spiesti maksāt par savu kaimiņu radītajiem komunālo maksājumu parādiem,» uzsvēra RNP vadītājs.

Rīgas namu pārvaldnieks Uzņēmumu reģistrā iegrāmatots pērnā gada 29.decembrī. Uzņēmums izveidots, apvienojot 15 līdz tam pastāvošos pašvaldībai piederošos namu apsaimniekotājus – Rīgas centra apsaimniekotāju, Kurzemes namu apsaimniekotāju, Zemgali, Avota namus, Krasta namus, Ķengaraga namus, Daugavas namus, Pļavnieku namus, Juglas namus, Mežciema namsaimnieku, Purvciema namus, Valdemāra namus, Sarkandaugavu, kā arī Viesturdārzu un Vecmīlgrāvi. Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls atbilstoši Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem ir 500 tūkstoši latu.

Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā ir 4193 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra