Ķīna, kuras valdība pēdējo gadu laikā īstenojusi intensīvu jaunu mājokļu būvniecību, rada bažas par jauna, vērienīga nekustamo īpašumu burbuļa rašanos. Pašlaik Ķīnā tukši un neapdzīvoti ir ne vien daudzi premium klases debesskrāpju projekti, bet arī jauni daudzdzīvokļu kompleksi, veseli rajoni un pat pilsētas, vēsta CBS News 60 minutes.

Ķīna līdz šim ir bijusi «finanšu brīnums», kas trīsdesmit gadu laikā spēja kļūt par pasaules otru lielāko ekonomiku, un to lielā mērā nodrošināja valsts īstenotā politika. Viena no jomām, kurai nopietni pievērsās Ķīna, bija nekustamā īpašuma celtniecība, taču pašlaik novērojama situācija, ka jaunuzcelto pilsētu maģistrālēs satiksmi «sastrēgumstundā» veido vien dažas automašīnas.

Tukšas jaunuzceltas pilsētas atrodamas visā Ķīnas teritorijā. Taču, izrādās, ka teju visi dzīvokļi, kas atrodas tukšajās «spoku pilsētās» teju bez jebkādām dzīvības pazīmēm, ir pārdoti. Pirms 15 gadiem, kad Ķīnas valdība atļāva tās iedzīvotājiem iegādāties pašiem savus mājokļus, nekustamā īpašuma iegāde šķita kā labs investīciju veids, paredzot, ka mājokļu cenas pieaugs straujāk nekā inflācija. Lielākā daļa tukšo dzīvokļu īpašnieku «spoku pilsētās» ir nesen izveidojušās Ķīnas vidējās klases pārstāvji.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Daugavpilī vēl joprojām virza pretrunīgi vērtēto ideju par «debesskrāpju» būvniecību. 2013. gada pirmajā Daugavpils pilsētas domes sēdē desmit deputātu vienbalsīgi nolēma pagarināt pilsētas centrā ieplānotā, zemes nomas līgumā noteiktā dzīvojamo un administratīvo ēku kompleksa SkyLine celtniecības termiņu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kā informē laikraksts, projekts nav jauns, par ambiciozo celtniecības ieceri Sporta un Kandavas ielu rajonā runā jau gandrīz desmit gadu. Zemesgabala nomas līgums uz 50 gadiem tika noslēgts 2004. gadā, 2007. un 2009. gadā to jau koriģēja.

Projekta iniciatores firmas Ditton BC mājaslapā varot lasīt, ka projekta SkyLine realizācijas gaitā paredzēts Daugavpilī izveidot jaunu, mūsdienīgu daudzfunkcionālu dzīvojamo un biznesa centru. Tur paredzēts izbūvēt dzīvojamo kompleksu – 20 un 18 stāvu ēkas, kurās izvietosies 156 dzīvokļi ar platību no 66 līdz 120 kvadrātmetriem.

Firmas pārstāvis Aleksandrs Misjukovecs videoprezentācijā tagad apgalvojis, ka projektā jau ir ieguldīti 720 tūkstoši latu, notikusi projekta iekļaušana Daugavpils detaļplānojumā, inženierkomunikāciju ierīkošana, tenisa kortu pārcelšana, dažādu dokumentu sagatavošana. Taču viņš pats atzinis, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, virzība apstājusies, kaut arī visu laiku ir meklēti investori.

Londonas nekustamo īpašumu attīstītāji samazina daudzstāvu ēku celtniecību, kas liecina, ka pilsētas debesskrāpju būvniecības «trakums» tuvojas noslēgumam, raksta Bloomberg.

Lai gan Londonas debesskrāpju pulkam līdz 2014. gadam pievienosies trīs jaunas četrdesmit stāvu ēkas, tomēr, norāda Bloomberg, to celtniecība tika uzsākta vēl pirms ekonomiskās krīzes. Tagad nekustamo īpašumu attīstītāji nodarbojas ar lētākiem un mazāk ambicioziem projektiem.

Pieprasījums pēc biroja telpām debesskrāpjos Londonā ir ievērojami samazinājies, kopš 2008. gadā valstī iesākās smagākā recesija kopš Otrā pasaules kara. Ekonomiskā krīze liek uzņēmējiem rūpīgi apsvērt savus izdevumus un meklēt lētākas telpas.

Londonas debesskrāpji nereti tiek uzskatīti par ekskluzīviem. Pateicoties salīdzinoši lielajām debesskrāpju būvniecības izmaksām telpu īre tajos parasti ir dārgāka. Piemēram, 46 tūkstošus kvadrātmetru liela debesskrāpja uzcelšana Londonā izmaksātu 150 miljonus mārciņu – divas reizes vairāk nekā standarta ēka. To būvniecība aizņem ilgāku laiku un tas liek uzņēmumiem ilgāku laiku atrasties dīkstāvē.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics otrdien paziņojis, ka aptur viedtālruņu Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, norādot uz drošības apsvērumiem, kā arī aicināja visus klientus nekavējoties pārtraukt šo ierīču lietošanu.

Šis ir pirmais oficiālais atzinums, ka joprojām pastāv bažas par uzņēmuma ražoto telefonu drošību

Patērētāju drošības dēļ Samsung «lūgs visiem piegādātājiem un vairumtirdzniecības partneriem visā pasaulē pārtraukt Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, kamēr notiek izmeklēšana», paziņoja kompānija.

Pirmdien aģentūra Yonhap vēstīja, ka Samsung pārtrauc Galaxy Note 7 ražošanu.

Galaxy Note 7 sagādājis nedienas Samsung un izraisījis uzņēmuma akcijas cenas krišanos, jo vairāki šī modeļa telefoni aizdegušies uzlādēšanas laikā.

Ukrainas un Krievijas savstarpējo nesaskaņu dēļ Krievija pilnībā apturējusi dabasgāzes eksportu uz Eiropu caur Ukrainas cauruļvadiem, ziņo BBC.

Krievija pilnībā aptur gāzes eksportu caur UkrainuUkrainas valstij piederošā enerģētikas kompānija Naftogaz norādījusi, ka Krievijas monopols Gazprom pārtraucis naftas tranzītu caur Ukrainu 07.44 pēc vietējā laika.

Eiropas Savienības (ES) valstis no Krievijas saņem aptuveni 25% no kopējā šīm valstīm nepieciešamā dabasgāzes daudzuma, turklāt 80% no šīm piegādēm ES tika piegādāti tieši caur Ukrainu.

Db.lv jau vēstīja, ka Gazprom uzskata, ka Ukraina nesankcionēti piesavinājusies dabasgāzi, kas bijusi paredzēta ES valstīm.

NASDAQ OMX Riga valde šī gada 19. februārī nolēma nekavējoties apturēt tirdzniecību ar a/s Latvijas Gāze akcijām.

Birža aptur emLatvijas Gāzes/em akciju tirdzniecībuAkciju tirdzniecība apturēta līdz a/s Latvijas Gāze atklās biržai būtisku informāciju. Kā Db izdevās uzzināt Rīgas biržā, akciju tirdzniecība apturēta sakarā ar Neatkarīgās rīta avīzes 19. janvāra publikāciju, kurā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gints Zeltiņš pavēsta, ka Latvijas Gāzei 2008. gadā nebūs peļņa, iespējami pat zaudējumi. Tā kā biržai šādi dati nav bijuši, tad a/s Latvijas Gāze akciju tirdzniecība apturēta, līdz tiks saņemta attiecīga informācija no uzņēmuma.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Ķīna, kurā dzīvo vairāk nekā 1,3 miljardi iedzīvotāju un kurā dzīvojošo skaits turpina pieaugt, nezaudē pasaules apdzīvotākās valsts statusu. Ziņu aģentūra Reuters fotogalerijā sniegusi ieskatu Ķīnas mājokļu dažādībā.

Db.lv jau rakstīja, ka Ķīna mājokļu jomā turpina pārsteigt - piemēram, pērnā gada rudenī parādījās ziņas, ka Ķīna plāno uzcelt pasaulē augstāko debesskrāpi 90 dienās. Šīs ēkas izmaksas būs aptuveni 340 miljonus Ls, un tā tiks dēvēta par «Debesu pilsētu». Savukārt kāds cits vērienīgs projekts Ķīnā briest izgāzties – runa ir par debesskrāpju rajonu Phoenix Island, kas izveidots uz mākslīgas salas. Mājokļiem šajā premium rajonā trūkst pircēju, un pēdējie novērojumi liecina, ka daudzi īpašnieki steidz pārdot savus iegādātos dzīvokļus.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Ministru kabinets otrdien pieņēma lēmumu pilnībā apturēt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu un vienlaikus uzdeva Kultūras ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus, lai tai vairs nevajadzētu nomāt AB dambi no Rīgas domes.

Valdība rezervējusi 50 000 latu, lai tā varētu norēķināties par atlikušajiem izdevumiem, piemēram, nekustamā īpašuma nomas maksu. Plānots, ka tam būs nepieciešami 30 000 latu, un atlikusī summa tiks ieskaitīta atpakaļ valsts budžetā.

Saskaņā ar vienošanos, kas parakstīta starp līguma slēdzējiem, arhitektu birojs apliecina, ka tas nav sācis darbu pie Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādes, tādējādi līguma izbeigšana valstij finansiālus zaudējumus nav radījusi.

Vienlaikus arhitekts Andis Sīlis saglabā autortiesības uz 2006.gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības iecere Rīgas domē tika akceptēta 2007.gada 29.maijā. Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja sākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tostarp būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.

Krievijas valdība atteikusies no plāniem izvietot stratēģiskās raķetes Kaļiņingradā, kas bija iecerēts kā pretspars ASV plānotajam raķešu aizsardzības vairogam Austrumeiropā.

To atzinušas augsti stāvošas Krievijas militārpersonas, norādot, ka iemesls šādai nostājas maiņai ir fakts, ka ASV prezidents vairs nav Džordžs Bušs, ziņo Spiegel.de.

Līdz šim Krievija bija norādījusi, ka Iskander raķešu izvietošana Kaļiņingradā bijusi reakcija uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Austrumeiropā, tomēr šķiet, ka līdz ar Baraka Obamas stāšanos amatā, daudz kas mainījies arī Krievijā. Krievija cer, ka jaunais ASV prezidents pārtrauks pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošanu Polijā un Čehijā.

Otrdien tehnoloģiju uzņēmuma Samsung akcijas cena Seulas biržā saruka par aptuveni 8% pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka aptur Galaxy Note 7 apmaiņu, raksta Bloomberg.

Tādējādi uzņēmuma vērtība samazinājās par vairākiem miljardiem dolāru un piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2008.gada.

Jāatzīmē, ka jau septembrī Samsung vērtība saruka par 13,5 miljardiem dolāru.

Kompānijas akcijas cenas kritums uz leju velk arī citus tehnoloģiju sektora uzņēmumus. Tā, otrdien MSCI Asia Pacifix Index tehnoloģiju sektora akcijas piedzīvoja straujāko kritumu, salīdzinot ar citiem sektoriem.

Taivanas biržā par 6,3% saruka Samsung piegādātāja Radiant Opto-Electronics Corp akcijas cena, bet HannsTouch Solution akcijas cena samazinājās par 9,8%.

Db.lv jau rakstīja, ka Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums Samsung Electronics otrdien paziņojis, ka aptur viedtālruņu Galaxy Note 7 tirdzniecību un apmaiņu, norādot uz drošības apsvērumiem, kā arī aicināja visus klientus nekavējoties pārtraukt šo ierīču lietošanu.

Reaģējot uz situācijas izmaiņām galvenajos a/s Olainfarm tirgos uzņēmums pieņēmis lēmumu uz laiku apturēt būtiskus ieguldījumu projektus ražošanas paplašināšanā.

Tāpat uz laiku tas arī ierobežojis pasākumus, kas vērsti uz jaunu produktu izstrādes uzsākšanu, liecina Olainfarm valdes priekšsēdētāja Valērija Maligina sniegtā informācija ziņu portālam www.ves.lv.

Tāpat V. Maligins informē, ka atsevišķi Krievijas medikamentu vairumtirgotāji ir piedāvājuši a/s Olainfarm pāriet uz savstarpējiem norēķiniem Krievijas rubļos. Piekrītot šādam piedāvājumam, valūtas kursu risks, kas radīsies a/s Olainfarm, tiks pēc iespējas iekļauts medikamentu cenā, tā V. Maligins.

Olainfarm ir viens no lielākajiem gatavo zāļu un farmaceitisko pusproduktu ražotājiem Baltijā. Uzņēmums nodarbojas ar gatavo zāļu formu, ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. Olainfarm koncerns pērn pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 15.27 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 10% vairāk nekā pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos AS Olainfarm cieta 1.353 milj. Ls zaudējumus, kas ir pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina Rīgas Fondu biržas dati.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

No šā gada maija valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem varētu apturēt 54 nozarēm.

Tā liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtie Ekonomikas ministrijas (EM) grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

EM skaidro, ka kopš šā gada 6.aprīļa ir pārtraukta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, tādējādi virkne nozaru, kuru darbība ārkārtējā situācijā tika apturēta, patlaban var savu saimniecisko darbību nodrošināt. Ņemot to vērā, EM aicinās valdību lemt par atbalsta pārskatīšanu 54 nozarēm.

Ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem 

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina...

Valdības pozitīva lēmuma gadījumā, sākot ar maiju uz valsts atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem nevarēs pretendēt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grants un smilts karjeru izstrādi, kūdras ieguvi, elektroenerģijas ražošanu, elektroenerģijas tirdzniecību, ūdenssaimniecību, atkritumu savākšanu, sanitāriju, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.

No maija valsts atbalsta kritērijiem varētu neatbilst uzņēmumi, kas nodarbojas ar ceļu un maģistrāļu būvniecību, dzelzceļu un metro būvniecību, ūdensapgādes sistēmu būvniecību, elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecību, hidrotehnisko objektu būvniecību, ēku nojaukšanu, būvlaukuma sagatavošanu, pētniecisko urbumu veikšanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, kā arī cauruļvadu, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu.

No maija atbalstu varētu vairs nesaņemt uzņēmumi, kas nodarbojas ar galdnieku darbu, grīdas un sienu apdari, krāsotāju un stiklinieku darbiem, jumta seguma uzklāšanu, kabeļu telekomunikācijas pakalpojumiem, bezvadu telekomunikācijas pakalpojumiem, pavadoņu telekomunikācijas pakalpojumiem, datorprogrammēšanu, konsultēšanu datoru pielietojumu jautājumos, kā arī datoriekārtu darbības pārvaldīšanu.

Kariņš: Jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem 

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības...

Atbalstam varētu vairs nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar datu apstrādi un uzturēšanu, interneta portālu darbību, nodarbinātības aģentūru darbību, cilvēkresursu nodrošināšanu, ainavu veidošanu un uzturēšanu, kombinētiem biroju administratīviem pakalpojumiem, kā arī kopēšanu, dokumentu sagatavošanu un citām specializētām biroju palīgdarbībām.

No maija valsts atbalstam varētu arī nekvalificēties uzņēmumi, kas nodarbojas ar informācijas zvanu centru darbību, datoru un perifēro iekārtu remontu, sakaru iekārtu remontu, sadzīves elektronisko iekārtu remontu, mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu remontu, apavu un ādas izstrādājumu remontu, kā arī pulksteņu un juvelierizstrādājumu remontu.

Valdība arī lems par finansējuma palielināšanu atbalsta programmai līdz 483,8 miljoniem eiro līdzšinējo 310,8 miljonu eiro vietā.

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

EfTEN Capital, kas līdz šim ir pozicionējis sevi tikai kā komercīpašumu investoru, nolēmis startēt arī dzīvojamo māju fonda jomā

Tā intervijā DB saka investīciju fonda EfTEN Capital vadošais partneris Viktors Savins. Šādu aktivitāti uzņēmums izvērsīs tikai Latvijas tirgū.

Fragments no intervijas:

Kāpēc šis lēmums attiecas tikai uz Latviju?

Igaunija un Lietuva dzīvojamā fonda cenu ziņā ir sasniegušas augstāko punktu, savukārt Latvija no saviem kaimiņiem kārtīgu soli atpaliek, taču makroekonomikas dati rāda, ka paredzama strauja izlīdzināšanās starp Baltijas valstīm, līdz ar to Latvijā var būt straujš kāpums dzīvojamā fonda pieprasījumā, uz ko mēs esam gatavi.

Vai uzņēmums neplāno dzīvojamo fondu segmentā nākotnē ieiet arī Igaunijā vai Lietuvā?

Šobrīd nē. Lietuvā un Igaunijā vairāk būvē un vairāk realizē, un šajās valstīs pirms 3–5 gadiem tirgū regulāri piedāvāja jaunus projektus. Igaunija vienmēr ir priekšā pārējām valstīm, un mums kā Igaunijas uzņēmumam ir diezgan viegli dzīvot – mēs varam paskatīties, kas mūs sagaida nākotnē.

Sludinājumu izvietošanu portālos izmanto arī legālie lietoto auto tirgotāji, aģentūrai LETA apliecināja Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols, norādot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv strīds varētu veicināt arī citu sludinājumu portālu attīstību, kas nodrošinātu plašākas iespējas sludinājumu izvietošanai internetā.

Pēc Vītola domām, pircējus, kuri izvēlas iegādāties lietotos auto, izmantojot internetā izvietotos sludinājumus, varētu īpaši neuztraukt ap VID un ss.lv notiekošais. Proti, lietota auto pircēja izvēli iegādāties lietotu auto ietekmējot citi faktori, piemēram, cena, kvalitāte un pieejamība, nevis potenciāla «šaubu ēna» par lietoto auto tirgu, kas varētu rasties no VID un ss.lv gadījumā publiski izskanējušās informācijas.

Portāla ss.lv darbības apturēšana, kā to saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem vēlas VID, nekādas būtiskas izmaiņas lietoto auto tirgū Latvijā neradītu, uzskata tirgotājs. Viņš pieļāva iespēju, ka tas uz īsu brīdi varētu radīt nelielu apjukumu, jo potenciālie lietoto auto tirgotāji varētu uzreiz nezināt interneta vietni, kur ievietot savus sludinājumus, taču, visticamāk, tas, kurš gribēs ievietot savu sludinājumu, atradīs veidu, kā to izdarīt.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad izdevis rīkojumus par aizdomīgu līdzekļu iesaldēšanu 282 miljonu eiro apmērā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Tostarp jūnijā dienests iesaldējis līdzekļus 94 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus Znotiņa norādīja, ka, piemēram, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde papildus FID pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu iesaldēšanu ir arestējusi vēl vairākus simtus miljonus eiro. "Tātad izmeklēšanas notiek daudz lielākā apmērā, nekā FID nosūta materiālus," viņa sacīja.

Savukārt, jautāta par šonedēļ izskanējušo informāciju, ka FID ir iesaldējis likvidējamās "ABLV Bank" īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa izveidotā labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" ("Novum Riga") līdzekļus, Znotiņa norādīja, ka izmeklēšanas interesēs nevar sniegt komentāru.

Izlūkdienests aptur bijušo ABLV īpašnieku labdarības fonda darbību 

Finanšu izlūkošanas dienests ir apturējis labdarības fonda "Novum Riga Charitable Foundation" darbību....

"Ar finanšu noziegumu izmeklēšanu ir līdzīgi kā ar zobārstniecību. Tad, kad zobārsts pietuvojas beigtā zoba kanālam, sāk sāpēt. Tad, kad procesos sāk iesaistīties nevis tikai juristi, kuriem tur noteikti ir jāiesaistās, bet arī dažāda veida publisko attiecību speciālisti, tad mēs zinām, ka esam tikuši līdz saknei, kas sāp, jo ir sabojāta," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkura cita juridiska persona, var tikt izmantota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, pie tam, līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bija ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Labdarības organizācijas "Novum Riga" naudas līdzekļi iesaldēti vismaz uz 45 dienām. Pēc medijos minētā, dienestam radušās aizdomas, ka banku konti, kurus fonds atvēra pēc "ABLV Bank" darbības apturēšanas 2018.gadā, varētu būt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.