Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ceļu pārvada rekonstrukcijas laikā Siguldas stacijā no 18.jūnija (plkst. 20:30) līdz 19.jūnijam (plkst. 21:00) visi maršrutu Rīga-Valmiera-Rīga un Rīga-Valga-Rīga dīzeļvilcieni posmā Sigulda-Līgatne būs atcelti, informē AS Pasažieru vilciens.

Pēc vilcienu Rīga-Valmiera un Rīga-Valga pienākšanas Siguldā, kā arī vilcienu Valmiera-Rīga un Valga-Rīga pienākšanas Līgatnē, pasažieri starp Siguldas un Līgatnes stacijām tiks pārvadāti ar speciāli norīkotiem autobusiem. Šos autobusus apkalpos vilcienu konduktori kontrolieri, un tajos būs derīgas iegādātās dzelzceļa braukšanas biļetes. Autobusu atiešanas un pienākšanas laiki Siguldas un Līgatnes stacijās iespēju robežās būs saskaņoti ar vilcienu kustības sarakstu.

Trešdien, 18.jūnijā, vilciens Nr. 656 Rīga (plkst. 21:00) - Valmiera (plkst. 23:25) kursēs tikai līdz Siguldai. Pēc tā pienākšanas no Siguldas stacijas plkst.22:20 tiks norīkoti autobusi, no kuriem viens kursēs līdz Valmierai (pienāks plkst. 0:15), otrs – līdz Cēsu stacijai (plkst. 23:20).

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta pirmdien pasludinātais saīsinātais spriedums Arnolda Laksas prasības lietā pret SIA Mediju nams, AS Preses nams un Ģirtu Rungaini par goda un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu liecina, ka Laksas prasības apmierinātas daļēji.

Tiesa nolēma A. Laksas prasību pret AS Preses nams un Ģirtu Rungaini apmierināt un uzlikt par pienākumu AS Preses nams atsaukt deviņas nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze, piedzīt no Ģirta Rungaiņa par labu A. Laksam kompensāciju Ls 10 000, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa. Prasību pret AS Preses nams tiesa apmierināja daļēji un uzlika par pienākumu AS Preses nams atsaukt nepatiesas un A. Laksas godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas publicētas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2002. gada 9.augustā. Pārējā daļā A. Laksas prasība pret AS Preses nams noraidīta. Tiesa nolēma no AS Preses nams par labu A. Laksam piedzīt kompensāciju Ls 5000. Tiesa uzdeva par pienākumu AS Preses nams ziņu atsaukumu laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze pirmajā lappusē ievietot līdz 2007. gada 1.jūlijam. A. Laksas prasību pret SIA Mediju nams tiesa noraidīja. Tiesas spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Motivēts spriedums būs pieejams 12.jūnijā. Par spēkā stjušos spriedumu puses 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību Senātam.

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

2007.gada pirmajos mēnešos - janvārī un februārī, Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē janvārī un februārī ir saņemta 461 apliecinājuma karte vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija gada pirmajos divos mēnešos ir izsniegusi 233 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 227 objektus.

Janvārī un februārī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 585 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits gada pirmajos mēnešos ir bijis Zemgales priekšpilsētā – 128 projekti. Latgales priekšpilsētā saskaņoti 119 projekti, Vidzemes priekšpilsētā - 111, Ziemeļu rajonā - 101, Kurzemes rajonā - 83, Vecrīgā - 1 projekts, Centra rajonā 42 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latio Sigulda nodaļas sniegtā informācija par jauno dzīvokļu māju projektiem Siguldā: Individuālo un daudzdzīvokļu māju kompleksā „Mazā Šveice” Kaķīškalnā paredzēta otra daudzdzīvokļu māja ar 10 dzīvokļiem. To paredzēts pabeigt 2005. gada 1. novembrī. Vadoties no vietas un izpildījuma kvalitātes, šos īpašumus var dēvēt par ekskluzīvi piedāvājumu. Dzīvokļu platības – sākot no 80 m2. Cena līdz atslēgai (ar iekšējo apdari) orientējoši Ls 865 par m2. Individuālo un daudzdzīvokļu māju kompleksā „Iekšciems” līdz 2005. gada novembrim paredzēts uzcelt vēl vienu daudzdzīvokļu māju ar 22 dzīvokļiem ar platību no 56-100 m2. Cena orientējoši Ls 392/m2 (bez apdares). Daudzdzīvokļu māju ar 49 dzīvokļiem Kalpaka ielā paredzēts uzcelt līdz 2005. gada oktobrim. Dzīvokļu platības ir no 37-150 m2. Cenas sākot ar Ls 17 000 par dzīvokli (ar balto apdari). Paredzēta autostāvvieta. 2005. gada martā Lakstīgalas ielā plānota piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas celtniecība ar 50 dzīvokļiem un komercplatībām pirmajā stāvā. Māju paredzēts nodot ekspluatācijā līdz gada beigām. Tiek izstrādāti arī citi būvniecības projekti Dzīvokļu cenas otrreizējā tirgū joprojām kāpj. Pieprasījums ir pēc visu veidu dzīvokļiem. Dzīvokļu cenas 2005. gadā vienistabas dzīvoklim prognozējamas Ls 9500-13 000 robežās, divistabu dzīvoklim - Ls 14 000-18 000, trīsistabu dzīvoklim – Ls 22 000 – 28 000. Otrreizējo dzīvokļu tirgu cenas ietekmēs šogad gaidāmā vairāku daudzdzīvokļu māju nodošana un jaunu dzīvokļu parādīšanās tirgū. Pieprasījums pēc telpām pirmajā stāvā izmatošanai komercvajadzībām pilsētas centrā ir ļoti augsts.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

2007.gada maija mēnesī Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā un viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b.

Saskaņā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sniegto informāciju maijā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 394 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits maijā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 101 projekts, Latgales priekšpilsētā – 86, Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 77, Ziemeļu rajonā - 65, Kurzemes rajonā – 43, Centra rajonā saskaņoti 22 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti maija mēnesī: hipodroma un jātnieku sporta centrs Kleistu ielā, viesu nams - jauniešu tūrisma mītne Bruņinieku ielā 75b, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Ropažu ielā 112, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Melīdas ielā/ Vecmīlgrāvja 2.līnijā, u.c. projekti.

15. martā AS „Siguldas Būvmeistars” sāk darbu pie jaunā daudzdzīvokļu nama celtniecības dzīvojamo māju kvartālā Iekšciems Siguldā. Jaunajā namā būs desmit divistabu, astoņi trīsistabu un četri četristabu dzīvokļi ar platību no 56 līdz 100m2, no kuriem astoņi dzīvokļi būs divlīmeņu. To cena – no Ls 21 950 līdz Ls 38 550. Dzīvokļu projekti izstrādāti, paredzot visdažādākos variantus un iespējas katram tā īpašniekam izvēlēties sev piemērotāko plānojuma un cenu līmeni. Katram dzīvoklim paredzētas palīgtelpas ēkas pagrabstāvā, kuru vērtība ir iekļauta dzīvokļa cenā. “Skaisto Siguldu iecienījuši arvien vairāk cilvēki un izvēlējušies to kā savu dzīvesvietu. Jau tagad vērojams augošs pieprasījums pēc dzīvojamās platības Siguldā. Tāpēc esam sākuši Iekšciema otrās kārtas būvniecību un plānojam jau rudenī atklāt vēl vienu daudzdzīvokļu namu ar 22 moderniem dzīvokļiem,“ stāsta AS “Siguldas Būvmeistars” valdes priekšsēdētājs Jānis Libkovskis. Iekšciema projekta pirmās kārtas būvniecību AS „Siguldas Būvmeistars” īstenoja 2004. gadā. Siguldā starp Jaunatnes un Strēlnieku ielu tika uzbūvēts dzīvojamais kvartāls ar 16 individuālajām dzīvojamām mājām un vienu daudzdzīvokļu māju, kurā ir 10 mūsdienīga plānojuma dzīvokļi

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumu komisija ir izvērtējusi atkārtotā Tabakas fabrikas kvartāla, Rīgā, Miera ielā, 1. posma attīstības iepirkumā iesniegtos piedāvājumus un par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi pilnsabiedrības (PS) “BI_ZENG” piedāvājumu par 3,85 miljoniem eiro (bez PVN).

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība tiks uzsākta tuvāko mēnešu laikā” informē VNĪ nī attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Pirmreizējā iepirkumā par tiesībām uz Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstības ieceres īstenošanu bija pieteikušies 17 būvuzņēmēji un plānotā līguma summa bija 3,5 miljoni eiro (bez PVN).

Cenu kāpuma dēļ UPB un Pillar Contractor atteikušies no Tabakas fabrikas projekta 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina jaunu iepirkumu Tabakas fabrikas kvartāla 1.posma...

Atkārtotajā iepirkumā pieteicās 12 būvkomersanti, no kuriem 6 bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Piedāvājumu summas ir vidēji par 200 tūkstošiem eiro lielākas nekā pirmajā iepirkumā.

Tabakas fabrikas atkārtotajā iepirkumā pieteikušies 12 būvuzņēmēji 

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12...

“2021.gadā pieredzētais straujais cenu kāpums ietekmēja ne tikai būvniekus, kuriem bija jāatsauc savi pieteikumi dažādos iepirkumos, bet arī pasūtītājus. Kapitālsabiedrība vienmēr ir darījusi visu iespējamo, lai projekti tiktu īstenoti laikā un budžetā. Atkārtotā iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka nekā pirmreizējā paredzētā, taču tā joprojām iekļaujas projekta kopējā budžetā,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.

Teritorija, kurā atrodas atjaunojamās ēkas var vērtēt kā vienu no visdegradētākajām Rīgas apkaimēm, taču vienlaikus tajā ir saglabājusies vēsturiska industriālā vide. Tabakas fabrikas kvartālā esošās ēkas ir valsts nozīmes pieminekļi, kas atrodas “Rīgas vēsturiskais centrs” aizsardzības zonā. Kvartāla teritorijai ir sena un bagāta vēsture, kas ir ietekmējusi kvartāla attīstību. 1912.gadā kvartāla teritorijā atradās Samuela Maikapara dibinātā Tabakas fabrika „A.S. Maikapars”. 1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta un pārtapa par „Rīgas tabakas fabriku”, savukārt 1992. gadā uz tās bāzes tika dibināts Latvijas un Dānijas kopuzņēmums „Tabakas fabrika „House of Prince Riga””. 2009. gadā rūpnīca tika slēgta un līdz 2017. gadam daļa no vecākās ēkas tika restaurēta, kļūstot par Jaunā Rīgas teātra pagaidu rezidenci.

2018.gada nogalē arhitektu biroja NRJA izstrādātā vīzija paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību īstenot vairākos posmos. Projekta noslēgumā kvartālā atradīsies Radošo Industriju inkubators un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skola, kā arī atsevišķs filmēšanas paviljons.

Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Paralēli prototipēšanas kompleksa izveidei ar ERAF atbalstu, VNĪ īsteno vēl divu radošo kvartālu izveidi. Blakus esošajā Miera ielā, topošais Tabakas fabrikas kvartāls 1. posmā tiks attīstīts Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām, savukārt Šķirotavas apkaimē Meirānu ielā 2 taps VSIA “Latvijas Nacionālās operas un baleta” kultūras telpu un skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu komplekss.

Būvdarbus trīs kvartālos Rīgas pilsētas apkaimēs to radošai attīstībai plānots nodot sabiedrībai 2023. gada rudenī.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) noslēgusi līgumu ar Tabakas fabrikas radošā kvartāla metu konkursa uzvarētājiem - arhitektu biroju «NRJA» («No Rules Just Architecture») par būvprojekta izstrādi.

Projektu plānots īstenot pa posmiem, sākot ar centrālo ēku - Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mājvietu - un kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju biznesa inkubatoru, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.

«Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski - pa posmiem, sākot ar kvartāla centrālo daļu – tagadējo Jaunā Rīgas teātra pagaidu mītnes vietu, kur nākotnē atradīsies Latvijas Kultūras akadēmija un radošo industriju biznesa inkubatoru. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem,» uzskata VNĪ valdes locekle.

2007.gadā Rīgas pilsētas būvvaldē kopumā ir akceptēti un saskaņoti 4194 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas pilsētas būvvaldē aizvadītajā gadā ir saņemtas 2836 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas vai rekonstrukcijas darbu veikšanai, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Savukārt, Rīgas pilsētas būvinspekcija ir izsniegusi 2034 būvatļaujas un pieņēmusi ekspluatācijā 1680 objektus. Būvatļauju skaits 2007.gadā, salīdzinot ar 2006. gadu ir samazinājies par 23%, bet ekspluatācijā pieņemto objektu skaits palielinājies par 9%. 2007.gadā notika 72 būvniecības ieceru publiskās apspriešanas, kas ir par 9% mazāk nekā 2006. gadā.

2007.gadā Būvvaldē akceptēti vairāki daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti: dvīņu mājas jaunbūve Zemītes ielā 13/15, mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Zemgaļu ielā 28 a, ēku komplekss Eiženijas ielā, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Purvciemā ielā 61/63, kā arī Kurmju ielā 5, Bruņinieku ielā 91, Kalnciema ielā 95, Patversmes ielā 4, Briežu ielā 4, un māju komplekss Lubānas ielā, 6 sekciju rindu ēkas Kartupeļu ielā 35/37 u.c. Akceptēto projektu vidū ir arī biroja un dzīvojamā ēka Vēžu ielā, daudzfunkcionāls darījumu komplekss Symbiotic tower Balasta dambī 1 un multifunkcionāls komplekss Zaķusalas krastmalā un Krasta ielā, kā arī citi objekti.

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

2007.gada marta mēnesī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu, Db.lv informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas Būvvaldē martā ir saņemtas 296 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija martā izsniegusi 172 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 75 objektus.

Martā Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 320 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits martā ir bijis Vidzemes priekšpilsētā - 70 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 68, Latgales priekšpilsētā - 64, Ziemeļu rajonā - 53, Kurzemes rajonā saskaņoti 47 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lielākie Būvvaldē saskaņotie un akceptētie būvprojekti marta mēnesī: triju daudzstāvu daudzdzīvokļu māju jaunbūve Augusta Deglava ielā, baznīcas sociālas palīdzības centrs Akas ielā 13/2, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja J.Asara ielā 9, ēkas jaunbūve birojiem un dzīvokļiem Kalna iela 17, daudzdzīvokļu ēka ar kafejnīcu cokolstāvā Pļavas ielā 7, dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Ulbrokas ielā, kvartāla apbūve starp Jāņa Dāliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Tālivalža ielā 15, daudzstāvu dzīvojamā māja Čakstes ielā 18, piecas rindu ēkas un divu dzīvokļu dzīvojamā ēka Makša ielā 11, daudzdzīvokļu un biroju ēka Muitas ielā 1, divas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Uriekstes ielā 4.

“Vastint Latvia” attīstītā Magdelēnas kvartāla otrās kārtas ēkas pamatos Antonijas ielā 21 iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei.

Kopš 2018. gada, kad tika pabeigta kvartāla pirmā kārta, projekts ieguvis vairākas ekspertu godalgas un kļuvis par spilgtu Rīgas klusā centra vietzīmi. Būvniecības otrā kārta, kurā taps divas biroju ēkas ar kopējo biroju platību 10 200 m2 un komerctelpu platību 1495 m2, būtiski iespaidos kvartāla nākotnes veidolu, ainaviski veidojot galvenos vārtus, kuri vedīs uz kvartāla centrālo laukumu.

Kapsulas iemūrēšanas ceremonijā piedalījās projekta galvenie virzītāji – “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, Magdelēnas kvartāla otrās kārtas arhitekts Pēteris Bajārs (birojs “OUTOFBOX”) un projekta galvenais būvuzraugs Sergejs Frolovs (SIA “Būvuzraugi LV”).

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

2007.gada septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē kopumā ir saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti, kas paredz jaunas būvniecības uzsākšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un inženiertehnisko darbu veikšanu. Uzzini, kuri ir lielākie saskaņotie un akceptētie būvprojekti Rīgā!

Rīgas pilsētas Būvvaldē septembra un oktobra mēnešos ir saņemtas 475 apliecinājuma kartes vienkāršotas renovācijas/rekonstrukcijas darbu veikšanai. Rīgas pilsētas Būvinspekcija šajos mēnešos ir izsniegusi 350 būvatļaujas un ekspluatācijā pieņēmusi 287 objektus, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

Septembrī un oktobrī Rīgas pilsētas Būvvaldē saskaņoti un akceptēti 749 būvprojekti. Lielākais saskaņoto un akceptēto būvprojektu un inženiertehnisko projektu skaits šajos mēnešos ir bijis Latgales priekšpilsētā – 159 projekti. Zemgales priekšpilsētā saskaņoti - 157, Vidzemes priekšpilsētā - 146 projekti, Ziemeļu rajonā - 125, Kurzemes rajonā - 107, Centra rajonā 55 būvprojekti un inženierkomunikāciju projekti.

Lai uzlabotu ēkas tehnisko stāvokli un vizuālo izskatu, daudzdzīvokļu māja Salaspilī, Skolas ielā, kā pirmā māja Latvijā izmantojusi Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju remontiem.

Aizdevuma apjoms ir 130 000 eiro un mājas iedzīvotāji ar tā palīdzību plāno atjaunot ēkas balkonu margas, nomainīt aukstā un karstā ūdens stāvvadus, remontēt kāpņu telpu un ārdurvju remontu, kā arī atjaunot pagraba apgaismojumu.

Ēkā ir 90 dzīvokļi, un papildu maksājums iedzīvotājiem par remontdarbu veikšanu būs 0,19 eiro uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru.

Kopumā šobrīd daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programmā iesniegti astoņi projekti ēku uzlabošanai Varakļānos, Limbažu novadā, Rīgā un tās apkārtnē. Pieci no iesniegtajiem projektiem ir saistīti ar ēku labiekārtošanu, kas iepriekš saņēmušas daudzdzīvokļu mājas energoefektivitātes aizdevumu, bet pārējie trīs saistīti ar jumta un kāpņu remontu, apkures sistēmas pārbūvi, lifta nomaiņu.