Jaunākais izdevums

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Lielāko aktivitāti joprojām uztur sērijveida dzīvokļu tirgus. Pārdošanā esošo mājokļu skaits sērijveida ēkās augustā palielinājies par 12% - iegādei bija pieejami 2360 dzīvokļi. Vidējās cenas darījumos apkaimēs ir 1020 EUR/ m², bet centra rajonā 1310 EUR/ m². Īres dzīvokļu skaits sērijveida ēkās augustā bija 970, atgriežoties vasaras sākuma līmenī.

Kopumā mājokļu segmentā Rīgā vidēji tiek noslēgti 700 darījumu mēnesī ar dzīvokļu īpašumiem – tas ir aptuveni 20% kritums, salīdzinot ar vidējo darījumu skaitu mēnesī pēdējo gadu laikā. Lai gan darījumu skaits ir mazāks, izmaiņas uz iepriekšējo gadu straujā darījumu uzrāviena fona nebūt nav tik dramatiskas – pēc “Latio” ekspertu domām, pašreizējā situācija drīzāk nivelē mājokļu tirgus iepriekšējo attīstību.

Gluži pretēja situācija ar tirgus piedāvājumu izveidojusies privātmāju un apbūves zemju sektorā. Neskatoties uz to, ka augusts uz kopējā vasaras fona ir aktīvāks, pārdošanā esošo objektu skaits sarucis līdz sen nepieredzētam minimumam.

“Latio” darījumu vadītāji novērojuši izteiktu piedāvājuma trūkumu, ko savukārt lielā pieprasījuma apstākļos cenšas izmantot pārdevēji – nereti privātmāju pārdošanas cenas ir krietni virs vidējā tirgus līmeņa. Īpašnieki nelabprāt apsver cenas samazinājumu, un ir gatavi gaidīt. Eksperti lēš, ka runāt par cenu izmaiņām īpašniekus, iespējams, mudinās aukstās sezonas iestāšanās, kā arī augošie kredītmaksājumi tiem, kuru īpašumi ir ieķīlāti. Tomēr precīzi prognozēt cenu izmaiņas šobrīd ir pāragri.

“Īpašniekiem jāņem vērā, ka par t.s. "kosmosa cenām" darījumi nenotiek. Šobrīd segmentā esošo stagnāciju var skaidrot ar inflāciju un neskaidro EURIBOR likteni. Veidojas tāds kā apburtais loks – īpašnieki nogaida ar pārdošanu, zinot, ka nebūs, ko nopirkt vietā, līdz ar to pircējiem trūkst izvēles iespēju, jo piedāvājumā ir maz atbilstošas klases objektu. Cenu līmenis ir lēni un stabili augošs, bet ne investīciju ieguldījumiem aicinošs. Vasarās gan ierasti notiek aktīvāka piepilsētas zemju apgūšana, veidojas jauni privātās apbūves sektori (ne ciemati) un rosās būvniecība. Daļa cilvēku, kas lemj par labu privātmājas iegādei, īpašumu pērk par saviem līdzekļiem bez bankas finansējuma. Šādu pircēju īpatsvars nav lielāks par 20%,” situāciju skaidro “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Atis Skrastiņš.

Daļa pircēju gaida mirkli, kad īpašumu cenas sāks ievērojamāk kristies, tomēr tirgus demonstrē augstu noturību, ko savā ziņā palīdz saglabāt arī iedzīvotāju ieņēmumi un uzkrājumi. Gada laikā ir būtiski pieaudzis labāk atalgotu cilvēku īpatsvars (algu kategorijā 1500 EUR/bruto mēnesī pieaugums par ceturto daļu), kā arī kopš janvāra pakāpeniski samazinās bezdarbnieku skaits. Lai gan šī iedzīvotāju daļa veido galveno bāzi, kas notur pieprasījumu pēc jauniem mājokļiem, vienlaikus kredītprocentu likmes aug straujāk par iedzīvotāju ienākumiem, arvien radot situāciju, kurā potenciālais pircējs saņem atteikumu hipotekārā kredīta piešķiršanai vai kvalificējas zemākai aizdevuma summai nekā sākotnēji plānots.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, mājokļu kredītu faktiskā atlikuma apjoms ir pieaudzis vien par 3%, bet noguldījumu faktiskā atlikuma apjoms ir palicis gandrīz nemainīgs. Tas norāda ne vien uz tikai lēnāku hipotekāro kredītu aizņemšanās tempu, bet arī pircēju tendenci pirmajai iemaksai atvēlēt krietni lielākas summas – nereti ar Altum programmas, personīgo uzkrājumu, mantojumos gūto un no radiniekiem piesaistītā finansējuma palīdzību. Daļa pircēju vairs nelolo cerības par cenu kritumu, un iegādājas to, ko šobrīd var atļauties, samazinot budžetu pat par 50%, tostarp izskatot arī zemākas kvalitātes mājokļus novecojušās ēkās. Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgū nostabilizējusies vēl viena tendence, proti, arvien aktīvāk savus īpašumus pārdošanā izliek ārzemēs dzīvojošie Latvijas iedzīvotāji.

Daļa šādu īpašumu, kas iepriekš veidoja īres tirgu, nonākuši pārdošanas sludinājumos. Ja iepriekš mājoklis Latvijā tika saglabāts kā “rezerves variants” brīdim, kad īpašnieks lems par labu reemigrācijai, pašlaik ārzemēs dzīvojošie tautieši nosliecas uz īpašuma pārdošanu, jo pieņēmuši lēmumu pilnībā pārcelties citur.

Šādu situāciju var novērot ne vien Rīgā, bet arī reģionos. Vienlaikus arī šeit vērojama īpašnieku vēlme pārdošanas cenas saglabāt augstā līmenī, sevišķi sērijveida dzīvokļiem. Pārdevēji ir gatavi gaidīt īsto pircēju, nevis nolaist cenu, kā rezultātā sludinājumu skaits aug. Pārdošanas un īres tirgus šobrīd atrodas savdabīgā saspēlē. Īpašnieki, kas savu objektu tirgū izlikuši pirms laba laika un nav spējuši atrast īsto pircēju, vienlaikus redzot lielo pieprasījumu pēc īres īpašumiem, atsauc pārdošanu un tā vietā mājokli “ielaiž” īres tirgū.

“Ir situācijas, kad īpašniekam pārdošanas cena jāpazemina tik ļoti, ka pašam kļūst žēl objektu par attiecīgo summu pārdot. Tomēr uzturēt vēl vienu mājokli ir apgrūtinoši, tādēļ īpašums nokļūst īres apritē ar domu to laist tirgošanā nākamgad,” stāsta “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Sandra Rauza.

Līdzīgas tendences novērotas arī Vidzemes un Zemgales reģionos. Pieprasījums pēc mājokļiem ir liels un arī teorētiski ir arī piedāvājums, tomēr lēmumi tiek pieņemti lēni, sevišķi, ja īpašums netiek iegādāts par saviem līdzekļiem. Vidzemē vairums potenciālo pircēju īpašumus iegādājas ar bankas aizdevumu – varianti tiek izskatīti, rūpīgi rēķinot iespējamās ikmēneša izmaksas un modelējot scenārijus dažādām tirgus situācijām.

Darījumi notiek tikai ar īpašumiem, kuru pārdošanas cena atbilst vērtējumam un vidējai tirgus vērtībai, savukārt lauku īpašumos objekti tiek iegādāti kā investīciju objekti. Tā īpašnieku daļa, kuru objekti jau vairākus mēnešus nav spējuši piesaistīt pircēju, ir gatavi samazināt pārdošanas cenu ne vairāk par 15-20%. Salīdzinoši aktīvs mājokļu tirgus ir tuvāk Rīgai.

Zemgales reģionā darījumu vadītāji galvenokārt novēro interesi par dzīvošanai gataviem īpašumiem ar labu tehnisko, turklāt vairums gatavi tos iegādāties par saviem līdzekļiem, kamēr kredītņēmēji nejūtas tik droši un ilgi pārdomā plānoto pirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsais pavasaris daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem - mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Neskatoties uz šā brīža nosacīto pauzi, kopš 2019. gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas pakāpeniski augušas, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.

Analizējot darījumu dinamiku, šoreiz Lauku īpašumu tirgus indeksā Latio apskata zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā - t.s. “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā un 2022. gadā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (aprīlis):Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

  • 33% – vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020. gadu (2023. gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%);
  • 165 EUR/ ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī -183 EUR/ ha; martā – 183 EUR/ ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha);
  • 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023. gada aprīlī - 330 EUR/ha; martā 330 EUR/ha; februārī – 330 EUR/ha; janvārī – 330 EUR/ha).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

  • 80 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86; jūnijā – 86);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%, jūnijā - 8%);
  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%, jūnijā – 48%);
  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%; jūnijā – 1%);
  • 42% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%; jūnijā – 32%);
  • 11% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), IgorsTerehovs (tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EURIBOR debesīs kāpj straujāk nekā garā pupa – šobrīd likme sasniedz teju 3.8%. Aizņēmēju ikmēneša maksājumos tas redzams kā 20-25% pieaugums.

Salīdzinājumam: ja pirms gada par kredītu divu istabu dzīvoklim jaunajā projektā bija jāmaksā aptuveni 500 EUR, pašlaik ikmēneša kredīta summa pieaugusi par 100-200 EUR, neskaitot komunālos maksājumus. Lai gan aizņemšanās mājokļa iegādei kļuvusi krietni dārgāka, sabiedrība pamazām sāk pierast pie jaunās situācijas un meklē risinājumus, piemēram, izvēlas garāku hipotekārā apmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājuma apjomu vai pārorientējas uz mazākas platības mājokļiem. Tāpat nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” novērojusi: joprojām trešdaļa darījumu notiek bez bankas finansējuma piesaistes, izmantojot līdzekļus no mantojuma, iepriekš pārdota īpašuma vai uzkrājumiem. Darījumi par savu naudu notiek gan Rīgā, gan tās apkārtnē, gan atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē. Kopš aprīļa tikai par 1% pieaudzis to mājokļu skaits, kas pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasaris ieskrienas kūtri – ne tikai laikapstākļu, bet arī nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Gaidīto darījumu skaita uzplaukumu joprojām bremzē augstais Euribor, liekot nesteigties ar lēmumu par īpašuma iegādi tiem, kas plāno piesaistīt bankas finansējumu.

Tādējādi tirgū lielāko aktivitāti uztur pircēji ar saviem līdzekļiem. Arvien vairāk pircēju nekautrējas kaulēties par cenu, un arī pārdevēji šajā jautājumā kļūst elastīgāki, situācijai daļēji atspoguļojoties “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības” indeksā: aprīlī pārdevēju skaits, kas prasa tirgus situācijai nesamērīgu cenu, samazinājies līdz 49%.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par aprīli:

  • 81 diena – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70; novembrī – 61);
  • 6% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%);
  • 49% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī);
  • 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%);
  • 33% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par mežiem rezultējusies nenoteiktā pauzē. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un valsts galvenās eksportpreces koksnes avots – mežu zemes – šobrīd piedzīvo krietni lēnākus tirgus tempus nekā gada sākumā, secināts “Latio” jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Augsto kredītprocentu likmju dēļ lauksaimniekiem rodas grūtības iegādāties zemi ar bankas finansējumu, kā rezultātā pieprasījums pēc lauku zemēm samazinās. Pieprasījuma izmaiņas būtiski ietekmē vēl viens faktors, proti, augstvērtīgākās un auglīgākās LIZ tikušas pārdotas iepriekšējos gados un jaunus īpašniekus tik drīz nemeklēs. Savukārt notikumi Eiropā iespaidojuši meža īpašumu segmentu, mazinoties pieprasījumam pēc Latvijā ražotiem kokmateriāliem. Ja gada sākumā vidējā cena par meža īpašumu bija 4292 EUR/ ha, šobrīd tā noslīdējusi līdz 3306 EUR/ ha, bet kopējais darījumu skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3.ceturksni, samazinājies par 31%.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati par šā gada 3. ceturksni:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā atbilstoši oficiāliem statistikas datiem vidējā meža cena šobrīd ir aptuveni divas reizes augstāka nekā Latvijā, bet, izslēdzot uzskaites nepilnības un atšķirības, igauņi par meža hektāru saņem līdz 2000 eiro vairāk.

Tā, balstoties martā apkopotajos uzņēmuma datos, Dienas Biznesam atklāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Igaunijā mežu cenas ilgstoši aug straujāk

“Igaunijā hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā - tikai 3975 eiro,” konstatē S. Lūkins, piebilstot, ka augstākās mežu cenas kaimiņvalstī novērotas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz par 9800 eiro, ka arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru. S. Lūkins uzsver, ka vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājusies, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011. gada ir 4,2 reizes. No 2019. gada līdz 2022.gadam cena pieaugusi pat par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019. gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, proti, mazāk, kas nozīmē, ka meža cenas diference starp Latviju un Igauniju ir veidojusies ilgstošā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi iegādājies Latvijas uzņēmums “Latvian Catering Company”, kas jau 20 gadus nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

“Šis darījums ir pierādījums, ka katram īpašumam agri vai vēlu iespējams atrast savu īpašnieku. Šoreiz runājam par nestandarta objektu, tādēļ tam nācās savu individuālo pircēju gaidīt ilgāku laika posmu,” komentē “Latio” komercīpašumu darījumu vadītājs Artis Ramutis.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

“Sēnīte ilgus gadus gaidījusi pircēju, kurš vienlaikus radīs praktisku pielietojumu esošajam ēku kompleksam, gan arī pratīs novērtēt emocionālo vērtību, ko ietver tās slavenais vārds. Īpašums prasa būtiskas investīcijas, un šis nebūs īstermiņa projekts.”

Arī jaunie īpašnieki atzīst, ka primārais šobrīd būtu novērst turpmāku telpu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, kā arī sakārtot infrastruktūru. Plašāku informāciju par projekta tālāko attīstību un plāniem “Latvian Catering Company” sola sniegt pēc steidzamāko darbu veikšanas.

Vēsturiskais restorāns “Sēnīte” atrodas Inčukalna novadā starp divām valsts nozīmes šosejām ar intensīvu transporta kustību - 25 000 automašīnu plūsmu dienā.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina informācija Lursoft. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Armanda Vilciņa, 05.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas izteiksmē lielāko vērtību Latvijā pašlaik veido komercīpašumi Rīgā un Pierīgā, taču īpašumu vērtība aug arī atsevišķās lielajās Latvijas pilsētās, liecina Latio dati.

Komercīpašumu vērtība ar dzīvojamo īpašumu tirgu korelē tikai atsevišķos gadījumos, tāpēc nevarētu teikt, ka komercīpašumu cenas pēdējo gadu laikā ir būtiski augušas, norāda Tatjana Beķere, Latio Vērtēšanas daļas vadītāja. Viņa atzīmē, ka ir komercīpašumi, kuru vērtība ir palielinājusies, bet ir arī tādi, kuru vērtība ir palikusi nemainīga vai pat samazinājusies. Jebkurā gadījumā - katrs īpašums ir jāvērtē atsevišķi, jo tā vērtību ietekmē virkne faktoru un aspektu, tajā skaitā pieprasījums, teic T.Beķere.

Fragments no intervijas

Pēdējā laikā aktualizējusies dažādu specializēto objektu un komercīpašumu vērtēšana - ar ko tas ir skaidrojams?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiskais vasaras režīms skāris arī nekustamo īpašumu tirgu. Pārdošanas sludinājumu skaits aug, īpašniekiem laicīgi izliekot pārdošanā objektus pirms nākamās apkures sezonas sākumā. Kopš janvāra dzīvokļu pārdošanas sludinājumu skaits Rīgā palielinājies par ceturto daļu, turpretī īrei pieejamo dzīvokļu skaits samazinājies par vairāk nekā 35%, kas skaidrojams pavisam vienkārši – liela daļa iedzīvotāju šā brīža ekonomiskās situācijas ietekmē lemj par labu īrei, nevis mājokļa iegādei.

Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem ir, darījumi notiek samērā nesteidzīgi. Nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” darījumu vadītāji novērojuši – palielinoties izvēles iespējām, mājokļu tirgus izteikti nostājas par labu pircējiem, kuri daudz skrupulozāk izvērtē pieejamās opcijas, bet izvēli apgrūtina pārdevēju noteiktā objekta cena. Jūnijā 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu par pārdošanā izlikto nekustamo īpašumu, kas rezultējas ar zaudētu vai samazinātu pircēju interesi. Likumsakarīgi pieaudzis arī mājokļa pārdošanai nepieciešamo dienu skaits.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūniju:

  • 86 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (maijā - 83; aprīlī – 81 diena; martā – 83 dienas; februārī – 85; janvārī - 80; decembrī – 70);
  • 8% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (maijā – 7%; aprīlī – 6% martā – 5%; februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%);
  • 48% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (maijā – 50%; aprīlī – 49%; martā – 51%; februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%);
  • 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (maijā – 1%; aprīlī – 2%; martā – 2%; februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%);
  • 32% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (maijā – 33%; aprīlī – 33%; martā – 31%; februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļu Latvijas teritorijas klāj lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4600 EUR/ha, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka.

Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020. gadā reģistrēti 69 000 ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) - jeb ~ 31 % no visas Latvijas teritorijas. Laikā no 2001. līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits būtiski mainījās, samazinoties par teju 41% un par 8 % palielinoties apsaimniekotajām LIZ platībām. Savukārt pēdējo četru gadu laikā LIZ platība palielinājusies vien par 38 000 hektāru jeb 2 %, kopējam saimniecību skaitam samazinoties par 950 jeb 1,4 %.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa” dati (aprīlis):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu zemes Latvijā bija un joprojām ir viens no magnētiem, kas piesaista gan ārvalstu, gan arī pašmāju investorus, jo īpaši, ja to cenas salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir būtiski zemākas

Lai arī 2023. gadā vairs nav tāda situācija kā 2022. gada rudenī, kad bija ļoti augstas koksnes cenas un līdz ar to arī meža īpašumu cenas, tomēr investoru interese par šādu aktīvu iegādi nebūt nav mazinājusies, kaut arī daļa potenciālo pārdevēju pagaidām nav gatavi atkāpties no pērn pieredzētā cenu līmeņa.

Cenu kritums pārdevējiem netīk

“Pašreizējā situācija ir unikāla, jo ir liela vēlme meža īpašumu pārdevējiem tos realizēt par pērnā gada cenu līmeni, savukārt pircēji nesteidzas ar lēmumu pieņemšanu,” situāciju skaidro SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš atgādina, ka kopš 2018. gada ir dominējis izteikts pārdevēju tirgus, tiem lielā mērā diktējot spēles noteikumus, jo bija liels pieprasījums no dažādu kategoriju pircējiem, ieskaitot ilgtermiņa ieguldījuma fondus. “Protams, pašlaik nav arī 2009. gada situācija, kad pircēji diktēja savus nosacījumus meža zemes pārdevējiem, taču vērojama tendence šiem svaru kausiem izlīdzināties,” uz jautājumu, kad bija izteikts pircēju tirgus laiks, atbild S. Lūkins. Viņaprāt, pašreizējo brīdi var uzskatīt par sava veida pārmaiņu laiku. “Ļoti daudzi potenciālie meža zemju pārdevēji pašlaik emocionāli nav gatavi pārdot savu īpašumu par to cenu, kādu gatavi maksāt potenciālie pircēji. Pirmkārt, pagājušā gada īpašumu cenas ietekmēja ļoti augstās kokmateriālu cenas, otrkārt lielais pieprasījums no ilgtermiņa ieguldītāju puses. Abos gadījumos izmaiņas ir vērojamas ne tikai kokmateriālu pieprasījuma krituma dēļ, bet arī kopējās makroekonomikas, proti, procenta likmju izmaiņu ietekmē,” uz jautājumu par pārmaiņu brīža unikalitāti atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka savā ziņā pašreizējā situācijā potenciālie pārdevēji vēlas rīkoties līdzīgi kā recesijas laikā – 2009.–2010. gadā, kaut arī pašlaik cenu kritums nebūt nav tāds, kāds tas bija laikā pirms 13–14 gadiem. “Zemes un īpašumu cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā Somijā, Zviedrijā vai Igaunijā, un loģiska ir šo un arīdzan citu valstu investoru interese par meža īpašumu turpmāku iegādi,” tā S. Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru