DnB NORD bankas eksperti izveidojuši trīs pamata scenārijus turpmākajiem notikumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū: nevēlamo, vēlamāko un ticamāko, secinot, ka Latvijas nekustamā tirgus attīstība no kaimiņvalstīm atpaliek vismaz par diviem gadiem.
Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu Baltijas valstīs veicina ekonomiskie faktori, tomēr psiholoģiskajiem faktoriem arī ir ļoti liela loma. Lai gan situācija atsevišķos sektoros varētu atšķirties (it īpaši riskantos segmentos), kopumā nekustamā īpašuma cenas Latvijā varētu stabilizēties (kas daļēji šobrīd notiek Lietuvā un Igaunijā). Tomēr stabilizācijas periods varētu ievilkties, jo mūsu nekustamā īpašuma tirgus attīstība atpaliek no kaimiņvalstīm. Lai gan procentu likmes aug, būtisks to pieaugums, kas varētu nozīmīgi ierobežot kreditēšanas attīstību, nav gaidāms. Tie ir galvenie DnB NORD bankas speciālistu secinājumi pēc Latvijas nekustamā īpašuma tirgus analīzes, ar kuriem žurnālisti tika iepazīstināti 13.decembrī notikušajā preses konferencē.
"Nekustamā īpašuma drudzis ir pārņēmis arī jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, tai skaitā arī Baltijas valstis", preses konferencē akcentēja DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe Olga Ertuganova. 2005.gada laikā mājokļu cenas Latvijā pieauga par 55%, Lietuvā - par 40%, bet Igaunijā - par 28%.
Starp faktoriem, kas veicinājuši cenu pieaugumu Baltijas valstīs, DnB NORD Bankas analītiķi kā vienu no būtiskākajiem faktoriem min straujo ekonomisko pieaugumu, jo vairākus gadus Baltijas valstis bijušas Eiropas līderes ekonomiskās izaugsmes, piemēram, iekšzemes kopprodukta pieauguma ziņā. Tomēr vienlaikus analītiķi atzīmē, ka tieši izaugsme nekustamā īpašuma tirgū ir veicinājusi ekonomisko izaugsmi.
Šā gada trijos ceturkšņos Lietuvā IKP pieaugums bijis 7,7%, Igaunijā - 11,7%, bet Latvijā - 11,9% - laikā, kad vidējais ES IKP pieauguma rādītājs šajā periodā ir 2,4%. Taču nekustamā īpašuma cenu pieaugumā Baltijas valstīs liela loma bijusi arī psiholoģiskajiem faktoriem. Ekonomikas izaugsme kopā ar straujo iedzīvotāju ienākumu pieaugumu uzlaboja sabiedrības optimismu. Šā gada trijos ceturkšņos mēneša vidējo ienākumu pieaugums Latvijā bija 22,8%, Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 14,1% un 16,5%. Būtisks faktors ir arī zemas kredītu procentu likmes un labvēlīgi kredītu nosacījumi.
Nekustamā īpašuma cenu pieauguma cēloņi Baltijas valstīs:
-Iespaidīga ekonomikas izaugsme,
-Zemas procentu likmes un labvēlīgi kredītu nosacījumi,
-Būtisks mājsaimniecību un uzņmēju gaidu uzlabojums,
-Ārvalstu investīcijas nekustamajā īpašumā,
-Inflāciju gaidas saistībā ar iestāšanos ES un Eiro zonā,
-Spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū.
DnB NORD bankas eksperti izveidojuši trīs pamata scenārijus turpmākajiem notikumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū.
Nevēlamākais scenārijs - nekustamā īpašuma cena turpina strauji augt, radot "cenu burbuli", līdz tas plīst. Tomēr eksperti šajā notikumu attīstības scenārijā saskata arī dažus plusus, piemēram, labāk tas notiek tagad, nekā vēlāk, jo ilgāk ievilksies šī cenu buma process, jo sāpīgākas būs sekas un iedzīvotāji iegūs jaunu pieredzi. Šis scenārijs varētu īstenoties, ja nekustamā īpašuma tendences saglabāsies līdzšinējās un, ja iedzīvotāji nekļūs mazliet piesardzīgāki.
Vēlamākais scenārijs, ko vēlētos panākt lielākā sabiedrības daļa, ir pakāpenisks cenu pieauguma palēninājums mājokļu tirgū. Tas samazinātu spekulāciju skaitu nekustamā īpašuma tirgū, minimizētu nākotnes riskus un nesabalansētību Latvijas ekonomikā. Savukārt negatīvs šis scenārijs varētu šķist būvniekiem un projektu attīstītājiem.
Paredzamākais scenārijs, ko sagaida DnB NORD, - iespējams pakāpenisks cenu pieauguma palēninājums mājokļu tirgū, tomēr "cenu burbulis" varētu plīst mājokļa tirgus riskantos segmentos, kam sekos cenu samazinājums šajos segmentos. Riskantie segmenti, kuros cenas patlaban ir neloģiski augstas, ir:
-Sērijveida mājas vecajā apbūvē, īpaši ar sliktām komunikācijām;
-Jaunie projekti nepievilcīgās vietās, ar sliktu koncepciju un infrastruktūru, vāju kvalitāti;
-Jūrmala - gandrīz neiespējams atrast atbilstošu pieprasījumu tik lielam esošo un plānoto projektu skaitam;
-Lielie zemes gabali bez komunikācijām, zemes gabali bez apstiprināta teritorijas plāna.
2005.gadā vidējā dzīvokļu cena par kvadrātmetru Rīgā ir bijusi 2190 ASV dolāri, Tallinā - 2100 ASV dolāri, bet Viļņā - 1860 ASV dolāri. Šis līmenis ir salīdzināms ar kvadrātmetra vidējo cenu Sanktpēterburgā (2230 ASV dolāri), Varšavā (2310 ASV dolāri) un Frankfurtē pie Mainas (2640 ASV dolāri), turklāt ir pat lielāks nekā atsevišķās pilsētās, piemēram, Berlīnē, kur kvadrātmetra vidējā cena šogad ir 1790 ASV dolāri. Pagājušajā gadā bija vērojams arī diezgan nozīmīgs pieaugums īres cenās Baltijas valstīs.
Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī kvadrātmetra cena ir 650 eiro par kvadrātmetru, salīdzinājumam - Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā Kauņā un Polijas Poznaņā kvadrātmetrs vidēji maksā 1000 eiro par kvadrātmetru.