Jaunākais izdevums

Tekstilmākslinieces Laimas Kaugures darbi ir atzīti par vienu no Latvijas mūsdienu dizaina vērtībām.

Laimas Kaugures vadītā Studija Naturals ir viena no vietām Rīgā, kas tik labprāt tiek rādīta ciemiņiem augstu valsts vizīšu laikā. Tradicionālā lina aušanas tehnika apvienojumā ar oriģinālo dizainu rada mūsdienīgus tekstilizstrādājumus, par kuriem sajūsminās daudzās pasaules valstīs. «Mēs cenšamies saglabāt roku darbu, vecmāmiņu tradīciju, to pasniedzot caur manu dizaineres skatījumu un pieredzi,» stāsta studijas vadītāja. Ar linu māksliniece strādā jau vairāk nekā desmit gadus. «Nebaidos teikt, ka šo lietu es esmu iepazinusi līdz mielēm. Es zinu, ko nozīmē šis materiāls un kā tas jāpasniedz. To apliecina gan publikācijas, gan profesionāļi - arhitekti un interjera dizaineri, kas apmeklē mūsu stendu lielajās starptautiskajās izstādēs Parīzē, Frankfurtē un Veronā, gan klienti, kuri veic pasūtījumus tepat Latvijā vai vienkārši atnāk pie mums uz studiju un saka, ka jūtas šeit labi. Pie komplimentiem es jau esmu pieradusi.» Studija Naturals ir dibināta 2000. gadā - pēc tam, kad ar individuālā uzņēmēja spēkiem vairs nepietika, lai izpildītu pieaugošo pasūtījumu skaitu. Klienti tika gūti mērķtiecīgā darbā, apliecina Laima Kaugure. «Jau no paša sākuma sapratu, ka ir jābrauc uz starptautiskajām profesionālajām mesēm un jādibina sava firma. Sāku piecas reizes gadā piedalīties labākajās starptautiskajās tekstildizaina izstādēs.»

Visu laiku apritē

Laima atceras, ka pirmajā gadā uz izstādi vedusi latviešu etnogrāfiskos dreļļu audumus. «Tomēr sapratu, ka tradicionālā latviešu etnogrāfija starptautisko izstāžu publiku neinteresē. Tā ir smagnēja un neiederas mūsdienu interjerā. Tad sāku attīstīt savu jauno līniju. Kad lūdzu aust rupjos vai caurspīdīgos pilnīgi jauna stila linu audumus, audējas bija ļoti atturīgas. Tā tas bija, bet tagad ir izaugusi vesela paaudze sekotāju, kas vienkārši skatās un taisa pakaļ. Taču es vismaz varu būt lepna, ka esmu skolotāja.» Starptautiskās izstādes notiek divreiz gadā - ziemā un vasaras beigās. Nupat, 9. janvārī, Studija Naturals dodas uz tekstilizstādi Heimtextil Frankfurtē, bet uzreiz pēc tam - uz mājas interjera izstādi Maison & Objet Parīzē. «Sākām ar 9 kvadrātmetriem, tagad mums ir jau 28, un varam būt lepni, ka esam iekarojuši vietu izstādes priekšplānā, «augstajā» galā. Izvietojumu nosaka speciāla žūrija, kas vērtē piedāvātās produkcijas kvalitāti. Katrreiz jādomā arī par to, kā savu produktu prezentēt.» Piedalīšanās mesēs, kuras apmeklē profesionāļi no visas pasaules, ir ļoti smags, bet neatņemams darba cēliens, atzīst Laima Kaugure. «Grūtie laiki ir jāpārdzīvo, un no aprites nedrīkst izkrist. Dalība izstādēs arī daudz ko dod profesionālajai attīstībai, var daudz mācīties, tikai jātur acis un ausis vaļā. Radošās idejas tur lido gaisā. Es nesaprotu tos dizainerus, kuri neprogresē, neko nemācās, bet turpina vienu un to pašu no gada uz gadu.»

Palīdzību negaida

Iepriekšējos gados dalībai starptautiskajās izstādēs Studijai Naturals bija iespēja izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu valsts atbalsta programmas ietvaros, bet pērn šie līdzekļi vairs nebija pieejami. «Lai arī finansējuma saņemšanai bija jāaizpilda milzīgi dokumentācijas kalni, šī atslodze bija ārkārtīgi būtiska tādam mazam uzņēmumam kā mēs. Tagad televīzijā var dzirdēt skaistus varas­vīru saukļus: mēs palīdzam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mēs atbalstām eksportu. Man gribētos šiem cilvēkiem pajautāt: kā tieši mums palīdz? Varbūt es ar šīs publikācijas palīdzību varu uzdot šo jautājumu un arī sagaidīt atbildi. Es šādu palīdzību neesmu jutusi. Tieši otrādi - tagad vēl klāt 21 % PVN. Varas elites attieksme ir vairāk nekā ciniska, tā sāp un traucē darīt darbu, kas ir tuvs sirdij.» Valsts varētu beidzot nākt pretī mazajiem uzņēmējiem, kuri ražo unikālus produktus un ar kuriem citā reizē mēs lepojamies, kaut vai atvieglojot milzīgo birokrātiju, kas pašlaik valda Latvijā, uzskata Laima Kaugure. Tas attiecas arī uz solījumiem palīdzēt eksportam. No Studijas Naturals produkcijas eksportēti tiek vairāk nekā 80 %. «Mēs visu izdarām paši, jo zinām, ka palīdzību nav ko gaidīt,» saka uzņēmēja. No mesēm firma parasti atgriežas ar pasūtījumiem. Aušana sākas tikai pēc priekšapmaksas saņemšanas, jo tas ir individuāls, ļoti specifisks roku darbs. Ja ir liels pasūtījums, darbs ilgst pat 2-3 mēnešus. Bieži vien pasūtījumi tiek saņemti arī elektroniski, kas liecina par to, ka Studiju Naturals pasaulē jau pazīst.

Tas nav bizness

Šobrīd uzņēmumam ir laba sadarbība ar ASV mājas tekstila kompāniju ABC Home, ar Calvin Klein un vairākiem individuālajiem dizaineriem Francijā, Itālijā, Šveicē, Krievijā, Japānā un citur. Parīzē Studijai Naturals ir arī sava pārstāvniecība. «Ļoti lielus pasūtījumus mēs nevaram uzņemties, jo darba roku ir tik, cik ir. Mēs esam maziņš uzņēmums, kas strādā sev, sirdij. Tas nav bizness. Milzīgu uzņēmumu es nemaz negribētu, jo tāpat jau ir nepārtraukts stress, kontrole un atbildība par 25 cilvēkiem.» Laima Kaugure ir arī dibinātāja galerijai Garage, ko viņa izveidojusi kopā ar gleznotāju Frančesku Kirki. Ideja par galeriju sākusies ar viesnīcai Bergs darinātajiem linu aizkariem un gultas pārklājiem. «Viesiem, kas ieinteresējās par mūsu izstrādājumiem, bija jāmēro ceļš uz mūsu studiju Bruņinieku ielā, un tas sāka nedaudz traucēt mūsu ikdienas darbu. Tā radās šī skaistā vieta, Garage, Berga bazārā, blakus viesnīcai, kur katrs var iegādāties sev vai draugiem augstvērtīgu Latvijā ražotu dāvanu.»

Lins kā dzīvesveids

Laima ir lepna, ka uz viņas studijas izstrādājumiem vienmēr ir atzīme, ka tas ir roku darbs no Latvijas. Citādi viņa pasūtījumiem nepiekrīt. Pats lins gan nāk no Lietuvas, kur to savukārt kā jēlmateriālu ieved no Beļģijas. Latvijā linus diemžēl vairs neaudzē. «Es paņemu šo materiālu un jūtu, ka tas ir mans. Lins man liekas ļoti aristokrātisks audums. Mani tas saista ar iespēju izteikt savu skatījumu uz mūsdienu interjeru un aksesuāriem. Tas ir ļoti pieskaņots mūsu videi, minimālisma tendencēm arhitektūrā, interjerā. Lins ir dvēselisks, tas ienes telpā vieglumu un skaidrību. Lins ir arī nepretenciozs un netverams. Man patīk, ka lins var iet līdzi vairākām paaudzēm, to var nodot bērniem un mazbērniem, un, jo vairāk lins tiek mazgāts, jo foršāks tas paliek. Tas sāk elpot un dzīvot. Man lins ir dzīvesveids.» Studija Naturals strādā ne tikai ar linu, bet arī citām tekstilšķiedrām - vilnu, mohēru, zīdu. Pēdējā laikā klāt nācis metāliskais diegs. Bieži vien šīs šķiedras tiek apvienotas vienā izstrādājumā. Laima atzīst, ka augstu vērtē un mācās no latviešu un citu pasaules tautu etnogrāfijas. «Tur ir tāda bagāža, ka var smelties un smelties. Tomēr visinteresantākais rezultāts rodas tad, kad, saglabājot etnogrāfiskās tradīcijas, dizainers ar labu stila izjūtu rada kaut ko jaunu.»

Ar misijas apziņu

Dizainā viss balstās tikai uz atsevišķām personībām, uzskata Laima Kaugure. «Man liekas, ka barā nekas nevar sanākt. Es pati vienmēr esmu bijusi savdabe, sava ceļa gājēja, un man ir savas misijas apziņa savā jomā nest Latvijas vārdu pasaulē. Manuprāt, ar dizainu Latvijā ir problemātiski. Dizainam, tāpat kā jebkurai lietai, pamatā ir darbs un amats. Tam, kas neprot amatu, dizainu nevar iemācīt. Pati bieži vien domāju - vai es esmu dizainere? Es nezinu. Domāju, ka es vienkārši esmu sava lauciņa profesionāle. Es zinu to, ko daru.» Savu dzīves aicinājumu Laima ir atradusi jau agri. «Mana mamma bija bija beigusi Liepājas Lietišķās mākslas skolu, un es esmu izaugusi zem stellēm. Zināju, ka arī es pēc 8. klases gribu mācīties lietišķās mākslas skolā, un man pat bija vienalga, kādā nozarē, taču skolotājas Ernas Ošeles ietekmē sāku ar aušanu un rokdarbiem.» Pēc lietišķās skolas beig­- šanas Liepājā Laima aiz­brauca uz Rīgu, jo gribēja tālāk studēt mākslu. «Daudzus gadus nostrādāju kom­binātā Māksla, kur esmu noaudusi lina dreļļus un ļoti daudz gobelēnu, kas aizgāja uz plašo Krievzemi. Paralēli mācījos Mākslas akadēmijā, un tobrīd sākās Rūdolfa Heimrāta ēra un Latvijas tekstila uzplaukums, kurā arī es iekļāvos.»

Darbs veido cilvēku

«Ja man ir kāds brīvs brīdis un es varu iesēsties stellēs un paaust, tad esmu laimīga,» saka māksliniece. «Es nemācētu bez darba dzīvot, man mierā sēdēt ir grūti. Uzskatu, ka var panākt jebko, ārkārtīgi koncentrējoties un daudz strādājot. Man ir svarīgs darbs kā estētiska un ētiska vērtība, bet Darbs ar lielo burtu mūsu sabiedrībā diemžēl ir pazudis. Nevajadzētu maksāt bērnam divus latus par zāles pļaušanu, bet gan bērnam pašam vajadzētu būt laimīgam, ka viņš var to zāli nopļaut. Es tā tiku audzināta. Mans tēvs bija izcils galdnieks ar zelta rokām, un mums tika ieaudzināts, ka darbs ir jāpadara, jo darbs veido tevi kā cilvēku. Es visu mūžu dzīvoju pēc šīs pārliecības. Tad var novērtēt arī citu darbu. Ir jābēg projām no padomijā ierastā «kak ņibudj» mūsu apziņā. Tad labāk nemaz neķerties klāt, ja darbu nevar izdarīt tā, lai nav kauns par to. Es ļoti labi redzu, kad darbs ir labs un kad nav. Vislielākā soģe savam darbam esmu es pati.»

Vizītkarte

Laima Kaugure

Studija Naturals īpašniece, galerijas Garage īpašniece

Izglītība Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļa

Vaļasprieks ceļošana, labs kino

Latvija var — televīzijā

Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:15, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 14:30.

12. janvārī — ciemos pie Laimas Kaugures.

19. janvārī — 33 gadus vecais Jānis Ancāns, viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Puse Latvijas lielo uzņēmumu nākamā gada laikā plāno investēt vietējā tirgū

Db.lv, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sagatavota Braila raksta burtu garnitūra latviešu valodā

Lelde Petrāne, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc uzsācējuzņēmuma Tactile Eyesight iniciatīvas sagatavota latviešu burtu garnitūra [fonts] neredzīgajiem. Braila raksta burtu garnitūra ar pilnīgu latviešu valodas atbalstu izstrādāta nolūkā pilnveidot iespējas kopienām un interesentiem, kuri atbalsta neredzīgo sabiedrību, veidot dažādus drukas materiālus, tai skaitā taktilās grāmatas.

«Latviešu Braila raksta» burtu garnitūras autors ir Aigars Vilcāns, kurš to izvēlējies padarīt brīvpieejas lietojumā ikvienam. «Ar prieku nododu Jūsu rokās Latviešu Braila Raksta fontu, kas ir veidots uz MS Windows Baltic bāzes. Tas pilnībā atbilst arī starptautiskajam farmācijas standartam,» stāsta Aigars Vilcāns.

Latviešu valodas Braila raksts atšķiras no angļu, vācu un Skandināvijas valstu Braila, jo tajā ir virkne Latvijā pieņemtu apzīmējumu diakritiskajām zīmēm.

Burtu garnitūra pieejama Lattelecom E-Dati platformā: https://goo.gl/kN7dE4

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā atgādinās notiekošais ekonomikā. Sākotnēji, esot aktuālai bezcerībai, tika runāts par burtu L, kas simbolizētu strauju ekonomikas kritumu, kam seko stagnācija.

Tiesa gan, pēc tam plauka pieņēmumi, ka drīzāk būs sagaidāma V, U vai W veida atgūšanās. Pēdējā laikā gan tiek norādīts, ka, iespējams, alfabētu vajadzētu papētīt vēlreiz. Nu ekonomistu izvēles kārts bieži krīt uz burtu K, kas simbolizē to, ka ekonomikas atgūšanās ne visiem būs vienāda. Proti, daļai sabiedrības materializēsies kaut kas līdzīgs V veida atgūšanās scenārijam, bet otrai daļai no šīs krīzes tik ātri izrāpties neizdosies, un viņu dzīves kvalitāte uz ilgu laiku var pat pasliktināties. Attiecīgi – Covid-19 pandēmijas pienesums var būt augoša nevienlīdzība gan sabiedrību, gan valstu vidū.

Izgaismo nevienlīdzību

Augošu nevienlīdzību nosaka kaut vai tas, ka šī krīze vairāk ietekmējusi nozares, kuras jau tāpat parasti nevar izcelties ar lielām algām un gigantiskām peļņām. Faktiski Covid-19 primāri skāris zemu ienākumu, ierobežotu prasmju un nepieredzējušus darbiniekus, kuriem bieži vien sociālā aizsardzība nav tā augstākā. Piemēram, zemāka līmeņa atalgojums mēdz būt viesmīlības nozarē, kurai pandēmija norāvusi stopkrānu. Daudzās šādās nozarēs darbs no mājām īsti nav iespējams, kas nozīmējis, ka šiem cilvēkiem vai nu darbs zūd, paliek būtiski mazāk, vai kādā citā veidā tiek apgrūtināts. Savukārt biroju darbu no mājām veikt ir nosacīti vieglāk. Līdz ar to sitiens pa baltajām apkaklītēm bijis ne tik iznīcinošs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2007. gadā visvairāk nopelnījušie 100 Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 10.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Exceed" izstrādājis mācīšanās platformas "TextAid" versiju latviešu valodā, kas pamatā domāta bērniem, skolēniem, kā arī studentiem un citiem cilvēkiem ar mācību traucējumiem.

"TextAid" versija latviešu valodā ir izstrādāta sadarbībā ar "ReadSpeaker". Citās Eiropas valodās šis mācību palīglīdzeklis ir jau vairākus gadus, piemēram, Beneluksa valstīs to lietojot vairāk nekā 20 tūkstoši skolēnu un trīs tūkstoši skolotāju. "Ņemot vērā, ka piedāvājam gatavu produktu, kas sevi ir pierādījis Eiropā, mūsu skatījumā nākotnē to varētu piedāvāt ikvienam," teic Gatis Grīntāls, SIA "Exceed" vadītājs.

Šobrīd uzņēmums uzrunā gan specializētās skolas, gan vispārējās izglītības iestādes, jo teju katrā klasē ir bērni, kam šāds palīglīdzeklis būtu noderīgs. Risinājumu "Exceed" ir prezentējis vairākās skolās un atsauksmes no skolotājiem un logopēdiem esot labas. Viņš norāda, ka platformu varot viegli integrēt dažādās mācību platformās, ko apliecina starptautiskā pieredze, tādējādi "TextAid" nebūtu vēl viena atsevišķi izmantojama vietne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Burtu mācīšanos padarījuši par spēli

Vēsma Lēvalde, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Žanna Barskoviča kopā ar dzīvesbiedru Jāni radījuši rakstāmgalda paliktni, kas vienlaikus ir interaktīvs līdzeklis alfabēta apgūšanai.

Paliktnis ir pirmais gatavais produkts, taču tapušas arī nelielas datorprogrammiņas rakstīšanas iemaņu veicināšanai. Idejas dzimst ik dienu, stāsta Žanna Barskoviča, jo ģimenē aug trīs pamatskolas vecuma dēli, un ir arvien vairāk prasmju, kuras jāprot bērniem. Tās izkopt palīdz vecāki, izstrādājot metodiskus palīglīdzekļus, kuri var noderēt arī citās ģimenēs.

«Pareizas rakstītmākas apgūšana maniem bērniem prasīja daudz pūļu. Meklējām visādus mācību līdzekļus, kā vienkāršāk un interesantāk varētu iemācīt bērniem rakstīt. Izskatījām daudz grāmatu, meklējām informāciju internetā, bet tāpat vienmēr bija jāseko un jāskaidro, kā pareizi jāvelk līnijas un jātur rokā pildspalva, kā pareizi jānovieto lapa vai burtnīca rakstīšanas laikā, lai burtiņi veidotos pareizi un glīti,» stāsta trīs dēlu māmiņa. Tad arī radusies doma izveidot kādu palīglīdzekli, kas varētu atvieglot bērniem mācīšanās un vecākiem – mācīšanas procesu. Rezultātā tapa mācību palīglīdzeklis (paliktnis ar pareizi novietotas lapas šablonu, alfabēts ar krāsu norādi – kādā secībā jāraksta burta elementi), kas labi palīdzēja Žannas un Jāņa bērniem mācīšanās laikā, gan arī iedvesa domu par šāda produkta virzīšanu tirgū. «Izpētījām, kas tiek piedāvāts veikalos, un secinājām, ka trūkst krāsainu, bērniem saprotamu un tajā pašā laikā – metodiski vienkāršu palīglīdzekļu. Turklāt nemaz nav padomāts par bērniem, kuri raksta ar kreiso roku,» stāsta Žanna. Tā tapis vēl viens paliktnis – ar spoguļveidā izvietotiem objektiem un burtu zīmēšanas secību, kas atbilst kreiļu rakstīšanas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

16% lielo uzņēmumu plāno samazināt darbinieku skaitu; 25% - palielināt

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Aptauja: Baltijas lielie uzņēmumi nesteidz izmantot zemās procentu likmes kredītresursiem

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm. Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi “iespējams”, norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

«Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs,» norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo uzņēmumu darbinieki ir ar augstāku piesaistību savam darba devējam nekā kopumā strādājošie Latvijā. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS veiktā pētījuma rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

picturegallery.ffb901e3-fe0d-4afd-b588-27a1d38512f9

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki vēlētāji pauduši izbrīnu par kļūdainajiem partiju nosaukumiem vēlēšanu zīmēs, kuru rakstība neatbilst latviešu valodas normām, vēsta LETA.

Piemēram, «Vienotība» vēlēšanu zīmēs nodrukāta kā VIENOTĪBA, it kā tā būtu abreviatūra. Zatlera reformu partijas nosaukums tiek rakstīts pēdiņās, bet Šlesera reformu partija LPP/LC - bez pēdiņām. Nacionālās apvienības nosaukumā «Visu Latvijai!»- «Tēvzemei un Brīvībai» LNNK savukārt pēdiņām bija jābūt pirms LNNK. Zaļo un zemnieku savienības nosaukumā nav gramatiska pamata ar lielo burtu rakstīt vārdu «zemnieku». Līdzīga kļūda ir arī Zatlera reformu partijas nosaukumā, kur vēlēšanu biļetenos nepamatoti ar lielo burtu rakstīts vārds «reformu».

«Kandidātu sarakstu nosaukumus vēlēšanu zīmē mēs drukājam atbilstoši tam, kā partijas, partijas apvienības nosaukums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, tas ir, kāds ir nosaukums, ar kādiem burtiem un kādām pieturas zīmēm ir partijas, partiju apvienības reģistrācijas apliecībā,» aģentūrai LETA paskaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēja: Latvijā ir ļoti laba pirktspēja

Uzņēmuma Angel Glass Design vadītāja un dizaina trauku zīmola an&angel autore Agnese Garā-Nīmane, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreiz es kļūdaini domāju, kas tad Latvijā var būt par pieprasījumu dizaina priekšmetiem? Izrādījās, ka tas ir pilnīgi aplami – Latvijā ir ļoti laba pirktspēja.

Latvieši ļoti augstu vērtē pašmāju produktus, īpaši pēdējos gados un ir gatavi atbalstīt savējos. Ja noliktu blakus ārvalstu dizaina stikla produktu un Latvijas, domāju, ka vairums izvēlēsies pašmāju produktu.

Uzņēmējdarbību aizsākām laikā, kad nebija iesācies Latvijas produktu bums, tāpēc ļoti labi jūtam sabiedrības attieksmes maiņu, īpaši no uzņēmumu puses – aizvien biežāk kā korporatīvās dāvanas tiek izvēlētas Latvijā ražotas preces. Arvien vairāk uzņēmumu atbalsta pašmāju ražojumus, nevis bezpersoniskus ārzemju produktus.

Vācijā svarīgs dizains, Krievijā - zīmols

Dizaina priekšmeti ir pieprasīti ļoti plašā valstu lokā. Ja runājam par traukiem, tad lielākais noieta tirgus ir Vācija. Šāda veida priekšmetus, lielākoties, pārdod nelielos veikaliņos, kuri ir tendēti uz konkrētu nišu. Vācijā dizaina traukus izmanto vairākas viesnīcas un restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā augstākais to uzņēmumu īpatsvars Baltijā, kas inovācijas neplāno

Žanete Hāka, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas lielie uzņēmumi ir Baltijas līderi produktu vai pakalpojumu inovācijās. Šajā jomā līdzekļus investē 64% Igaunijas lielo kompāniju, kamēr Lietuvā to dara 56% un Latvijā – 47% lielo uzņēmumu.

Savukārt Latvijā ir augstākais to uzņēmumu īpatsvars, kas inovācijas neplāno – šāda nostāja ir 19% jeb gandrīz katram piektajam lielajam uzņēmumam Latvijā. Lietuvā ar inovācijām nenodarbojas 12%, bet Igaunijā – vien 6% lielo uzņēmumu, apliecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja.

Latvijas lielie uzņēmumi visaktīvāk iegulda savu darbinieku attīstībā un apmācībā – to apliecinājuši 58% lielo kompāniju finanšu vadītāji. Darbinieku izaugsmē investē arī 56% Igaunijas un 38% Lietuvas lielo uzņēmumu.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Tehnoloģiju attīstība un digitalizācija transformē ikvienu biznesa sektoru neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē. Ja runājam par finanšu sektoru, jau šobrīd mūsu konkurenti ir ne vien citas bankas, bet krietni plašāks spēlētāju loks. Fintech kompānijas ir pierādījušas, ka tās spēj drosmīgi inovēt, ātri reaģēt un uzņemies riskus. Savukārt banku priekšrocība vienmēr ir bijusi stabilitāte un kapitalizācija, lai tās spētu izturēt jebkurus satricinājumus. Digitalizācijas ietekmē banku pakalpojumi noteikti kļūs vienkāršāki, taču tiem ir jābūt tikpat drošiem un uzticamiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā liks pamatus Eiropas līderībai mākslīgā intelekta jomā

Zane Atlāce - Bistere, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde 26. - 28. jūnijā Rīgā uzņems vērienīgāko Eiropas pasākumu lielo datu un mākslīgā intelekta (AI) jomā – Lielo datu privātās un publiskās partnerības samitu BDV PPP Summit.

Tajā piedalīsies ap 200 lielo datu un mākslīgā intelekta ekspertu un Eiropas Savienības (ES) politikas veidotāju. Samita mērķis ir apzināt AI jomas, kurās Eiropa var kļūt par globālu līderi, un veidot publisko un privāto partnerību šīs līderības nodrošināšanai.

«Kā samita līdzorganizētāji esam pagodināti pirmo reizi Rīgā uzņemt Eiropas izcilākos prātus lielo datu un mākslīgā intelekta jomā. Tā ir vienreizēja iespēja mums kopā ar pārējiem samita dalībniekiem apzināt, kā izmantot lielos datus kopā ar mākslīgo intelektu, lai risinātu Eiropas ekonomiskās un sociālās problēmas. Mums īpaši rūp, lai mākslīgais intelekts respektētu Eiropas pamatvērtības un lai tas vienlīdz labi saprastu gan lielās, gan mazās valodas. Latvijas inovācijas publiskajā un privātajā sektorā var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm, kā attīstīt daudzvalodīgu mākslīgo intelektu,» norāda Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vairums Latvijas lielo uzņēmumu šogad neplāno palielināt darbinieku skaitu

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 63% Latvijas lielo uzņēmumu šogad plāno savu darbinieku skaitu saglabāt nemainīgu, plānojot ieguldīt savu darbinieku produktivitātes uzlabošanā un tehnoloģijās, kas samazina nepieciešamību pēc darbiniekiem, liecina SEB bankas veiktā finanšu direktoru aptauja.

Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā 52%, bet Igaunijā 57% lielo kompāniju šogad nemainīs savu darbinieku skaitu. Vienlaikus 24% Latvijas lielo uzņēmumu, 30% Igaunijas un 35% Lietuvas lielo uzņēmumu tomēr ir ambīcijas šogad audzēt darbinieku skaitu. Savukārt 13% lielo kompāniju Baltijā veiks štatu samazināšanu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, šogad visās trīs Baltijas valstīm ir sarucis to uzņēmumu skaits, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Turpretim to kompāniju īpatsvars, kas plāno štatu samazināšanu, ir samazinājies tikai Latvijā.

«Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielie uzņēmumi no visām nozarēm kā galveno izaicinājumu šajā gadā ir minējuši ar darbaspēku saistītos jautājumus: gan kvalificēta darbaspēka pieejamību, gan pieaugošās izmaksas. Tādēļ likumsakarīgi, ka tiek meklētas alternatīvas. Pirmkārt, lielie uzņēmumi redz iespējas palielināt esošo darbinieku produktivitāti. Otrkārt, automatizēt procesus un ieviest tehnoloģijas, kas samazina vajadzību pēc darbiniekiem, vai, treškārt, vienkārši akceptēt mazāku peļņu,» teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD izsniegusi jau 4,5 tūkstošus jaunā parauga tiesību

Jānis Rancāns, 18.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Šogad pieprasījums pēc 3647 eiro vērtajām individuālajām auto numurzīmēm jau lielāks nekā pērn kopumā

Lelde Petrāne, 29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Individuālo auto numurzīmju komplekts šobrīd maksā 3647,59 eiro (ar PVN), biznesa portālam db.lv pastāstīja Agnese Korbe, VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārstāve. Pagājušajā gadā tika reģistrēti 30 šādi numuri, bet šogad līdz šim brīdim - jau 46.

Cenu nosaka Ministru kabinets (24.09.2013. Ministru kabineta noteikumi Nr.1000 Valsts akciju sabiedrības Ceļu satiksmes drošības direkcija publisko maksas pakalpojumu cenrādis: http://likumi.lv/doc.php?id=260542).

Transportlīdzekļa reģistrācija un valsts reģistrācijas numura piešķiršana nodrošina transportlīdzekļa identifikāciju un uzskaiti; tā ir obligāti noteikta valsts prasība. Īpašnieks (turētājs) transportlīdzeklim iegūst valsts izsniegtu numura zīmju komplektu, kas atbilst piešķirtajam valsts reģistrācijas numuram. Tajā pašā laikā klientam ir arī iespēja saņemt izvēles numuru vai pasūtīt vispārējas izmantošanas individuālu valsts reģistrācijas numuru, taču tā nav obligāta prasība. Tādēļ, lai nodrošinātu izvēles iespējas, līdzīgi kā citās valstīs, arī Latvijā tiek piešķirti individuāla pasūtījuma valsts reģistrācijas numuri; tas notiek kopš 1994.gada. Individuālo numuru ideja – dot iespēju klientam, kuram ir vēlme un iespēja, iegūt sev vēlamu transportlīdzekļa reģistrācijas numuru, bet nepadarīt šādu numuru saņemšanu par ikdienišķu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konservantus vairs nedrīkstēs slēpt aiz mikroskopiskas drukas

Dienas Bizness, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem pārtikas ražotājiem Latvijā pēdējā laikā nākas piepūlēties, jo līdz decembrim jāpilnveido savas produkcijas marķējums. Visai uz tā norādītajai informācijai būs jābūt skaidri salasāmai - gan par sastāvu, glabāšanas nosacījumiem un termiņu, gan par pārtikai neglaimojošo burtu E, ko ražotāji iepriekš bija iecienījuši sīkā drukā uzskaitīt it kā starp citu, vēsta laikraksts Diena.

Izmaiņas paredz Eiropas Parlamenta (EP) regula, kuras ieviešanai bija trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi varētu sagatavoties. «Tagad noteikts konkrēts burtu izmērs katram iepakojuma veidam un lielumam. Tāpat arī vairs nedrīkstēs būt nekāda zelta druka uz dzeltena fona, kā tas bija, piemēram, dažai labai maizei, - fonam un drukai būs jākontrastē, un obligāti būs jāizceļ informācija par produktā esošajiem alergēniem: riekstiem, olām, miltiem, vēžveidīgajiem. No 2016.gada uz visiem pārtikas produktiem būs jānorāda uzturvērtība,» atklājusi Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.

LNT raidījuma 900 sekundes aptaujātie mobilo sakaru operatori komentējot to, kāpēc latviski rakstīta īsziņa ir mazāk ietilpīga, sniedza atšķirīgas versijas.

«Ja tie ir latīņu burti – tie ir 160 simboli, bet ja jūs rakstāt ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm vai krievu valodā, tad jūs varat sastādīt arī vienu teikumu no kādiem 10 simboliem, bet īsziņas aizies divas,» sacīja BITE Latvija uzziņu dienestā. Savukārt Tele 2 uzziņās skaidroja, ka garumzīme ir atsevišķs simbols, kas tiek sūtīts papildus. Tas gan nenozīmējot, ka nākies uzreiz dubultā maksāt – ja īsziņa ir īsa un, ja simboli kopā nepārsniedz 160 (vienā īsziņa ietilpstošu simbolu skaits), tad esot viena īsziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pērn visvieglāk uzlaužamās paroles bija «123456» un «qwerty»

LETA-DPA, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta lietotāji joprojām dažkārt izvēlas par parolēm viegli uzlaužamas ciparu un burtu kombinācijas, piemēram, «123456», «password», «qwerty» vai «baseball», noskaidrots aptaujā.

Šīs paroles drošības kompānija SplashData iekļāvusi 10 sliktāko 2014.gada paroļu sarakstā, apkopojot 3,3 miljonu pieejamu datu vienību Ziemeļamerikā un Rietumeiropā.

SplashData pārstāvji atzīst - «qwerty», kas ir angļu klaviatūras augšējā burtu rinda vai cipari pēc kārtas, ir paroles, kas no drošības viedokļa varētu arī nebūt vispār.

Pētnieki ar bažām norādījuši, ka kombinācija «12345» (bez 6) popularitātes ziņā pagājušajā gadā pakāpusies no 19. uz trešo vietu.

Nav izpētīts, kas lieto vienkāršās paroles, tomēr tiek uzskatīts, ka «123456» varētu lietot vecāki cilvēki, cilvēki ar kognitīvu disfunkciju vai analfabēti. Iespējams, daži to lieto vienkārši aiz slinkuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtu mācīšanās kārtīm Draugs Alfabēts seko koku atpazīšanas spēle Kokotājs; izstrādes stadijā arī putnu atpazīšanas spēle Putnotājs

Ievai Ekmanei kopā ar draugu Paulu Biti radās ideja izstrādāt burtu mācīšanas spēļu kārtis, un viņi palaida tirgū spēli Draugs Alfabēts, par ko DB rakstīja pirms pusotra gada. Nu tai seko koku iepazīšanas spēle un padomā arī nākamais produkts – putnu iepazīšanas spēle.

Stāstot par Kokotāju, Ieva teic, ka, līdzīgi kā ar Alfabētu, viņa jau agrāk savam krustdēlam bija uzzīmējusi dažādus kokus un viņam tie ļoti patika, tāpat arī draudzenēm ar bērniem. «Tāpēc izdomāju sākt ar kokiem. Lai gan vienreiz jau biju zīmējusi, šajā reizē piegāju tam daudz nopietnāk – mērķtiecīgi atlasīju un izpētīju kokus,» stāsta Ieva. Lai gan ideja par Kokotāju viņai bija radusies jau diezgan sen, pati produkta izstrāde bijusi visai ilga. Pa vidu Ievai bija pasūtījuma darbi, kā rezultātā šis produkts tapa ilgāk nekā Alfabēts. «Ņēmām palīgā biologu, kas palīdzēja savākt un pārbaudīt informāciju. Šajā projektā bija iesaistīti daudzi cilvēki un beigās pagāja kārtīgs pusgads, savukārt Alfabēts tapa pāris mēnešos. Ja ir noteikts termiņš, tad visu var izdarīt. Kokotāju nekādi termiņi nespieda,» saka Ieva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētnieki mēģinās identificēt sievieti, kura pozēja Leonardo da Vinči, topot gleznai Mona Līza, izrokot itāļu dižciltīgās sievietes mirstīgās atliekas, ziņo BBC.

Mākslas vēsturnieks Silvano Vinceti uzskata, ka ar Līzas Džerardini mirstīgajām atliekām viņš var pierādīt, vai viņa bijusi mākslinieka modele.

Nesen iegūtā miršanas apliecība liecina, ka viņa nomira 1542.gadā un ir apbedīta klosterī Florencē.

Kapa atrakšana sākšoties šomēnes.

Monas Līzas un viņas noslēpumainā smaida mistērija ir nodarbinājusi mākslas ekspertu prātus jau piecus simtus gadu.

«Mēs varam izbeigt gadsimtiem senu strīdu, kā arī saprast Leonardo attiecības ar saviem modeļiem,» sacījis Vinceti.

Izmantojot zinātniskās metodes, Vinceti cer iegūt DNS no Džerardini galvaskausa un atjaunot viņas seju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

LMT mobilā interneta problēmu ar Google meklētāju sola novērst novembra laikā

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmu, kuras dēļ meklētājprogramma Google no Latvijas Mobilā telefona (LMT) mobilo datu tīkla nākošos meklēšanas pieprasījumus uzskata par robota ģenerētiem, un tādējādi prasa ievadīt burtu kodu, tiks novērsta novembra laikā, sacīja LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Pūķis norādīja, ka būšana starp līderiem mobilo datu lietojumā, ar ko citkārt uzņēmums lepojas, šoreiz nākusi par sliktu.

«Parasti no mobilajiem operatoriem nenāk tāds meklēšanas pieprasījumu apjoms, kā no LMT. Google algoritmiem tas šķiet aizdomīgi, līdz ar to pašreizējā situācijā Google roboti prasa mums, vai mēs neesam robots,» skaidroja Pūķis.

Viņš atzina, ka kopumā Google ir labs partneris, tomēr drošības jautājumi ir sevišķi jūtīgi un LMT nācies pielāgoties.

«Google nedrīkst atklāt, pēc kādiem principiem strādā tās algoritmi, jo tad pret tiem varētu vērsties. Tā ir visa esence. Līdz ar to komunikācija šajā jautājumā ir smagnēja,» sacīja Pūķis, norādot, ka LMT ir aptuveni skaidrs, kas Google pusei varētu nepatikt, un uzņēmums ir notestējis un novembra laikā ieviesīs jaunu risinājumu, kas Google robotam būs saprotams un LMT klientiem vairs nevajadzēs veikt regulāros apstiprinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru